5sirdsunasinsv

 

                                             Sirds un asinsvadi

Diemžēl aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās. Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām katru gadu mirst apmēram 15000 cilvēku.  Faktiski par slimībām tās īsti pat nevar nosaukt, jo tās ir sekas hroniskam C vitamīna un ūdens trūkumam,  svarīgāko minerālvielu deficītam organismā, kā arī organisma piesārņojumam, kaut gan farmācijas industrija, kas gūst milzīgu peļņu, strikti uzstāj, ka tās ir slimības. Protams, ja, tomēr esat nonākuši līdz dzīvībai bīstamai situācijai, variantu nav, jāseko ārsta norādījumiem. Tehnoloģiskie panākumi sirds slimību ārstēšanā angioplastija, šuntēšana un citas operācijas glābj dzīvību smagi slimajiem, bet nenovērš slimību cēloni. Taču, ja cēloņus apzinās un attiecīgi rīkojas, var arī nenonākt līdz infarktam, insultam, asinsvadu un sirds vārstuļu stenozei.

 

Kā darbojas sirds asinsvadu sistēma?

Kad asinis plūst mazajā asinsrites lokā, tās piesātinās ar skābekli. No sirds tālāk asinis plūst lielajā asinsrites lokā (arteriālās asinis), lai apgādātu orgānus ar skābekli, savāktu ogļskābo gāzi un atgrieztos atpakaļ uz sirdi (kā venozās asinis). Sirdij ir piesūcoša darbība un katra nākamā asiņu porcija grūž iepriekšējo cauri visam organismam. Asins plūsmas ātrums ir pusmetrs sekundē. Pulss normā ir 60-78 sitieni sekundē. Ja pārējie orgāni naktī atpūšas, tad sirds to dara mazāk par pus sekundi, kamēr ieplūst nākamā asiņu porcija un tas notiek diastolē (visu sirds daļu atslābšana un pasīva asins plūsma caur atvērtām vārstulēm). Ja pulss ir paātrināts, atpūtas laiks sirdij samazināsies (diastole saīsināsies, miera stāvoklī tā ir garāka par sistoli). Mākslīgi pulsu pazeminot ar medikamentiem, tiks traucēta organisma apgāde ar skābekli. Organisms pats regulē pulsu un asinsspiedienu tādu, lai nodrošinātu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Sirdij, tāpat kā jebkuram orgānam ir sava asinsvadu sistēma. Tātad ir asinsvadi, muskuļi un nervu šķiedras, pa kurām pienāk impulsi sarauties un atslābināties. Un, ja te parādās problēmas, cieš viss organisms. Var būt tikai divu veidu problēmas:

  Sirds nesaņem barības vielas un skābekli (sirds išēmiskā slimība).

  Novērojama sirds muskuļa novājināšanās, piemēram, iekaisuma process, sirds muskulī savairojušās baktērijas (sirdī var būt tikai hlamīdijas, kas dzīvo šūnu iekšpusē, tāpēc ir grūti no tām atbrīvoties).

 

Asinsspiediena paaugstināšanās nosacījumi (var būt katrs atsevišķi vai arī vairāki kopā)

  Nieres slikti filtrē Lai uzturētu adekvātu asins plūsmu caur nierēm, sirds ir spiesta paaugstināt asinsspiedienu, palielinot izsviedi (minūtes tilpumu jeb asiņu daudzumu, ko sirds pārsūknē 1 minūtē). Par to liecina minimālais jeb diastoliskais asinsspiediens. Piemēram, ja jums ir nevis 120/ 80, bet 120/100. Tas nozīmē – sirds izgrūda kārtējo asins porciju ar arteriālo spiedienu 120, bet, kamēr ņēma nākamo porciju, spiediens samazinājās tikai līdz 100, jo nieres slikti filtrē asinis. Ja, piemēram, 70 – nieres strādā labi.

