5uztursunvesel
 
                                Uzturs un veselība
 
Šī sadaļa ir veltīta tiem, kas dažādu iemeslu dēļ tomēr nespēj pāriet uz uzturu tādu, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba, par to kā mazināt kaitīgo ietekmi.
 
Kāpēc mēs ēdam?
Tad, kad sajūtam izsalkumu, ēdam, lai iegūtu enerģiju un šūnu celtniecības materiālu. Tāda būtu īsā atbilde. Tā intuitīvi arī dara dzīvnieki. Diemžēl cilvēkam ēšanai var būt arī citi iemesli. Piemēram, lietišķās pusdienas, bezdarbība, svinības, uztraukums, ciemiņu ierašanās, pienācis laiks pusdienām utt.
Ēšana kļuvusi par baudas gūšanas līdzekli, tā tiek komercializēta. Lai vairāk pārdotu pārtikas preču, tām tiek pievienoti garšas un pēcgaršas uzlabotāji, izskatam – krāsvielas utt. Rezultātā cilvēki vairāk apēd, bet jo vairāk apēd, ko sliktāk uzturs pārstrādājas un atkal gribas ēst. Sekas – toksīni no nepārstrādātā uztura un nepabarotas šūnas. Ir izpētīts, ka mūsdienās cilvēks asimilē tikai 5% no apēstā. Kā šo ciparu palielināt, par to tālāk sadaļā uzturs.
 
Kādai jābūt pārtikai?
Pārtikai jābūt pilnvērtīgai, drošai, garšīgai, dabīgai, svaigai, savstarpēji savienojamai, atbilstoši sezonai, viegli asimilējamai (satur fermentus un labās baktērijas vienlaicīgi), daudzveidīgai, derīgai nacionāli – ģenētiskām īpatnībām, pareizi sagatavotai, uzturam jābūt dzīvam, tādam, kas satur saules fotonu enerģiju (audzēts atklātā laukā), jo stikls vai plēve aiztur saules fotonu plūsmu. Cilvēkam ar ikdienas pārtiku jāsaņem ap 65 mikro un makro elementi, kas nepieciešami taukskābju un aminoskābju sintēzei. Protams nedrīkst aizmirst arī par ūdeni. Ja to neievēro, attīstās slimības. Tāpēc jāzina, ko ēst, kāpēc ēst, kad ēst, cik ēst un kā ēst.
 
Daži veselīga uztura principi
Neēd ļoti karstu un ļoti aukstu.
Viens no iemesliem pazeminātam skābes daudzumam kuņģī ir karsts ēdiens vai dzēriens, bet auksts pārtrauc fermentu darbību. Tie atsāk izdalīties, kuņģa gļotādai atkal sasniedzot ķermeņa temperatūru.
Košļā lēni.
Kuņģī nav neviena zoba, kas varētu sašķelt lielāku ēdiena gabalus. Katrs kumoss jāsakošļā vairākas reizes. Ja, ēdot maizi, uzdzeram kādu šķidrumu, siekalās esošie fermenti nespēj sašķelt polisaharīdus līdz maltozei, tāpēc zarnu traktā veidojas pašbrūvētie spirti, kas ir kaitīgi aknām un citiem orgāniem. Tautas paruna vēstī: ’Piecas minūtes košļāta pārtika par gadu pagarina dzīves ilgumu, katrs kumoss jākošļā vismaz 33 reizes’’. Un tajā ir arī daļa patiesības. Siekalās esošais lizocīms iznīcina mikrobus un vienšūņus. Ja cilvēks rūpīgi nesakošļā, bet norij kumosiem, siekalas nepaspēj izdalīties, parazīti un to oliņas nonāk cilvēka organismā neskarti. Mēs tos vienkārši norijam.
Ēd klusā un mierīgā gaisotnē.
Jūsu organisms nespēj kārtīgi sagremot uzturu, ja maltītes laikā esi satraukts vai aktīvi piedalies diskusijā, tāpēc ēd  klusumā, un gremošanas sistēma funkcionēs daudz labāk.
Neēd, ja esi garīgi un fiziski  noguris.
Neēd, ja esi saaukstējies, bēdīgs, dusmīgs vai atrodies stresa stāvoklī. Nemeklē mierinājumu ēdienā, jo tas nenovērš īsto cēloni.
Nepārēdies.
Lai cik garšīgs un rūpīgi gatavots ēdiens, tam var būt pilnīgi pretēja iedarbība, ja pārēdīsies. Vienā reizē tik daudz, cik ietilpst kopā saliktās plaukstās.
Kas notiek, kad saēdās daudz dažādu produktu vienlaicīgi?
Jo, mazāk sarežģīts, ir barības sajaukums un vienkāršāki ēdieni, jo efektīvāka ir gremošana. Ja pārmērīgi saēdamies, viss liekais, ko organisms vairs nespēj pārstrādāt, fermentu trūkuma dēļ, sāk pūt un rūgt, asinīs nokļūst daudz nesagremotu barības vielu. Tās kļūst biezas, viskozas. Asinīs esošie eritrocīti salīp kopā un nevar iekļūt vismazākajos kapilāros. Tātad šūnas ir skābekļa badā. Pirmās cietējas ir galvas smadzeņu šūnas, jo bez skābekļa nevar ražot enerģiju. Tāpēc pārēdušies jūtamies miegaini un apātiski. Viss pārējais nenonākušais asinīs uzturs nonāk zarnu traktā un veido rūgstošu masu. Šo procesu rezultātā veidojas indes: indols, skatols. Jūtamies noguruši, un sāp galva. Asinsvadu sieniņas toksīnu ietkmē, sieniņās veidojas plaisas, kur aizķeras lipīgais zema blīvuma lipoproteīns (sliktais holesterīns). Jo mazāk ēdīsim, jo labāk strādās fermenti. Jo labāk strādās fermenti, jo vairāk aminoskābju iegūsim. Jo vairāk aminoskābju nonāks asinīs, jo mazāk cilvēks gribēs ēst. Tā izveidojas noslēgtais aplis.
Augu izcelsmes olbaltumvielas ir labāka.
Kā galveno olbaltumvielu avotu izmantojiet riekstus un sēkliņas (visos augu izcelsmes produktos ir olbaltumvielas), vasarā ēdiet zaļos lapu salātus. Piemēram, ciedru rieksti satur 19 aminoskābes. Vai zinājāt, ka diedzētie graudi ir daudz lētāks un veselīgāks olbaltumvielu avots nekā gaļa? Pārstrādājot gaļu, organisms tērē daudz C vitamīna un kalcija. Neēdiet gaļu katru dienu. Gaļa nelabvēlīgi ietekmēs jūsu veselību. Palielinās skābju un toksīnu līmenis asinīs. Skābju dzēšanai organisms tērē jūsu kalciju. Pārpūlēsies nieres un aknas. Radīsies labvēlīgi apstākļi, lai veidotos nierakmeņi. Pārmērīga gaļas lietošana var izraisīt aknu slimības, prostatas vēzi, artrītu, osteoporozi utt. Ja tomēr nespējat atteikties no sarkanās gaļas, kombinējiet to ar dārzeņiem un lapu salātiem, bet ne ar maizi, makaroniem vai kartupeļiem. Atceries par tādu vērtīgu olbaltumvielu avotiem, kā spirulīna, zilzaļās jūras aļģes un bišu maize. No šiem produktiem organisms spēj asimilēt virs 85% olbaltumvielu, bet no gaļas, ja tā tiek gatavota temperatūrā augstāka par +2000 C - tikai 20%. Turklāt termiski neapstrādātie augu izcelsmes produkti satur arī vērtīgas minerālvielas.,
Pareizi kombinējiet  produktus
 
