12likaissvars
 
                                                Liekais svars
 
Dzīvnieki ēd, lai iegūtu enerģiju un šūnu celtniecības materiālu, lai uzbūvētu ķermeni. Cilvēkam atšķirībā no dzīvniekiem ir arī citi iemesli un lielā daļā gadījumu tas nav izsalkums. Lūk, daži piemēri:
  • Ο  Garlaicība.
  • Ο  Tradīcijas: dzimšanas dienas, bēru, kāzu mielasts, ciemiņi, lietišķas pusdienas.
  • Ο  Klīniskā depresija, nepatikšanas nomākts garastāvoklis.
  • Ο  Ēšana kā ieradums, dienas režīms.
Šādi cilvēks tērē naudu, iegādājas produktus un apēd vairāk kaloriju, nekā iztērē. Ja neatrod lietderīgāku iztērēšanas veidu, dodas uz sporta zāli, lieto uztura bagātinātājus un tamlīdzīgi, lai no tām atbrīvotos. Latvijā gandrīz pusei iedzīvotāju ir problēmas ar lieko svaru.
 
Lai lieko svaru zaudētu, jābūt pirmkārt, motivācijai (piemēram, tāpēc ka grūti staigāt). Ja jums šī motivācija ir, un patiešām gribat atbrīvoties no liekā svara, tad jāuzstāda sev pamatnoteikums – jāēd tikai tad, kad gribas un ne savādāk. Bads un apetīte ir pilnīgi dažādas lietas. Apetītei nav nekāda sakara ar izsalkumu. Bads ir tad, kad aknās sāk beigties glikoigēns un organisms saka, ka vajag apēst kaut ko treknu vai saldu, kaut gan ēdiena tuvumā nav. Savukārt apetīte ir kad, piemēram, nesen paēdāt, ejat gar kafejnīcu, tur salikti vilinoši ēdieni, kas izraisa apetīti un jūs nolemjat ieēst, taču, kad sākat ēst, aptverat, ka negribat ēst.
 
Tauki ir iekonservēta enerģija. Tie sastāv no ūdens un enerģijas. Nekā cita nav. Arī tiem sadaloties – ūdens un enerģija. Mēs ar taukiem saņemam enerģiju, kas atradās iekonservētā formā. Viena tauku molekula – 32 ATP molekulas. Visvairāk enerģijas ir augu un dzīvnieku taukos. Lai izdalītos enerģija, jānotiek hidrolīzei. Tas notiek divpadsmit pirkstu zarnā sārmainā vidē. Ja vide nebūs sārmaina, nekāda hidrolīze nenotiks un ogļhidrāti, nokļūstot asinīs, uzkrāsies. Visa enerģija, ko ēdam, gala rezultātā sadalās līdz glikozei.
 
Medus dod enerģiju uzreiz, jo tur ir jau gatava glikoze, bet tā galvenā sastāvdaļa fruktoze var tieši nokļūt šūnās bez insulīna līdzdalības. Arī pārējie medū esošie cukuri - saharoze un maltoze - vēlāk divpadsmitpirkstu zarnā hidrolīzes ceļā kļūst par glikozi. Tas nenotiek uzreiz, bet ar laika nobīdi, tāpēc medu varētu pieskaitīt pie lēnajiem ogļhidrātiem.
 
Ja saņemam vairāk kaloriju, nekā izlietojam, starpība tiek saglabāta tauku veidā. Taču kaloriju skaitīšana ir laika izšķērdēšana. Liekā svara samazinājums, kas panākts ar kaloriju ierobežošanu, reti paliek uz ilgu laiku. Ja pietiekoši dzersiet kvalitatīvu ūdeni un ēdīsiet “dzīvu” (fermentiem bagātu) uzturu, svars kritīsies. Badošanos nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par svara samazināšanas paņēmienu, jo ar to tiek izjaukts vielmaiņas metaboliskais process un svars var atgriezties ar uzviju.
 
Nesabalansēts uzturs un barības vielu nepietiekamība uzreiz noved pie svara paaugstināšanās. Tā organismam ir kā trauksme, ka jātaisa rezerves (jāuzkrāj tauki), tāpat arī nesagremotā barība (pārēšanās), jo pietrūkst fermentu visu pārstrādāt, kas rada apburto loku - organisms nesaņem vajadzīgās barības vielas, tāpēc pieprasa ēst vēl un vēl un, jo vairāk ēd, jo sliktāk pārstrādājas.
Gāzētajos saldinātajos dzērienos ir milzīgs daudzums cukura. Enerģijas pieplūdums parādās, pateicoties glikozei un kofeīnam.
 
Iedzimtībai, ko bieži izmanto kā argumentu liekam svaram, noteicošā loma ir pavisam neliela, tikai daži procenti gadījumu. Pārmantotām tradīcijām ģimenē un sabiedrībā gan ir daudz lielāka loma, tās ir ēdienu izvēles un gatavošanas tradīcijas. Vēl jāpieskaita kaitīgie ieradumi, tādi kā, neiet kājām, bet braukt ar mašīnu, liftu utt.
 
