6onkologija
 
                                                         Onkoloģija
Ģenētika
Ģenētiskā nolemtība onkoloģijā ir tikai 2%, tātad 98% atkarīgs no jums. Kamēr onkoloģija nav sākusies, ar profilaksi to novērst ir ļoti vienkārši, pat ar 99% garantiju. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka vēža iespējamās veidošanās kontroles procesā uzturam ir daudz lielāka nozīme par sākumā saņemto kancerogēno vielu daudzumu. Pat spēcīgu ģenētisko noslieci uz onkoloģiju ar uzturu ir iespējams veiksmīgi koriģēt. Piemēram, mutācijas krūts vēža gēnos BRCA1 un BRCA2, šo gēnu klātbūtne pati pa sevi, negarantē slimības attīstību. Vai šie gēni kļūs vai nekļūs aktīvi, galvenā ietekme ir uztura un vides faktoriem.
 
Kas kopīgs sēnēm un audzējam?
Pēc uzvedības vēzis līdzinās sēnīšu kolonijai, kas uz tās iztraucēšanu reaģē ar strauju vairošanos. Par iztraucēšanu tiek uztverta gan ķirurģiska iejaukšanās, gan dažādas manipulācijas ar visādiem preparātiem, kuri vērsti pret to. Starp sēnītēm un onkoloģiju varētu teikt, ka ir saskatāmas paralēles. Arī vēža šūnas necieš nekādus triecienus pret sevi, metastāzējas un ir autonomas. Līdzīgi kā ar sēnēm, piemēram, izgriežot labdabīgos audzējus polipus, tie strauji savairojas. Ar antibiotikām ir līdzīgi kā onkoloģijā ar apstarošanu – sākumā straujš uzlabojums, iznīcina 70% - 90%. Tālāk seko efektivitātes samazināšanās. Pārtraucot apstarošanu un neveicot citus pasākumus – seko strauja vēža šūnu vairošanās. Pret to tiek izmantoti citostatiķi (ķīmijterapija), kas bremzē šūnu vairošanos, taču tie darbojas arī uz veselajām šūnām, tai skaitā uz imunitātes šūnām, kas ir sevišķi nevēlami.
Ne tikai vēža šūnas, bet arī cistas un miomas uzvedas līdzīgi kā sēnītes. Piemēram, papilomas ir vēža priekšvēstneši, tas nozīmē, ka nedrīkst operēt. Labdabīgā audzēja šūnas no ļaundabīgā audzējā šūnām atšķiras ar to, ka tās neiznīcina citas šūna, bet tikai vairojas.
 
Ferments perforīns
Dažu sugu bērza piepēs, tādās sēnēs kā šitaki un zemestaukos (phallus impudicus) ir polisaharīds lentinans, kurš piespiež imūnšūnas makrofāgus sintezēt lielā daudzumā tādu unikālu fermentu kā perforīns. Šis ferments ‘’izurbj’’ un noārda vēža šūnu apvalkus. Ar nelielu vēža šūnu daudzumu tas spēj tikt galā, ja lielāks daudzums, iesaistās imūnsistēma. Ar gadiem perforīna izstrāde organismā samazinās. Pie temperatūras +380C - +400C perforīns noārdās. Jāņem arī vērā ka mākslīgi izaudzēto sēņu ārstnieciskās īpašības var būt ne tik efektīvas, kā tas ir dabiskā vidē augušām sēnēm. Piemēram, čagu (melnā bērzu piepi), ko izmanto kā citostatiķi, tajā ir darbīgā viela pterīns (pteridīna atvasinājums) kas iznīcina vēža un saudzē veselās šūnas, salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētajiem citostatiķiem,, kuri iznīcina visas šūnas. Interesanti ir tas, ka laboratorijā var iegūt precīzu šīs vielas kopiju. Ķīmiskās formulas identiskas, bet ārstnieciskais efekts ir tikai no cilvēka neizjauktā dabā iegūtās bērzu piepes. Tas nozīmē, ka neskartā dabā ir daudzi sarežģīti mehānismi, kurus cilvēks vēl neizprot,  
Pasaulē daudzi onkologi pāriet uz fungoterapiju – ārstēšanu ar sēņu izmantošanu.
 
Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas
Augu izcelsmes olbaltumvielas neveicina vēža attīstību, salīdzinājumā ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām. Ne tikai tas, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas līdz galam pilnīgi nesadalās aminoskābēs un darbojas kā antigēns, bet arī, piemēram, gaļā ir dzelzs (hemoglobīns), kas ir spēcīgs ķīmisko reakciju katalizators. Cepot gaļu, rodas tādi briesmīgi mutogēni kā heterocikliskie amīni un nitro zoamīdi, kas veicina onkoloģiju.
Ir novērots, ka reģionos, kur daudz lietoto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un taukus, sievietēm ir 2 – 3 reizes lielāks estrogēnu līmenis, kas savukārt izraisa pastiprinātu šūnu dalīšanos, tai skaitā vēža šūnu.
 
Iekaisums
Lietojot balto miltu izstrādājumus un cukuru, aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, lai glikoze varētu iekļūt šūnās.  Taču līdzās insulīnam vienlaikus izdalās arī tāda viela kā augšanas faktors, kas stimulē šūnu augšanu un iekaisuma faktorus vienlaicīgi. Iekaisums imūnsistēmai palīdz sadziedēt bojājumus. Audzējs šīs iekaisumu veicinošās vielas izdala lielos daudzumos, tādejādi tiek stimulēta šūnu augšana, tai skaitā vēža šūnu. Ar asinsriti tās iekļūst apkārtējos audos, kā arī izplatās tālāk pa visu organismu un turpina izdalīt vielas, kas veicina to augšanu. Ja imūnsistēma ir kārtībā un nav pārslogota, tā atpazīst šīs šūnas un iznīcina. Onkoloģiskā saslimšana var sākties no apmēram 600 vēža šūnām, koncentrējoties tām vienviet. Šis sākotnējais perēklis var būt tikai magones sēklas lielumā.
Jebkurš ilgstoši noritošs hronisks process šūnu līmenī vai tas ir iekaisums, hipoksija, acidoze, vai kādas vielas trūkums, vai arī organisma piesārņojums agri vai vēlu nobeidzas ar onkoloģisku saslimšanu, jo tiek traucēts šūnu dalīšanās algoritms, kā rezultātā arī rodas vēža šūnas.
 
Viegli nesaslimt, bet grūti ārstēt
Ekomedicīnā uz onkoloģiju skatās pavisam mierīgi, jo uzskata, ka no tās ir viegli izvairīties, arī sākuma stadijas ir ļoti viegli ārstējama, grūtāk ir ar beidzamajām stadijām, kad jārīkojas ļoti radikāli, bet daudziem cilvēkiem tam vienkārši pietrūkst gribasspēka.
Lai izvairītos no vēža un izārstētu šo slimību, ir jāsaprot rašanās mehānisms, kuram ekomedicīnā ir savs skaidrojums.
Vēzis, kas dažiem izklausās baismīga diagnoze, lai kā arī tas paradoksāli neizklausītos, visbiežāk skar cilvēkus ar stipru imunitāti, kas neslimo, cilvēkus spēka brieduma gados, arī jauniešus (leikoze). Lai radītu un palaistu onkoloģisko procesu, vajadzīga spēcīga imūnsistēma, jo vēža šūnas ir ļoti agresīvas, salīdzinājumā ar apkārtējām šūnām, tām vajag daudz enerģijas augšanai un anaeroba, tas ir, bezskābekļa vide. Vēža šūnas pēc daudziem parametriem līdzinās embrionālajām cilmes šūnām, nespēj diferencēties, bet attīstās, veidojot viendabīgu masu. Ekomedicīna uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka organismā ir uzkrājušie toksiski ķīmiski savienojumi un svešas olbaltumvielas, kurus citādā veidā uz āru izvadīt nevar. Lai neitralizētu, organisms cenšas, to lokalizēt un tādā veidā padarīt nekaitīgu.
 
