3udens
 
                                            Ūdens
 
Dabā nav tāda brīnumlīdzekļa ar ko var izārstēt visas slimības un tomēr, ja tāds būtu jānosauc, tad vistuvāk tam būtu kvalitatīvs ūdens. Mēs ļoti maz zinām par ūdeni, bet ūdens ir dzīvības šūpulis. Kvalitatīvs ūdens ir viens no mūsu labas veselības garantiem. Cilvēka organisma šūnas dzīvo starpšūnu šķidrumā (pieaugušam cilvēkam tā daudzums ir 50 litri), kurš atrodas patstāvīgā kustībā. No šī šķidruma šūnas izvēlas sev barību, iegūst skābekli un izvada vielmaiņas gala produktus, kuri tālāk tiek novadīti pa limfas izvadkanāliem zarnās un izvadīti no organisma. Jo ātrāk noris šis process, jo ātrāk organisms atbrīvojas no atkritumvielām. Lai šūnas būtu veselas un pasargātas no slimībām, atstrādāto vielu izvadīšana ir pat svarīgāka par ievadīšanu, jo katrai šūnai (organismā ir 100 triljoni dzīvu šūnu) ir jāēd, jāstrādā un jāizvada atkritumvielas, kuras var izvadīt tikai ar ūdeni. Bērnam piedzimstot, vairāk kā 90% no svara ir ūdens. Pieaugušam cilvēkam 75%, bet vecam cilvēkam jau tikai 65%. Ar gadiem mēs ‘’izžūstam’’ līdzīgi kā vīnoga kļūst par rozīni. Tātad lai aizkavētu novecošanās procesu, mums ir jādzer ūdens. Ja netiek lietots kvalitatīvs dzeramais ūdens, ar citiem līdzekļiem veselību uzlabot neizdosies.
 
Kāpēc jādzer ūdens?
Uz katru kilogramu svara, tradicionālu mūsdienu uzturu lietojošam cilvēkam diennaktī būtu jāizdzer 30 - 35 ml ūdens. Ja tas tā nav, sabiezināsies asinis un samazināsies nieru darbība jeb izvadītā urīna daudzums. Samazinoties ūdens daudzumam, sabiezināsies asinis, palielināsies elpošanas ritms,  arteriālais asins spiediens, bilirubīna daudzums un hemoglobīna līmenis asinīs. Tas liecina par hipoksiju šūnās. Savukārt samazinoties izvadītā urīna daudzumam, pH pavirzīsies uz skābo pusi, tiks traucēta aknu darbība, var paaugstināties temperatūra, cukura līmenis, bilirubīns, leikocītu daudzums. Savukārt tas liecina par intoksikāciju. Saasinoties vienlaicīgi hipoksijai un intoksikācijai, iestājas nāve.
   
Kas notiek, ja organismā trūkst ūdens?
1% - ja jūsu organisms ir pazaudējis šādu daudzumu ūdens – sākas slāpes. Piemēram, ja cilvēka svars 100 kg, var aprēķināt, ka ir pazaudēti 0,7 litri ūdens, jo cilvēks sastāv no 70% ūdens.
 2% - samazinās apetīte, iestājas uztraukums un samazinās darbaspējas.
 4% - nelaba dūša, nogurums, galvassāpes un emocionālā nestabilitāte.
 6% - koordinācijas un runas traucējumi.
 10% - traucēta termoregulācija, un iet bojā šūnas.
 11% - dzeršana nepalīdz, ir traucēts organisma ķīmiskais balanss. Vajadzīga profesionāla mediķu palīdzība.
 20% - var iestāties nāve.
Zinot savu svaru, katrs var aprēķināt sev – savu zaudētā ūdens daudzumu.
 
