10hormonalsist
 
                                               Hormonālā sistēma
 
Hormoni
Hormoni ir ķīmiskie starpnieki, kas palīdz izveidot sakarus starp dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Hormoni un to receptori jeb signālu uztvērēji darbojas līdzīgi kā atslēga un slēdzene. Daļa receptoru atrodas uz šūnas virsmas, citi uz kodola. Hormonus ražo endokrīnā sistēma: vairogdziedzeris, hipotalāms, hipofīze, aizkuņģa dziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieres.
Apkārtējā pasaule - katra emocija, doma, skaņa un smarža producē to vai citu hormonu izstrādi. Hipofīze, kas atrodas galvas smadzenēs, dot signālus endokrīnajiem orgāniem sākt vai pārtraukt ražot hormonus. Vairogdziedzeris regulē vielmaiņas procesus, aizkuņģa dziedzeris insulīnu atkarībā no ienākušā uztura, virsnieru dziedzeris izstrādā kortizolu un adrenalīnu, sievietēm olnīcas estrogēnu un vīriešiem sēklinieki testosteronu.
 
Nosacīti hormonus varētu iedalīt divās grupās. Pirmā grupa būtu  tie, kas stiprina veselību, ir saistīti ar mīlestību, laimi, prieku, ticību, piedošanu, cerību, sapratni, labsirdību, atbildību, pacietību utt. Pazīstamākos varētu nosaukt: oksitocīns, estrogēni, endorfīni, seratonīns, fenilacetomīns. Pie otras grupas, kas grauj veselību, biežāk dzirdētie hormoni ir adrenalīns un kortizols. Tie saistīti ar bailēm, naidu, agresiju, greizsirdību, skaudību, atriebību, apvainojumu, nemieru, bēdām utt. Kortizols strauji samazina glikozes līmenī asinīs, organisms izjūt trauksmi, vairojas sliktās emocijas, pasliktinās miegs un atmiņa. Tiek traucēta to hormonu darbība, kas regulē sāta sajūtu, rezultātā notiek pārēšanās ar izrietošām no tās sekām.
 
No baiļu hormona adrenalīna organisms atbrīvojas, to izvadot ar urīnu, asarām un sviedriem.
Oksitocīnu varētu saukt par simpātiju, labvēlības, kā arī rūpju par citu labklājību, hormonu. Piemēram, sievietēm dzemdību laikā palīdz izdzēst nepatīkamas atmiņas, par pārciestām sāpēm, lai neveidotos nepatīkamas atmiņas. Regulē piena izstrādes procesu.
Ir bada hormons grelīns un sāta hormons leptīns, kuri iespaido apetī.
 
Iepriekš nosauktie ir tikai neliela daļa no vairāk nekā 500 hormoniem, kuri pilda noteiktas funkcijas organismā. Vairākums no tiem nav īsti atklāti, ir tikai nojausma, ka tādi ir. Visus hormonus vieno tas, ka vienīgais to izdales regulēšanas veids ir veselīgs dzīvesveids. Ar uzturu regulāri jāsaņem svarīgākās aminoskābes hormonu ražošanā: tirozīns, fenilalanīns un treonīns. Piemēram, serotonīna izstrādei vislabāk iederas aminoskābi triptofānu saturošie produkti: šokolāde, pētersīļi, avokado, laminārija (jūras kāposti), mandeles, sinepes, sarkanie un čili pipari. Uz mikroelementu trūkumu visjūtīgākais ir vairogdziedzeris, uzreiz tiek traucēta tā hormonu sintēze. Arī te iederas biškopības produkcija, jo labi var papildināt mikroelementu rezerves, kas vajadzīgas hormonālā līdzsvara uzturēšanai.
No hormonālā fona ir atkarīga mūsu pašsajūta un fiziskais stāvoklis. Minerālvielu deficīts atspoguļojas arī hormonālajā sistēmā, kas izpaužas kā vielmaiņas un hormonālie traucējumi. Par hormonālajiem traucējumiem liecina, piemēram, bailes par katru sīkumu, pārmērīga impulsivitāte, histēriskums utt. Hormonu trūkums asinīs un hormonālā fona maiņa var būt cēlonis nopietnām slimībām.
Piemēram, sabiedrībā asu rezonansi izraisa temats, kas saistīts ar to, ka mātes pamet savus bērnus. Ar šādiem gadījumiem pamatā nodarbojas sociālie darbinieki un psihologi, kaut gan īstenībā ar to būtu jānodarbojas endokrinologiem un bioķīmiķiem. Sievietei mātišķuma jūtas visvairāk iespaido 3 hormoni - progesterons (grūtniecības hormons, kas izdalās olnīcās), tiroksīns (vairogdziedzera hormons, svarīgi lai būtu jods) un prolaktīns (hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas piedalās piena sekrēcijas regulācijā), tāpēc efektīvāk būtu šādu problēmu risināšanu sākt no hormonālās sistēmas sakārtošanas.
Dažas svarīgas aminoskābes hormonu izstrādei ir iegūstamas tikai ar pārtiku, bet daži hormoni tieši ar pārtiku. Hormonālais fons, kas nosaka mūsu organisma stāvokli, darbaspējas un garastāvokli, ir tiešā veidā atkarīgs no pārtikas, ko lietojam.
 