Kas ir ļaundabīgs audzējs?
Tā ir nekontrolējama, ātri augoša šūnu masa, kam raksturīga metastazēšanās un liela šūnu un to uzbūves elementu morfoloģiskā dažādība.
Kāda ir šādas pašnāvnieciskas rīcības motivācija? Ir taču organisma apmaiņas procesu pašregulēšanas sistēma, ko veic ar audu fermentiem, kā arī ar nervu un hormonālajām sistēmām. Kāpēc šis mehānisms nenostrādā un sākas agresīva ļaundabīga šūnu augšana? Tam jābūt kādam iemeslam. Tie ir uzkrājušies organisma audos neradnieciski produkti, kas ir ļoti indīgi un pat bīstami dzīvībai. Seko atbildes reakcija, tiek mobilizēti spēki, kas tos iznīcinātu. Notiek intensīva un agresīva šūnu augšana, viena kodola vietā veidojas divi, pēc tam četri, līdz vēža šūna pārplīst, absorbējot blakus veselās šūnas, iznīcina tās un pati iet bojā.
 
Par galveno cēloni uzskatāmas strutas
Strutas ir iekaisuma produkts, kas sastāv no bojā gājušām šūnām, mikroorganismiem un audu šķidruma. Tās var uzkrāties dažādās ķermeņa vietās, sevišķi pēc pārslimotām infekcijas slimībām
  •   Krūts audu iekaisums sievietēm – mastīts;
  •   Mandelēs – angīna;
  •   Galvas smadzenēs – meningīts
  •   Smadzeņu apvalkā – arahnoidīts;
  •   Resnajā zarnā – paraprocitīts, apendecīts vai proktits;
  •   Plaušu alveolās – pneimonija;
  •   Pie bronhiālajiem limfmezgliem un bronhu lūmenā – bronhīts un bronhoadenīts;
  •   Pleiras dobumā – pleirīts;
  •   Žultspūslī – holecistīts;
  •   Subkutānos taukaudos – furunkuli, roze vai flegma;
  •   Iekaisums vēdera dobumā – peritonīts;
  •   Zemžokļa, zemmēles siekalu dziedzeros – parotīts (cūciņa);
  •   Tā kā vīriešiem nav piena dziedzeru, kur filtrējas un uzkrājas no bronhiem ar asinīm nākušās strutas, bet sirds ir tuvu, uzkrājumi veidojas sirds sieniņā. Rezultātā koronāro artēriju tromboze, tai sekojošs infarkts.
Tieši asins un audu nepietiekamā apgāde ar skābekli ir galvenais audzēja attīstības faktors. Tiek traucēta audu elpošana, tas nozīmē metaboliskajos procesos vielmaiņas produkti neoksidējas līdz galam un neizvadās, bet paliekot audos, sāk pūt. Izdalās monoamīni, kas ir bīstamas indes, tādi kā putrescīns, ptomaīns, kadaverīns. Izdalās amonjaks, sērūdeņradis, metāns. Klāt šiem iepriekš nosauktajiem endogēnajiem faktoriem pievienojas vēl eksogēnie (ārējie) faktori, tādi kā gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, smēķēšana, radiācija utt. Summējoties vairākiem faktoriem, var pārprogrammēties šūnu augšana. Lai no tā izvairītos, efektīvākais līdzeklis ir attīrīšanās, pat ja process ir tikko sācies. Ar ķīmijterapiju (audu citostatikīem) vienlaicīgi vai pat ātrāk tiek nogalinātas veselās šūnas. Imūnsistēma zaudē spējas atjaunoties un vēzis pārvēršas par imūndeficītu.
Lai apturētu audzēja augšanu, jācīnās ar cēloņiem, jālikvidē strutu perēkļi, jāattīrās un nedrīkst pieļaut jaunu piesārņojumu. Ja vien imūnsistēma netiek novājināta, likvidējot cēloņus, organisms pats sākuma stadijā tiek galā ar audzēja augšanu.
 