  Ja nieru glomeruļi (sīki kapilāru kamoliņi, kuros notiek asiņu filtrācija) slikti filtrē asinis piesārņojuma dēļ (olbaltumvielas, eritrocītu somiņas, sāļu nogulsnes utt.), pie izejas no nierēm (izejošās arteriolas) mainās asinsspiediens. Uz to reaģē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma, kas normā nodrošina nemainīgu cirkulējošo asiņu tilpumu un spiedienu. Tās darbības rezultātā paaugstinās asinsspiediens, tiek izvadīs kālijs un aizturēts nātrijs. Tā kā asinsvadu sašaurināšanās nevar būt lokāla, tā noritēs visā organismā, tas nozīmē - pacelsies kopējais asinsspiediens, lai sirds cauri nierēm varētu izgrūst asinis. Paaugstinātais asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz nierēm un urīnā nonāk eritrocīti, leikocīti, olbaltumvielas, neizšķīduši sāļi. Tūskas zem acīm no rītiem ir pirmā pazīme, ka nieres strādā slikti.

  Ja aknas ir bojātas, hepatocītu (aknu parenhīmas šūnas) vietās ir izveidojušies fibrozi audi, neizbēgami paaugstinās asinsspiediens aknu vārtu vēnā (portālā hipertensija), sekas ir varikozas vēnas apakšējās ekstremitātēs, hemoroīdi, barības vada vēnu varikoze utt.

  Ja maz dzerat ūdeni, organisms ķersies pie savu rezervju izmantošanas, tai skaitā ņems ūdeni no asinīm. Rezultātā tās kļūs biezākas un, lai nodrošinātu normālu asiņu cirkulāciju, tiks pacelts asinsspiediens.

  Viskozas asinis. Asinīs ir daudz olbaltumvielu (sevišķi tas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes ar uzturu uzņemtām, olbaltumvielām), jo ir slikti pārstrādājas. Vēl var būt fermentu trūkums, pārēšanās, nepareiza pārtikas produktu kombinēšana utt. Tāpēc salīp eritrocīti, rezultātā paaugstinās arteriālais asinsspiediens.

  Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu daudzumu asinīs rada risku, taču pat vesels organisms regulāri paaugstina asinsspiedienu, lai neveidotos sastrēgumi. Tā var būt arī lokālā spiediena paaugstināšana, lai izvairītos no trombiem. Ja šis mehānisms bojājas, tad asinsspiediena paaugstināšana notiek visā organismā.

  Saspiests nervs. Ja ir, piemēram, kakla osteohondroze un ir saspiesta parasimpatiskās nervu šķiedras, kas dod signālu paplašināt (vazodilatācija), šis signāls var būt uztverts nepareizi, un notiek pretējais. Spazms var būt arī hormonāli izraisīts, piemēram, bailes vai stress, kad izdalās adrenalīns, notiek asinsvadu sašaurināšanās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

 

Asinsspiediena paaugstināšanās cēloņi

  Izdalās adrenalīns, kas veicina asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

  Viskozas (nesadalītas olbaltumvielas) un taukainas asinis (līdz galam nesašķelts holesterīns žults trūkuma dēļ).

  Ūdens. Biezas asinis, jo trūkst ūdens.

  Baktērijas. Hlamīdijas. Visiem, kam ir sirds išēmiskā slimība, hipertonija un pirms infarkta stāvoklis, jāveic asins analīzes uz hlamidiozi.

  Asinsvadus paplašinošo medikamentu lietošana, piemēram, diltiazēms.

  Kustības. Mazkustība izraisa mikrocirkulācijas traucējumus.

  Iedzimtība, arī pārmantotās ģimenes tradīcijas. Ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas problēmas ar asinsspiedienu, nopietni jādomā par dzīvesveida maiņu.

  Ekoloģija un bioenerģētiskie traucējumi.

  Kaitīgie ieradumi: nikotīns, alkohols, nepilnvērtīgs miegs.

  Skābju - sārmu līdzsvars. Globāls cēlonis. Ar asiņu viskozitāti un taukainību viss var būt kārtībā, tomēr asinsvados ir trombi, jo skābās asinīs ir maz skābekļa, kas pasargā no to veidošanās.