Zarnu trakts izstrādā gandrīz visus organisma regulēšanas hormonus
Kuņģa un zarnu trakta nervu sistēma ir ļoti sarežģīta un ir faktiski autonomas smadzenes, kuras vada visus uztura pārstrādes procesus. Pat pazaudējot kontaktus ar galvas un muguras smadzenēm, zarnu trakts turpina funkcionēšanu. Ne tikai aizkuņģa dziedzeris, bet faktiski viss zarnu trakts ir pieskaitāms pie endokrīnās sistēmas, jo izstrādā gandrīz visus organisma regulēšanas hormonus, tai skaitā steroīdos un endorfīnos. Zarnu traktā tiek izstrādāts vairāk nekā 90% serotonīna. Uzturs (dažu aminoskābju trūkums) un stress ir tas, kas var ietekmēt tā līmeni. Ja, piemēram, trūkst serotonīna, iestājas depresija, jo tas piedalās nervu impulsu pārsūtīšanā galvas smadzenēs, un psihologi ir izpētījuši, ka tas var būtiski ietekmēt svarīgu un kritisku lēmumu pieņemšanu, kā arī iespaidot agresijas noturēšanu.
 
Insekticīdi
Ir vielas, kas pat nelielā koncentrācijā (viens pret vairākiem miljardiem) spēj iznīcināt hormonus, piemēram, šādas vielas satur insekticīdi, ko plaši izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Lai iedarbība notiktu, pietiek pat kontakta ar ādu. Insekticīdi ir speciāli radīti, lai sagrautu kukaiņu (lauksaimniecības kaitēkļu) reproduktīvo sistēmu. Konvencionālajā lauksaimniecībā izmantojamie pesticīdi kaitīgi iedarbojas uz cilvēka endokrīno sistēmu, fermentiem un traucē uztura pārstrādi. Lietojot ar pesticīdiem piesārņotu pārtiku, jūs nekad nepieveiksiet vēzi un daudzas citas slimības. Šāda pārtika iztukšo minerālvielu krājumus organismā.
 
Kosmētika
Daudzi kosmētikas produkti un higiēnas līdzekļi satur no naftas produktiem ražotos konservantus parabēnu jeb parahidrobenzoātu, kas paaugstina estrogēna līmeni asinīs. Visjūtīgākie uz tiem ir sieviešu dzimumhormoni - fizioloģiski aktīvie steroīdie hormoni estrogēni. No tiem sevišķi jūtīgs ir tāds hormons kā estradiols, kura līmenis paaugstinoties, palielinās hormonatkarīgo onkoloģisko saslimšanu risks.
 
Adrenalīns
To varētu saukt par briesmu hormonu. Dzīvniekam nonākot bīstamā situācijā, paasinās redze, dzirde, saceļas spalvas, un paātrinās pulss, lai muskuļus un centrālo nervu sistēmu labāk nodrošinātu ar asinīm. Lai nenoasiņotu pie traumas, adrenalīns stimulē asinsvadu sašaurināšanos. Lai iegūtu papildus enerģiju, tiek veicināta glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, bet asinsvadi sašaurinās, tāpēc pietrūkst skābekļa, notiek pāreja uz bezskābekļa enerģētiku, kuras rezultātā, glikozei noārdoties, izdalās pienskābe. Vēl tiek veicināta tauku noārdīšanos līdz taukskābēm un glicerīnam.
 