Likvidējot rašanās cēloņus, ja vien nav bijusi ķīmijterapija vai apstarošana, pat pēc operācijas izveseļošanās norit veiksmīgi.
Ķīmijterapija ir ļoti nepatīkama tēma, tā pamatojas uz aplamu pieņēmumu –  tiek uzskatīts, ka vēzis progresē, situācijai ar katru nākamo mutāciju patstāvīgi pasliktinoties. Ar to nestiķējas onkoloģisko slimnieku ārstēšanas shēma, kas balstās uz pieņēmumu – onkoloģiskās šūnas normālas vairs nekļūs. Ko darīt, vajag tās iznīcināt un labākais ierocis, ķīmiskais ierocis – ķīmijterapija, kas vairākumā gadījumu nepalīdz.
Ķīmijterapijas un apstarošanas izmantošana sākuma stadijās ir kļūda, jo novājinot imūnsistēmu, ārstēšanas process nonāk strupceļā. Paradoksālākais ir tas, ka strutas vairāk vai mazāk uzkrājas audos visiem cilvēkiem, bet ar vēzi saslimst tie, kam stipra imūnsistēma. Vesels cilvēks uzskata, ka nevajag attīrīties, jo nav ne iesnu, ne klepus, ne gripas utt. Kamēr organisms spēj kompensēt šīs slimības, saslimšana, jeb attīrīšanās process nesākas. Dažādi toksiskie savienojumi krājas un krājas, kamēr organisms to neiztur un uzsāk to likvidāciju, jeb neitralizāciju audzēja veidā. Tas var būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgais process.
Tāpēc nav jāgaida diagnozi apstiprinoši analīžu rezultāti. Attīrīties nekad nav par agru. Attīroties jūs neko nezaudēsiet, bet katra iegūtā stunda var būt izšķiroša.
 
Labdabīgie audzēji
Pie labdabīgiem audzējiem pieskaitāmi miomas jeb mastopātija, endometrioze, fibromas (savienotājaudu saaugumi), cistas (blīvā apvalkā iekapsulējušies strutu maisiņi) un līdzīgi veidojumi. Cēloņi tie paši, ārstēšana tā pati, tāpēc nav jāvilcinās. Tie ir kā agresīvo, ļaundabīgo šūnu priekšvēstneši, starpība tikai tā, ka labdabīgo audzēju šūnas neuzbrūk veselajām šūnām. Nav jākrīt panikā, ar tiem var viegli tikt galā, jānovāc rašanās cēloņi.
 
Leikoze
Akūtā leikoze ir ilgstošs strutains process organismā, kas nerodas pēkšņi, bet sākas vēl pirms bērna piedzimšanas. Hronoloģiskā secībā pasekosim, kā tas notiek. Māte pirms grūtniecības nekādas attīrīšanās programmas neveica, grūtniecības laikā lietoja klasisko lielveikalos nopērkamo populāro uzturu, vienlaicīgi to pašu arī saņēma vēl nedzimušais bērns. Arī tad, kad bērns piedzima, caur mātes pienu faktiski ēda to pašu, ko māte. Toksīni un šlakvielas krājās un krājās. Tad nesen dzimušo bērnu skāra caurvējš, saaukstējās un piemetās visparastākā akūtā respiratorā saslimšana, precīzāk būtu teikt,  tika izprovocēts pašattīrīšanās process. Māte vadījās pēc mūsdienu klasiskās medicīnas rekomendācijām – vakcīnas, temperatūru pazeminošie medikamenti, ja nepalīdz, antibiotikas, tādā veidā vēl vairāk tika traumēts jaundzimušā bērna organisms. It kā viss labi beidzās. Temperatūra normalizējas, klepus un iesnas pazuda, tas nekas, ka nedaudz sēc, kopumā bērns izveseļojās. Bet, vai izveseļojās? Seko nākošā un nākošā saslimšanas reize, scenārijs tas pats. Faktiski slimība tiek izkliedēta, iedzīta dziļāk audos, medicīniskā terminoloģijā izsakoties – tiek kompensēta. Bet ne likvidēta no organisma! Ar antibiotiķiem nogalinātās elpošanas ceļu gļotādas atmirušās šūnas, kļūst par pūstošu strutainu masu, kas nonāk arī garo stobra kaulu smadzenēs, kur notiek asinsrade – eritrocītu un leikocītu radīšana. Asinīs parādās daudz blastu formu. Kā atbilde uz tur iekļuvušajiem toksīniem, seko pastiprināta leikocītu producēšana, kuri paredzēti organismā iekļuvušo svešinieku neitralizācijai, lai uzturētu tīru organisma iekšējo vidi. Arī antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz, jo nevar iekļūt kaulu smadzenēs. Mikrobu rezistences dēļ, tās kļūst neefektīvas un maz ko var palīdzēt. Izejai no situācijas nav brīnumlīdzekļu, ir tikai viens variants – attīrīt un turpmāk nepiesārņot, lai nākotnē nebūtu jāvāc ziedojumi dārgai dzīvības glābšanas operācijai ar cerību, ka izdosies.
 