Ciete un olbaltumvielas vienlaicīgi nepārstrādājas
Vienlaicīgi lietojot olbaltumvielas un cieti saturošus produktus, uztura pārstrādes sulu iedarbībā tie līdz galam nesadalās un sākas cietes rūgšanas un olbaltumvielu pūšanas process, ko pavada nepatīkama smaka. Kā sekas tam ir disbakterioze, kuņģa čūla, žults disinīze, krona slimība, čūlainais kolīts, hemoroīdi, spastiskais kolīts, pankreatīts, paraproktīts, apendicīts utt. Tāpēc neēdiet kopā gaļu ar maizi, makaroniem un kartupeļiem. Ja šos produktus ēd kopā, dažādie fermenti un gremošanas sulas  kuņģī ‘’karo’’ savā starpā, līdz neitralizē cits citu, rezultātā uzturs nav labi sagremots un pūst zarnās, veidojot gāzes un atraugas. Turklāt parādās vēdersāpes un enerģijas izsīkums, jo uzturvielas nav sagremotas un asimilētas. Gan gaļu, gan maizi, kartupeļus un makaronus var ēst kopā ar dārzeņiem un zaļumiem.
Ēdienreizes beigās neēdiet augļus
Augļi ir visātrāk sagremojamie produkti un to sagremošanai nepieciešami pavisam citi fermenti, nekā iepriekš minētiem produktiem, tāpēc augļus vienmēr ēdiet atsevišķi vismaz 30 minūtes pēc citu grupu produktu uzņemšanas. Piemēram, pēc vistas gaļas ēšanas apēstais ābols drīz vien sāks kuņģī rūgt un veidosies gāzes.
Dārzeņus ar augļiem kopā jaukt nevajadzētu. Ēdot atsevišķi, tie labāk asimilējas.
Dzeriet svaigi spiestas sulas.
Vismaz vienreiz nedēļā pagatavojiet sev svaigi spiestu zaļumu sulu (kokteili). Tā ir bagāta ar hlorofilu (zaļā krāsa), kas attīra asinis, iesaistās sarkano asinsķermenīšu radīšanā un sniedz enerģiju.  Šādā sulā ir visi vērtīgie vitamīni un mikroelementi.
 
Pārtikas produktu savienojamība
Lai izvairītos no pūšanas un rūgšanas procesiem zarnu traktā un labāk asimilētos uzturs būtu jāievēro šādi vienkārši pamatnoteikumi.
Vienā ēdienreizē nav savienojami.
  •   Ogļhidrāti un cietes – piemēram, saldie sacepumi, sacepumi ar augļu pildījumu, saldās putras.       
  •   Cietes un olbaltumvielas – piemēram, makaroni ar gaļu, grūbas ar gaļu, desa ar maizi.
  •   Ogļhidrāti un olbaltumvielas – piemēram, piens ar medu vai cukuru, rieksti ar rozīnēm vai medu, saldie sacepumi, kuru sastāvā ir olas, saldais biezpiens.
Var savienot.
  •   Taukus ar cieti – piemēram, sviestu ar maizi.
  •   Taukus ar olbaltumvielām – piemēram, krējums.
  •   Taukus ar ogļhidrātiem – piemēram, dārzeņu salāti ar eļļu.
  •   Olbaltumvielas ar dārzeņiem – piemēram, gaļa, biezpiens, rieksti ar dārzeņu salātiem.
 