  Izvades sistēmas. Ja zarnas piesārņotas, asinis būs treknas un viskozas. Ja limfas izvadi darbojas vāji, bronhi grūti caurejami, gļotas paliks asinīs un spiediens būs paaugstināts.

  Fermenti un baktērijas. Fermenti sadala olbaltumvielas, sašķeļ taukus, izšķīdina holesterīnu. Ja to būs pietiekoši, viss būs kārtībā. Tāpēc ir svarīgs, termiski neapstrādāts un ar fermentiem bagāts uzturs.

 

5 faktori, kas iespaido asins kvalitāti

1. Olbaltumvielu deficīts. Ja ir hemoglobīna trūkums (anēmija), veidosies skābekļa deficīts (hipoksija). Cēloņi tam var būt - neatbilstošs, vai nepietiekams uzturs vai arī parazīti, kas to apēd.

2. Ūdens trūkums. Šķidrā frakcija asinīs ir 85%, pārējie 15% ir formējošie elementi. Ja cilvēks maz lieto šķidrumu, šķidrā daļa asinīs samazinās un asinis kļūst biezas, tas nozīmē – apgrūtinās skābekļa transportēšana.

3. Fermentu trūkums, jo lieto termiski apstrādātu uzturu ar konservantiem, asinīs nonāk līdz galam nepārstrādāts uzturs (šlakvielas), kas arī sabiezina asinīs un apgrūtina skābekļa piegādi šūnām.

4. Mikroelementu trūkums. Eritrocīta diametrs ir ap 5 mikroni, mazākā asinsvada diametrs 3 mikroni. Lai iekļūtu tajā un nogādātu skābekli, eritrocītam jāsaliecas. Taču, ja eritrocīti ir salipuši, tie šūnās iekļūt nevar, rezultātā skābekļa bads. Eritrocītu salipšanas cēlonis var būt mikroelementu nepietiekamība, tādu kā kālijs, nātrijs, kuri vajadzīgi, lai uzturētu noteiktu lādiņu. Sanāk tā ka no ārpuses viens eritrocīts var būt uzlādēts pozitīvi, bet otrs negatīvi. Pēc fizikas likuma tie savā starpā pievelkas. Veidojas tādu eritrocītu konglomerāts.

5. ATF enerģijas pietiekamība. Eritrocītam ar skābekli nonākot līdz šūnai, tam jāizkļūst cauri šūnas membrānai, kas sastāv no fosfolipīdiem. Ja membrānas atveres nav piesārņotas, skābeklis nokļūst šūnā. Nonākot šūnā skābeklim, vēl ir nosacījums, lai tajā būtu ATF enerģija, koenzīms Q-10 un lecitīns.

 

Ateroskleroze

Pastāv populārs uzskats, ka aterosklerozi rada holesterīna uzkrāšanās uz asinsvadu sieniņām, tāpēc tiek ieteikts ierobežot holesterīnu saturošo produktu lietošanu. Taču tas ir maldīgs uzskats, jo holesterīna un kalcija sāļu aterosklerotiskās pangas, jeb plātnītes nevar nosēsties uz gludas asinsvadu iekšējo sienu virsmas, kuru veido  plāns epitēlija šūnu slānis endotēlijs. Nosēšanās notiek tikai tad, ja šis slānis ir piesūcies ar strutām un uz tā virsmas izveidojušās mikročūlas, kuras kļūst par sprostu pa visiem orgāniem ar asinīm klejojošajām šlakvielām. Piemēram, tas ir neorganiskais kalcijs, un citi minerāli neorganiskā formā, kuri rodas pēc produktu termiskās apstrādes. Tie līdzīgi kā armatūra betonā kopā ar cementu veido slikti šķīstošu struktūru, kas uzkrājas asinsvados. Sekas ir miokarda un citu orgānu insults.

Holesterīna aterosklerotiskās pangas uz asinsvadu iekšējām sieniņām atrodas slānī starp gļotādu un asinsvadu muskuļu audiem. Tās novākt var proteolītiskie fermenti, kas izdalās pie badošanās.

