biskopprod

 

Labākais enerģijas avots, labākais celtniecības materiāls un labākā aizsardzība - tā var noteikti teikt par galvenajiem biškopības produktiem - medu, bišu maizi un propolisu. Svarīgi ir tas, ka tie visi ir pieskaitāmi pie augu izcelsmes produktiem, tas nozīmē, ka olbaltumvielas sastāv no īsām, viegli sadalām aminoskābju ķēdēm un nenoslogo imūnsistēmu.

Senatnē cilvēki uzskatīja bites par Dieva dāvanu. Antīkajā Grieķijā medu uzskatīja par Dievu pārtiku. Medus un bišu maizes sajaukums bija tas, ar ko bieži lietoja Olimpa iemītnieki. Jau senajā Ēģiptē zināja, ka medus pagarina mūža ilgumu un palīdz ilgāk saglabāt jaunību. Tas bija Kleopatras jaunības eliksīrs, carienes, kuras priekšā klanījās visi tā laika valdnieki. Līdz mūsdienām ir pat saglabājušās dažas receptes, ko izmantoja Kleopatra. To sastāvā ir olīvu, mandeļu un rožu eļļa kopā ar medu. Āda pēc šādām sejas masāžām kļuva maiga un gluda. Medus šajā kombinācijā kalpo kā mikrocirkulācijas uzlabotājs.

Kāds ir vislabākais medus? Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums biškopjiem. Diemžēl neskaidrības patērētāju vidū parādās arvien vairāk. Medus ražotāji, kas darbojas reģionos ar intensīvo lauksaimniecību, iegūst pārsvarā monofloro, tas ir, viena veida ziedu medu, tādu kā rapša, saulespuķu, citrusaugļu utt. Produkcija ir jārealizē, un reklāmas mašinērija dara savu, noklusējot par šāda medus mazāku vērtību, par insekticīdu un herbicīdu atliekām tajā.

Kāds ir vērtīgākais medus, bišu maize un propoliss? Atbilde te ir viennozīmīga. Jo augsne mazāk noplacināta ar intensīvo lauksaimniecību un apkārtnē lielāka augu daudzveidība, jo produkts ir vērtīgāks. Arī bišu saimes pie lielākas augu daudzveidības labāk attīstās un ir spēcīgākas. Piemēram, medus. Jo medus sastāvā lielāka ziedu dažādība, jo tas vērtīgāks. Bišu maize – jo, no dažādākiem ziediem ievākta, jo plašāks bioloģiski aktīvo vielu skaits. Ar propolisu tas pats. Tam ir skaidrojums. Brīvā dabā starp augiem, sēnēm pastāv ļoti sarežģītas simbiotiskas attiecības. Tās ir tūkstošos skaitāmas savstarpējas saites, kuras nevienā laboratorijā atkārtot nevar. Ja vien cilvēks neiejaucas, daba spēj tikt galā ar visām slimībām.

Kaut vai tāds piemērs. Kas līdzīgs cilvēkam un bitei? Līdzīgi funkcionē saistaudi, kas kopā satur gan cilvēku, gan biti. Saistaudi ir kalogēns, Lai tas veidotos, tam ir vajadzīgas dažādas izejvielas. Veidošanās algoritmā piedalās gan aminoskābes, gan minerālvielas utt. Kalogēnu sintēzes process ir 50 pakāpju bioķīmiskā reakcija. Katram kalogēnu tipam, kuru kopā ir 30, šajā procesā tiek izmantotas atšķirīgas sastāvdaļas. Saistaudi būs vāji, ja iztrūks kāds no komponentiem.

Biškopības nozare Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, galveno ekonomisko labumu dot apputeksnējot augus (apmēram 80% procentu augu ir entomofīli, tas nozīmē, tiem nepieciešama apputeksnēšana, ko veic kukaiņi). Medus un pārējie biškopības produkti ir tikai 10% vai pat mazāk no ekonomiskā labuma, ko bites dot cilvēkam. Šie 10% ir tiešais ienākums, ko saņem biškopji. Tas nav liels skaitlis, taču, ja rēķina kopējo ieguldījumu sabiedrības finansiālo guvumu, ko dod bites, tas ir milzīgs.

                                                                                                      maize150  

Modinteresanti 

                                           Interesanti.

Lai iegūtu vienu gramu medus, bitēm jānolido vidēji 45km

Lai atnesto nektāru pārvērstu par medu, bites to norij un atrij apmēram 200 reizes, pievienojot tam fermentus un pārliekot to no šūnas šūnā. Tādējādi tiek iztvaicēts arī liekais ūdens. Un tikai tad, kad medus ir nogatavojies un šūna ir pilna, bites to aizvāko.

Bitēm redze ir vāji attīstīta, toties ožas spējas pārspēj cilvēku simtiem reižu. Pat dažus sīkus ziedus tās spēj sajust lielā attālumā.

Bites mūžs vasarā, karstākajā darba periodā, ilgst tikai apmēram 45 dienas, bet miera periodā ziemojot - 6 mēnešus.

Trani (vīrišķie pārstāvji) dzīvo vienu sezonu. Rudenī, lai ekonomētu barību ziemai, bites tos izdzen no stropa.

Bišu trani pēc māšu apsēklošanas iet bojā, jo tiek izrauti sēklinieku pūslīši.

Bišu trani palīdz bitēm sablīvēt šūnās sanestos ziedputekšņus, tas ir, palīdz sagatavot bišu maizi.

Bišu mātēm un traniem nav dzeloņa. Tie nevar iedzelt, kā arī paši nevar paēst, tos baro bites.

Pie ieejas stropā dežūrē sargi, kas neielaiž svešās bites no citiem stropiem, lapsenes un citus laupīt gribētājus. Izņēmums ir trani. Tie tiek ielaisti visos stropos.

No bišu mātes izdētās oliņas (1mm garas) bite attīstās mums ierastajā izskatā 21 diennakts laikā.

Bišu māte diennaktī spēj izdēt līdz pat 2000 oliņām, kas sver apmēram tik pat cik pati.

Arheologi ir atraduši dzintarā gabalā biti, kura bija ļoti līdzīga mūsdienās sastopamajai. Liels pārsteigums bija, kad noskaidrojās dzintara vecums - 56 miljoni gadu. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar citām dzīvām būtnēm, bites nav daudz mainījušās.

Bišu māšu peru pieniņu angļu valodā sauc par Royal Jelly - karalisko želeju, tāpēc, ka senatnē to deva karaļiem, lai viņi ilgi dzīvotu. Parastās darba bites ēd tikai medu un vasarā dzīvo vien 45 dienas, bišu māte ēd tikai peru pieniņu un dzīvo vairāk nekā 6 gadus. Izrādās, ka peru pieniņš, kam izejviela ir bišu maize, satur gēnu korektoru. Ar laiku gēnos notiek traucējumi un, sintezējot jaunas olbaltumvielas, parādās nelieli defekti, tas ir, jaunās olbaltumvielas nedaudz atšķiras no iepriekšējām jeb notiek novecošanās process. Tātad gēnu korektors ir tas, kas nodrošina šo milzīgo starpību – 45 dienas un 6 gadi.