 
Centieties nelietot šādus produktus
  • Θ  Kūpināta vai vārēta desa. - Satur kancerogēnas vielas. Kūpināšanas procesā veidojas liels daudzums nitrītu. Tie darbojas graujoši uz imunitāti. Centies ierobežot nātrija glutamātu (E-621) saturošu produktu lietošanu.
  • Θ  Majonēze plastikāta iepakojumos. - Etiķis reaģē ar plastikāta plēves dioksīdu, kas ir kancerogēns. Majonēzi labāk gatavot mājās. Vienīgais mīnuss - derīguma termiņš ir tikai dažas stundas, ja vien netiek izmantoti konservanti. Ja bērnam ļoti kārojas majonēzi, tas liecina, ka ēdienkartē pietrūkst tauku.
  • Θ  Kūpinātais vai kausēts siers. - Organismā praktiski nepārstrādājas, kā arī satur nitrītus. Kausētā sierā aminoskābju struktūra ir izjaukta un organisms tās nespēj asimilēt.
  • Θ  Sausie buljona kubi, ātri pagatavojamās sausās zupas vai garšvielas, kas satur nātrija glutomātu E-621. - Tas ir garšas pastiprinātājs. Nomāc sāta sajūtu. Veicina neirodeģeneratīvas izmaiņas organismā. Sevišķi nevēlams bērnu uzturā.
  • Θ  Zivju ikri, mazsālītās siļķes. - Ikri var būt tikai ļoti sālīti vai sasaldēti, siļķes tikai ļoti sālītas. Ne eļļā, ne vīnā šie produkti neuzglabājas. Ir izmantots urotropīns un citronskābe (vai kāds cits nosaukums). Skāba vide un formaldehīds veido spēcīga šūnu indi formalīnu ar ko konservē līķus. Šie produkti ir milzīgs trieciens aizkuņģa dziedzerim un aknām. Piemēram, Kamčatkā, kur iegūst ikrus, tos uzglabā tikai sasaldētā veidā.
  • Θ  Krabju nūjiņas. - Faktiski tas ir krabju esences un zivju pārstrādes atkritumu sajaukums ar ģenētiski modificēto soju.
  • Θ  Melnās olīvas. - Olīvas ir brīnišķīgs, veselībai noderīgs produkts. Nogatavojoties tās kļūst melnas. Taču konservēšanai tiek izmantotas nenogatavojušās olīvas zaļas gaiši dzeltenzaļā krāsā. Melnās konservētās, ko mums piedāvā veikalos, ir tās pašas zaļās. Apstrādājot ar sārmu un pēc piesātināšanas ar skābekli, olīvas kļūst melnas. Lai krāsa būtu noturīga, tiek veikta apstrāde ar emulgulatoru krāsas stabilizēšanai - dzelzs glukonātu (E-579), padarot to par veselībai bīstamu produktu.  
  • Θ  Konservētie zaļie zirnīši un kukurūza.Izņemot bioloģiskajās saimniecībās audzētos zaļos zirnīšus, visticamāk tie būs ĢMO produkti. Gēnu modifikācija tiek pielietota, lai zirnīši un kukurūza nepārgatavotos un iegūtu vajadzīgo preces izskatu (nesačokurotos).
  • Θ  Marinēti produkti. - Satur etiķi, kas kaitē nierēm un iznīcina sarkanos asinsķermenīšus eritrocītus. Etiķis iebalzamē. Neveidojas jaunas šūnas. Ātrāk novecojam. Skābju izraisītās sekas organismā – acidoze un disbioze.
  • Θ  Čipsi. – Pieskaitāmi pie ātrajiem ogļhidrātātiem. Satur vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām un ne tikai.
  • Θ  Saldās kukurūzas pārslas.Satur cukura aizvietotājus, piemēram, ciklamātu, jo cukurs, apstrādājot kukurūzas pārslas +1400C temperatūrā, deg.
  • Θ  Smalkmaizītes.Baltmaizē nav rupjo šķiedrvielu un organisms nesignalizē par sāta sajūtu. Cukurs kopā ar raugu garantē sēnīšu klātbūtni organismā.
  • Θ  Piena produkti, kuri uzglabājami ilgāk par divām nedēļām. - Lai to panāktu, iespējams, ir izmantots antiseptisks iepakojums, pievienots kāds antibiotiķis vai baktēriju antagonisti, kas spēj producēt pretmikrobu vielas un fermentus, kas nomāc dabīgo organisma vidi. Ja, piemēram, ievietosiet svaigā rūgušpienā sasmalcinātas ogas vai augļus, notiks sarecēšana, noslāņošanās, rūgšana utt. Lai tas nenotiktu, ir jāpievieno irdinātāji, antioksidanti, stabilizatori. Citādi to panākt nav iespējams.
  • Θ  Džemi un želejas, kuros saskatāmas pēc izskata svaigas veselas ogas. - Lai to panāktu, ar cukuru vien nepietiek. Jāizmanto ļoti spēcīgi pārtikas antioksidanti. Nav citu iespēju.
  • Θ  Melnā tēja, šķīstošā kafija, gāzētie saldinātie dzērieni, sulas tetrapakās. – Padara iekšējo vidi skābu, un atņem organismam kalciju. Melnā un zaļā tēja aplieta ar karstu ūdeni, nedrīkst ievilkties ilgāk par 30 sekundēm, jo sāk veidoties kaitīgas vielas.
  • Θ  Tējas sēne. - Faktiski tas ir pelējums, kas attīstās zarnās tālāk.
  • Θ  Margarīns. - Izjauc vielmaiņas procesus šūnās, jo organisms cietos augu taukus nespēj asimilēt. Katras šūnas membrāna sastāv no 3 slāņiem (pa vidu olbaltumvielu slānis un no ārpuses divi fosfolipīdu slāņi). Margarīna ražošanas procesā tiek stipri izmainīta molekulas konfigurācija. Izmainītās molekulas iekārtojas starp pārējām šūnu membrānas molekulām fosfolipīdu slānī, un šajās vietās tiek bloķēta šūnu caurlaidība, tāpēc nespēj iekļūt barības vielas. Palielinās risks saslimt ar vēzi, diabētu, aptaukošanos. Tas attiecas arī uz sviestu ar tauku saturu, kas zemāks par 82%. Mājas apstākļos tāds nav iegūstams. To var panākt tikai ar hidrolizāciju.
Par eļļām
Cepšanai jāizmanto tikai rafinētās eļļas. Vispiemērotākā ir rīsu eļļa, jo tā ir termiski visizturīgākā, otrajā vietā ir olīveļļa. Svaigā veidā (salātos) jālieto tikai nerafinētās eļļas. Tām jābūt pirmā spieduma, nedozodorētām, ar auksto metodi iegūtām. Palmu eļļa veido nešķīstošus savienojumus asinīs. Tas redzams tumšā redzeslauka mikroskopā. Tā kā šīs eļļas ir lēta, to plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, maskējot ar nosaukumu ‘’augu eļļa’’, tāpēc derētu precizēt, kas tā īsti par eļļu.
                                                                     
Nepiesātinātās omega-3 taukskābes
Omega-3 molekula ir ļoti nestabila, bieži maina formu. Tādā veidā tā visam dod elastīgumu, padara kustīgu. Šūnu membrānas kļūst elastīgākas, asins kļūst šķidrākas un ātrāk darbojas nervu sistēma, redze kļūst asāka, paaugstinās intelektuālās spējas, uzlabojas sirdsdarbība. Omega-3, lai būtu pietiekamā daudzumā, sevišķi par to jārūpējas grūtniecēm, jo tas iespaido bērna redzi.
Omega-6 ir pretstats. Molekula ir stabila. Labi uzglabājas. Dod cietību. Asins kļļūst biezākas, tiek veicināta koagulāciju, labāk dzīst rētas.
Eļļa, kas satur daudz omega-3, ļoti ātri paliek rūgta, uzglabāšanas termiņš nedaudz vairāk par nedēļu. Tas neapmierina ražotājus un tirgotājus, tāpēc tiek veikta ķīmiskā apstrāde, lai samazinātu omega-3 proporciju. Rezultātā mūsdienās cilvēkiem veidojas liela disproporcija - milzīgs omega-6 pārsvars. Ari cūku speķī, olās un piena taukos, zivjaudzētavās audzētās zivīs, ja tās baro  pārsvarā ar kombinēto barību no graudiem un sojas, ir liels omega-6 īpatsvars. Ar zaļumiem, kā tas bija agrāk, barot ir ekonomiski neizdevīgi. Piemēram, vistas olu dzeltenumos, ja putni dzīvo brīvā dabā, ir vairāk kā 20 reižu lielāks omega-3 daudzums nekā vistām, kuras tiek turētas nebrīvē un barotas ar kombinēto barību.
Omega-3 daudz atrodams hlorofilā zaļumos. Ideāls variants auksti spiesta linsēklu eļļa un čia sēklas. Turpretī mandelēs (riekstos) ļoti daudz omega-6. Linsēklās omega-3 sastāvā galvenokārt ir alfa linolēnskābe (ALA), taču, ja zarnu trakts darbojas normāli, tā tiek pārvērsta nepieciešamajā formā par dokosaheksānskābi (DHA) un eikozānpentaēnskābi (EPA), tādējādi atkrīt vajadzība lietot dzīvnieku izcelsmes produktus.   
 
