14vaituzinajika
 
                                                     Vai tu zināji, ka...?
 
Pēc PVO datiem 60% nāves gadījumu ir saistīti ar uzturu un bīstamiem produktiem, kuri uzreiz nenogalina, bet pakāpeniski sagrauj cilvēku no iekšienes.
 
Nenogatavojušos ābolus ēst nav vēlams, jo tajos vēl nav fermentu, kas tos gremošanas procesā var sašķelt. Fermenti parādās tikai tad, kad āboli ir nogatavojušies.
 
Visu, ko nevar ēst, nedrīkst likt uz ādas.
 
Āda ir iekšējo procesu spogulis.
 
Tikai svaigām sulām ir augsts pH rādītājs, jo tās satur antioksidantus (brīvos elektronus),  fermentus un skābekli.
 
Gandrīz visos šampūnos un gelos tiek pievienots nātrija laurilsulfāts, kurš savienojumā ar citiem komponentiem veido kancerogēnas vielas, kuras var izraisīt neatgriezeniskas redzes izmaiņas bērniem. Palielinās onkoloģisko saslimšanu risks.
 
Lai ilgāk saglabātu redzi, piemēram, strādājot ar datoru, reizi stundā jāveic acu vingrinājumus, regulāri jāskatās tālumā pa logu.
 
Spalīšu radītie toksīni, rada žokļu muskuļu spazmu, kas izpaužas ar zobu griešanu.
 
Balti plankumi uz nagiem liecina par cinka trūkumu organismā vai traumām.
 
Sāpīgi un ieplaisājuši mutes kaktiņi norāda, ka organismā trūkst B2 un citu B grupas vitamīnu.
 
Ja kāju muskuļos krampji, tas nozīmē, ka organismā ir zems magnija līmenis. Magnijam un kalcijam jābūt līdzsvarā.
 
Ir novērots, ka govis, kas zīž savu pienu, saslimst ar kuņģa vēzi. Govs piens paredzēts teļam un nevienam citam.
 
Podagra ir tipiska gaļas ēdāju slimība. Senos laikos ar to slimoja tikai bagātie, kas varēja atļauties šo produktu ēst regulāri.
 
Prostatīti un impotence aizsākas jau agrā bērnībā ar pirmo akūto elpošanas ceļu saslimšanu un angīnu, kad ar medikamentu palīdzību tiek noņemti simptomi, bet ne novērsti šo slimību cēloņi.
 
Žults rodas aknās, nevis žultspūslī. Tās izstrādā līdz vienam litram žults diennaktī.
 
Kāre pēc saldumiem ir kā apburtais loks. Pārmērīgs cukura daudzums ikdienas uzturā izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, savukārt tas tieksmi pēc jaunas cukura devas. Cukurs sniedz strauju enerģijas pieplūdumu, taču tikpat strauji šī enerģija pazūd. Citādi tas ir ar medu, kas ir lēnais ogļhidrāts, enerģijas pieplūdums būs vienmērīgāks un ilgākam laikam.
 
Jāizvairās lietot alumīnija traukus. Alumīnija joni uzkrājas taukaudos un izraisa Alcheimera slimību.
 
Piesātinātie tauki no nepiesātinātajiem atšķiras ar to, ka tauku molekulai nav vairs nevienas brīvas vietas ūdeņraža atoma pievienošanai. Poli-nepiesātinātajiem tauku molekulai ir vairākas vietas, bet mono-nepiesātinātajai ir tikai viena vieta.
 
Mums nav fermentu pārkarsētu tauku pārstrādei, tāpēc tiem organismā ir toksisku iedarbība.
 
Hidrolizācijas procesā šķidrās, nepiesātinātās augu eļļas var pārvērst par piesātinātajiem jeb cietajiem taukiem. Piemēram, hidrolizējot kukurūzas eļļu var iegūt margarīnu. Ar speciālo piedevu palīdzību var iegūt nepieciešamo smaržu, garšu un krāsu.
 
Palmu eļļu plaši izmanto pārtikas industrijā, jo tā ir daudz lētāka par pārējām augu eļļām. No tās ražo margarīnu, pievieno piena izstrādājumiem, kā arī plaši izmanto konditorejā, jo tā ir lēta.
 
