3attirisanas
 
                                                    Attīrīšanās
 
Attīrīšanās ir ekomedicīnas pamats un visu slimību ārstēšanas priekšnoteikums. Vairāk nekā 2000 gadu senā pagātnē medicīnas tēvs Hipokrāts, kā vārdā nosaukts ārstu svinīgais zvērests, ir teicis: ‘’ Ubi pus, ibi evacua!’’, tulkojot no latīņu valodas, tas ir ‘’Kur strutas, tur tīri’’.
 
Ar attīrīšanos, lai arī kā tas neticami izklausās, ir ārstējamas praktiski visas slimības ar nedaudziem izņēmumiem, kad organismā jau iestājušās destruktīvas neatgriezeniskas izmaiņas, piemēram, pēdējā stadija onkoloģijā, epilepsija, Alcheimera slimība un vēl dažas. Kaut gan jāpiebilst, ka sākuma stadijā arī šīs slimības ir ārstējamas vai vismaz apturamas. Taču daudz vienkāršāks un ērtāks variants ir vienkārši līdz šīm slimībām nenonākt, savlaicīgi attīroties.
 
Šlakvielas
Šlakvielas ir atkritumi, kas netraucē un uzkrājas. Tie neiznīcina šūnas. Tikai, kad to ir pārāk daudz, sākas problēmas, piemēram, gļotas – iesnas un klepus, aizturētais ūdens – tūskas.
Akmeņi sastāv no mikroskopiskiem kristāliem, kas ir nešķīstoši sāļi, uzkrājas jau no bērnības. Attīrīšanas process no tiem ir grūts un ilgstošs. Tie atrodas ne tikai nierēs, bet arī locītavās un ierobežo kustību diapazonu, var kairināt tās un būt par iekaisuma cēloni. Šlakvielas var uzkrāties asinsvados (miokarda infarkts, insults utt.).
 
Toksīni
Toksīni ir vielas, kas pat nelielos daudzums bojā un iznīcina šūnas.  Toksīni organismā var uzkrāties tik daudz, ka var sākties iekaisuma process. Šī problēma aktuāla ir kļuvusi nesen. Ārsti domā, ka vainīga baktēriju savairošanās, bet antibiotikas nepalīdz, jo, tur ir tik toksiska vide, ka baktēriju vienkārši nav, tās nevar izdzīvot. Ārstēšana aprobežojas ar simptomu noņemšanu. Piemēri: prostatīts, cistīts, uretrīts utt. It kā iekaisuma process, kurā jābūt daudz baktēriju, gļotāda iekaisusi, bet baktēriju nav, kaut arī mācību grāmatās rakstīts, ka septisku iekaisumu izraisa baktērijas.
Toksīni mēdz uzkrāties dehidratētu fēčakmeņu veidā, maksilārajos sinusos, plaušu apakšdaļā, starpšūnu telpā.
 
Sabiedrībā nākas dzirdēt runājam, ka lūk tas un tas cilvēks ēd, kā pagadās, dzīvo uz nebēdu un nekādu veselības problēmu. Te varbūt divi varianti – pirmais retāk sastopamais, kad kādu laiku izvades sistēma pilnībā tiek galā un problēmas nerodas. Taču biežāk sastopams ir otrais variants, kad cilvēkam nepietiek enerģijas attīrīties. Toksīni krājas un krājas, līdz nobrūk kāda sistēma. Par šādiem cilvēkiem parasti stāsta, ka viss bija kārtībā, neslimoja, un tad it kā ne no kā pēkšņi pārsteidza traģēdija.
 
No kā rodas oksalāti, fosfāti un urāti?
Neorganiskie minerāli izkrīt nogulsnēs, kristalizējas un pārvēršas par dažāda tipa akmeņiem (nierakmeņi, žultsakmeņi). Oksalāti (skābeņskābes sāļi) no termiski apstrādātiem produktiem, sevišķi skābenes, rabarberi, pētersīļi, selerijas, spināti, kā arī no gāzētiem dzērieniem, kafijas, koncentrētām tējām, kakao pupiņām, šokolādes. Vienmēr rodas no produktiem, kas ļoti skābina organismu. Tie slikti izvadās. Fosfāti no piena produktiem. Urāti no gaļas un arī no piena produktiem.
 
Aplikums uz mēles
Tad, kad organismam nav jāpārstrādā ienākošais uzturs, tas pāriet attīrīšanas režīmā un sāk attīrīties no šlakvielām, tas ir, gļotām. Uz mēles redzamās gļotas ir kā aisberga redzamā daļa, tā ir tikai maza kripata no tā lielā gļotu daudzuma, kas ir zarnās. Gļotas ir ideāla barība dažādām baktērijām, piemēram, veidojas parodontoze.
 
Septiņas organisma piesārņojuma pakāpes
Mēs iztēlojamies, kādam cilvēkam jāizskatās 20, 50, 70 gados. Faktiski tās ir piesārņojuma pakāpes sekas. Dzīvnieku pasaulē ir citādāk, noteikt vecumu pēc to ārējā izskata ir ļoti grūti. Piemēram, televīzijas pārraidēs redzami milzīgi bari dzīvnieku, kuri savā starpā ne ar ko neatšķiras, ja nu vienīgi ar lielumu.
 
