Biumaize

 

Tiem, kas rūpējas par veselību, dabas veidots produkts pasaulē ar vislielāko bioloģiski aktīvo vielu daudzumu un daudzveidību, jeb dzīvības formula.                                                                              

                            

                                     Bišu maize.

Tas ir vispilnīgākais dabas produkts, kam nav analogu pasaulē, bioloģiski aktīvo vielu daudzumā un daudzveidībā. Bišu maize satur ap 240 bioloģiski aktīvās vielas, kas nepieciešamas normālai cilvēka organisma funkcionēšanai. Šis skaitlis var svārstīties atkarībā no augu daudzveidības bišu ganībās un var sasniegt skaitli pat 300. Bišu maizes sastāva daudzveidība ir izskaidrojama ar to, ka bites aplido ļoti dažādus ziedus plašā teritorijā no agra pavasara līdz rudenim un savāc no tiem ziedputekšņus, kuros koncentrējās ļoti liels daudzums bioloģiski aktīvos vielu. Katram augam ir savs ārstnieciskais efekts. Piemēram, tējām, kā zināms, ārstnieciskos augus iesaka vislabāk vākt to ziedēšanas periodā, jo bioloģiski aktīvās vielas visvairāk koncentrējas tieši ziedos un tieši ziedēšanas periodā.

Lai aprakstītu bišu maizes, jeb dzīvības formulas, kā to dažreiz dēvē saukt, sastāvu, ir vienkāršāk lietot vārdus „visi’’. Bišu maize satur visas 28 aminoskābes. Vitamīni ir visi. Piemēram, karotīns ir 20 reizes vairāk nekā burkānos. Vitamīni nav mākslīgi sintezētie, ko visbiežāk pārdot aptiekās, vai pievieno, piemēram, sulām, jogurtiem, košļājamai gumijai utt. Tie ir dabas radītie, ko organisms spēj pilnībā izmantot. Aminoskābes, no kā sastāv olbaltumvielas, savā starpā ir līdzsvarotas. Tās ir līdzsvarā ar citiem komponentiem, turpretī ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām tas tā nav. Tāpēc, piemēram, salīdzinot ar gaļu, organisms netiek piesārņots ar atkritumvielām, un toksīniem, netiek noslogota vielmaiņa. Bišu maize lielā daudzumā satur nepiesātinātās taukskābes omega- 3 (linolēnskābe) un omega-6 (linolskābe), kuras ir ļoti nepieciešamas normālai cilvēka nervu šūnu darbībai. Šī proporcija ir ļoti svarīga. Dabā šīs taukskābes šādā proporcijā vēl ir atrodamas nerafinētā linsēklu eļļā, riekstos un treknajās jūras zivīs, kuras diemžēl ūdens piesārņojuma dēļ satur arī nevēlamas vielas un nozveja iet mazumā.

Bites ķermenis ir klāts ar matiņiem. Apmeklējot ziedus, pie šiem matiņiem neizbēgami pielīp ziedputekšņi. Tādējādi ziedputekšņi tiek pārnesti no zieda uz ziedu, jeb tiek veikta augu apputeksnēšana. Ziedos putekšņu ir daudz vairāk, nekā nepieciešams apputeksnēšanai. Bitēm ir trīs pāri kāju, ar kurām attīra aplipušo ķermeni, tas ir izķemmē matiņus un ziedputekšņus sastampā nastiņās, ko pielipina pie aizmugures kājām. Parasti vienā izlidojumā bites atnes divas šādas nastas, pa vienai uz katras aizmugures kājas. Katrā šādā nastā, kura diametrs ir līdz divi milimetri, ietilpst ap 2,5 miljoni ziedputekšņu.

Tā kā ziedputekšņiem ir ārējais apvalks no celulozei līdzīga sastāva, lai tos pasargātu no apkārtējās vides nelabvēlīgās iedarbības, cilvēka organismā esošie fermenti nespēj pietiekoši sašķelt šo ārējo apvalku, tāpēc no ziedputekšņiem gūtais labums ir ierobežots. Pēc zinātniskiem pētījumiem šis skaitlis svārstās ap 20 - 40% robežās. Piesardzīgiem jābūt arī cilvēkiem ar noslieci uz alerģiju. Citādi tas ir ar bišu maizi. Ievietojot un sablīvējot ziedputekšņus šūnās, bites tos apstrādā ar savām siekalām un pārklāj ar medu. Veidojas hermētiski noslēgta vide un labās baktērijas, kuras līdzīgi kā mūsu zarnu traktā barojas ar šķiedrvielām, noārda celulozes apvalku, Notiek fermentizācija. palielinās pienskābes daudzums. Кonservācijas rezultātā, paveras iespēja cilvēka organismam piekļūt pie vērtīgajām vielām apjomā virs 90%. Parādās vitamīns K, kura ziedputekšņos nav. Konservēšana ar pienskābi ir daudz labāks veids, kā uzglabāt vērtīgās vielas, salīdzinājumā ar cukuru vai sāli, nerunājot jau par etiķskābi. Lietojot bišu maizi, salīdzinājumā ar ziedputekšņiem, nav alerģisku izpausmju.

