4toksini
 
                                                Parazīti un toksīni
 
Metabolisma jeb vielmaiņas procesā neizbēgami rodas toksīni. Tas ir normāli, un organisms ar to veiksmīgi tiek galā. Piemēram, tauki rada acetonu, olbaltumvielas: indolu, skatolu un merkaptānu utt. Jo kvalitatīvāks produkts, jo mazāk to būs, mazāk noslogosim organismu. Toksīni nav tikai, piemēram, konservanti, pesticīdu atliekas pārtikā utt. Tie var būt arī, piemēram,  pārdozēti vitamīni, organisms paņem tik, cik vajag, bet pārējais tiek izvadīts kā toksīni.
 
Toksīni iedalās  ūdenī (80%) un  taukos (20%) šķīstošie. Organismam tie pēc iespējas ātrāk jāizvada ārā. Tā kā lielākā daļa toksīnu iziet ar urīnu, tā analīze visprecīzāk raksturo kopējo situāciju organismā.
 
Bez toksīniem, kuri neizbēgami būs, piemēram, pat vistīrākajā bioloģiskajā saimniecībā audzētajā gaļā, ir tā saucamie pievienotie jeb eksogēnie, kas produktā nonākuši ražošanas un pārstrādes procesā, piemēram, antibiotikas, augšanas hormoni, lopbarībā esošās kaitīgās vielas utt.
 
Ja cukura patēriņš pēdējos simts gados uz vienu cilvēku ir palielinājies vairāki desmiti reižu, tad ar eksogēnajiem toksīniem situācija ir vēl dramatiskāka. Šodienas realitāte ir tāda, ka, šie eksogēnie toksīni atrodami gandrīz 99% produktu, kas nopērkami parastajos pārtikas veikalos.
 
Ražotājiem aromatizatori ir vajadzīgi, nevis lai mums patiktu produkts, bet lai apmānītu mūsu garšas receptorus. Kartupeļi lielākoties sastāv no cietes (ātrais ogļhidrāts), kas ir ievērojami lētāka par gaļu, tāpēc tiek pievienota desām. Cilvēkam paņemot gabalu mutē, garšas receptori nosūta uz smadzenēm signālu par gaļu. Kad produkts ir apēsts un sāk pārstrādāties, izrādās, ka tie ir kartupeļi. Šūnas smadzenēm saka, ka kartupeļi, smadzenes neizpratnē. Radās pirmais garšas iespaids, un, ja vienreiz garšas receptorus apmānīja un nokalibrēja uz šo garšu, var turpināt tālāk. Pēc pāris stundām ātrie ogļhidrāti ‘’sadeg’’ un atkal gribas ēst. Bizness plaukst un ražotājus neinteresē, kāds labums no šādas pārtikas ir cilvēkam un kas notiks pēc tam.
 
Attiecībā uz gaļas vērtību, jebkura augšanas paātrināšana pasliktina koncentrāciju. Tas nozīmē, ka, jo ātrāk gaļas dzīvnieks audzis, jo gaļa būs mazvērtīgāka. Piemēram, vistas tiek izaudzētas 36 dienās - dabiskos apstākļos vajadzīgs vairāk nekā pus gads. Te gan jāņem vērā, ka liela loma šai ātraudzībā ir selekcionētajām šķirnēm, lai gan to ietekmē dzīvnieku turēšana mazkustībā un augšanas stimulatori. Rezultātā olbaltumvielas ir mazvērtīgākas un vairāk veidojas toksīni.
 
Ar augļiem un dārzeņiem ir līdzīgi. Tiek iegūta maksimāla masa ar minimālu barības vielu daudzumu augsnē. Lai vienkāršāk transportētu un ilgāk uzglabātu, augļi tiek novākti pusgatavi, kā arī tiek ķīmiski apstrādāti, lai labāk izskatītos un nebojātos.
 
Ja klāt šiem vēl pieskaita pārējos daudzos toksīnu avotus, pēdējā simtgadē toksiskā slodze ir trīskāršojusies. Tas nozīmē, ka parastajā ikdienas režīmā cilvēka detoksikācijas sistēma draudīgi atrodas uz iespēju resursu izsīkuma robežas.
 
Neizvadītie toksīni turpina cirkulēt asinīs, un pirmais, kas cieš, ir asinsvadi un sirds. Atbildes reakcija var būt asinsspiediena samazināšanās. Vairs nebūs ideālais 120/80, bet mazāks, veidosies arteriālā hipotensija. Var būt citi nosaukumi: neirocirkulārā distonija, veģetatīvā distonija. Tas ir stāvoklis, kam ir viens un tas pats fundamentāls cēlonis – toksīni. Kopumā jo vairāk toksīnu cirkulē asinīs, jo zemāks asinsspiediens. Taču organisms to ilgi paciest nevar, jo pietrūkst skābekļa un rezultātā sāk celt asinsspiedienu, līdz tas kļūst paaugstināts.
 
Ja toksīnus (ūdens-sāļu savienojumus) ar urīnu izvadīt neizdodas, organisms to dara ar sviedriem. Jo sliktāk strādā nieres, jo vairāk jāsvīst. Ja svīšanas mehānisms darbojas slikti, organisms vienalga met ārā toksīnus caur ādu, piemēram, kaut ko apēdot pēkšņi parādās izsitumi uz ādas. Visticamāk tie ir toksiskie dermatīti, piemēram, neirodermatīts. Aprakstītais mehānisms drīzāk ir pseidoalerģija, nevis īstā alerģija.
 
                                                                                                                                                                    biteend