  1. 1. Ārēji it kā vesels cilvēks jūt nogurumu, kļūst nedaudz nervozs, no mutes nāk nepatīkams aromāts. Agrāk tīkamās nodarbes kļūst vienaldzīgas. Cilvēks ir depresīvā noskaņojumā. Tas liecina par nervu kanālu sākotnējo piesārņojumu, kurš vēlāk izraisa kakla osteohondrozi.
  2. 2. Nogurumam klāt nāk galvassāpes, laušanas sajūta locītavās, muskuļos, vājums, biežas saaukstēšanās, aizcietējumi vai caurejas, pastiprināta gāzu veidošanās, nepatīkams ķermeņa aromāts.
  3. 3. Dažādu alerģisku reakciju parādīšanās. Tie var būt visdažādākie alergēni: ziedputekšņi, sadzīves putekļi, dzīvnieku spalvas, zāles un arī pat daži pārtikas produkti. Ja organisma piesārņojums pārsniedz pieļaujamo robežu, iespējamas biežas galvassāpes, klepus, kas var pāriet astmā ar gļotu un krēpu izdalīšanos. Parādās ādas izmaiņas: sausums, taukainība, celulīts, pinnes. Tādas slimības kā psoriāze, ekzēma, cukura diabēts. Sievietēm novērojami menstruālā cikla traucējumi, dažādi izdalījumi no vagīnas.
  4. 4. Organismā sāk veidoties cistas, papilomas, polipi, adenomas, tromboflebīti, audzēji. Parādās tādas problēmas, kā vājums un sāpes sirds apvidū, hronisks nogurums, prostatīts, hipertonija, migrēna, ādas pigmentācija, ekzēma, psoriāze un paātrināta novecošanās.
  5. 5. Cilvēku moka tādas saslimšanas kā radikulīts, akmeņi nierēs un žultspūslī, reimatisms, poliartrīts.
  6. 6. Tā kā nervu kanāli ir piesārņoti, signālu pārraide pa tiem nav iespējama. Tas var izraisīt parēzi, jeb daļēju paralīzi vai Parkinsona slimību.
  7. 7. Toksīnu uzkrāšanās un neizvadīšanas galīgais rezultāts ir šūnu dalīšanās traucējumi, sēnīšu intervence un kā sekas, labdabīgie audzēji, sliktākā gadījumā onkoloģija, pirmkārt tas ir zarnu vēzis. Toksīni ir gandrīz visu slimību izraisītāji.
 
Žults
Aknas cenšas nepieļaut toksīnu atrašanos asinīs, tāpēc tos inaktivē un izvada ārā. Citādi toksīni grauj pašas aknas, kaut arī tām ir milzīgi resursi, tiek uzskatīts, ka, pat ja paliek 5% aknu, cilvēks neko nejūt. Diemžēl pat šādu resursu mūsdienu cilvēkam nepietiek. Kad aknas stipri piesārņotas, piemēram, apēdot kaut ko treknu, izpaužas reakcija: galvassāpes, nelaba dūša, roku trīcēšana, drudzis, slāpes. Cilvēks domā, ka apēdis sabojājušos produktu, bet vaina ir piesārņotas aknas. Aknu dabiskais attīrīšanās veids ir izvadīt toksīnus caur zarnām. Tiek izlaista žults, kas satur lielu daudzumu toksīnu. Žults zarnās darbojas kā caureju izraisošs līdzeklis. Toksīni kopā ar žulti ātri iziet cauri un nepaspēj uzsūkties. Ja zarnas ir tīras, tas notiek 20 – 30 minūtēs. Ja tas tā nav, zarnas ir aizdambētas ar gļotām, kas mūsdienās ir ļoti tipiski, žults iestrēgst gļotu kunkuļos un sāk uzsūkties asinīs. Un tad mēs attīrīšanās vietā saņemam toksīnus, kas kopā ar žulti uzsūcas asinīs. Toksīniem atkārtoti nonākot asinīs, žults izdalīšanās process tiek nobloķēts un caur zarnām attīrīšanās process nenotiek. Tiek iedarbināts otrais variants – toksīnu izvadīšana caur nierēm, ko pavada slāpes, bet šis variants nav tik efektīvs. Ir vēl trešais variants. Divpadsmit pirkstu zarnā tiek izsviests liels daudzums žults, kura tiek novadīta uz augšu uz kuņģi. Sākas nepatīkama žults vemšana.
 
Ēdot vairākas reizes dienā, attīrīšanās nenotiek
Oficiālā medicīna runā tikai par vienu zarnu trakta funkciju – uztura pārstrādi un uzsūkšanos, tas ir, vajadzīgo asimilē, bet lieko izvada. Taču zarnu traktam ir vēl viens režīms – attīrīšanās režīms un priekšnoteikums tam ir uztura neesamība. No audiem, asinīm tiek izvadīti šlakvielas un toksīni caur zarnu sienām  nonāk zarnu iekšienē un tālāk parastā veidā tiek izvadīti ārā. Šie abi procesi nevar notikt vienlaicīgi – vai nu viens, vai nu otrs. Fizioloģijā ir pieņemts, ka cilvēks ēd vairākas reizes dienā. Tādā veidā tiek izslēgts attīrīšanas process. Daļa toksīnu un šlakvielu no zarnām nonāk atpakaļ asinsritē. To bieži vien pavada reibonis un galvassāpes. Šo simptomu izraisīšanā tiek vainots bads, taču vainīgi ir toksīni un pat ne šlakvielas. Cilvēks uzēd, un attīrīšanas process apstājas, arī simptomi pazūd.
 
Kā pārbaudīt zarnu aizaugšanas pakāpi ar gļotām?
Vājas peristaltikas pazīme ir caureju izraisošo līdzekļu vājā iedarbība. Lai pārbaudītu zarnu aizaugšanu ar gļotām, vienkāršākais veids ir apēst daudz vīnogu. Ja vēdergraizes un vēdera uzpūšanās nav, viss kārtībā. Sevišķi iedarbīga ir svaigu vīnogu sula. Ja no vīnogām vēders uzpūšas, tad no sulas uzpūtīsies vēl vairāk.
Fiziskā slodze uzlabo zarnu darbību (peristaltiku). Arī zarnu gludā muskulatūras darbība uzlabojas. Piemēram, profesionāliem sportistiem, pārtraucot sportot, strauji pasliktinās veselība. Ēšanas ieradumi paliek, bet attīrīšanās faktors (kustības) nav.
 