Krūts vēzis
Pēc statistikas krūts vēzis sievietēm ir visizplatītākais vēža veids. Masu informācijas telpā, runājot par šo tēmu, vienmēr tiek atgādināts, ka regulāri jāiet uz pārbaudēm. Daudzas sievietes neiet, jo vienkārši baidās izdzirdēt briesmīgo diagnozi.
 
Diemžēl maz tiek runāts, kā nenonākt līdz šai slimībai. Vai tad ar regulārām pārbaudēm var novērst onkoloģiskā procesa cēloņus. Jā, tādā veidā vēzi var atklāt agrīnā stadijā, kad ir daudz vieglāk ārstēt. Varbūt var krūtis jau savlaicīgi izoperēt, tā teikt - nav krūšu, nav problēmu. Šur tur pasaulē arī šādu absurdu versiju mediķi piedāvā. Kā pareizāk rīkoties? Varbūt vienkārši cerēt kā loterijā, ka ar mani tas neatgadīsies. Bet varbūt labāk būtu nenonākt vispār līdz krūts vēzim?
 
Kāpēc tā atgadās? Kurš gan nav slimojis, gan bērnībā, gan vēlāk? Populāras pierastas slimības - akūta respiratora saslimšana, iesnas, angīna, gripa, bronhīts, sinusīts, alerģiskais rinīts utt. Populāri ārstēšanas preparāti – antibakteriālie preparāti, antibiotiķi, elpceļu paplašinātāji bronhodilatatori, hormonālie preparāti utt. Jā, paliek labāk. It kā cilvēks izārstējas. Bet, vai līdz galam? Kur paliek slimības izraisītāji, organisma slimo sairušo šūnu paliekas un mikrobi, kas parazitē uz tiem? Atbilde - izkliedējas pa visu organismu.
Bojā gājušās šūnas sastāv no olbaltumvielām. Pūstot bezskābekļa vidē, tās pārvēršas par strutām, kas tiek izkliedētas pa visām iespējamām vietām, sevišķi, kur ir tukšums, kā tas ir bronhos, pakāpeniski noslīdot uz plaušu lejas daļu, kur atrodas bronhiālie kapilāri (abstruktīvais bronhīts).
 
Tā gadu no gada, saaukstējoties un ārstējoties iepriekš minētajā veidā, pēc ‘’izārstēšanās’’ neveicot attīrīšanās tūres, tiek veicināta arvien lielāka strutu uzkrāšanās tā saucamajā bronhu kokā. Organismam tas draud ar plašu saindēšanos ar monamīniem, tādiem kā kadaverīns, ptomaīns, kas izdalās no uzkrātām strutām. Starp visām organisma šūnām patstāvīgi notiek sakari caur biolauku, nervu, limfātisko, asins un hormonālo sistēmām. Imūnsistēma saņem trauksmi. Ar strutām un sēnīšu micēlijiem aizaugušos bronhu kapilārus parastā veidā attīrīt nevar. Lai glābtos no bīstamā toksiskā materiāla, tā tuvumā tiek radītas paaugstinātas agresivitātes nedifirencētās šūnas lielos daudzumos tā iznīcināšanai. Šādas šūnas tiek radītas ar šūnu sintēzei neraksturīgi lielu ātrumu un ir kā pašnāvnieciskās šūnas, kas iznīcina bez izšķiršanas visu sev apkārt. Tā izskatās onko procesa klīniskā scēna.
 