Par ūdens svarīgumu?
Diemžēl mūsdienu medicīnu medicīna šim faktoram pievērš ļoti mazu uzmanību. Neviena analīze diagnostikas centros nenosaka organisma dehidratācijas pakāpi (atūdeņošanos).
Cilvēkam zaudējot ūdeni, tā deficīts sadalās šādi. Pirmkārt cieš šūnu iekšiene – tas ir samazinās mitrums šūnā. Tie ir 60% no kopējā ūdens deficīta organismā. 22% ūdens deficīta attiecināmi uz starpšūnu šķidrumu un tikai 8% uz asins plazmu. Asinis mums nodrošina homeostāzi – organisma spēju aktīvi pielāgoties dažādiem apstākļiem, saglabājot praktiski nemainīgus vitālos rādītājus. Samazinoties ūdens daudzumam asinīs, šīs funkcijas veikšana tiek apgrūtināta. Parādās dažādi simptomi, piemēram, paaugstinās asinsspiediens, sausa mute, ēdot gribas aizdzert ūdeni, intoksikācija, liekais svars utt. Tas liecina par izteiktu ūdens trūkumu šūnās un audos visā organismā. Diemžēl šo deficītu, padzeroties ūdeni, nevar novērst. Arī nedēļu regulāri dzerot ūdeni nekas nesanāks. Tas ir ilgstošs process un vajadzīgs aptuveni gandrīz viens gads, lai sakārtotu ūdens balansu visā organismā.
 
Ūdens ir dzīvības pamatnosacījums!
  •   Ūdens nodrošina visu vielu transportēšanu organismā.
  •   Ūdens palīdz izvadīt no organisma metaboliskos, oksidēšanās procesa radušos, ‘’skābos’’ blakus produktus.
  •   Bez ūdens nav iespējama elpošana.
  •   Ūdens nepieciešams visu veidu hormonu izstrādei.
  •   Palīdz noņemt nogurumu un atjauno miegu (ūdens nepieciešams miega hormona melatonīna izstrādei).
  •   Ir labākais un efektīvākais līdzeklis pret vēdera aizcietējumiem.
  •   Ūdens ir labākais tonizējošais dzēriens, jo tam nav blakusefektu.
  •   Ūdens pietiekams daudzums organismā padara ādu gludāku, palēnina novecošanos.
  •   Ūdens darbojas kā daudzu barības vielu šķīdinātājs, kā arī uztur metabolisma un asimilācijas procesu.
  •   Viens no imūnsistēmas efektivitātes pamatnosacījumiem ir pietiekami daudz ūdens.
  •   Var palīdzēt samazināt stresu, depresiju un uztraukumu.
  •   Ūdens palīdz izvairīties no tādām slimībām kā Parkinsona, Alcheimera, izkaisītās sklerozes, kā arī atmiņas traucējumiem vecumdienās.
  •   Ūdens ir viens no glaukomas novēršanas profilaktiskajiem līdzekļiem.
  •  Organisma atūdeņošanās veicina toksisko nogulsnējumu veidošanos organismā, bet ūdens sekmē šādu nogulsnējumu izvadi.
  •   Ūdens deficīts organismā strauji samazina dzimumhormonu veidošanos un ir viens no galvenajiem impotences cēloņiem.
  •   Ir efektīvākais svara samazināšanas līdzeklis. Ja pietiekami dzersiet ūdeni, neēdīsiet, kad gribas dzert, bet ēdīsiet tikai tad, kad gribas ēst.
  •   Ūdens lietošana palīdz atšķirt slāpes no izsalkuma.
  •   Šķidrina asinis, pasargā sirds un citus arteriālos asinsvadus no aizsprostojumiem, palīdz izvairīties no sirdslēkmēm un insulta.
  •   Ūdens normalizē asinsrades sistēmas darbību kaulu smadzenēs.
  •   Uzlabo cilvēka darbaspējas, tai skaitā koncentrēšanos.
  •   Ūdens aizsargā DNS no bojājumiem.
  •   Ūdens uzlabo eritrocītu spēju uzņemt skābekli plaušās.
  •   Ūdens palīdz toksīnus izvadīt no dažādām ķermeņa daļām, nogādājot tos aknās un nierēs tālākai izvadīšanai no organisma.
  •   Palīdz atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem: alkohola lietošanas, smēķēšanas, kafijas dzeršanas utt.
  •   Muguras starpskriemeļu diskos veido ūdens amortizējošos spilvenus (lat. nucleus pulposus).
  •   Ūdens ir galvenā smērviela locītavu spraugās, kas palīdz novērst artrītu.
  •   Ūdens ir galvenais elements ķermeņa termoregulācijā.
 