Bet badošanās priekš mūsdienu cilvēka, kas nokļuvis narkotiskā atkarībā no industriālās ķīmiskās ‘’pārtikas’’, ir neiedomājami grūti. Kā rāda prakse, ja kritiskā stāvokli nonākušam cilvēkam jāizšķiras starp sātīgu paēšanu vai četru nedēļu attīrīšanos ar badošanos, vienmēr tiek izvēlēts pirmais variants. Tiem, kas šaubās, ka ar badošanos var attīrīt asinsvadus, jāatgādina Ļeņingradas blokāde, kad nebija neviena insulta vai infarkta.

 

Demence

Uzturs, kurā ir maz augu izcelsmes olbaltumvielu un daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, iespaido smadzeņu darbību dažādos veidos. Šo negatīvo ietekmi sauc par demenci. Ir vaskulārā demence, ko rada daudzie mikroinsulti smadzeņu asinsvados un ir Alcheimera slimība, kad smadzeņu audos plātnīšu veidā uzkrājas olbaltumvielu substance beta amiloīds.

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai labi noder biškopības produkti: bišu maize un apitoksīns (bišu inde). Pētījumi liecina, ka biškopji, pateicoties apitoksīnam, ir vairākumā starp ilgdzīvotājiem.

 

Kā var mazināt stresa kaitīgo ietekmi?

Stresa apstākļos paaugstinās asinsspiediens -  spazmējas artērijas un arteriolas. Rezultātā attiecīgā posmā organismā veidojas skābekļa deficīts, kas var izpausties, piemēram, kā išēmiskais insults, miokarda infarkts utt.   

Kad cilvēks ir uztraucies un nonācis stresa stāvoklī, pastiprinās elpošana, jo, sašaurinoties asinsvadiem, sāk pietrūkt skābekļa visā organismā. Pirmie skābekļa deficītu izjūt tā lielākie patērētāji - sirds muskulis, kā arī smadzenes. Tāpēc ir jāpaplašina asinsvadi. Kaut arī pirmajā brīdī tas izklausās dīvaini, ir vienkāršs veids, lai to panāktu - jāpalēnina elpošana vai pat uz pus minūti tā jāpārtrauc. Rezultātā palielinās ogļskābās gāzes koncentrācija asinīs, un, ja tā sasniedz 6,0 – 6,5% no kopējā gāzu daudzuma, asinsvadu gludā muskulatūra sāk atslābināties, rezultātā asinsvadi paplašinās un palielinās skābekļa asimilācija.

Ir vēl psiholoģiskais aspekts. Ar šādiem elpošanas vingrinājumiem arī domāšana koncentrējas uz citu problēmu – vēlmi dziļāk ieelpot, bet stresu radījusī situācija kļūst otršķirīga. Ar šādiem vienkāršiem vingrinājumiem stresa situācijās var pat izvairīties no insulta un infarkta.

Cilvēki, kuriem ir liekais svars vai cita veida veselības problēmas un nevar ilgstoši neelpot, profilaksei var izmantot dabīgos sedatīvos preparātus, piemēram, baldriānu, bet ar hipotensīvajiem medikamentiem būtu jāuzmanās, jo perspektīvā tie atstāj ļoti negatīvas sekas.

 

Kāds sakars maizei ar sirds un asinsvadu slimībām?

Maizes sastāvā ir 80% ogļhidrāti un 20% olbaltumvielas. Savukārt olbaltumvielu sastāvā 80% ir glutēns (lipeklis). Tas nozīmē, ka lipeklis graudos no kopējā daudzuma ir ap 16%. Glutēns graudos arī senāk bija, taču mūsdienu selekcionētajās kviešu šķirnēs, ražotājiem dzenoties pēc maksimālas peļņas, šis lipeklis nav vairs tāds, kādu ēda mūsu senči, tas kļuvis daudz toksiskāks un tā ir vairāk.