Vai ir nepieciešams attīrīties?
Bieži nākas saskarties ar šādiem apgalvojumiem: ‘’Par pārtikas drošību rūpējas attiecīgās iestādes’’ vai ‘’Ēdu, kas man garšo un neslimoju’’ vai arī ‘’Zinu, ka šis produkts nav labs, bet es tikai nedaudz apēdīšu vai iedzeršu un nekas taču ļauns nenotiks.’’
Dabā ir iekārtots tā, ka katram cilvēkam, arī dzīvniekam ir noteikts detoksikācijas resursu limits. Ja cilvēks lieto uzturu, kādu tam paredzējusi daba, detoksikācijas resursu pietiek ar lielu rezervi.
Cilvēki savā starpā atšķiras tikai ar organisma piesārņojuma pakāpi un iekšējās enerģijas, tas ir, minerālu un fermentu rezervēm, pārējais ir pilnīgi vienāds, vienādi darbojas bioķīmiskie procesi, mēs sastāvam no vieniem un tiem pašiem mikroelementiem arī tām pašām aminoskābēm. Tāpēc tiem, kas ēd mūsdienu tradicionālo uzturu pēc principa “viss, kas garšo’’ un lepojas, ka neslimo, ir pamats nopietnam satraukumam. Kādā brīdī organismam var nepietikt resursu attīrīties un sekot ļaunākais scenārijs. Lepoties ar to, ka neslimo, var atļauties pilnīgi attīrījušies cilvēki, kuri uzturā lieto tikai to, ko tiem paredzējusi daba. Šādiem cilvēkiem pat vārīta putra izraisa caureju, organisms to uztver kā nedabīgu uzturu, enerģijas tam pietiek, tāpēc pēc iespējas ātrāk no tā cenšas atbrīvoties.
Ja netiek veikta pilna organisma attīrīšana, jebkuras slimības ārstēšana ir tikai netīrumu pārsūknēšana no vienas vietas citā.
Vēl pirms bērna piedzimšanas, ideālā variantā vēl pirms grūtniecības, mātei rūpējoties par sava organisma tīrību, bērnam piedzimstot, to neskars daudzās populāras saaukstēšanās slimības arī infekcijas slimības, tādas kā difterija un dizentērija. Ja šūnas nav novājinātas ar toksīniem un organismā nokļuvušajiem mikrobiem nav barības bāzes, tie iedzīvoties nevar, jo veselo šūnu biolauks ir daudz spēcīgāks. Tīrs mātes organisms, ir garantija, ka bērnu neskars ZPNS (zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms) elpošanas centra paralīze smadzenēs, kas nav nekas cits kā tas, ka toksīnu daudzums bērna asinīs ir sasniedzis kritisko robežu.
Tas, ka sieviete grūtniecības laikā nesaslimst, nenozīmē ka viss kārtībā. Sievietei spēka pilnbriedā, endokrīnā sistēma spēj kompensēt slimības un attīrīšanās nenotiek. Šlakvielas paliek organismā, strutas ar asinīm nokļūst auglī.
 
Attīrīšanās balstās uz cilvēka pašregulācijas mehānismiem
Ekomedicīna neizmanto ķirurģiskos skalpeļus, lāzerus, farmācijas preparātus, jo darbojas ar daudz precīzākiem rīkiem – šūnu proteolītiskie (olbaltumvielas šķeļošie) fermenti proteāzes. Proteāzes atrodas gan dzīvnieku, gan augu, visu dzīvo audu šūnās, iekļautas to lizosomu protoplazmā. Taču šie fernenti ir aktīvi pie viena nosacījuma – nav cita fermentatīva darba, tas ir, cietā uztura pārstrādes (alimentārā deprivācija). Pārtraucot uztura pārstrādi, audu fermenti no audu lizosomām dodas uz starpšūnu telpu un lizē, jeb noārda, pa visu organismu izkliedētās, slimās, bojātās šūnas  un molekulas, kā arī to konglomerātus utt. Noārdīts tiek viss, kas nav savs, bet ir svešs. Šo ļoti precīzo darbu spēj veikt tikai individuālie organisma fermenti, bet ne farmācijas preparāti, ar kuriem var tikai sarežģīt situāciju, tāpēc ka organisms toksīnus, tas ir nevajadzīgos un bīstamos savienojumus, lai mazinātu to izraisīto toksisko slodzi, ir izkliedējis tos pa visām iespējamām vietām.
 
Bez pilnīgas organisma attīrīšanas nevar neko izārstēt
Iztīrīt šūnas nevar nevienas zāles, to var izdarīt tikai pats organisms ar audu fermentiem pie noteikuma, ka tiek radīti noteikti apstākļi – atbrīvošana no uztura  pārstrādes. Lai to panāktu un uztura pārstrādes fermenti neizdalītos, ir jāpārtrauc cietā uztura lietošanu, jāpāriet uz zāļu tējām ar medu un  jādzer svaigi spiestas sulas, kā arī jāveic vienreizēja zarnu trakta attīrīšana ar caureju izraisošiem līdzekļiem.
 