Pēc Union of Concerned Scientists datiem trans-tauki pasliktina piena kvalitāti, jo nokļūstot jaundzimušā organismā, veicina augļa augšanas aizturi, palielina diabēta risku, vājina imunitāti, traucē citohroma oksidāzes fermenta darbību, kam ir svarīga loma kancerogēno vielu neitralizācijā, samazina testosterona līmeni un spermas kvalitāti.
 
Ar kaņepju pienu var īslaicīgi aizvietot mātes pienu. Kaņepju sēklas satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
 
Sintētiskajās autiņbiksītēs temperatūra sasniedz +430C. Sevišķi bīstami tas ir zēniem, jo negatīvi ietekmē spermas kvalitāti.
 
Pārtikas piedevas izraisu milzīgu stresu organismam. Lai to visu sagremotu, tam ir ļoti smagi jāstrādā. Rezultātā enerģija un vērtīgās uzturvielas tiek izmantotas gremošanas procesam un toksīnu neitralizācijai.
 
Vara trūkums organismā rada oksidēšanās-reducēšanās reakciju traucējumus.
 
Joda deficīts saistās ar vairogdziedzera problēmām, neauglību un impotenci.  
 
Ja sudrabs ir spēcīgs pretvīrusu līdzeklis, tad varam ir pretsēnīšu (rauga, pelējuma) iedarbība.
 
Ja gribas kakao, iespējams, organismā trūkst hroma.
 
Selēns ir spēcīgs antioksidants. Tas atrodams ķiplokos, sīpolos, Brazīlijas riekstos un nevārītā ūdenī, ja vien tā daudzums augsnē ir pietiekams.
 
Negatavi augļi satur tanīnus (miecvielas). Tos sasaldējot, tanīns sabrūk.
 
Daudzi žāvētie augļi tiek apstrādi ar sēra dioksīdu (E-220), kas iznīcina B1 un E vitamīnu. Tas tiek darīts, lai produkti ilgāk uzglabātos un labāk izskatītos.
 
Ja ēd sarkanās bietes un urīns pēc tam kļūst iesarkans, tas nozīmē, ka vāji strādā nieres.
 
Ja cilvēks sāk badoties, organisms vispirms tērē ogļhidrātu rezerves, pēc tam olbaltumvielas, un tikai pēc tam tauku rezerves, sākot ar viscerālajiem (ap iekšējiem orgāniem) un beidzot ar zemādas taukiem (ārēji redzamie, par kuriem cilvēki visvairāk uztraucas). Jāatceras, ka lieko svaru var veidot gan tauki, gan ūdens (tūskas).
 
Nav ieteicams zaudēt vairāk par 1,5 kg svara nedēļā. Tauki nevar aiziet ātrāk, to var izdarīt tikai ūdens.
 
Marinētiem gurķiem pievilcīgo izskatu un ilgo uzglabāšanas termiņu panāk, pievienojot tiem 2-3% etiķskābes (E-260), kas bloķē fermentu darbību. Kraukšķīgums tiek panākts, pievienojot kālija hlorīdu (E-509).
 
Skābas atraugas liecina par skābes pārpilnību. Tā no kuņģa iekļūst barības vadā, kura gļotāda nav piemērota skābai videi, tāpēc cilvēks izjūt diskomfortu, dedzināšanu.
 
Jogurtam bez piedevām, kurš satur dzīvās baktērijas, maksimālais uzglabāšanas termiņš ir 3 diennaktis.
 
Jogurtam pievienotais cukurs veicina rūgšanas procesus zarnās.
 
Cietajos sieros baktērijas jau visu ir apēdušas un gājušas bojā.
 
Ja jūs gribat kafiju, dzeriet to bez cukura. Kafija jālieto tikai dabīgā un bez dzīvnieku izcelsmes piena nelielās krūzītēs.
 
Siekalās ir gļotaina viela mucīns, kas salipina barību un palīdz veidot kumosus, tāpēc svarīgi ir ēdienu rūpīgi sakošļāt. Vienlaicīgi darbojas siekalu fermenti amilāze (ptialīns) un maltāze. Gremošanas process sākas tad, kad siekalas saskaras ar ēdienu. Ēdiena apstrāde ar lizocīmu ir pirmā aizsargbarjera pret nevēlamiem viesiem organismā: baktērijām, vīrusiem un sēnītēm. Lai aizsardzība būtu efektīva, lizocīmam vajag vismaz 30 sekundes pirms tas nonāk kuņģa skābē un pārtrauc darboties. Turklāt labi sakošļāta barība viegli virzās pa gremošanas traktu un organisms spēj uzsūkt maksimāli daudz uzturvielu. Dzerot ēšanas laikā tiek noslīcināti gremošanas fermenti, kas vairs nespēj pilnvērtīgi piedalīties gremošanas procesā.
 