Kas tas ir ORP (Oksidēšanās Reducēšanās Potenciāls)?
Oksidēšanās un reducēšanās ir savstarpēji saistīti procesi. Ja kāda viela oksidējas, cita neizbēgami reducējas. Ja viela atdot (zaudē) savus elektronus, tad uzlādējas pozitīvi – tas nozīmē oksidējas. Tur pretī, ja viela iegūst (sev pievieno) elektronus un uzlādējas negatīvi – reducējas. Elektrisko potenciālu starpība starp vielām arī ir ORP un tā tiek mērīta milivoltos.
 
Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert?
Jādzer tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains, tas ir negatīvi lādēts. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu šūnās. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā, līdz kļūst sārmains. Starpšūnu šķīdums ir negatīvi lādēts (apmēram -100 mV). Pozitīvi lādēts ūdens (krāna ūdens +250 mV) nevar nokļūt šūnā, kamēr tas nekļūst negatīvi lādēts vismaz mīnus  -50 mV. ‘’Dzīvs’’ ūdens var būt, kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst ‘’nedzīvs’’ ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un siltumu. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnu šķidrumā.
Piemēram, ar sodas palīdzību var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, taču šāds ūdens ir ‘’nedzīvs’’ un labuma no tā būs maz. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām. Nierēs veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag kā cietu ūdeni, tā arī stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem, tas ir neorganiskā formā. Tikai augi spēj neorganiskos minerālus pārveidot organiskā jeb koloidālajā, tas ir jonu formā, vienkāršāk sakot, ūdenī šķīstošā veidā.
 
Kāpēc nav vēlams dzert krāna ūdeni?                                                                                                    
Krāna ūdens satur hloru, kas grauj mūsu nervu šūnas un iznīcina labās baktērijas, kā arī paaugstina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Hlorētā ūdenī veidojas hloroforms, kas ir kancerogēns. Lai samazinātu hlora daudzumu krāna ūdenī, vajag, lai diennakti ūdens nostāvētos atvērtā traukā, periodiski to maisot, jo hlors ir gāze, kas iztvaiko. Ar ūdens filtriem nevar atbrīvoties no gāzes. Vārot ūdeni, hlors nepazūd, bet pāriet nešķīstošā savienojumā un tāpat ir toksisks organismam.
Krāna ūdens ir arī enerģētiski piesārņots. Ir pētījumi, ka tas uzkrāj informāciju, jo, izejot kaut vai pa mājas ūdensvada caurulēm, savāc no apkārtnes negatīvo enerģiju. Ūdenim izejot garo un līkumaino ceļu pa caurulēm, tas enerģētiski piesārņojas (bieži vien blakus atrodas arī kanalizācijas caurules), tā struktūra tiek izjaukta, jeb tiek pārrautas saites starp molekulām, kas krasi samazina tā spēju iesaistīties vielmaiņas reakcijās. Lielie ūdens molekulu asociāti (klāsteri), savu izmēru dēļ nevar izkļūt cauri šūnu membrānām, tāpēc organisms tērē savu enerģiju, lai ūdeni strukturētu, turklāt ar gadiem šīs spējas samazinās. Vesela organisma šūnās un audos ir tikai strukturēts ūdens.
 
Kāpēc nevajag dzert vārītu ūdeni?
Vārīts ūdens ir miris ūdens, jo tajā maz skābekļa, bet bez skābekļa nav dzīvības. Piemēram, ja ieliek zivis, ūdenī, kas bijis uzvārīts, tās nespēj dzīvot. Ūdeni vārot, tā kristāliskais režģis sāk izjukt, kalcijs un magnijs nosēžas nogulsnēs, kuras izmantot šūnas nespēj. Daudzi laikam būs ievērojuši, ka tējkanna ar laiku no iekšpuses pārklājas ar grūti notīrāmām nogulsnēm. Tie ir, tējkannu uzsildot virs +650C, ūdenī esošie organiskie minerāli, kuri pārvērsušies par ūdenī nešķīstošajiem neorganiskajiem minerāliem. Cilvēka organisms tos izmantot vairs nevar, var tikai augi, pārvēršot tos atkal par organiskajiem, tas ir pārveidojot  helātu formā.
 