Lietojiet vismaz 5 pret parazitārus produktus katru dienu
Tie ir ķiploki, sīpoli, citroni, ķirbju, ķimeņu un diļļu sēklas, čili pipari, priežu, priežu pumpuri pavasarī, augi ar rūgtu garšu - vērmeles un pelašķi, alveja, kanēlis, krustnagliņas, kurkuma, mārrutki, sinepes. Tāpat arī tādas garšvielas kā lauru lapas, dilles, selerijas, organiskās skābes saturošas ogas - jāņogas, mellenes, upenes, dzērvenes utt.  Šie visi produkti nepatīk vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un tārpiem.
 
Šūnu uzturs
Katru dienu mūsu organismā mirst 100 miljons šūnu un tikpat veidojas jaunu. Pēc 28 dienām mums jau ir cita āda, bet pēc 120 dienām cita asins. Pēc 2 gadiem - sirds, pēc 4 gadiem – aknas, pēc 7 gadiem - kauli. Cilvēka ķermenī ir 100 triljonu šūnu, un katra no tām pieprasa regulāru pārtikas piegādi, lai saņemtu enerģiju un celtniecības materiālu ar uzturu jāuzņem ap 90 veidu minerālus, kas nepieciešami vitamīnu, aminoskābju, taukskābju sintēzei.
 
Produkti, kas pazemina vīrišķā dzimumhormona testosterona līmeni asinīs
Vistas gaļa.
Izņemot bioloģiskajās saimniecībās audzētās, jo vistas, tiek barotas ar speciāliem hormoniem (6 sieviešu hormoni), lai ātrāk augtu. Labāk iegādāties tītara gaļu. Tītari nepanes hormonus un antibiotikas, tāpēc tītaru gaļas ražotāji tos neizmanto.
Etiķis.
Veicina testosterona pārvēršanos estrogēnā (sievišķais dzimumhormons).
Greipfrūti. Satur fermentu aromatāzi, kas testosteronu pārvērš estrogēnā.
Pārmērīga alkohola un kofeīna lietošana.
Fast food ēdieni, jo ir niecīgs uzturvielu daudzums, toties palielināts trans taukskābju un piesātināto tauku saturs.
 
Bērnu uzturs
Labākā dāvana, ko vecāki var atstāt bērnam, ir ielikt pamatus labai veselībai visam mūžam. Pēc cilvēka gēnu atšifrēšanas, zinātnieki atklāja, ka 80% cilvēku nesasniedz to potenciālu, kas ir ieprogrammēts gēnos. Citi nesasniedz gēnos paredzēto augumu, citiem neattīstās potencionālās intelektuālās spējas utt. Visas pieaugušo cilvēku veselības problēmas formējas jau bērnībā, periodā, kad notiek ķermeņa straujākā augšana (līdz 14 gadu vecumam). Ja šajā laikā bērna organisma uztura vajadzības tiek pilnīgi nodrošinātas, attīstība notiek bez traucējumiem. Katrai organisma sistēmai noteiktā laika periodā ir augšanas un attīstības pīķis. Ja šis periods, kad notiek kāda orgāna visaktīvākā formēšanās, sakrīt ar adekvāta uztura deficītu, vairāk cietīs tieši šis orgāns. Tā var būt sirds, kauli, smadzenes utt. Nākotnē tieši šie orgāni visvairāk cietīs no stresa, tos visbiežāk skars iekaisumi un slimības. Uzturs ir svarīgāks faktors par iedzimtību.
                                                                                                    