Paralēli slēgtajai asinsrites sistēmai ir vēl limfātiskā sistēma ar limfvadiem, kas pavada asinsvadus pa visu organismu. Salīdzinājumā ar asinīm, limfa pa limfvadiem virzās pašplūsmā pateicoties gludās muskulatūras spazmai. Ja asinis organisma šūnām piegādā barības vielas un difūzijas veidā skābekli caur šūnu membrānām, kā arī izvada ogļskābo gāzi, ko nogādā uz plaušām, limfātiskā sistēma no starpšūnu telpas izvada vielmaiņas galaproduktus jeb atkritumus, kas gandrīz 80% atrodas starpšūnu šķidrumā, bet pašās šūnās nedaudz vairāk par 10%, pārējie pašā limfā. Lai attīrītu starpšūnu šķidrumu no toksiskām vielām un šlakvielām, kas rodas, pārstrādājot novājinātās šūnas, ievērojami jāpaātrina limfātiskās sistēmas darbību. Tieši tas tiek panākts ar caureju izraisošiem līdzekļiem, kā arī daudz dzerot zāļu tējas un ūdeni ar noteiktām fizikāli-ķīmiskām īpašībām. Tas var notikt tikai tad, ja limfātiskās sistēmas drenāžas dabīgie kolektori - gļotādas kārpiņas, kurās atveras limfātiskie kapilāri nebūs blīvi aizklāti ar strutām, fekāliju masām un gļotām. Pretējā gadījumā atkritumi nenonāks, kur tiem jānonāk, atgriezīsies un uzkrāsies iespējams jau citās vietās. Tāpēc ‘’izārstējot’’ ar zālēm vai citādā veidā, izņemot ar organismu pilnu attīrīšanu, slimības ātri vien atgriezīsies, iespējams jau jaunā veidolā. Nav jāizgudro jauni medikamenti, jaunas sirds asinsvadu ķirurģijas metodes vai pat sirds transplantācijas tehnoloģijas. Nav jāgaida insults vai infarkts, vienkārši savlaicīgi jāiztīra resnā zarna.
 
Mūsdienās vairs nedrīkst tā attīrīties, kā pirms 100 gadiem
Attīrīties badojoties, dzerot tikai ūdeni, kā to veiksmīgi savā laikā praktizēja ar saviem pacientiem, ja var tā teikt, ekomedicīnas pamatlicēji ārsti bioķīmiķi Pols Bregs, Normens Vokers un Herberts Šeltons, mūsdienās nedrīkst. Iemesls tam ir pavisam banāls. Pēdējos 100 gados katastrofāli palielinājies cilvēku organismā piesārņojuma līmenis un minerālvielu deficīts, kā arī klāt nākuši dažādi starojumi (elektromagnētiskie, mobilie telefoni, sevišķi kaitīgais WI-FI, radioaktīvie utt.).
 
Daba ir paredzējusi tikai vienu attīrīšanās veidu – badošanos
Kādi vien attīrīšanās brīnumlīdzekļi un paņēmieni nav dzirdēti. Taču viss ir pavisam vienkārši. Daba visu saka priekšā, jo, kad cilvēks saslimst, viņam pazūd apetīte, tādā veidā organisms uztura pārstrādei neizlietoto enerģiju novirza toksīnu neitralizācijai un izvadīšanai. Jo slimība, precīzāk gan būtu teikt, organisma pašattīrīšanās, ir energoietilpīgs process, tāpēc jūtams nespēks.
Ja organismam nepietiek spēka attīrīties, akūtā slimības forma pāriet hroniskā formā.
 
Obligāts priekšnosacījums, pirms sākt badoties, ir parazītu neesamība
Kaut arī mūsdienu ķimizētais, “nedzīvais” uzturs ir iedragājis ne tikai cilvēku populāciju, arī parazītiem tas sagādājis diskomfortu. Taču globalizācija ir tas faktors, kas veicina parazītu izplatību. Ja badošanās paredzēta 1 - 2 dienas, parazītu esamība var būt nepamanāma. Ja badošanās ilgst nedēļu vai vairāk un, piemēram, aknās iemājojušās askarīdas, lamblijas, opisthorchiasis utt, asins analīžu rezultāti var izrādīties ļoti nepatīkami. Tāpēc pirms badošanās būtu jāveic izmeklēšana. Aptuveno ainu var noteikt ar biorezonances metodi, tālāk precizējot to ar imūnfermentatīvo analīzi.
 
Vēl būtu jāatceras, ka parazītus, nedrīkst nogalināt ar ķīmiskiem preparātiem, jo tie paliekot un sadaloties organismā, izdala spēcīgas indes, tāpēc parazīti ir jāizdzen, radot tiem nekomfortablus apstākļus. Parazītu esamības risku var kardināli samazināt, ja ikdienā ar uzturu lietojot dabīgos antiparazitāros līdzekļus. Pie tādiem var pieskaitīt, piemēram, mārrutkus, piparus, skudru koka mizu, melno riekstu lapas, propolisu, ķiplokus, vērmeles un daudzus citus.
 
Tradicionālajā medicīnā parasti izmanto, piemēram, Verramox, Decaris, Trichopol vai to analogus. Tiem ir šaurs darbības diapazons, iznīcina noteiktu grupu parazītus, jo neaptver visus tārpu veidus un ne vienmēr sasniedz, jo tārpi ir paslēpušies. Jāņem vērā, ka šādiem preparātiem ir ļoti spēcīgas blakusparādības. Piemeram, Decaris izraisa asins vēzi, bojā aknas. Vermox, Trichopol  iedarbība uz aknām ir pat graujoša. Lai kaut daļēji to kompensētu, paralēli būtu jālieto, piemēram, mārdadžu sēklas.
 