Destilētais ūdens
Pastāv uzskats, ka destilētais ūdens izskalo no organisma minerālus. Jā, tā tas ir, tikai te jāpiebilst, ka tie ir neorganiskie minerāli, kurus ne dzīvnieku, ne cilvēka organisms izmantot nevar. Lai tos izmantotu, minerāliem jāiziet cauri augiem un jāpāriet jonu jeb koloidālajā formā. Organismā esošos minerālus organiskā formā destilētais ūdens nekad neizskalos, bet palīdzēs izvadīt tikai neorganiskos. Lai labāk izšķaidītu un izvadītu toksīnus, nierēm ir piemērotāks pēc iespējas tīrāks ūdens. Ja uzturs, ko lietojat, ir bagāts ar organiskām minerālvielām, problēmas nekad neradīsies.
Ja ūdens satur organiskās minerālvielas, piemēram, tāds var būt meža avota ūdens, kad no zemes augšējiem slāņiem tiek ieskaloti organiskās izcelsmes minerāli, tad tas ir kā bonuss, jo atvieglo ūdeni uzlādēt negatīvi. Tikai negatīvi lādēts ūdens var uzsūkties zarnu traktā, jo zarnu iekšējā sieniņā ir pozitīvi lādēta. Kā zināms, šūnām nav sūkņu, visa vielmaiņa notiek pateicoties elektrisko lādiņu starpībai – vienādi lādiņi atgrūžas, bet dažādi pievelkas. Ideālais variants būtu jau pirms dzeršanas ūdeni ar speciālām ierīcēm strukturēt un negatīvi uzlādēt. Tad organismam nevajadzēs tērēt minerālus un  dzīvības  šūnu enerģiju, lai ūdeni pārstrukturētu un negatīvi uzlādētu.
 
Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?
Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo iežu izcelsmes minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņi jālieto tikai ārstnieciskā kursa veidā.
 
Kāpēc nebūtu vēlams dzert saldinātos gāzētos dzērienus?
Asinīs mums vienmēr ir sārmaina vide pH 7,43. Tas ir viena no svarīgākajām organisma veselības stāvokļa rādītājiem. Šim skaitlim samazinoties par 0,01, cilvēku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme pēc alkohola, narkotikām, nikotīna. Tam samazinoties vēl vairāk, organisms kļūst par labvēlīgu vidi parazītiem (sēnītēm, baktērijām, tārpiem, vīrusiem). Līmenim turpinot samazināties, mēs saskaramies ar daudzām populārām mūsdienu slimībām – sēnīšu slimības, osteoporoze, onkoloģija utt. Tam samazinoties līdz pH 7.0 var iestāties nāve ar diagnozi, piemēram, akūta sirds – asinsvadu nepietiekamība. Pirmā palīdzība parasti ir intravenoza fizioloģiskā šķīduma (0,9% NaCl) ievade.
Saldajos gāzētajos dzērienos pH ir ap 2,5 un tāpēc mūsu pH tos dzerot, mainīsies uz skābo pusi. Lai neitralizētu skābi un atbrīvotu saistīto skābekli (skābā vidē skābeklis ir sasaistīts un tāpēc mūsu šūnām nav ar ko elpot) mums nepieciešams kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs. Tie ir galvenie skābju – sārmu līdzsvara atjaunošanas minerāli. Un, ja asinīs šo mikroelementu nebūs pietiekamā daudzumā, organisms tos paņems no zobiem (kariess), kauliem (osteoporoze), nagiem un asinsvadiem (ateroskleroze). Smadzenes ap 90% sastāv no ūdens. Šādi dzērieni tur nenonāk, nonāk tikai tīrs strukturēts ūdens. Turklāt šiem dzērieniem ir pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji, cukurs vai pat mākslīgie saldinātāji. Dzerot to visu, cilvēks atgādina staigājošu filtru.
 
Kāpēc nav ieteicams dzert sulas no tetrapakām?
Visbiežāk tās ir ražotas no sulas koncentrāta, atšķaidot to ar ūdeni. Un naivi ir ticēt, ka jūs saņemsiet dabīgos vitamīnus. Īstenībā saņemsiet ķīmiski sintezēto citronskābi, saldinātājus, ķīmiskos konservantus, stabilizatorus, sintētiskās krāsvielas utt. Kāpēc mums vēl vairāk jāpalielina jau tā milzīgo toksisko slodzi? Organismam jātērē daudz enerģijas, lai šo ‘’sulu’’ pārveidotu un asimilētu. Tāpēc jādzer tikai svaigi spiestas sulas.
 