PVO (Ppasaules Veselības Organizācija) bērnu uzturā rekomendē šādus pamatproduktus: pamatēdieni – putras, piena produktus, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (labāk uzsūcas nekā augu olbaltumvielas, šī iemesla dēļ bērniem neiesaka atturēties no gaļas), vietējās izcelsmes dārzeņus, augļus un ogas, augu eļļas un dzīvnieku izcelsmes taukus, ogļhidrātus, pākšaugus, sāli (divreiz mazāk nekā pieaugušajiem), pietiekošā daudzumā ūdeni (30ml g uz 1kg svara diennaktī).
Te gan būtu jāpiebilst, ka šīs rekomendācijas attiecas uz tradicionālu uzturu lietojošiem bērniem, tas nozīmē, ka lielu uztura procentuālo īpatsvaru aizņem dzīvnieku izcelsmes produkti. Zarnu mikroflora ir piemērojusies šādam uzturam, tāpēc vājāk asimilējas augu izcelsmes produkti. Tomēr šādā gadījumā ievērojami palielinās toksiskā slodze. Bērniem grūti izvadāmie toksīni vēl nav tik daudz paspējuši uzkrāties un neliek par sevi manīt, taču tas ir tikai laika jautājums. Lai tas nenotiktu, ieteicams bērnus radināt pie augu izcelsmes uztura, pie tāda, kādu tiem ir paredzējusi daba. Starp citu, bērni uz šādu uzturu var pāriet daudz vienkāršāk nekā pieaugušie.   
Putras – jāgatavo līdz +600C temperatūrā. Jāizvēlas parasti putraimi bez mākslīgiem aromatizatoriem. Vis vērtīgākā ir mannas putra. Nē ēdiena gatavošanai mikroviļņu krāsnī, jo pilnīgi tiek izjaukta produkta molekulārā struktūra, padarot labākajā gadījumā to par mazvērtīgu.
Ieteicama teļa un putnu gaļa. Nav ieteicama cūkgaļa (izņemot speķi) un aitas gaļa (aitas taukiem ir augsta kušanas temperatūra).
No zivīm ieteicamas baltās liesās, piemēram, butes, heks, mencas, foreles. Nav ieteicamas treknās, žāvētās, stipri sālītās un mazsālītās, kaltētās (nav aizsargātas no parazītiem), iepriekš sasaldētas, konservētas zivis. Ja vēlas ēst konservus, labākā izvēle ir eļļā gatavotie.
Dārzeņi – var būt svaigi, saldēti, sautēti, vārīti. Augstā etiķa satura dēļ bērnu uzturā nevajadzētu izmantot marinētus dārzeņus. Vislabāk der burkāni (arī to sula, kam ieteicams pievienot mazliet eļļas, jo burkāni bagātīgi satur taukos šķīstošo vitamīnu A), kabači, ķirbji, visu veidu kāposti, gurķi. Mazāk nakteņu dzimtas augus, tas ir tomātu, kartupeļu, baklažānu, jo var saturēt solanīnu. Zirņus un pupas lieto nelielos daudzumos. laba izvēle ir zirņu zupa. No zaļumiem - salāti, skābenes, spināti. Zaļos sīpollokus maziem bērniem labāk dot apceptus. Bietes tikai vārītas tāpat arī kukurūza  Kukurūzas pārslas tikai nesaldinātās.
Augļi – vislabāk svaigi, var būt cepti. Sulas obligāti jāatšķaida ar ūdeni. Vislabāk aprikozes, āboli, rozīnēs (izņemot lielās caurspīdīgās rozīnes, kas apstrādātas ar sēru). Apelsīnus un mandarīnus – minimāli. Plūmes, vīnogas nedaudz (vēlams bez kauliņiem). Āboli jāmizo, kaut gan mizā daudz vērtīgu vielu, taču, lai ilgstoši uzglabātu, tos apstrādā ar polimēru, hloroformu vai citu pretsēnīšu preparātu. Ķiršus vislabāk sezonas laikā, vēlams tādus, kas nav apstrādāti ar ķimikālijām vai vismaz vietējos. Tāpat arbūzus vēlams lietot sezonas laikā, lai izvairītos no saindēšanās ar nitrātiem, kurus lieto, lai paātrinātu nogatavošanos. Ideāls variants bērnu uzturā (ja vien var dabūt bioloģiski audzētās) ir kaltētās aprikozes, kuras sasmalcina un sajauc ar ūdeni. Drīkst lietot tikai atkausētu hurrmu, kura pēc sasaldēšanas kļuvusi caurspīdīga.
Ogas – vislabāk mežā salasītās avenes,  mellenes, brūklenes un citas savvaļā augušas ogas.
Maizi – ieteicams bez rauga. Nē bulciņām, kūkām un tortēm (mājās gatavotās tortes var). Labāk sausiņi, barankas, galetes.
Sviests – tikai ar 82% tauku saturu. Bērniem nevajadzētu lietot hidrolizētus taukus un rūpnieciski ražotu majonēzi.
Skābpiena produkti – tikai bez cukura un ar īsu uzglabāšanas termiņu, vēlams stikla iepakojumā. Jogurts bez cukura ir labs produkts, jo satur maksimāli asimilējamas olbaltumvielas. Diemžēl veikalos piedāvātajā jogurtā bieži tiek pievienota modificētā ciete (provocē smagas alerģiskas reakcijas), krāsviela - karmīns, cukurs.
Ūdens – bērni ir ļoti jūtīgi pret ūdens kvalitāti. Ja par to neesat droši – ūdeni ir jāvāra. Var pievienot citrona sulu. Bērniem nevajadzētu lietot saldinātus gāzētus dzērienus, sulas tetrapakās (dabīgie vitamīni ilgāk par 2 mēnešiem uzglabāties nevar), kafiju un aromatizētās tējas. Nav ieteicama melnā un zaļā tēja.
 
Ogļhidrātu pārpilnība
Pedagogi sūdzas, ka mūsdienās bērni ir kļuvuši hiperaktīvi un nevaldāmi, slikti uztver mācību vielu. Palīgā tiek aicināti bērnu psihologi, bet rezultāta nav. Un nebūs, kamēr visi, tai skaitā vecāki, nesapratīs, ka bērni te nav vainīgi. Vainīgs ir uzturs, kas nesaturu pietiekami daudz tauku un olbaltumvielu, bet dominē tikai ātrie ogļhidrāti, un kaut kur jau bērnam tas enerģijas uzplūdums no saldumiem jāizgrūž. Cukura patēriņš, salīdzinot ar mūsu senčiem, ir pieaudzis 100 reižu. Bet, ja ir palielināts cukura patēriņš, neizbēgami būs olbaltumvielu, tauku, vitamīnu un mikroelementu deficīts. Lai to diagnosticētu, nav nepieciešamas sarežģītas izmeklēšanas, pietiek, ka ārsts pacientam uzdod vienkāršu jautājumu: ’ Ko tu ikdienā ēd un dzer?’’
Tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušiem. Var ēst vitamīnus un mikroelementus uztura bagātinātāju veidā milzīgos daudzumos, taču jāsaprot to, ka izolēti lietotu uzturvielu ietekme atšķiras no tās, kas rodas, uzņemot to pašu vielu ar pārtiku. Vēl jāņem vērā, ka ir vajadzīgas olbaltumvielas, kas transportē citas nepieciešamās vielas. Citādāk ir ar bišu maizi – tur ir visas iespējamās aminoskābes, no kā sintezēt olbaltumvielas transport-funkcijas veikšanai gan fermenti, vitamīni un mikroelementi.
 