Ir hiperaktīvie cilvēki, kas lielos daudzumos ēd visu, kas pagadās un kam nav liekā svara. Tas liecina, ka uzturs slikti pārstrādājas, zarnas aizaugušas ar sēņu micēlijiem, fēčakmeņiem, sacietējušām gļotām utt.
Arī tūskas veido lieko svaru. Pastāv pilnīgi nepareizs uzskats, ka, parādoties tūskām, jāierobežo ūdens patēriņš. Tieši otrādi, tūskas liecina par nepietiekamu kvalitatīva ūdens dzeršanu, šķidruma aizplūšanas traucējumiem, jo nevar izvadīt ūdeni no starpšūnu šķidruma, kur tas uzkrājas un veido lieko svaru. Ilgstoši maz dzerot ūdeni, turklāt nekvalitatīvu, šķīstošie sāļi nogulsnēsies nieru lejasdaļā. Nieres pārvietosies uz leju, tiks traucēta urīna forsāža (nierakmeņu slimība).   
 
Lieko svaru var veicināt ekoloģiskā situācija apkārtnē, kā arī situācija mājoklī. Tā iespaido aknas, kas savukārt saistītas ar glikogēna izstrādi. Arī vīrusi, piemēram, adenovīruss, ietekmē aizkuņģa un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, rezultātā pavājinās vielmaiņas procesi. Lieko svaru veicina arī medikamenti, sevišķi asinis šķidrinošie un locītavu, tāpat hormonālie pretapaugļošanās preparāti.
 
Estrogēnu aktivitāte sievietēm var sekmēt svara palielināšanos. Salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm tas nav tik bīstami, ja nu vienīgi locītavām. Savukārt vīriešiem tauku uzkrāšanās, sevišķi ap jostasvietu, rada daudz nepatīkamākas sekas. Tādējādi palielinās risks saslimt ar cukura diabētu, išēmiskām sirds slimībām, asinsvadu un citām slimībām, pazeminās testosterona līmenis.
 
Ja jums ir liekais svars, tas nozīmē, ka kaut ko darāt nepareizi. Ar diētu vien nepietiks. Visi iepriekš minētie faktori darbojas vienlaicīgi. Starp ilgdzīvotājiem tikpat kā nav cilvēku ar lieku svaru.
 
Lai atbrīvotos no liekā svara, ir jāpāriet uz cilvēkam dabas paredzēto uzturu, jāsakārto zarnu mikroflora un fermentatīvā sistēma. Jādod barība labajām bacteroidetes tipa baktērijām, kuras pārtiek no rupjajām šķiedrvielām (dārzeņi, zaļumi, augļi, klijas utt.), tādā veidā aizņemot vietu un neļaujot iemājoties patogēnajām baktērijām, piemēram, firmicutes, kas rūgšanas procesā noārda barību un paliek vairāk kaloriju, ko pārvērst taukos. Jādzer ūdens un jālieto kvalitatīvi tauki, kas nepieciešami hormonu veidošanai. Arī biškopības produkcija var noderēt. Kā zināms, dabā bagātākais labo baktēriju (iekonservētā veidā) avots ir bišu maize, tas ir līdzeklis, ar ko atjaunot mikrofloru. Atliek tikai pēc atjaunošanas tās barot, regulāri lietot šķiedrvielām bagātu uzturu un jūs aizmirsīsiet ne tikai lieko svaru, bet arī daudzas citas veselības problēmas.
Sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, olbaltumvielu masa pārstāj augt un arī neuzkrājas, pretēji notiek ar taukiem.
 
Informatīvajā telpā nepārtraukti parādās reklāmas ar piedāvājumiem ērti un viegli atrisināt liekā svara problēmu, sākot ar ’tauku sadedzinātājiem’’, dažādām tabletēm un beidzot ar adatu terapiju. Šīs visas metodes balstās uz vienu un to pašu mehānismu – tiešā vai netiešā veidā ietekmēt organisma hormonālo sistēmu, jeb iekšējās sekrēcijas dziedzerus, tādus kā aizkuņģa dziedzeris, vairogdziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieru dziedzeri. Metodes,  kuras balstās uz izraisīto pastiprinātu dziedzeru darbību, diemžēl rada arī to darbības traucējumus, piemēram, diabēts, impotence, menstruālā cikla traucējumi utt. Pielietojot šīs metodes, jau pirmajos mēnešos tiešām notiek novājēšana, taču uzpeld jaunas problēmas un liekais svars atgriežas, jo cēloņi – šlakvielu uzkrājumi, tādi kā strutas, gļotas, akmeņi nav pazuduši.
 