Cik daudz ūdens ir jādzer dienas laikā?
Speciālisti iesaka vismaz 1,5 litri ūdens dienā. Diennaktī nepieciešamā šķidruma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml reizinot ar savu ķermeņa svaru. Ūdens daudzums, kas jāizdzer, ir atkarīgs no mūsu uztura. Ja uzturā lietojam gaļu, zivis, olas, lielu daudzumu saldumu, konservus, tad jālieto ūdens pēc iespējas vairāk, jo šos produktus pārstrādājot, rodas daudz dažādas toksīnu, kuras var izšķīdināt tikai ūdenī. Ja uzturā lietojat daudz dārzeņus un augļus, dzeriet mazāk.
 
Kad jādzer vairāk?
Pie fiziskas slodzes atbilstoši tās intensitātei.
Protams, vairāk jādzer karstā laikā, jo ūdens daudz izdalās ar sviedriem. Jādzer vairāk arī aukstā laikā, jo daudz ūdens iztvaiko elpojot.
Kārtīgi jāpadzeras arī pirms garāka avio ceļojuma. Ja kuņģī dedzina, lietojiet vairāk ūdeni, skābe nebūs tik koncentrēta. Ja jūsu urīns nepatīkami ož, tas nozīmē, ka tas ir ļoti koncentrēts, dzeriet vairāk ūdeni. Arī nierakmeņu (sakristalizējušos sāļu) viens no cēloņiem ir augsta urīna koncentrācija. Slimojot ar gripu un citām vīrusu izraisītām saslimšanām,  jādzer vairāk, kā arī, ja ir caureja.
                          
Vai nieres labāk jūtas, ja dzerat daudz ūdens?
Nierēm ļoti patīk, šķidras asinis. Tām nav jāpiepūlas, lai aizturētu ūdeni, tad arī toksīni tiek vairāk izvadīti no organisma. Ja maz dzerat, organisms atņem ūdeni šūnām un slimību risks pieaug, jo asinīs esošais nātrijs liek visām šūnām atdot ūdeni asinīm. Šo signālu arī saņem osmo receptori, kas atrodas galvas smadzenēs hipotalamusā, kur tiek izstrādāts anti diurētiskais hormons ADH, kas liek nierēm aizturēt ūdeni un samazināt urīna izstrādi. Rezultātā mums sāk slāpt. Ja ūdeni dzeram pietiekoši, osmoreceptori neizstrādā ADH un nieres strādā ar pilnu slodzi un cilvēkam rodas vēlēšanās urinēt. Lai nieres justos komfortabli, pēc katras urinācijas būtu vēlams padzerties. Kompots. tēja, kafija, sula, limonāde atšķirībā no tīra ūdens ir šķīdumi. Tāpēc organismam, lai iegūtu ūdeni, tas ir jāattīra. Šis ir laikietilpīgs process, kas patērē daudz bioloģisko resursu.
 
Kad rodas slāpes?
Slāpes rodas tad, kad jau organisms ir zaudējis gandrīz 1% svara. Tas nozīmē, ja sverat 70 kg un jūtat slāpes, ir jau zaudēti 700 ml ūdens. Bet vai izdzeram tik daudz? Labākajā gadījumā vienu krūzīti. Rezultātā ciešam no hroniska ūdens trūkuma. Visjūtīgākās pret ūdens trūkumu ir galvas smadzeņu šūnas. Pirmā šķidruma trūkuma pazīme ir nogurums.
 
Tēja un kafija nav ūdens!
Ir kļūdains pieņēmums, ka, ja regulāri lieto tēju un kafiju, dzert var mazāk. Īstenībā tas viss ir ēdiens. Turklāt kafija sekmē ūdens zaudēšanu, bet ne asimilāciju. Ja pareizi uzvārīta zāļu tēja (aplieta ar ūdeni līdz +650C), tā bagātina organismu ar minerālviellām, tad dzerot kafiju tiek tērēti organisma svarīgākie mikroelementi: kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs. Tie tiek izmantoti miecskābes neitralizācijai.
 
Vai ūdens ir dabisks apetītes mazinātājs?
Bieži vien ar izsalkuma sajūtu organisms paziņo par ūdens trūkumu. Tā kā organisms sastāv no 70% ūdens, arī ēdot un dzerot šī attiecība būtu jāievēro. Kļūda ir tā, ka esam ieraduši ūdeni aizstāt ar kalorijām bagātiem ēdieniem – sula, tēja, limonāde, kvass, alkohols utt. Jo vairāk lietojam kalorijām bagātu uzturu, jo organisms ātrāk nolietojas.
 
Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?
Barībai, kura nonāk kuņģī jābūt samitrinātai tikai ar siekalām, bet ne noslīcinātai ūdenī. Lai ātrāk norītu ēdienu, mūsdienu skrejošais cilvēks aizdzer to ar ūdeni. Tas ir ļoti slikts paradums. Barība netiek pilnībā pārstrādāta, ne ar siekalu, ne kuņģa fermentiem un zarnās sākas rūgšanas un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās tādas indes kā indols un skatols. Ēšanas laikā var dzert, piemēram, sulu vai vīnu. Ūdens ir jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.
 
Vai dzerot ūdeni ir vairāk tūlītējas enerģijas?
Ir pētījumi, ka, ja sportists dzer vairāk nekā viņam gribas, viņš krasi paaugstina savu izturību. Kāpēc? Ja galvenais barības uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, tad galvenais tās pārnesējs ir ūdens, visās ķīmiskajās reakcijās, kas notiek organismā, ir nepieciešams ūdens.
9 triljoni galvas smadzeņu šūnu visvairāk izmanto tieši hidroenerģiju. Šo enerģiju galvas smadzeņu šūnas izmanto, lai sazinātos savā starpā. Kad organismā sāk trūkt ūdens, mēs jūtam slāpes, ūdens no šūnām iet ārā un enerģija netiek ražota. Tāpēc glāze ūdens jau pēc divām minūtēm, mūs atbrīvo no apātijas un noguruma, bet, apēdot šokolādes gabaliņu vai maizi, enerģiju mēs saņemsim pēc ilgāka laika. Pārtika nedot ātru un tonizējošu iedarbību, bet ūdens ar attiecīgām fizikāli-ķīmiskām īpašībām gan. Ja ūdens vietā galvas smadzeņu šūnas pārsvarā saņem tikai pārtiku, tas ir ceļš pretī slimībām.
 
Kādas slimības apdraud, ja maz lieto ūdeni?
Liekais svars, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisītā skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 40% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu. Ūdens deficīta apstākļos organisms vispirms samazina savas dažas funkcijas, tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas; tā pie otrā tipa cukura diabēta samazinot insulīna izstrādi, organismam nav citas alternatīvas, lai atrisinātu šo ūdens trūkumu organismā.
Ūdens samazina galvassāpes. Viens no galvassāpju cēloņiem ir skābekļa trūkums galvas smadzeņu šūnās, bet ūdens ir skābekļa nesējs. Otrs cēlonis ir skābju līmeņa palielināšanās organisma iekšienē – tā ir viena no atūdeņošanās pazīmēm. Dzerot ūdeni, skābes tiek atšķaidītas, neitralizētas un evakuētas.
 
Kāpēc jābūt piesardzīgiem, lietojot ūdens filtrus?
Sadzīvē visbiežāk izmanto filtrus ar sorbentu – aktīvo ogli. Bet ir svarīgi, nepārtraukt to lietošanu. Ja, piemēram, mēnesi nelieto, savairojas mikroorganismi, un rezultātā šādi filtri vēl vairāk piesārņo ūdeni. Faktiski ja filtrus nelieto, to darbības laiks beidzas ātrāk, nekā to nosaka lietošanas instrukcija.
 
Kāpēc veselīgs ir atkausēts ūdens?
Tāpēc, ka tikko atkausētā ūdens struktūra ir līdzīga šūnu ūdens struktūrai, jo ūdeni sasaldējot, tā iepriekšējā struktūra tiek izjaukta, ūdens sadalās sīkos mirkroklāsteros un to ir viegli pārstrukturēt. Pie tam, ūdeni sasaldējot, tajā esošie daudzi piemaisījumi pēc atkausēšanas nogulsnējas.
 
Nedrīkst dzert karstu ūdeni
Kategoriski nedrīkst dzert ūdeni, kura temperatūra ir virs 400 C. Ja jūs dzerat 600 C karstu ūdeni, viena mirklī iznīcināt barības vada un kuņģa šūnas, kuras ražo sālsskābi. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iegremdētais pirksts nav strauji jārauj ārā. Šī iemesla dēļ daļa cilvēku cieš no gastrīta ar samazinātu kuņģa sulas sekrēciju. Ja nenotiek sekrēcija, nenotiek gremošana.
 