Olbaltumvielu deficīts
Uzreiz gan jāpiezīmē, ka virsraksts ‘’olbaltumvielu deficīts’’ nav pārāk korekts, jo cilvēkam vajag nevis olbaltumvielas, bet gan aminoskābes. Ja zarnu trakts ir vesels un tajā ienāk uzturs, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba, visas aminoskābes tiek sintezētas, tai skaitā neaizvietojamās. Vajadzīgi ir tikai minerāli. Vajadzīgi tikai minerāli, ko neviens dzīvais organisms sintezēt nespēj.
Palielinoties cukura patēriņam, neizbēgami samazinās olbaltumvielu patēriņš. Katrai nervu šūnai nepieciešamas specifiskas olbaltumvielas (vairāk nekā 1500 veidu). Ja organisms pilnīgi nodrošināts ar olbaltumvielām, cilvēks lieto ‘’dzīvu’’ (termiski vai citā veidā nenogalinātu, tas ir, ar fermentiem bagātu uzturu, nervu sistēma iztur pat ļoti smagas slodzes, taču ja tas tā nav, rodas apātija, nogurums, nevēlēšanās mācīties. Bērnam piedzimstot, smadzeņu šūnu neironu atzarojumi (aksoni), pa kuriem tiek pārraidīti nervu impulsi, ir tikai 10 cm gari, bet, sasniedzot pieauguša cilvēka augumu, atzarojumu garums var sniegties vairāk nekā vienu metru. Smadzeņu šūnas dzīves laikā cenšas pēc iespējas vairāk nodibināt savstarpējās saites. Ja neironu šūna gājusi bojā, tā atjaunoties nevar, to var tikai neironu saites daļa. Nervu šķiedras sastāv no diviem tauku jeb lipīdu slāņiem. Impulss pa tiem virzās ar ātrumu 1 – 3 m/s. Tā ir lēnā grupa, kas veido 20%. Pārējie 80% nervu šķiedru ir pārklāti ar izolācijas slāni mielīnu, kas ir olbaltumviela. Tāpēc šīs grupas šķiedrās nervu impulsu ātrums sasniedz 200 – 300 m/s. Ja olbaltumvielu trūkst, rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi, kas var izpausties visdažādākajos veidos. Mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla, jo, pateicoties mūsdienu industriālajai pārtikai, olbaltumvielu deficīts ir aktuāls vairāk nekā 90% cilvēku.
Tā ir fatāla kļūda neiekļaut bērnu uzturā pārtiku, kurā ir viegli asimilējamas olbaltumvielas, sevišķi mūsdienās, kad strauji ir palielinājusies intelektuālā slodze. Pat, ja enerģijas būs maz, pirmkārt, tā tiks novirzīta uz smadzenēm un ar intelektuālo attīstību viss būs kārtībā. Bēdīgāk, ja pietrūks olbaltumvielu un tauku. Bērnu psihologs šādā gadījumā ir bezspēcīgs. Bērna veselība un attīstība, tai skaitā intelektuālā, tiešā veidā ir atkarīga no uztura, ko bērns saņem. Secinājums – vispirms jāveido struktūra, un tad jādot enerģija, pretējā gadījumā – enerģija bez struktūras ir haoss.
Taukskābju kvalitāte. Svarīgs ir ne tikai omega-6 daudzums, bet arī proporcija pret omega-3 (ideālā proporcija 1:1 vai vismaz 5:1). Salīdzinājumā ar bioloģiskajās saimniecībās ražotajiem vai vismaz labdabīgi iegūtiem lopkopības produktiem, diemžēl konvenciāli ražotajos piena un gaļas produktos, kā arī nebrīvē audzētajās zivīs (barotas ar kombinēto barību), ir uz pusi mazāk omega-3 garo ķēžu poli-nepiesātināto taukskābju - dokosaheksānskābe (DHA) un eikozānpentaēnskābe (EPA). Tā kā cilvēka organismā tās sintezējas vāji, ir svarīgi saņemt ar pārtiku. To pietiekamība ir svarīgs faktors, sevišķi bērna smadzeņu, kā arī nervu un sirds-asinsvadu sistēmu attīstībā. Biškopības produktos omega-3 atrodama bišu maizē, pie tam labā kvalitātē, jo pagaidām mākslīgo bišu maizi vēl industriāli neražo.
Bērnu saldummīļu vecākiem būtu jāatceras, ka pārmērīga saldumu lietošana ir solis metaboliskā sindroma virzienā, kas savukārt robežojas ar aterosklerozi, aptaukošanos, bronhiālo astmu un onkoloģiju. Bērnam jādot rūgtais, asais, sīvais, lai paplašinātu garšu spektru. Māciet bērniem dzert ūdeni. Bērns instinktīvi zina, ka ūdens jādzer, un necentieties mācīt pretējo. Bērniem obligāti jāsaņem tauki. Tauki sevišķi vajadzīgi plaušām, citādāk cietīs organisma apgāde ar skābekli, sevišķi, ja nodarbojas ar sportu ziemā. Vajadzīgs holesterīns, lai būtu no kā veidot hormonus. Vienīgais attaisnojošais ātros ogļhidrātus lietošanas gadījums ir pirms lielām fiziskām slodzēm.
 
Piena produkti
Diemžēl realitāte ir tāda, ka tas piens, ko mums piedāvā veikali, ir rūpnieciski pārstrādāts produkts, tas ir pasterizēts, iespējams, ka tam ir pievienoti iebiezinātāji, augu tauki, piena pulveris, kuru bez konservantiem uzglabāt nav iespējams.  Pienam saskaroties ar gaisu, notiek tajā esošā holesterīna oksidācija. Daba ir paredzējusi, ka piens tiek zīsts un nesaskaras ar gaisu. Piens var izraisīt problēmas arī tad, ja tajā ir pesticīdu atliekas no lopbarības, antibiotikas, kā arī kaitīgas vielas, kas pievienotas piena pārstrādes procesā.  Ja dažus gadu desmitus pagātnē normāls izslaukums no 1 govs gadā skaitījās 5000 kg, tad mūsdienās ir parādījušās saimniecības ar izslaukumu, virs 20000 kg gadā. Tas tiek panākts ne tikai ar selekcijas metodēm, bet arī ar hormonālo preparātu izmantošanu, tai skaitā ar modificētiem hormoniem.  Govis ar lieliem izslaukumiem ir ļoti jūtīgas pret visdažādākajām infekcijas slimībām, ar kurām limfocīti nepārtraukti cīnās un tāpēc bieži vien pienā nonāk strutaini izdalījumi.  Dodot teļam pēc piedzimšanas tikai veikalā nopērkamo pienu tetrapakās, pēc diviem mēnešiem teļš vairs nav dzīvot spējīgs, kaut gan dabā paredzēts tā, ka pienam jābūt teļa galvenajam pamatēdienam.
Cilvēkam visvērtīgākais piena produkts ir sūkalas, jo tās sastāv no viegli pārstrādājamām olbaltumvielām albumīna un globulīniem.
 
Barošana ar krūti
Tiek uzskatīts, ka mazam bērnam, barošana ar krūti, ir labākais uzturs un nekas tam nevar līdzināties. Kāpēc bērni cieš no diatēzēm, plaušu karsoņa, rahīta, ja ēd tikai mātes pienu? Izrādās, piena sastāvs ir atkarīgs no tā, ko māte ēd. Neadekvāts uzturs un nepareiza tā kombinēšana, pūšanas un rūgšanas procesi neizbēgami atspoguļojas mātes pienā.
Salīdzinājumā ar dzīvnieku pienu, cilvēka pienā nav priekš cilvēka organisma grūti pārstrādājamās olbaltumvielas kazeīna, kura pārstrādei tiek tērēti svarīgi mikroelementi tādi kā cinks, kālijs, magnijs utt.
 