Badošanās
Badošanās organismam ir stress, kura laikā izdalās divu veidu hormoni, adrenalīns un kortizols, kas ir steroīdais hormons, ko izdala virsnieru dziedzeri. Izdaloties kortizolam, asinīs īslaicīgi palielinās glikozes daudzums, tātad rodas enerģijas pieplūdums. Vienlaicīgi kortizols vājina olbaltumvielu un testosterona (anabols hormons) sintēzi. Kortizolam piemīt arī pretiekaisuma darbība.
 
Endokrīnā sistēma
Virsvadību pār visiem endokrīnajiem dziedzeriem veic hipotalāmus, tas ir nervu sistēmu sasaista ar endokrīno sistēmu caur hipofīzi. Hipofīzes priekšējā daļā izstrādājas somatotropie hormoni, kuri regulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Tie nonāk asins plūsmā, tādā veidā nozīmīgi ietekmējot organisma funkcionēšanas galvenos procesus. To trūkums vai pārpalikums ir daudzu slimību cēlonis.
Viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, virsnieru dziedzeri izdala hormonu adrenalīnu, kas paaugstina asinsspiedienu, uztur muskuļu tonusu, fizisko un emocionālo aktivitāti, savukārt to izdalītie kortikosteroīdi regulē audu veidošanos, nodrošina kaulu smadzenes, aknas ar visu sintēzei nepieciešamo, lai varētu ražot taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, hormonus, vitamīnus utt. Kortikosteroīdi pārvalda asins šūnu, hemoglobīna un audu imūnšūnu sintēzi. Tā kā virsnieru dziedzeriem ir svarīga loma, tie ir labi pasargāti un slimo ļoti reti, ja vien nenotiek iejaukšanās to darbībā, piemēram, ar hormonālajiem preparātiem.
Visa organisma iekšējo sekrēcijas dziedzeru sistēma spēj pilnīgi pašregulēties, pateicoties informācijai, ko paši hormoni nodod. Palielinoties kādu hormona koncentrācijai asinīs, hipotalāms uzreiz pārtrauc attiecīgā atbrīvotājhormona izstrādi.
 
Hormonālā terapija
Sistemātiski lietojot hormonus no ārpuses, tas ir, ar injekcijām, ziedēm, gēliem, aerosoliem vai tabletēm, slimnieks dažu mēnešu laikā kļūst atkarīgs no hormonālajiem preparātiem. Tādā veidā tiek traucētas visu iekšējo sekrēcijas dziedzeru funkcijas, parādās audu vielmaiņas procesu traucējumi, aptaukošanās, diabēts.
Kortikosteroīdus plaši izmanto, tie jo tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tomēr jāsaprot, ka iekaisuma process nesākās bez iemesla, tā ir organisma atbilde uz kaut ko traucējošu, tāpēc būtu jāmeklē cēlonis.
Ar hormonālās terapijas sekām jau saskaras trešā vai pat ceturtā paaudze. Vecākiem būtu jāsaprot, ka bērnu ārstēšana ar hormonālajiem preparātiem izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus un katrs mikrobs kļūst bīstams, tiek nomākta organisma olbaltumvielu sintēze ribosomās. Pat ja bērns nokļuvis hormonālo preparātu atkarībā, veicot attīrīšanos, var pat nedēļas laikā no tās atbrīvoties.
 
