32modbisuinde

Interesanti

  Pirmajās dienās pēc piedzimšanas bites nodarbojās ar iekšējiem ligzdas darbiem, bet mūža nogalē ar ligzdas aizsardzību no ārējiem ienaidniekiem.

  Pēc iedzelšanas, ja dzelonis paliek, bite aiziet bojā.

  Bite lidojot kustina spārnus 200 reizes sekundē un var sasniegt ātrumu līdz pat 65 km/h. Odi spārnus kustina 400 reizes sekundē un lido tikai ar 3 km/h.

  Bites parasti lido 9 metru augstumā virs zemes.

   Bitei lidojot ar pilnu nektāra kravu, kura sasniedz pat 75% no tās svara, ātrums ir līdz 30 km/h.

  Jo tālāk uz ziemeļiem, jo vērtīgāks medus (nektārs no ziediem izdalās lēnāk, tāpēc vairāk piesātinās ar minerālvielām).

   Ir novērots, ka biškopji, kuri ikdienā saņem vairākus bišu kodienus, ar vairākām slimībām neslimo vispār.

 Ja bite izlido no stropa un sāk vākt nektāru, vai putekšņus no kāda auga ziediem, tad arī turpina ievākt tikai no šīs sugas augiem. Tādā veidā bite veic dabā ļoti svarīgu funkciju – augu apputeksnēšanu.

   Ir ziedi, kuriem nav nektāra, un no kuriem bites vāc tikai ziedputekšņus. Piemēram, mežrozītes, lazdas, magones.

   1 grams medus satur apmēram 10000 ziedputekšņu.

   Bites spieta laikā parasti nedzeļ, jo to darīt traucē līdzi paņemtā barības rezerve, kuras pietiek vairāk nekā nedēļai.

   Lai bites mazāk dzeltu, biškopji pirms darba stropā apdūmo tās. Bitēm tas ir briesmu signāls (meža ugunsgrēks), tāpēc bites cenšas paņemt barību gadījumam, ja iznāk palikt bez mājām. Paņemtā medus krava traucē iedzelšanu.

   Bites, kas atlido uz svešu stropu ar pilnu medus kravu, tur tiek ielaistas un uzņemtas saimē.

   Tāpat kā bišu šūnas, arī bišu acis ir sešstūrainas un sastāv no 6000 maziem sešstūriem.

  Ja bite jūt savu nāvi, tā pēdējiem spēkiem cenšas izrāpot no stropa, lai citām bitēm nav jāizvāc.

   Bites dzīvo ideālā sabiedrībā, kurā valda kolektīvais saprāts. Jebkura bite bez svārstīšanās var ziedot savu dzīvību, aizstāvot kolektīva intereses.

  Ja bitēm pietrūks barības, pēdējā medus lāse tiks atdota bišu mātei. Jo, ja izdzīvos māte, izdzīvos arī bišu saime.

  Jebkuru laukumu visracionālāk ir noklāt ar sešstūriem. Bites ir fantastiski apguvušas ģeometriju. Tieši tāda paša forma ar rombiem pa malām ir kvarca kristāliem, kas spēj uzglabāt milzīgu daudzumu informācijas.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 658 viesi un nav reģistrētu lietotāju

32bisuinde

                                                      Bišu inde

Bišu inde jeb apitoksīns ir vērtīgs ārstniecisks līdzeklis, kas mobilizē organisma aizsardzības spēkus veselības uzturēšanai. Galvenās apitoksīna ārstnieciskās īpašības: palielina hemoglobīna saturu asinīs un samazina viskozitāti, uzlabo vielmaiņu, kavē aterosklerozes attīstību un palielina organisma kopējo rezistenci pret slimībām.

Cilvēkam, kuram iepriekš nav iekodušas bites, koduma vietā var veidoties pietūkums. Taču pēc daudzkārtējiem kodieniem divu nedēļu laikā attīstās rezistence un tūskas vairs neveidojas.