Badošanās iedarbina attīrīšanās procesu
Aknām attīrīšanās procesā ir sevišķi palielināta slodze. Kā jau minēts, pirms badošanās būtu jāpārliecinās, lai nebūtu parazītu, tādu kā ankilostomas (visbīstamākā), toxocariasis, opisthorchiasis, lamblijas. Parazītus nevajag iznīcināt, bet jāizdzen, lai samazinātu toksisko slodzi.
Patogēnā mikroflora nomirst, kad tai nedod piemērotu uzturu, tai vielmaiņas procesi ir ātrāki, un dzīves laiks īsāks, tāpēc badojoties tā aiziet bojā pirmā.
Radikāli pārejot uz termiski neapstrādātu uzturu, uz dārzeņiem un augļiem, notiek strauja organisma attīrīšanās, kas rada lielu slodzi aknām un nierēm. Tiek šķīdināti trombi un ir gadījumi, kad embols aizsprosto artērijas. Toksīnu izvadīšanā iesaistās arī āda. Uz ādas var uzmesties pumpas. Vielmaiņas attīrīšanas procesus aktivizē strauja temperatūras maiņa, tāpēc labi iederas pirts.
Aizkuņģa dziedzera reģenerācija notiek tikai tad, kad neienāk uzturs.
 
Attīrīšanās ar badošanos vispārējās vadlīnijas
Situācijas, kad nedrīkst badoties: palielināts asinsspiediens, atklātas čūlas, akūtas vīrusu infekcijas, spēcīga išēmija. Uzsākot badošanos, ir svarīgi, lai būtu tīrs zarnu trakts. To var panākt ar caureju izraisošiem līdzekļiem, tādiem kā magnija sulfāts, rīcineļļa, sennas tēja, ja ir liels zarnu piesārņojums, papildus izmanto klizmas. Tas ir svarīgi, lai atvērtos zarnu trakta limfas izvadkanāli, kuru skaits ir ap 300, jo izvadīšanas process  notiek tikai tad, ja zarnu traktā ir mazāks spiediens nekā limfātiskajā sistēmā.
 
Skalojot zarnas ar klizmām, netiek izskalota zarnu nūjiņa, resnā zarna tikai tiek atbrīvota no pūstošās masas un sastrutojušās zarnu gļotādas, radot piemērotus apstākļus simbiozās, jeb normālās mikroformas attīstībai.
Lai badošanās laikā organismu nodrošinātu ar minerālvielām, izmanto dažādu ārstniecisko augu maisījumu tējas. Sagatavojot tēju, jāatceras, ka temperatūrā virs +650C minerāli pāriet neorganiskā, ūdenī nešķīstošā formā, tātad organisms tos izmantot nevar. Lūk daži populārākie ārstnieciskie augi no kā pagatavot tējas: kumelīte, piparmētra, pelašķi, raudene, melisa, ceļtekas, māllēpe, trijkrāsu vijolīte, miltenes, salvija, nātre, maura sūrene. Tēju kompozīcijas pagatavo, samaisot vairākus augus kopā, jo iedarbība visiem ārstniecības augiem ir līdzīga ar nelieliem individuāliem akcentiem. Tās mūsdienu cilvēka organismā, kas satur daudz toksīnu, darbojas kā sava veida antidots, kas attīrīšanās laikā mīkstina toksisko slodzi.
 
Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka gan ārstnieciskie augi, gan biškopības produkti, kas arī ir iegūti no augiem, vienmēr būs vērtīgāki, ja tie ievākti brīvā dabā, nevis auguši kā monokultūra konvencionālās lauksaimniecības noplicinātajā augsnē. Minerālvielu deficīts ir viens no galvenajiem veselības problēmu rašanās cēloņiem.
 
Lai organismu nodrošinātu ar enerģiju, var izmatot medu vai kā alternatīvu inulīnu, kas ir dabīgais polisaharīds, kuru iegūst visbiežāk no topinambūru saknēm un tam nav sintētisko analogu. Te jāpiezīmē, ka medum jābūt pēc iespējas ar lielāku fruktozes proporciju (neder rapša ziedu medus), jo fruktozei salīdzinājumā ar glikozi gandrīz nevajag hormonu insulīnu, lai iekļūtu šūnās. Medu kopā ar tēju ir jāizšķīdina mutē, jo nedrīkst uzreiz norīt, lai nepamodinātu rupjā uztura pārstrādi.
 
Palaižot autolīzes, jeb pašizšķīšanās procesu, uzkrāto vielmaiņas procesa atkritumu intensīva izvadīšana notiek pa visdažādākajiem ceļiem – caur zarnām, nierēm, plaušām, ādu. Tie var būt izdalījumi no deguna, klepus, krēpas. Pēc 3 badošanās nedēļām uz mēles var parādīties balts aplikums, kas vēlāk kļūst dzeltenzaļš. Tas liecina par šlakvielu iziešanu visā uztura pārstrādes traktā, bet alkoholiķiem šajā laikā sākas aktīva aknu attīrīšanās, ko pavada smakojoša izelpa, kura atgādina sabojājušos vīnu.
 
Uz resnās zarnas gļotādas ir visu iekšējo orgānu un centrālās nervu sistēmas sadaļu refleksogēnās zonas. Gļotādai attīroties no šlakvielām, tās vairs nekaitē organismam. Piemēram, pazūd galvassāpes, slikta dūša, paroksismāla tahikardija jeb sirdsklauves utt.
 
Veicot vairāku nedēļu pilno attīrīšanos, cilvēks spēj atbrīvoties no narkotiskām atkarībām un daudzām slimībām.
 
Kā darbojas magnija sulfāts?
Salīdzinājumā ar citiem medikamentiem, magnija sulfāts, nonākot kuņģī un zarnu traktā, neuzsūcas. Ienākot un uzturoties resnajā zarnā, tas paaugstina osmotisko spiedienu uz sāls koncentrācijas paaugstināšanas rēķina. Organisms cenšas izlīdzināt osmotisko spiedienu visās vidēs un sūta no visiem audiem starpšūnu šķidrumu, kurš satur lielu daudzumu uzkrāto toksīnu. Resnās zarnas beigu posms jeb sigma un taisnā zarna, liela daudzuma ienākošā šķidruma rezultātā iztiepjas un notiek atbrīvošanās kopā ar nonākušiem toksīniem. Lai organisms tādā veidā neatūdeņotos un nezaudētu minerālvielas, ir svarīgi daudz dzert pareizi sagatavotas zāļu tējas.
 
