4propoliss
 
                                                       Propoliss
 
Bišu stropā ir ideāla vide, kur varētu vairoties patogēnā mikroflora (baktērijas, sēnītes, vīrusi). Tur ir siltums, barība, enerģija, mitrums un nav tiešas saules staru iedarbības. Taču daba ir atradusi ģeniālu risinājumu, izveidojot visdziednieciskāko un sterilāko produktu - propolisu. Bites ar to dezinficē savu mājokli un aizlīmē caurumus. Pateicoties propolisam, bites stropā spēj nodrošināt tādu sterilitāti, ka tur varētu uzglabāt pat ķirurģiskos instrumentus.
 
Dabā jaunie augu dzinumi un pumpuri, lai aizsargātos no patogēnās mikrofloras iedarbības, ir pārklāti ar aromātisku, plānu virskārtu ar antibakteriālām īpašībām, kas vizuāli līdzinās sveķiem. Tās sastāvā ir polifenoli, kam raksturīga stipra pretmikrobu iedarbība, kā arī bioflavonīdi, jeb antioksidanti, kuri samazina uzņēmību pret infekcijām. Ir arī kaitīgos kukaiņus atbaidošas vielas. Bites šo virskārtu ievāc, apstrādā ar saviem fermentiem, pievieno vasku un izmanto stropa dezinfekcijai un spraugu aiztaisīšanai. Dažādās sezonās ievāktais propoliss atšķiras pēc krāsas un smaržas. Piemēram, egļu un priežu jauno pumpuru smarža propolisā, kurš iegūts laikā, kad tie veidojas, ir tiešām sajūtama. Pēc izskata propoliss ir ļoti neviendabīgs, pārsvarā brūnganpelēkos toņos. Pie temperatūras +300C ir lipīgs un grūti atmazgājams, bet pie 00 C trausls un ciets.
Propolisa sastāvs: balzami un sveķi 55%, vasks 30%, ēteriskās eļļas 10% un ziedputekšņi  5% Tās ir vispārējās pamatsastāvdaļas, bet, ja skatās sīkāk, propolisa sastāvā ir ap 400 vielu. Tā kā patogēnā mikroflora, veidojot ģenētiskas mutācijas, nepārtraukti maina savu jutību pret mikrobicīdām vielām, augi, lai aizsargātos, arī ir spiesti piemēroties. Tas nozīmē, ka arī propoliss mainās līdzi, tāpēc ir efektīvākais līdzeklis pret patogēno mikrofloru.
 
Propolisu zināja jau senajā Ēģiptē un izmantoja mumificēšanai – faraonu iebalzamēšanai. Propolisam ir ļoti plašs pielietošanas spektrs, sevišķi ārstniecībā, jo salīdzinājumā ar antibiotikām, mikrobiem pret to neizstrādājas rezistence. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka augu dažādības dēļ tā sastāvs ir ļoti mainīgs, jo nav iespējams savākt divus pēc sastāva vienādus propolisa paraugus. Propoliss ir spēcīgs antioksidants ar reģenerējošu efektu. Apiterapijā to izmanto kā pretsāpju, antibakteriālu, pretvīrusu, pretsēnīšu un imūnmodulējošu līdzekli, jo neizraisa blakusparādības. Zinātnieki arī ir atklājuši ļoti spēcīgas pretvēža īpašības un turpina pētījumus par propolisa izmantošanu onkoloģijā.
 
Ap 30% no propolisa sastāva ir fenolu savienojumi, kam ir spēcīgas antioksidantu īpašības. Tas nozīmē, ka tam piemīt spēcīgas pretnovecošanas īpašības, reizē arī samazinās onkoloģiskās saslimšanas risks. Uzlabojas organisma spēja pretoties radiācijas iedarbībai. Ir izpētīts, ka, izmantojot propolisu, var veiksmīgi risināt neauglības problēmas sievietēm.
 