Zaļie augi
Hemoglobīns ir tiešā hlorofila kopija. Tā molekula sastāv no 514 aminoskābēm un 4 dzelzs atomiem.  Šķīdumā dzelzs izskatās sarkana. Līdzīgs sastāvs ir hlorofilam - 514 aminoskābes un 4 magnija atomi. Šķīdumā magnijs izskatās zaļš. Ar B12 vitamīna (kobalamīna) starpniecību caur kobaltu, nomainot 4 dzelzs atomus ar 4 magnija atomiem, zaļā augu sula - augu asinis pārtop par cilvēka asinīm. Eritrocītu mūžs ir aptuveni 120 dienas. Anēmija jeb mazasinība ir aktuāla 40% pasaules iedzīvotāju. Lai no šīs slimības izvairītos, ieteicams ikdienas uzturā lietot zaļās krāsas augus, tādus kā sīpollokus, dilles, selerijas, pētersīļus, baziliku, nātres, skābenes utt.
 
ĢMO pārtika.
Ģenētiskā inženierija ir nepilnīga, jo nespēj vadīt gēnu iebūvēšanas procesu. Pieejamā DNS informācija nav tik pilnīga, lai prognozētu rezultātu.
Gēnu ievietošana notiek ar plazmīdu (cirkulāra baktēriju DNS)  palīdzību. Baktērijas genomus ievietojot augos, tiek izjaukts augu hormonālais balanss. Var notikt nekontrolēta šūnu dalīšanās un augšana, kas noved pie onkoloģiskas saslimšanas.
Cilvēkam sagremojot ģenētiski modificēto pārtiku, mākslīgi radītie gēni tiek nodoti cilvēka organismam un izmaina gremošanas trakta derīgo baktēriju raksturu, kas negatīvi ietekmē imunitāti. Tiek provocēta cilvēka organismam neraksturīgu olbaltumvielu sintēze. Rodas patogēnās baktērijas, kas var būt rezistentas pret antibiotikām, kā arī iespējama agrāk nepazīstamu toksīnu parādīšanās organismā un alerģiskas reakcijas. Ilgstoši lietojot ĢMO pārtiku, tiek apdraudēta reproduktīvā sistēma. Varētu pat teikt, ka ĢMO pārtika ir populācijas skaita samazināšanas līdzeklis.
 
Hidrogenētie tauki                                                                    
Nepiesātinātajās augu tauku molekulās brīvajās vietās liela spiediena ietekmē tiek ’iespiestas’’ ūdeņraža molekulas un tie kļūst par piesātinātiem taukiem, kas ir veselībai kaitīgi, varētu teikt, ka, ilgstoši lietojot pat bīstami. Kā izejviela galvenokārt tiek izmantota lētā palmu eļļa. Hidrolizējot to, var iegūt ērtu konsistenci un ilgu uzglabāšanas termiņu.
Ir vēl viens hidrogenēto tauku veids, kurš nav pieskaitāms ne pie piesātinātiem, ne pie nepiesātinātiem taukiem. Tās ir transtaukskābes. Ūdeņraža atomi cauri tauku molekulai augstas temperatūras iedarbībā tiek transportēti uz otru pusi jaunā vietā, un veidojas otrādi sagriezta tauku molekulu konstrukcija. 
Hidrogenētos taukus jeb margarīnu plaši izmanto sabiedriskajās ēdināšanas vietās, jo, ar tiem gatavojot, ēdiens mazāk piedeg un tos var izmantot vairākas reizes. Šos taukus plaši izmanto konditorijas izstrādājumos bulciņās, cepumos. Arī konfektēs, šokolādēs un saldējumos, lētajos sieros, krējuma izstrādājumos utt.
Ja ikdienas ēdienkartē šādu tauku daudz, bet nepiesātināto tauku maz, tiek kavēta galvas smadzeņu darbība, jo tiek bojātas šūnu membrānas arī nervu šūnās. Pavājinās šūnu spēja pārstrādāt taukus. Tiek aizsprostoti sīkie asinsvadi, un tas veicina virkni nopietnu slimību.
 