Glutēna molekulas olbaltumvielu struktūrai ir 4 dažādi veidi - gliadīns (80%), gluteīns, albumīns un globulīns. Gledaīns nonākot zarnu traktā, tam sadaloties noteiktos peptīdos vai pat nesadaloties, viegli iekļūst asinsritē un izkļūst pat cauri hematoencefalītiskai barjerai, nokļūstot smadzenēs, kur atrodas opiātu receptori, tos kairina un bloķē. Cilvēkam tiek izraisīta eiforijas sajūta un ar laiku veidojas atkarība.

Olbaltumvielas, kas sasaistītas ar cukuriem (visbiežāk tas ir gliadīns), neizvadās no organisma vai ļoti grūti izvadās, tāpēc tās izvietojas asinsvados zem gļotādas. Rezultātā asinsvadi visā garumā kļūst blīvi, zaudē elastību un sāk plaisāt. Holesterīns, pielīpot pie šīm plaisām, pilda ielāpa funkciju. Tas nelīp pie gludiem elastīgiem asinsvadiem. Holesterīns šādā situācijā, aizlāpot asinsvadu mikroplaisiņas, darbojas kā glābējs vēl no briesmīgākām sekām - insulta. Rodas loģisks jautājums – vai mākslīgi ar medikamentiem, pazeminot holesterīna līmeni asinīs, var samazināt bojājumus asinsvados. Situācijās, kad jāglābj dzīvība, protams, der visi līdzekļi, tai skaitā asinsspiedienu pazeminošie, taču ar tiem nevar novērst cēloņus, cilvēkam jāmaina dzīvesveids. 

To pierāda arī statistika – Eiropā kara laikā, kad maizi ēda daudz mazāk, sirds un asinsvadu slimības bija krietni retāka parādība, kaut gans stresa bija vairāk, turklāt tajos laikos arī maize bija daudz draudzīgāka cilvēka veselībai nekā mūsdienās.

Ogļhidrātu amilopektīnu-A satur mieži, auzas un rudzi, bet visvairāk tieši kvieši. Tā kā šo ogļhidrātu ļoti viegli var sašķelt ferments amilāze, tam piemīt augsts glikēmiskais indekss, augstāks nekā cukuram vai konfektēm. Tas nozīmē, ka asinīs notiek strauja cukura līmeņa paaugstināšanās, kas savukārt tiešā vai netiešā veidā izraisa visas populārākās mūsdienu slimības.

Maizē esošie graudi ir bijuši pakļauti 1800C temperatūrai. Kas tur ir palicis? Taukskābes ir kļuvušas par transtaukskābēm, olbaltumvielas ir denaturējušās un kļuvušas par grūti pārstrādājamiem lielmolekulāriem aminoskābju savienojumiem polipeptīdiem, bet ogļhidrāti ir karamelizējušies un ir parādījies akrilamīds, kas ir kancerogēna viela. 

Lai mazinātu graudos esošo kaitīgo lektīnu ietekmi, būtu vēlams graudus diedzēt, jo dīgstot sāk darboties visi augšanas procesi – aktivizējas fermenti, koenzīmi un augšanas faktors. Piemēram, sagatavojot putru, uz diennakti iemērc graudus, pēc tam nolej ūdeni un aplej ar vārošu ūdeni, sasedz un pēc kāda laika putra gatava.

Paradokss ir tas, ka, jo graudiem lielāks lipekļa (glutēna) daudzums, jo par tiem zemniekiem vairāk maksā. Ražotājiem tas ir izdevīgi, gandrīz no karotes mīklas var izcept batonu, jo lipeklis labi palīdz noturēt mitrumu un gaisu. Glutēnu kā iebiezinātāju un konservantu pievieno ļoti daudziem produktiem – jogurtiem, desām, konditorijas izstrādājumiem utt.

Saprotot šo absurdu, man ir ļoti nožēlojami skatīties uz konvenciālo zemnieku lielajiem uzartajiem un ar graudaugiem nosētajiem laukiem, kuros ar pesticīdiem tiek iznīcināts viss dzīvais, samazinās dabas daudzveidība un reizē arī iespējas izdzīvot cilvēkam. Absurda kalngals ir tas, ka par to šādiem zemniekiem tiek maksātas vēl subsīdijas.