Tā kā propoliss ir visspēcīgākais dabiskais pretiekaisuma līdzeklis, to veiksmīgi izmanto endometriozes ārstēšanā.  Endometrioze ir izplatīta sieviešu slimība, kas saistās ar sāpēm vēdera lejasdaļā, sliktu pašsajūtu un neauglību. Tautas medicīnā šī slimība jau sen tiek veiksmīgi ārstēta ar propolisu. Tas tikai pareizi jāsagatavo, lai nezaudētu dziednieciskā īpašības.
 
Salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētajiem medikamentiem, ko plaši izmanto medicīnā, propolisam nav blakusefektu. Tas neatstāj negatīvu ietekmi uz nierēm, aknām un liesu. Citādāk tas ir ar antibiotikām. Pēc PVO (Pasaules Veselības Organizācija) datiem pasaulē antibiotiku izlietojums pēdējos 10 gados palielinājies par vairāk nekā 30%. Mirstība mikrobu rezistences dēļ palielinās.
 
Propolisu īsti nevar saukt par antibiotiku, jo tas iznīcina tikai patogēnās baktērijas, bet labās ne vien neaiztiek, bet veicina to augšanu, turklāt vienlaikus darbojas kā pretsēnīšu un pretvīrusu līdzeklis. Precīzāk būtu propolisu saukt par dabisku pretiekaisuma preparātu.
 
Propolisu visbiežāk sagatavo, to izšķīdinot spirtā vai eļļā, kā arī iestrādājot medū vai pat košļājamajā gumijā. Izšķīdinot to spirtā vai eļļā, tiek zaudēta vairāk nekā puse vērtības. Tāpēc ir izstrādātas tehnoloģijas, pēc kurām propolisu var sajaukt ūdenī, nesildot vairāk par +350C, tādējādi tiek saglabāta 99% propolisa vērtības.
 
Propoliss ūdenī
Propolisa sajaukumu ar ūdeni pagatavo, maksimāli sasmalcinot propolisu un, sajaucot to ar kvalitatīvu ūdeni, kuram izmainītas īpašības (cilvēka organismam labvēlīgākā virzienā). Tā kā neviens propolisā esošais komponents netiek noņemts, uzglabājot to, daļai komponentu ir tendence nogulsnēties. Tāpēc pirms lietošanas maisījums ir ļoti rūpīgi jāsakrata. Ūdens kalpo kā transportlīdzeklis propolisa ērtai nogādāšanai kuņģa zarnu traktā, un svarīgākais ir, ka tas tiek vienmērīgi izkliedēts un spēj visur nokļūt, bet taukos šķīstošā frakcija izšķīst ar žults palīdzību. Salīdzinājumam, ja, piemēram, jūs norīsiet propolisa gabalu, kaut kur koncentrācija būs par lielu, bet citur tas vispār nenonāks.
5% propolisa šķīdums ūdenī paredzēts ikdienas profilaktiskai lietošanai, gan ārējai, gan iekšējai. Ieteicams izmantot kā ikdienas antipararazitāro līdzekli pret sēnītēm, vīrusiem un patogēnām baktērijām. Lieto pa ēdamkarotei diennaktī starp ēdienreizēm.
Regulāri skalojot muti ar propolisu ūdenī, kā arī, protams, lietojot adekvātu uzturu, zobu bojāšanos, tas ir kariesu var novērst gandrīz simtprocentīgi. 
 
Propoliss medū
Pēc speciālas tehnoloģijas propoliss tiek sasmalcināts līdz miltu konsistencei un vienmērīgi iestrādāts medū. Šādā veidā sagatavots propoliss medū ideāli saglabā savas ārstnieciskās īpašības un tiek papildināts ar papildus enerģijas avotu. Salīdzinājumā ar propolisu ūdenī, šāds propolisa lietošanas veids ir daudz ērtāks, jo nav katru reizi rūpīgi jāsakrata.
Izmantojams pie visdažādākajiem iekaisuma procesiem, iederas dažādās attīrīšanās programmās, kā arī ikdienas profilaksei. Var lietot gan ārēji, gan iekšēji.
 
                                                                                                                                                         biteend