Kā darbojas mārrutki?
Uzreiz jāpiebilst, ka runa iet par svaigi sagatavotiem mārrutkiem ar dabīgo citrona sulu, bet ne lielveikalos nopērkamajiem, kam pievienota ķīmiski sintezētā citronskābe vai etiķis.
Pateicoties tam, ka mārrutki satur daudz aktīvo fermentu, kas sašķeļ un izšķīdina vārgās un atmirušās šūnas, iekļūstot visšaurākajos bronhu kapilāros, kuri veido blīvu tīklu plaušu lejasdaļā, tiek izšķīdināti tajos izveidojušies strutu aizsprostojumi. Sašķidrinātās strutas sāk kairināt bronhu gļotādu, izraisot klepu, līdzīgi kā tas notiek pie saaukstēšanās. Lai pilnīgi iztīrītu bronhus un  plaušas, sarīvētie mārrutki jālieto apmēram 2 -3 mēnešus. Ieguvums ir izvairīšanās no hipoksijas. Arī daudziem parazītiem mārrutki nepatīk.
 
Ūdens
Badojoties, tas ir, nelietojot cieto uzturu, bet tikai šķidrumu, svarīgs faktors ir ūdens fizikāli-ķīmiskās īpašības, pretējā gadījumā nevar panākt vajadzīgo efektu. Pastāv vairākas iespējas uzlabot ūdens kvalitāti. Ir dažādas elektroierīces, piemēram, brīvā ūdeņraža ģeneratori, ir kapsulas ar pulveriem, ko pievieno ūdenim vai arī pilienu veidā. Vienkāršākais variants, kā iegūt negatīvi lādētu ūdeni, ir pievienot tam svaigu citronu sulu un uzreiz dzert.
 
Organiskās skābes rada sārmainu vidi
Jēdziens ‘’skābs vai sārmains’’ nenozīmē ēdiena vai dzēriena garšu, bet gan to reakciju, kāda rodas nonākot kuņģī un zarnu traktā pēc sašķelšanas ar uztura pārstrādes sulām un fermentiem. Visas svaigās un neapstrādātās skābās ogas un augļi, tai skaitā citroni, dzērvenes nonākot zarnu traktā un sašķeļoties, rada sārmainu vidi, jo to sastāvā esošās organiskās skābes disociē nevis kā skābes, bet gan kā sārmi, atšķeļot negatīvi lādēto hidroksilgrupu (OH-) Šīs grupas sastāvā esošie brīvie elektroni, nonākot audos, rada ļoti labvēlīgu efektu, jo ir brīvās enerģijas nesēji, kura vitāli nepieciešama dzīvības procesam.
Tāpēc ūdenim vai ārstnieciskajām augu tējām pievienojot citronu sulu, var ievērojami palielināt labvēlīgo iedarbību. Te gan jāatgādina, ka citrona sula jau pēc dažām minūtēm sāk zaudēt savu efektivitāti, tāpēc jādzer uzreiz.
 
Medus kopā ar citrusaugļu sulām un ārstniecisko augu tēju rada sārmainu vidi un uztura neesamības situācijā tiek nodrošināta audu barošana. Sārmainas vides noturēšana ir svarīga, jo nepilnvērtīgo olbaltumvielu struktūru noārdīšana rada skābu pH jeb acidozi.
 
Badošanās beigu posms
Badošanos pārtrauc pakāpeniski. Sāk ar svaigām augļu sulām, kas atšķaidītas ar ūdeni, pakāpeniski pārejot uz neatšķaidītām. Pēc tam dārzeņu sulas un jau vēlāk zaļie kokteiļi.
Lai pēc badošanās organisms pārietu normālā režīmā, jāatjauno zarnu simbiozā mikroflora (labās baktērijas) un minerālu rezerves organismā, kas sevišķi tiek tērētas izmantojot caurejas līdzekļus. Tas nozīmē, jāiedod tām barība – cietās šķiedrvielas, ar ko ir bagāti zaļie augi un dārzeņi. Nav jēgas no kapsulām ar probiotiķiem, ja šīm baktērijām nebūs barības.
Arī biškopības produkti te lieti noder. Piemēram, bišu māšu peru pieniņš satur daudzas svarīgas bioloģiski ļoti aktīvas vielas. Jāpiezīmē, ka dažus gramus bišu māšu peru pieniņa paliekot zem mēles,  tas pakāpeniski uzsūcas. Efektīvs ir tikai svaigais vai sasaldētais, vislabāk ar šoka saldēšanu saldētais, bet ne izžāvētais. Ar bišu maizi pēc badošanās var efektīvi atjaunot minerālu rezerves un pabarot simbiozo mikrofloru.
 
Badošanās perioda ilgums
Badošanās ilgums nav stigri noteikts un ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Tas var būt viena nedēļa, vai pat septiņas nedēļas pie ļoti lielas organisma piesārņojuma pakāpes, piemēram, alkoholiskā vai narkotiskā atkarība. Tiem, kas saka, ka, nevar izdzīvot bez gaļas, jāatgādina, ka īstā bada sajūta iestājas 40. badošanās dienā. Īstenība gaļu grib patogēnā mikroflora, kas caur neirohumorālās regulācijas sistēmu dod signālu, ka jāēd. Vienkāršāk sakot, sliktās baktērijas uztraucas par savu eksistenci, to dzīves ilgums ir apmēram 10 dienas.
 