Ūdens fizikāli-ķīmiskās īpašības
pH raksturo ūdeņraža enerģiju un tā aktivitāti ( ūdens skābums vai sārmainība), jo ‘’skābāku’’ ūdeni dzeram, jo ātrāk nevecojam un vairāk slimojam. Atcerēsimies, pH gāzētiem saldinātiem dzērieniem ir apmēram 3,0, krāna ūdenim – pH ir 5,0 – 6,0, gāzētajam minerālūdenim pH ir 5,5, bet asinīs pH jābūt strikti nemainīgam 7,43.
Oksidēšanās reducēšanās potenciāls ORP raksturo, to, cik ātri organismā norit oksidācijas procesi, līdzīgi kā dabā rūsa saēd metālu. ORP parāda elektronu skaitu un enerģētisko ūdens potenciālu, jo šis rādītājs ir augstāks, jo ātrāk norit novecošanās procesi un dzīvībai svarīgie (vitālie) orgāni nepilnīgi veic savas funkcijas. Pārveidojot šādu ūdeni, tiek tērēta šūnu potenciālā enerģija (katram cilvēkam jau šūpulī ielikts noteikts daudzums šūnu enerģijas). Ūdens ar augstu ORP atņem elektronus šūnām, tādējādi tos bojājot. ORP var izmērīt ar speciālu ORP mērītāju. Krāna ūdenim šis skaitlis ir ap +200 līdz +300 mV (milivolti). Piemēram, mātes pienā ORP ir (mīnus) -70 mV, augļa ūdenī, kur attīstās bērns, ir mīnus -170 vV. Gāzētajiem saldinātajiem dzērieniem +400 mV un vairāk. Ir dažas vietas pasaulē, kur dabā sastopams negatīvi lādēts ūdens līdz pat mīnus -700 mV. Tās ir vietas, kur cilvēki nepazīst mūsdienu populārākās slimības un kur ir daudz vairāk ilgdzīvotāju. Piemēram, tā ir Okinavas sala Japānā, Hunzas ieleja Pakistānas ziemeļos un Vikabambija Ekvadorā (Vilcabamba Ecuador). Cilvēka šūnām nav nekādu ūdens sūkņu. Ūdens apmaiņa notiek, balstoties uz potenciālu starpību šūnas iekšpusē un starpšūnu šķidrumā. Jo ORP būs mazāks, jo apmaiņa labāk notiks un mazāk tiks tērēta šūnu membrānu enerģija, jeb šūnu dzīvības enerģija, lai ūdens būtu negatīvi lādēts. Šūnas neslimo. Šūnas mirst, tad kad tām ir izbeigusies enerģija.
Ūdens virsmas spraigums ir ūdens molekulu sasaistes stiprums, jeb vienkāršāk sakot, ūdens ir mīkstāks vai cietāks. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo grūtāk noris barības vielu un toksīnu kustība caur šūnas membrānu un starpšūnu šķidrumā. Krāna ūdenim virsmas spraigums ir 73 din. Mūsu organismā tas ir 43 din. Jo mazāks būs ūdens virsmas spraigums, jo organismam mazāk būs jātērē enerģija, lai to samazinātu.  Siltam ūdenim šis rādītājs ir mazāks, tāpēc šāds ūdens labāk remdē slāpes, jo ātrāk nokļūst līdz šūnām. Bet, piemēram, alkohols uzsūcas jau mutē un kuņģī, jo tā virsmas spraigums ir zemāks nekā starpšūnu šķidrumam. Jo jums pieejamāks mīkstāks ūdens, jo labāk, taču Ir arī nopērkamas speciālas piedevas, lai samazinātu ūdens virsmas spraigumu.
 
Par ūdens struktūru
Nopietnus pētījumus par ūdeni ir veikuši japāņu zinātnieki un ir secinājuši - dabā ūdens molekulas kārtojas simetriskā rakstā, kas atgādina sniegpārsliņas. Tāds ūdens ir dzīvs, taču negatīvu emociju enerģija, griezīgi trokšņi, ķīmiski savienojumi šo molekulu ornamentu izjauc un pārvērš haosā. Augu šūnās vienmēr ir strukturēts ūdens, tāds arī ir gan atkusuša sniega, gan ledus un avota ūdens. Mājās pārnests avota ūdens savu struktūru nemaina vismaz divas nedēļas. Ūdens kristālisko režģi atjauno klasiskā mūzika (piemēram, Vivaldi, Bahs), lūgšana un ar mīlestību izteikti vārdi. Lai strukturētu krāna ūdeni, cilvēka organismam jātērē daudz enerģijas un laika. Augos un dzīvniekos esošais ūdens var būt tikai strukturēts.
 