Apitoksīns ir ļoti spēcīga antibakteriāla viela. Tas ir ļoti efektīvs līdzeklis pret stafilokokiem, streptokokiem, tuberkulozes un difterijas ierosinātājiem. Zinātniekiem pat līdz galam nav zināms bišu indes sastāvs. Apitoksīnam un daļai tā ķīmisko savienojumu nav analogu dabā. Tas ir sarežģīts tauku, aminoskābju un olbaltumvielu savienojums. Bišu indi var ilgstoši vārīt vai sasaldēt, bet tā nemaina savu sastāvu un īpašības. Tā ir noturīgākā un stiprākā dezinficējošā viela dabā. Cilvēka kuņģī bišu inde pārstrādājas pilnīgi.

Mēs zinām, ka ar ērču piesūkšanos izplatās encefalīts un Laima slimība. Ja pret encefalītu var potēties, tad pret laima slimību ilgstoša imunitāte izstrādāties nevar, tātad vakcīnas nav pieejamas. Ir izpētīts, ka apitoksīns iznīcina borēlijas (Borrelia burgdorferi), kas ir Laimas slimības ierosinātāji. Tāpēc tautas medicīnā uzreiz pēc piesūkušās ērces izvilkšanas blakus šai vietai pieliek biti, lai ievadītu apitoksīnu (iedzeltu) un samazinātu risku saslimt ar Laimas slimību.

Apitoksīns ļoti labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu kopumā, stimulē nervu šūnu darbību, imūnsistēmu, paaugstina darbaspējas un kopējo tonusu. Uzlabojas miegs un apetīte. Nonākot cilvēka organismā, apitoksīns paplašina asinsvadus. Asinīs palielinās hemoglobīna daudzums, palēninās eritrocītu nogulsnēšanās ātrums un palielinās leikocītu līmenis asinīs. Bišu inde stimulē sirds muskuli, pazemina paaugstināto arteriālo spiedienu un samazina aterosklerozes risku.

Starp citu, pētot ilgdzīvotājus, kuri pārsnieguši 100 gadu slieksni, pārsteidzoši atklājies, ka divas trešdaļas no viņiem ir biškopji vai cilvēki, kuriem nācies daudz saskarties ar bišu kodieniem.

Bišu indes sastāvs
Svarīgākie komponenti:

  1. Melitīns. Veido gandrīz pusi no visa sastāva. Tas iedarbojas uz perifēro nervu sistēmu. Pastiprina asins cirkulāciju, uzlabo kapilāru caurlaidību un samazina asins koagulāciju (sarecēšanu), samazina asinsspiedienu. Ir atklāts, ka melitīns izmantotojams arī kā pretvēža preparāts.

  2. Histamīns. Uzlabo asinsriti, paplašina asinsvadus.

  3. Apamīns. Sastāv no 18 aminoskābēm. Satur sēru. Spēcīgi kairina nervu sistēmu. Veicina stresa hormona kortizola izdalīšanos.

  4. Hialuronidāze. Palielina kapilāru caurlaidību un veicina ievadītās inde izplatīšanos apkārtējos audos.

  5. Adolapīns. Proteīns, kas mazina iekaisumu un sāpes. Neļauj salipt eritrocītiem, tādējādi kavē trombu veidošanos.

 6. Fospolipāze A2. Veido ap 12% no kopējā apitoksīna sastāva. Tā ir ferments, kuram piemīt neirotropās īpašība. Tas sagrauj fosfolipīdus, kuri veido šūnu membrānas. Fospolipāze A2 samazina asins koagulāciju (sarecēšanu).

  7. Noradrenalīns. Hormons, kas neitralizē adrenalīna izraisīto iedarbību.

  8. Dopamīns. Hormons, kas stimulē mērķtiecību un rada apmierinātības sajūtu.

                                                                                                                            biteend