Vairogdziedzeris
Problēmas ar vairogdziedzeri ir otra populārākā no endokrīnās sistēmas kaitēm aiz diabēta. Vairogdziedzeri var pārliecinoši pieskaitīt pie vadošajiem iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Tas regulē galvenos vielmaiņas procesus – uzturvielu oksidāciju un siltuma veidošanos, kā arī enerģijas uzkrāšanos tauku veidā. Nepilnīga vairogdziedzera funkcija bērniem izpaužas kā nepilnīga fiziskā un garīgā attīstība, bet pieaugušajiem kā miegainība, nespēks, tauku un šķidruma uzkrāšanās, gļotādas tūska, kā arī pazemināta temperatūra. Pastiprināta darbība (hiperfunkcija) raksturojas ar vairogdziedzera hormona tiroksīna palielinātu daudzumu. Tas izpaužas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru un ķermeņa svara zudumu, iespējams difūzais toksiskais kākslis. Lai nerastos problēmas, jāseko arī, lai ar uzturu pietiekamā daudzumā saņemtu mikroelementu jodu.
Vairogdziedzeris atrodas kakla mandeļu tuvumā, tur atrodas limfoīdie audi, kas ir kā sava veida iekšējās vides filtrs. Tas ir iemesls tam, ka tur bieži iemitinās dažāda patogēnā flora, piemēram, stafilokoki (angīna). Mūsdienās līdzās ar vispārēju audu imunitātes pazemināšanos, samazinās arī vairogdziedzera, kā arī kakla mandeļu imunitātes barjera. Biežu angīnu sekas ir tas, ka limfātiskie audi pārvēršas no aizsargātājiem par strutaino procesu izplatītājiem. Ārstējot tos ar antibiotikām, veidojas izturīga bakteriālā flora un caur apkārtējo blīvo asinsvadu tīklu kā sekmējošu faktoru, attīstās iekaisuma process attiecībā uz vairogdziedzeri (tireoidīts). Tālāk iespējamas cistas, adenomas vai pat ļaundabīgi veidojumi.
Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka angīnu izraisa saaukstēšanās, taču atmirušie audi (strutas) uzkrājas organismā ne jau no tā ka saaukstējāmies, bet no uztura, ko ēdam, kurš vēlāk kļūst par barības bāzi un labvēlīgu vidi mikrobiem, kuri izdala tādus toksīnus, kā fermentu streptokināzi vai līdzīgus. Ar laiku savairojoties, tie iekļūst vairogdziedzera audos un kā sekas ir vairogdziedzera audu iekaisums tireoidīts un tālākās patoloģijas. Populārākais ārstēšanas veids ir ķirurģiska iejaukšanās, tālāk vairogdziedzera hormonu aizstājterapija, kurā izmanto levotiroksīnu, kura blakusparādības ir līdzīgas vairogdziedzera hiperfunkcijai.
Ekomedicīna uzskata, ka jāveic pilnvērtīgs attīrīšanās kurss ar šūnu un audu attīrīšanos. Tādā veidā ārstējoties bez ķirurģiskās iejaukšanās, nepilna gada laikā izkliedējas cistas un fibrozie mezgli un vienlaikus attīrās citi orgāni, kā arī pazūd daudzas citas hroniskas kaites.
 
Dzimumhormoni un menopauze
Vieni no galvenajiem iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, kas izstrādā hormonus, kuri pēc tam nonāk asinīs, ir dzimumdziedzeri. Sievietēm, pārtraucot funkcionēt dzimumdziedzeriem, iztrūkstošos hormonus kompensē pārējie iekšējās sekrēcijas dziedzeri, tomēr daļai pacientu tas nenotiek pilnvērtīgi, tāpēc tiek rekomendēta hormonu aizvietotājterapija (estrogēns un progesterons). Ilgstoši izmantojot aizvietotāj hormonus, organismam pašam netiek ļauts kompensēt hormonālo disbalansu un ar to saistītos simptomus: paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, galvassāpes, karstuma viļņus, osteoporozi.
Sievietes organismā menopauzes laikā aktivizējas slēptās infekcijas perēkļi un toksīni nonāk asinsritē un tālāk audos, traucējot ATF sintēzi, rezultātā paaugstinās temperatūra. Agrāk šie strutu perēkļi, kas atradās deguna blakusdobumos, apendiksā, limfmezglos, kakla mandelēs, smaganās un citur, tie bija stingri ierobežoti ar stipru imūnsistēmu, kas bija izveidota ar aktīvu dzimumhormonu līdzdalību. Analoģiski notiek, kad mazi bērni daudz slimo, bet sasniedzot dzimumbrieduma periodu, pārstāj slimot. Iemesls ir aktīvie dzimumhormoni rada spēcīgu audu imūno barjeru. Slimības netiek likvidētās, bet ‘’iedzītas iekšā’’.
Asinsspiediena paaugstināšanās menopauzes laikā saistīta nevis ar periodisku asins zaudēšanu, kā tas bija līdz tam, bet ar iekaisuma procesu aktivāciju nierēs.
Ekomedicīnā menopauzes sekas neitralizē ar organisma attīrīšanu audu un šūnu līmenī, turpmāk pārejot uz bioloģiski pilnvērtīgu uzturu. Aizvietotājterapijas lomu spēlē uzturs, kas vajadzīgs ne tikai dzimumdziedzeriem. Ogas, zaļumi un augļi satur augu hormonus, analoģiskus tiem, kādi pietrūkst sievietes organismā menopauzes laikā.
 
                                                                                                                                                       biteend