Ar šlakvielām piesārņotas nieres reaģē ar savu asinsvadu spazmu, lai izlaistu caur sevi mazāk nevajadzīgo vielmaiņas atkritumvielu. Pie tam sāk izdalīties hormons renīns, kas sašaurina asinsvadus visā organismā. Lai bīdītu asinis pa sašaurinātajiem asinsvadiem, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, palielinot asinsspiedienu. Arī kalsniem cilvēkiem var celties asinsspiediens, ja zarnas piesārņotas un uztura pārstrāde traucēta.
 
Lai arī minētie liekā svara samazināšanas paņēmieni ir ar negatīvu iedarbību, samierināties ar liekajiem kilogramiem un neko nedarīt tomēr nevajadzētu. Var jau būt, ka šī “bumba ar laika degli” uzreiz neuzsprāgs, bet sekas agrāk vai vēlāk būs.
 
Lieko svaru parasti pavada paaugstināts asinsspiediens, cieš sirds, parādās aizdusa, diabēta risks, sāpes locītavās un to deformācija utt. Tā kā ir traucēti audu oksidēšanās - reducēšanās procesi, ir maz skābekļa bet daudz tauku, kuros paslēpti neizvadītie toksīni, kas ir ideāla vide vēža šūnām.
 
Kā palielināt ķermeņa masu?
Ja par lieko svaru tiek runāts daudz un visur, tad par to, kā palielināt ķermeņa masu, palielinot muskuļu masu, tiek runāts krietni mazāk. Taču ir cilvēki, kam arī šī tēma aktuāla.
Kā galveno cēloni pazeminātam ķermeņa svaram jāatzīmē parazītu klātbūtne. Tāpēc ideāli būtu veikt periodiskas izmeklēšanas vai vismaz regulāri lietot pret parazitāro uzturu, to dažādojot un paralēli stingri ievērot higiēnas noteikumus. Arī fēčakmeņi zarnās, disbakterioze, čūlas, čūlainie kolīti un caureja var sekmēt svara samazināšanos, jo vājina uztura uzsūkšanos zarnās.
 
Kādi ir priekšnoteikumi muskuļu masas palielināšanai? Pirmkārt, ar uzturu jāuzņem visas neaizvietojamās aminoskābes, lai organisma šūnu ribosomās sintezētos mums nepieciešamās olbaltumvielas, kuras imūnsistēma atpazīst un uztver kā savējās. Lai sekmīgi noritētu olbaltumvielu sintēze no aminoskābēm, nav nepieciešamas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kuras līdz galam cilvēka organisms sadalīt nespēj un rodas virkne problēmu. Jā, piemēram, sportisti ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām uzaudzē lielus muskuļus. Kamēr tie aktīvi kustās, it kā viss ir kārtībā, ar toksisko slodzi organisms daudzmaz tiek galā, bet, tiklīdz pārstāj sportot, cilvēks burtiski sabrūk.
 
Ne visos augos ir visas aminoskābes, taču augus kombinējot var iegūt visas gan neaizvietojamās, gan aizvietojamās aminoskābes. Piemēram, nevārītos kartupeļos, nātrēs, ciedru riekstos ir visas neaizvietojamās aminoskābes, gārsā, kas aug kā nezāle, ir 7 aminoskābes, jūras zilzaļajā aļģē spirulīnā ir vairāk par 20 aminoskābēm, bet olbaltumvielu sanāk 2 reizes vairāk nekā gaļā utt.
 
Lai arī cik daudz lietosiet olbaltumvielu, tās muskuļos nenonāks un to masa nepalielināsies, līdz kamēr muskuļi tiks noslogoti tiktāl, ka slodzi vairs izturēt nevarēs, un tikai tad smadzenes dos signālu palielināt muskuļu masu. Regulāri fiziski noslogojot muskuļus, tajos uzkrātie tauki kopā ar toksīniem pazudīs un to vietā veidosies muskuļu masa. Toksīnus var izvadīt pa limfātisko sistēmu caur zarnām vai ādu ar sviedriem. Lai izvadīšana būtu efektīvāka, var izmantot lakricas saknes. Var dzert zāļu tēju izvilkumus, saņemsiet minerālus, bioflavonoīdus, fitoncīdus utt. Ēdiet bišu maizi un tādas diedzētās sēklas kā amarants, linsēklas, lēcas, kailgraudu auzas, magones, sezams, utt. Sevišķi tas svarīgi pie onkoloģiskām un autoimūnām saslimšanām, kad lielos daudzumos tiek tērētas aknu šūnas hepatocīti un imūnšūnas. To  veidošanai aminoskābju nepietiek, un organisms tās ņem no muskuļiem, kauliem. Rezultātā cilvēks novājē. Ja sāk lietot vairāk biezpienu un gaļu, kā to dažreiz iesaka ārsti, situācija vēl vairāk pasliktinās.
 
                                                                                                                                                                 biteend