Aizkuņģa dziedzeris izdala fermentus: amilāzi, tripsīnu un lipāzi. Amilāze šķeļ ogļhidrātus (kartupeļi, maize),  tripsīns olbaltumvielas (rieksti, gaļa) un lipāze – taukus (eļļas,sviests). Ferments laktāze, kas šķeļ piena cukuru laktozi, atrodas uz tievo zarnu bārkstiņu virsmas
 
 Vārīta ciete veido gļotas. Visi produkti, izņemot svaigus augļus un dārzeņus, vairāk vai mazāk rada gļotas, sevišķi  termiski apstrādātie.
 
Balta cīpslenes (acs baltuma) krāsa ir normas variants. Dzeltenā liecina par aknu disfunkciju un žults izdales problēmām, bet sarkanā par ļoti zemu enerģētisko līmeni šūnu struktūrās (piemēram, cilvēks ir ļoti noguris).
 
Cilvēka tievo zarnu iekšējais laukums sasniedz 300 m2.
 
Adrenalīna izdalīšanos veicina gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. No organisma tas tiek izvadīts ar urīnu, sviedriem un asarām. Šādās reizēs ir svarīgi lietot daudz ūdens.
 
Šūnām nepieciešamas 28 aminoskābes. Ja zarnu trakts ir tīrs un tajā dominē simbiozā (‘’labā’’) mikroflora, visas aminoskābes tiek sintezētas. Ja ar uzturu nesaņemam kādu no makro vai mikroelementiem, aminoskābju sintēze apgrūtinās. Un, ja kādas aminoskābes pietrūkst, ir traucēta olbaltumvielu sintēze.
 
Ir 16 vitamīni, katram ir sava funkcija. Piemēram, kalcijs organismā šķīst tikai C vitamīna klātbūtnē. C vitamīns ir kā kalcija transportētājs. Ja organismā trūkst B5 vitamīna (pantotēnskābe), sākas aptaukošanās utt.   
 
C vitamīns ar uzturu jāuzņem katru dienu, jo organisms to neuzkrāj.
 
B17 vitamīns atrodams aprikožu kauliņos.
 
Svaigai burkānu un ķirbju sulai jāpievieno nedaudz eļļas (tējkaroti), lai taukos šķīstošie vitamīni labāk uzsūktos.
 
Mūsu šūnas neatpazīst sintētiskos vitamīnus, jo tiem ir citāda izometriskā projekcija nekā dabiskajiem vitamīniem. Sintētiskie vitamīni bieži vien “iestrēgst” aknās.
 
Aknas sintezē visas asins plazmas olbaltumvielas.
 
Kuņģis ir kā aizsargbarjera, kas iznīcina vīrusus, sēnītes, baktērijas, parazītus.
 
Ja produkts nebojājas un nav sasaldēts vai izkaltēts, tas nozīmē, ka tajā nedarbojas fermenti. Organisms mēģinot to pārstrādāt, tērē ļoti daudz aizkuņģa dziedzera fermentus un enerģiju, lai no tā atbrīvotos.
 
Eritrocītiem nav kodola, tie nevar dalīties.
 
Viena hemoglobīna molekula var vienlaikus transportēt 4 skābekļa molekulas.
 
Cilvēka deguns spēj atcerēties ap 50 tūkstošu aromātu.
 
Bērniem kalcijs visvairāk vajadzīgs 6 gadu vecumā. No kalcija ir stipri atkarīga spermatozoīdu kvalitāte. Pastāv maldīgs uzskats, ka kalcija pārpalikums veido akmeņus nierēs un žultspūslī. Visdrīzāk ir otrādi - kalcija deficīts izraisa nierakmeņu veidošanos, jo tas ir galvenais sārmainās vides uzturētājs. Nierakmeņi sastāv no kalcija oksalātiem.
 
Daba mums ēšanas baudu ir devusi, lai ēstu, bet seksuālo, lai vairotos.
 
Lai zīdītāju mazuļi zīstu pienu, tas satur opiātu kazomorfīnu, kas nomierina un rada labsajūtu. Tā kā siers ir piena koncentrāts, šī iedarbība pastiprinās, un tas ir faktors, kas daudzus padara par sieru cienītājiem.
 