Kāpēc sievietēm izvēle visbiežāk krīt uz krūts dziedzeriem? Tāpēc ka tie ir ļoti tuvu bronhiem, aktīvi funkcionē un to audi ir irdeni. Tie vienlaicīgi ir kā filtrs, kas neļauj indēm nokļūt koronārajos asinsvados un sirds muskulī, tāpēc sievietes daudz retāk slimo ar miokarda infarktu, kā tas ir vīriešiem.
 
Nav jāgaida, kad attīrīšanas darbu veiks agresīvās ļaundabīgās šūnas. Ir daudz labāks variants. To var izdarīt audu fermenti proteāzes, kas iznīcina tikai atmirušās un pūstošās šūnas, bet neaiztiek veselās. Taču ir nosacījums, tās  sāk darboties tikai tad, kad neienāk cietais uzturs un neizdalās uztura pārstrādes fermenti. Tātad attīrīšanās ar badošanos. Šo organisma pašregulēšanās procesu var novērot, piemēram, kad saslimstam - negribas ēst.
 
Nav tādas pretvēža imunitātes
Pretvēža imunitāti nemaz nevajag, jo vēža šūnas dzīvo neilgi. Tās apēdot blakus šūnas, mirst. To vietā nepārtraukti rodas jaunas šūnas, ja vien imūnsistēma ir pietiekoši spēcīga.
Vai var ar šūnu citostatiķiem, jeb ķīmijterapiju un apstarošanu iznīcināt ļaundabīgo audzēju? Vai ir jēga tādā veidā iznīcināt esošās vēža šūnas, kuras tāpat ātri vien sairst? Faktiski ķīmijterapija un apstarošana ir vērstas ne jau pret esošām vēža šūnām, bet gan pret spēcīgo imūnsistēmu, tās spēju sintezēt jaunas atipiskās šūnas. Tādā veidā imūnsistēma tiek novājināta, padarīta no veselas par imūndepresīvu, ko dēvē arī par imūndeficīta sindromu.
 
Veicot nopietnas audu attīrīšanas programmas un strikti pieturoties pie adekvāta kvalitatīva uztura, jebkura ļaundabīgā audzēja forma sākuma stadijā ir izārstējama nepilna gada laikā, tādā veidā nesagraujot imūnsistēmu. Nevajag censties apmānīt dabu ar rupju iejaukšanos tās darbības mehānismos, bet gan censties izprast tos, saprast, kā viss darbojas, ievērot dabas likumus un nekonfliktēt ar organismu.       
 
Uzņemieties atbildību par savu veselību
Ir pasaulē reģioni, kur gandrīz ar šo slimību nesaskaras. Domājiet un analizējiet paši – kāpēc. Nepārejot uz adekvātu uzturu, tas ir, neatslogojot imūnsistēmu, nevar uzveikt šo slimību. Onkoloģija ar lielu varbūtību, zinoši izmantojot dabas līdzekļus, ir uzveicama pat 4. stadijā, nerunājot par sākuma stadijām. Tādu dokumentētu piemēru ir pietiekoši. Galvenā problēma cilvēkam ir psiholoģiska rakstura - ir grūti pilnīgi izmainīt iepriekšējo dzīvesveidu, atbrīvoties no neadekvātas pārtikas izraisītās narkotiskās atkarības. Sāciet jau šodien kaut ko darīt savas veselības labā, jo rīt var izrādīties par vēlu. Lai jums pietiek gribasspēka valdīt pār sevi!
 
                                                                                                                                                                    biteend