Pāreja uz ierasto diētu
Ilgstošas badošanās laikā, sevišķi, ja tiek izmantoti caureju izraisošie līdzekļi, tiek ievērojami zaudētas minerālvielas. Arī zarnu mikroflora, gan simbiozā, gan patogēnā, ja tai nav barības bāzes, iznīkst un nevar pārstrādāt uzturu. Tāpēc pārejas posmu uz ierasto diētu sāk ar augļu un dārzeņu sulām, pakāpeniski pievienojot pašus augļus un dārzeņus.
 
Antiparazitārais ikdienas uzturs
Gan patogēnās baktērijas, gan parazīti barojas ar organismā uzkrātām šlakvielām un novājinātām šūnām, tāpēc tos īsti nevar uzskatīt par ienaidniekiem. Agrāk, kad antisanitārie apstākļi bija daudz sliktāki, parazīti cilvēkus neiznīcināja. Jo mazāka dzīvā būtne, jo šaurāks tās barības diapazons. Ja barības nebūs, arī parazītu nebūs. Tas, protams attiecas uz vienšūņiem, bet ne, piemēram, velteniskiem tārpiem, lenteņiem vai sūcējtārpiem. Jo sarežģītāka parazīta uzbūve, jo plašāka tā barības bāze.
No parazītiem, kas dzīvo cilvēka organismā, pilnīgi izsargāties nav iespējams, bet samazināt to ietekmi gan var. Parazītiem nepatīk sīpoli un sīpolloki, ķiploki, dilles, koriandrs, krustnagliņas, kurkuma, citrons, skujas vai skuju ekstrakts, mārrutki, sinepes, lauru lapas, ķirbju sēklas, melnie rutki, redīsi, pētersīļi, propoliss, sēru saturošie pākšaugi (zirņi, pupas un lēcas), visu veidu pipari. Ogas: dzērvenes, irbenes, upenes, pīlādži, upenes, ērkšķogas, upeņu lapas, liepziedu un apiņu tējas.
 
Kad un ko labāk ēst
Augļus var ēst gan rītā, gan vakarā, cik grib un kad grib. Visu nosaka apetīte. Vienīgais noteikums ir ēst tos atsevišķi, lai labāk asimilējas. Rodas jautājums, kāpēc radušies dažādi dietologu izstrādātie ierobežojošie ieteikumi? Dietologi saprot, ka ‘’tradicionālais’’ uzturs, ko lieto lielākā sabiedrības daļa, neizbēgami piesārņo organismu, tāpēc tika izstrādāti dažādi ieteikumi. Piemēram, neēst pēc plkst. 1800 vakarā. Kas notiek, ja, piemēram, apēd gaļu ar kartupeļiem vai makaroniem pirms gulētiešanas? Sākumā uztura pārstrādes sistēma pastrādā kādas pāris stundas, bet pēc tam aizmieg. Kamols no gaļas un pārējā iestrēgst uz ilgāku laiku, nekā tas būtu bijis no rīta, kad cilvēks aktīvi kustas un, pateicoties vibrācijai, zarnu trakts strādā ar lielu intensitāti, tāpēc viss ātri iziet cauri. Ja virzīšanās notiek lēni, sākas pūšanas un rūgšanas process, ko zarnu trakts nekontrolē, to dara pūšanas un rūgšanas baktērijas (patogēnā mikroflora). Radušās indīgās vielas izplatās pa visu organismu. Jo ilgāk uzturs atrodas organismā, jo tas vairāk piesārņo. Tāpēc, piemēram, sievietes, kas uztraucas par lieko svaru, strikti ievēro noteikumu – neēst vakarā, jo, ja izvades sistēma nedarbojas ideāli, organisms, lai kaut cik neitralizētu toksīnu un šlakvielu iedarbību, tos uzkrāj zemādas audos, cerībā sagaidīt labvēlīgus apstākļus, lai izvadītu.
 
Šie noteikumi neattiecas uz augļiem. Augļi organismu neattīra, arī nepiesārņo. Pat, ja mēs tos apēdam uz nakti, tie paspēj iziet cauri un nerada problēmas. Diemžēl mūsdienu cilvēkam uzturs pa zarnu traktu virzās diennakti un pat trīs. Un šādā situācijā pat svaigi augļi sāks rūgt. Tāpēc vainojami ir nevis augļi, bet lēnais uztura pārstrādes process. Un, ja tas ir lēns, ēšanas laikam vairs nav nozīmes, ēd rītā vai vakarā.
 
Kas var notikt pēc attīrīšanās, atgriežoties pie tradicionālā uztura?
Sajaucot dārzeņus ar eļļu, labāk noritēs attīrīšanās, tie veicinās zarnu peristaltiku, bet eļļa žults izdalīšanos, un pievienotie asumi (mārrutki, ķiploki, pipari utt.), veicinās gļotu šķidrināšanu, tātad vieglāku to izvadīšanu un kā jau minēts,  tas ir arī antiparazitārais un antibakteriālais līdzeklis. Pērejot uz adekvātu uzturu pastiprināsies asins plūsmu perifērajos audos.
Pēc zarnu traktu sakārtošanas, taču atkal atgriežoties pie termiski apstrādātā uztura, iespējama caureja, jo organisms ir sakārtojies un tam pietiek spēka pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no nedabiska uztura. Tā ir ekstremāla attīrīšanās un liecina par veselu zarnu traktu.
 