Ēd mazāk, dzīvo ilgāk. Mērenību ēšanā mūsdienu cilvēkam  ir grūti panākt. Ēdot mazāk, ir vairāk enerģijas un vieglāk koncentrēties. Eksperimenti ar dzīvniekiem ir pierādījuši, ka tie dzīvo ilgāk, ja saņem nedaudz mazāk barības, nekā varētu apēst.
 
Līdzīgi kā graudos un sēklās, arī olas baltumā ir fermentu inhibitori, tāpēc nebūtu vēlams ēst jēlas olas baltumu, arī plēvi, kas atrodas starp čaulu un olbaltumu. Tur ir kaitīgas vielas, kas graujoši iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Tādā veidā daba aizsargā putnu olas.
 
Smadzenes bez glikozes iet bojā 10 sekunžu laikā (hipoglikēmiskā koma), tāpēc tās var uzņemt glikozi pa tiešo bez insulīna līdzdalības.
 
Olbaltumvielu sadalīšanās procesā vienmēr izdalās slāpeklis un sērs.
 
Lai šūna dzīvotu, tai nepieciešams skābeklis, ūdens, nepiesārņota, viegli sārmaina vide (pH=7,43), , temperatūra aptuveni 36,60 C un barības vielas.
 
Vēl pirms 150 gadiem skābekļa atmosfērā bija par dažiem procentiem vairāk, tagad tie ir 21%, pilsētās vēl mazāk.
 
Krams sastāv no silīcija kristāliem. Viens no matu izkrišanas cēloņiem ir krama trūkums. Dabā tā visvairāk ir nātrēs un rīsos, ja vien nav noplicināta augsne.
 
Ja kefīrs tiek ražots, pievienojot speciālo raugu, tad tas ir sēnītes saturošs produkts, līdzīgs rauga maizei. Protams,  tas var būt iegūts arī ar bakteriālo ieraugu, kas ir labāka izvēle.
 
Nav ieteicams dzert tēju vai kafiju no papīra glāzēm, jo to iekšpuse noklāta ar plānu plastmasas slāni, bet pie sakaršanas no tās izdalās kaitīga viela bisfenols A. Arī daudzu plastmasas trauku un pat konservu bundžu iekšējais pārklājums var saturēt šo vielu, kas var saistīties ar dabisko hormonu receptoriem organismā un izraisīt neparedzamas sekas.
 
Nevārītos kartupeļos ir visas neaizvietojamās aminoskābes.
 
Piena produkti satur daudz kalcija, bet jāņem vērā, ka tas vienlaicīgi tiek daudz tērēts skābju dzēšanai, ko rada pienā esošās olbaltumvielas. Veidojas pat kalcija deficīts un tiek izmantotas organisma iekšējās rezerves.
 
Rieksti un saulespuķu sēklas jāēd neapcepti un bez sāls. Visu veidu sasmalcinātie rieksti ir ideāla augsne gaisā esošo pelējuma sporu darbībai, tāpēc ātri vien kļūst rūgti un kaitīgi veselībai. Tie bieži mēdz būt saindēti ar sēnīšu izdalīto aflatoksīnu, kas ir spēcīgs kancerogēns  un var izraisīt aknu vēzi.
 
Mēs dzimstam ar noteiktu neironu skaitu, kas dzīves laikā nemainās. Atmiņas smadzenēs glabājas kā saites starp neironiem.
 
Ir izpētīts, ka vietās, kur dzīvo ilgdzīvotāji, ūdens ir ar mazu mineralizāciju (līdz 200 mg/l) un minerāli ir organiskas izcelsmes (nāk no zemes virskārtas). Veikalos nopērkamajos minerālūdeņos mineralizācija ir ap 400 līdz pat 1000 mg/l, minerāli ir no iežiem un ir neorganiskā formā.
 
Lietojot uzturā daudz skābu vidi veidojošu produktu (saldinātie dzērieni, gaļa utt.), organismā samazinās fermentu aktivitāte, audi kļūst uzņēmīgāki pret infekcijas slimībām, vājinās imunitāte, notiek kaulu un zobu demineralizācija. Lai dzēstu skābes, organisms tērē minerālvielas, sekas tam var būt kaulu un zobu slimības.
 