Rauga maize
Graudaugus daba cilvēkam paredzējusi ilgstoša bada perioda pārdzīvošanai. Termiski neapstrādātos diedzētos graudos ir viss cilvēkam nepieciešamais - ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, mikroelementi, vitamīni un šķiedrvielas. Tā vietā, lai tos pilnvērtīgi izmantotu, cilvēks sabojā, nogalina un vēl papildus pievieno toksīnus. Dabā ir iekārtots tā, ka, lai graudi nesāktu dīgt ārpus laika, tajos ir inhibitori, jeb fermentu bloķeratori, kas neļauj tiem aktivizēties. Tas nozīmē, ka piekļuve pie vērtīgajām vielām ir ierobežota un, samaļot šādus graudus miltos, tiek zaudēta liela daļa to vērtības.  Tā vietā, lai lietotu graudus diedzētā veidā, tie tiek samalti un termiski pārstrādāti, tādā veidā zaudējot lielu daļu vērtīgo vielu. Termiski apstrādātos produktos nav ūdeņraža saišu. Enerģija izkliedējas un produkts kļūst entropisks.
Taču ar to viss nav galā. Tā kā konvenciāli audzējot graudus, tie tiek apstrādāti ar fungicīdiem, dabīgie raugi, kas atrodas uz grauda apvalka, tiek daļēji iznīcināti. Lai mīkla no šādiem graudiem rūgtu un turklāt, lai šis preces noritētu ļoti ātri, tiek pievienots raugs.
Raugs ir vienšūnas sēne. Dabīgais raugs saharomicetes (saccharomyces) ir sastopams jebkur, uz augļiem, dārzeņiem, uz vīnogām, sieros utt. Dabā ir saskaitīti ap 300 dažādu raugu veidi.  Arī miltos, no kā cep maizi ir raugi.  No tā nevar izvairīties. Taču temperatūra 36,70 C dabīgajam raugam ir nekomfortabla, un tas pārstāj vairoties. Tie, kas lieto bezrauga (ar dabisko ieraugu cepto) maizi, droši vien būs pamanījuši, ka šāda maize gandrīz nepelē. Tāpēc mūsu senči varēja atļauties maizi cept reti, jo nebija problēmu ar uzglabāšanu, turklāt sabriedusi maize ir vieglāk pārstrādājama kuņģī. Ar dabīgo ieraugu ceptā maize ir bagātāka ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, pektīnvielām, šķiedrvielām utt.
Citādāk ir ar cilvēku izveidoto mākslīgo raugu, kas ir termofīls (termolatents) un turpina vairoties arī augstākā, tas ir cilvēka ķermeņa temperatūrā. Šāds raugs dabiskajā vidē nav sastopams. Termofīlajam raugam zarnu traktā ir ideāla vide (siltums, mitrums, barības vielas), un tas izraisa rūgšanas procesu. To pavada gāzu izdalīšanās (meteorisms). Rezultātā tiek saspiesta plaušu diafragma un vairs nesasniedz vajadzīgo apjomu. Tiek saspiesti visi gremošanas orgāni. Apakšējā plaušu daļa arī ir nospiesta un gadās pat, ka sirds izvietojas horizontāli.
Raugi pat spēj izkonkurēt patogēno zarnu mikrofloru, kas uzskatāms par ieguvumu. Tie barojas ar piena produktiem, miltiem, cukuru. Ierobežojot šos produktu patēriņu, var mazināt raugu aktivitāti. Arī sārmainas vides uzturēšana organismā sekmē sēnīšu mikrofloras izspiešanu.
Agrāk termofīlo raugu ieguva no cukura melases, atšķaidot to ar ūdeni un pēc tam apstrādājot ar hlora kaļķi, skābinot ar sērskābi. Tagad tādas sastāvdaļas vairs neizmanto, jo ir parādījušās ĢMO tehnoloģijas, bet rezultāts līdzīgs, tālākas sekas vēl grūtāk prognozējamas.
Par rauga sēnīšu sporu termoizturību var pārliecināties ļoti vienkārši - maizes sausiņus vai pat sauso raugu ievietojot cepeškrāsnī tādā pašā temperatūrā, kā cep maizi, pēc tam to ievietojot sēnītēm labvēlīgā vidē līdzīgā kā organismā (ūdens + siltums + olbaltumvielas + ogļhidrāti), tādējādi sākas rūgšanas process.
Kaut arī raugi sašķeļ olbaltumvielas, kā rezultātā veidojas aminoskābes un vitamīni, tas tomēr priekš organismam nav efektīvākais aminoskābju ieguves veids.  Raugi ir izturīgāki par cilvēka organisma audu šūnām, siekalas nespēj tos iznīcināt. Pat cepot maizi, tie neaiziet bojā, jo sporas ir spējīgas izturēt ļoti augstu temperatūru. Ēdot gan maizi, gan konditorejas izstrādājumus (visdažādākās bulciņas), sākumā rauga šūnas nonāk gremošanas traktā, pēc tam asinsrites sistēmā un turpina vairoties, negatīvi ietekmējot mikrofloru. Vēl pastāv risks, ka parastā zarnu mikrioflora nomainās uz rauga skābo, kas nav derīga parastajam uztura pārstrādes procesam, kā arī uztura asimilācijai. Samazinās kalcija daudzums asinīs, jo tas tiek izlietots rauga radīto skābju neitralizācijai. Kuņģa gļotāda ir izturīga pret skābju iedarbību, bet, regulāri lietojot raugu saturošus produktus, kā arī tādus, kas rada skābu vidi (gaļa), kuņģis tam ilgstoši nespēj pretoties. Sāk parādīties tādi simptomi kā dedzināšana, sāpes kuņģī un var veidoties čūlas.
Termofīlo raugu saturošā produkcija veicina akmeņu veidošanos žultspūslī. Rodas aizcietējumi un var veidoties audzēji. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēnā mikroflora, tiek traumētas zarnu bārkstiņas, rezultātā palēninās toksisko vielu izvadīšana no organisma, nogulsnējas fēču akmeņi, kas ar laiku ieaug zarnu gļotādā. Gremošanas orgānu izdalītais sekrēts zaudē savu aizsarg funkciju, pazeminās gremošanas spējas, tāpēc nepietiekami asimilējas un sintezējas vitamīni, kā arī samazinās asimilēto minerālu, piemēram kalcija daudzums. Patogēnie mikroorganismi, izkļūstot caur zarnu sienām, nonāk asinīs. Tādējādi mikrobi, sēnītes un vīrusi izklīst pa visu organismu.
Tiek traucēta vielmaiņa šūnās, tiek pārslogotas aknas, mainās bioķīmiskais asins sastāvs, un palēninās asins plūsma kapilāros, veidojas trombi, limfātiskā sistēma strādā ar pārslodzi. Tiek izjaukts skābju - sārmu līdzsvars (acidoze), paverot ceļu ap 150 slimībām. Piemēram, organismam pastiprināti zaudējot svarīgākos mikroelementus kalciju, kāliju, magniju, nātriju, krasi paaugstinās risks saslimt ar tādu plaši izplatītu slimību kā osteoporoze.
Ar termolatento raugu ceptā maize no rafinētiem miltiem (’augstākā labuma’’, jeb attīrītiem no visa vērtīgā) ir gļotas veidojošs produkts, kas faktiski sastāv no lipekļa un cietes. Tā stipri noslogo kuņģi, jo veido kunkuļus, kuri līdz galam nepārstrādājas un piesārņo organismu. Tāpēc piemērotākais būtu sabriedusi rudzu bezrauga maize ar sviestu un ķiplokiem vai mārrutkiem. Rudzu un kviešu klijas var izmantot kā B grupas vitamīnu avotu, pievienojot tās salātiem.
Latvijā vislabāko rudzu bezrauga maizi var izcept no rudzu šķirnes ’Kaupo’’, kas nav tik ražīga kā pārējās šķirnes, tāpēc zemnieki, lai iegūtu maksimālu ražu, izvēlās citas šķirnes.
 
Vispirms uzturs, tad medikamenti.
Ja jūs spēsiet atturēties no kaitīgā uztura, tas būs milzīgs solis veselības virzienā. Nākamie soļi: uzturs var būt ar pretiekaisuma, pret parazitāro, imunitāti stiprinošo, pretsēnīšu iedarbību. Tas var būt seksuālo spēju uzlabojošs līdzeklis vai otrādi.
Ja daudz ko no iepriekš rakstītā realizēsiet arī dzīvē, iespējams, ka medikamenti nebūs vajadzīgi. Tāpēc gribētos novēlēt - lai uzturs kļūst par jūsu zālēm!
 
                                                                                                                                                     biteend