Termiski apstrādātie augļi un dārzeņi
Termiski apstrādātie augu valsts produkti piesārņo organismu ar šlakvielām, bet ne toksīniem. Toksīni tajos var būt tikai tad, ja augu audzēšanas procesā tiek izmantoti pesticīdi. Augļus un dārzeņus dara garšīgus to saturā esošās organiskās skābes. Termiski apstrādājot, tās pārvēršas par sāļiem. Katru dienu šie sāļi vairāk vai mazāk tiek izvadīti no organisma, tomēr daļa pakāpeniski uzkrājas visas dzīves garumā. Tieši šī uzkrāšanās ir saistīta ar to, ka bērni ar laiku zaudē lokanību. Vietas, kur sāļi uzkrājas, ir muskuļi, cīpslas, locītavas, kauli. Uzkrājoties arvien vairāk, tie kļūst par visu problēmu cēloni, kas saistītas ar locītavām (artrīts, artroze, reimatisms utt.).
 
Kāpēc sejas āda dažiem kļūst sarkana?
Kad līdz galam nesadalīto asins plazmas olbaltumvielu koncentrācija aknās kļūst ļoti liela, tas noved pie eritrocītu skaita palielinājuma līdz kritiskai robežai. Paralēli palielinās hemoglobīna saturs eritrocītos. Uzkrājot hemoglobīnu, eritrocīti paši palielinās izmēros. Droši vien būsiet pamanījuši, ka daudziem sejas āda kļūst sarkana. Tas ir tāpēc, ka palielinājušies eritrocīti nespēj iekļūt sīkajos kapilāros, kas ved caur starpšūnu telpu tālāk uz audu šūnām. Palielinās asins viskozitāte, kas savukārt sekmē trombu veidošanos. Var parādīties vēnu varikoze, tromboflebīts, insults, infarkts. Katru brīdi miljoniem šūnu mirst un, ja aknas funkcionē daļēji, liels daudzums nesašķeltu olbaltumvielu nogulsnējas uz asinsvadu sienām. Tas ir veids, kā organisms cenšas izsargāties no insulta un infarkta, jo asinīs nedrīkst palielināt to koncentrāciju, tas ir, sabiezināt asinis. Liekās olbaltumvielas uzsūcas kapilāru sienās perifērijā, jo tur lēnāka asins plūsma un pārvēršas kolagēna šķiedrās. Tās uzkrājas asinsvadu šūnu membrānās un apgrūtina asinsvada apgādājamā segmentā šūnu funkcionēšanu. Rezultātā novecošanas process notiek ātrāk nekā ieprogrammēts genomā.
 
Kāpēc sievietes dzīvo vidēji 10 gadus ilgāk par vīriešiem?
Vīrieša organismā radušās skābes un kaitīgās vielas jāneitralizē un jāizvada tūlīt, tāpēc vīrieši ir svīstošais dzimums. Tādā veidā viņi atbrīvojas no kaitīgām vielām. Svīst visniecīgāko fizisko aktivitāšu dēļ. Vīrieša hormoni androgēni kaitīgās vielas nogādā uz matu pamatni, kur notiek to neitralizācija ar mikroelementiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vīriešiem izkrīt mati. Amerikāņu pētnieki ir atklājuši, ka pastāv cieša sakarība starp plikpaurību un sirds infarktu. Bieži vien vīriešiem jau samērā jaunos gados sākās matu izkrišana un paaugstinās asinsspiediens. Rezultāts ir sirds infarkts un insults. Tās ir neveselīga dzīvesveida sekas.
Sievietes organisms auglīgajā periodā skābes un kaitīgās vielas uzkrāj asinīs, limfā un pirms menstruācijām sievišķie hormoni estrogēni kaitīgās vielas aizgādā uz dzemdi, kur reizi mēnesī ar asinīm tās tiek izvadītas ārā. Pirmsmenstruālais sindroms, kas izpaužas kā viegla aizkaitināmība, migrēna, tūskas (skābju atšķaidīšanai), nav nekas cits kā augsts skābju un kaitīgo vielu līmenis organismā. Kad spējas izvadīt kaitīgās vielas un skābes caur dzemdi beidzas, tas ir iestājas menopauze, seko pirmā fāze, kādu laiku sievietes organisms skābes un kaitīgās vielas cenšas izvadīt caur ādu (karstuma viļņi un svīšana), bet, ja sieviete turpina līdzšinējo dzīvesveidu, dzer kafiju, neveselīgi ēd, stresojas, tad seko otrā fāze, drīz vien parādās tādas saslimšanas kā osteoporoze, paplašinātas vēnas, reimatisms, pēdu un apakšstilbu tūskas, progresē nagu un pēdu sēnīšu saslimšanas.
 
Pēc alkohola lietošanas var būt divi varianti
  1. 1. Miegā organisms sāk attīrīties un izmet lielu daudzumu toksīnu, kas izpaužas kā paģiras. Ja iedzer atkal, organisms saprot, ka nevarēs izturēt tik lielu slodzi un pārtrauc attīrīšanos, tāpēc kļūst labāk.
  2. 2. Organisms turpina detoksikāciju un cilvēkam paliek pavisam slikti. Pārmērīgs toksīnu daudzums asinīs, iedarbojoties uz galvas smadzenēm, izraisa uz ilgu laiku nepatiku pret alkoholu.
Izcilais amerikāņu ārsts naturopāts, bioķīmiķis Pols Bregs (Paul Chappius Bragg) apraksta gadījumu no savas prakses. Uz pieņemšanu atnāk sieviete un saka, ka darīšu visu, ko liksiet – badošos, veselīgi ēdīšu utt. tomēr no kafijas, alkohola un cigaretēm atteikties nevarēšu. Ārsts piekrīt. Pēc badošanās un organisma attīrīšanas sievietei radās riebums pret šiem ieradumiem un viņa pati atteicās no tiem. Šis piemērs parāda to, ka, attīrot organismu, var ļoti vienkārši atrisināt daudzas problēmas.
 
                                                                                                                                                                        biteend