Kāds ūdens jālieto?
Ja jūsu dzīvesvieta nav Okinavas sala, Hunzas ieleja vai Vikabambija, bet Latvija, nevajadzētu uzreiz krist pesimismā. Protams, ar ne tik izciliem parametriem, tomēr arī pie mums ir pieejams samērā labs ūdens. Jāmeklē, jāveic mērījumi un jāuzlabo ūdens parametri. Vislabāk būtu lietot avota vai akas ūdeni, nekā no artēziskajiem urbumiem, jo ūdens, kas iegūts dziļi no pazemes, tajā minerāli būs neorganiskas izcelsmes, tātad organisms tos izmantot nevarēs. Nav mazsvarīga arī apkārtnes ekoloģiskā situācija. Ķīmiķi teiks, ka sārmainu ūdeni iegūt ir ļoti vienkārši – pievieno sodu un gatavs. Tā tas arī ir. Tikai šis ūdens būs ļoti ciets, un nekāda iekļūšana šūnās nenotiks. Lai ūdens būtu vienlaicīgi sārmains un mīksts, tam vajadzīgas citas piedevas un ir ražotāji, kas tādas piedāvā.
 
Ir svarīgi dzert ūdeni no rīta
Nakts laikā mūsu organisms zaudē ap 400ml ūdens uz to orgānu rēķina, kuri naktī atpūšas. Tie ir uztura pārstrādes sistēmas orgāni - aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis. Turpretī dzīvībai svarīgajos orgānos - sirdī, galvas smadzenēs, ūdens rezerves tiek saglabātas. No rīta tūlīt pēc pamošanās, iedzerot divas glāzes silta ūdens, mēs ne tikai atmodinām un izskalojam zarnu traktu, bet arī uzpildām ar ūdeni gremošanas sulas izdalīšanās orgānus. Arī siekalu dziedzerus piepildām ar ūdeni. Tāpēc brokastīs ieēstais ēdiens tiek daudz labāk sagremots.
 
Mācieties dzert ūdeni!
Dienu sāciet ar divām glāzēm silta ūdens. Lai uzlabotu ūdens īpašības, vienkāršākais variants - tam pievienot svaigu citronu sulu vai arī speciālās piedevas. Ideālais variants – ar speciālo brīvā ūdeņraža ģeneratoru, kas aprīkots protonu apmaiņas membrānām, ūdeni iespējams uzlādēt dažu minūšu laikā līdz pat -700mV un vairāk (šādas ierīces Latvijā ir pieejamas, taču internetvietne ‘’medusmaize.lv’’, lai nepārtaptu par kārtējo tīnekļa reklāmas vietni, pieturas pie principa - atturēties no konkrētu ražotāju vai izplatītāju nosaukumu un to koordināšu nosaukšanas).
Ejot uz darbu neaizmirstiet paņemt līdzi ūdens pudeli un periodiski dienas laikā padzerieties. Iespējams, sākumā nāksies sevi piespiest to darīt, taču ar laiku to jau darīsiet brīvprātīgi. Latvijā, salīdzinājumā, ar citām valstīm, ūdens ir pieejams it visur un vienmēr. Cieniet ūdeni, turiet to tīrā traukā, dzeriet no skaistām glāzēm, dariet to ar baudu, nav nekas dārgāks par ūdeni. Ja nav ūdens, nav arī dzīvības. Pietiekamā daudzumā lietojot kvalitatīvu ūdeni, soli pa solim iegūsiet lielisku veselību. Bērnam dzimstot, ir iedzimts reflekss, pirms ēšanas dzert. Diemžēl ar krūti barojošās mātes to nesaprot vai nezina.  Pieradiniet bērnus dzert ūdeni, Ja jūs bērniem katru reizi, kad viņiem slāpst, dosiet dzert kaut ko saldu, viņi nekad neuzzinās, cik gards patiesībā ir ūdens.
 
                                                                                                                                                                    biteend