Zāļu uzlējumi rada sārmainu vidi, it sevišķi rūgtie, piemēram, vērmeles, apiņi, čemuru augstiņš (Centaurium) utt. Taču ir mosacījums - pagatavojot zāļu tējas, temperatūra nedrīkst pārsniegt +650C, pretējā gadījumā minerāli pāriet neorganiskā, ūdenī nešķīstošā formā un ārstnieciskā efekta vairs nav. Sārmainas vides veidošana ir viens no galvenajiem faktoriem, uz ko balstās fitoterapija.
 
Cilvēkam uz mēles ir vairāk nekā 10000 garšas receptoru, kas atrodas garšas kārpiņās. Tie nosaka ķīmiskos savienojumus.
 
Sāls piesaista ūdeni. Viena nātrija molekula spēj piesaistīt 10 ūdens molekulas.
 
Akrilamīds ir inde, kas veidojas, vairākas reizes cepot produktus vienā un tai pašā eļļā. Sevišķi tas attiecas uz ogļhidrātiem, apcepot tos augstā temperatūrā.
 
Ptomaīni ir indes, ko izdala patogēnā mikroflora nesagremoto olbaltumvielu pūšanas rezultātā.
 
Aspartāms (saldinātie dzērieni, košļājamā gumija) ir 200 reizes saldāks par cukuru. Ūdenī tas sadalās aminoskābēs un metanolā, kas ir toksiska viela. Tālāk organismā aspartams pārvēršas par formaldehīdu.
 
Galvenais veids, kā no organisma var izvadīt kaitīgās vielas, ir caur limfātisko sistēmu. Limfas plūsmu veicina fiziska slodze.
 
Heksamīns jeb urotropīns (E-239), nav kaitīga viela un to pievieno, piemēram, mazsālītām siļķēm vai zivju ikriem, lai tie labāk uzglabātos. Tomēr saskarē ar etiķi veidojas bīstama viela formaldehīds (formalīns), kam ir kancerogēna iedarbība. Faktiski tas ir formalīns (balzamē līķus). Tā ir bīstama šūnu inde,
 
Nierēs toksīni dzīvniekiem koncentrējas visvairāk, tāpēc nav ieteicams tās lietot uzturā.
 
Plastikas iepakojumos drīkst turēt tikai neitrālus produktus, piemēram, ūdeni, bet ne skābus vai bāziskus produktus. Tie jāuzglabā stikla traukos.
 
Dažu populāru zīmolu saldinātie gāzētie dzērieni satur ortofosforskābi. Tas ir ļoti spēcīgs skābinātājs (pH 2,0), kas ir organismam sevišķi kaitīgs.
 
Svaigajos produktos ir daudz fermentu. Tie izdalās košļāšanas procesā un ir nepieciešami visās ķīmiskajās reakcijās, kas norisinās cilvēka organismā. Fermenti veicina gremošanas, vielmaiņas un reģeneratīvos procesus, kā arī nostiprina imunitāti. Bez fermentiem organisms nespētu pilnvērtīgi funkcionēt. Tie ir iesaistīti visos ķermeņa bioķīmiskajos un fizioloģiskajos procesos. Fermenti inaktivējas pie +450C.
 
Gremošanas fermentus cilvēka organismā izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Ēdot fermentus nesaturošus produktus tas tiek pārslogots, jo jāsaražo milzīgs daudzums gremošanas fermentu
 
Pepsīns, kas izdalās kuņģī, inaktivējas, saskaroties ar aukstiem ēdieniem un dzērieniem. Tas darbojas tikai skābā vidē.
 
Mikroviļņu krāsnī gatavotos produktos, tiek inaktivēti  fermenti un vitamīni. Mikroviļņi destrukturē jebkuru produktu un padara to par skābi veidojošu.
 
Jāizvēlas apģērbu no dabiskas izcelsmes izejvielām (kokvilna, lini, vilna, dabiskie polimēri), jo sintētiskie materiāli izjauc cilvēka elektromagnētisko lauku (vājina šūnu savstarpējo komunikāciju). Turklāt, nēsājot šādu apģērbu, tiek traucēta mitruma un gāzu apmaiņa. Rezultātā veidojas labvēlīga vide sēnītēm un baktērijām.
 
Pavasarī pēc iespējas vairāk jādzer svaigu kļavu un bērzu sulu. Tas ir labākais strukturēta ūdens avots, kas satur daudz organisko minerālvielu. Sasaldēšana ir vienīgais veids, kā to uzglabāt. Pārējie uzglabāšanas veidi ievērojami samazina sulas bioloģisko vērtību.
 
                                                                                                                                                               biteend