Ir novērots, kad, piemēram, suņi vai kaķi jūtas neveseli, tie tīri instinktīvi, cenšas kodīt un laizīt zāli. Faktiski tas tiek darīts, lai savāktu Bacillus subtilis baktērijas, kas dabā sastopamas gan uz augiem, gan augsnē. Šī baktērija nepieciešama zarnu traktā imunitātes veidošanai. Gan cilvēkam, gan bitei ir kopējs tas, ka abi ir siltasiņu dzīvās būtnes. Stropā, kurā ir peri, tiek strikti uzturēta temperatūra +34,50C. Tas nozīmē, ka viss bites attīstības process peru šūnā no oliņas līdz tādam lielumam, kā mēs to redzam, notiek pie šādas temperatūras.. Siltasiņu dzīvniekiem ir līdzīgs imūnmodulators, kura pamatā ir baktērijas Bacillus subtilis, kas izstrādā interferonu alfa. Tas ir imunitātes pamats. Bites ir vienīgā dzīvā būtne uz pasaules, kas šīs baktērijas savāc un iekonservē. Cilvēki, kuri dzīvo sterilā vidē, kur ar dažādām indēm ir iznīcināta liela daļa baktēriju, gan labās, gan sliktās, plaši izmantojot sadzīves ķīmiju, kā arī ikdienā lieto nedzīvu, sterilu pārtiku, sevišķi tas attiecas uz pilsētās dzīvojošajiem, ir izpētīts, ka imunitāte ir vājāka par laukos dzīvojošajiem. Tāpēc bišu maizes lietošana sevišķi būtu noderīga pilsētniekiem.

Ārstējamo slimību saraksts ir ļoti, ļoti garš, tāpēc slimniekiem ir vislabāk konsultēties ar ārstu-apiterapeitu. Profilaksei veseli cilvēki bišu maizi var lietot imūnsistēmas pastiprināšanai, redzes, atmiņas un koncentrēšanās spēju uzlabošanai pa tējkarotei divas reizes dienā, atsevišķi no ēdienreizēm. Turklāt bišu maize aizkavē novecošanas procesu, tai ir spēcīgas pret sklerozes īpašības un ir izmantojama, kā efektīvs līdzeklis organisma rehabilitācijai pēc antibiotiku lietošanas, jo atjauno kuņģa un zarnu mikrofloru, no kuras ir atkarīga imunitātes veidošanās. Bišu maizei piemīt slikto holesterīnu saistošās īpašības. Kosmētikā to izmanto sejas maskām. Ir novēroti ļoti labi rezultāti neauglības ārstēšanā, gan vīriešiem, gan sievietēm.

Bites barojot cirmeņus ar peru pieniņu, kam izejviela ir bišu maize, triju dienu laikā to svaru pieaudzē 1500 reižu. Dzīvnieku pasaulē tādu pieaugumu nedot neviens cits produkts.

Ilgstoši lietojot pārtikas produktus, kas audzēti pēc intensīvām tehnoloģijām un pārstrādes procesā papildināti ar konservantiem, krāsvielām un garšas uzlabotājiem, cilvēka organismā pamazām uzkrājas vielas, kas grauj imūnsistēmu, ietekmē fermentu darbību. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pat daudz un regulāri, lietojot augļus un dārzeņus, kuri audzēti ar intensīvām tehnoloģijām, cilvēka organismam uzņemto minerālvielu un vitamīnu daudzums ir nepietiekošs. Bišu maize šajā situācijā varētu būt viens no efektīvākajiem līdzekļiem. Arī pagaidām lētākajiem, salīdzinājumā ar aptiekās nopērkamajiem mākslīgi sintezētajiem, ķīmiskajiem preparātiem. Var to arī saukt par dabas veidotu pārtikas piedevu. Par vispilnīgāko piedevu, jo tur ir gandrīz viss, viss dzīvībai nepieciešamais. Lai saprastu vērtību, vēl piebildīšu, ka tuvākais vērtības ziņā dzīvības nodrošināšanai no dabas produktiem ir spirulīna, kuras sastāvā ir 18 aminoskābes.

Uztura asimilācija zarnu traktā ir ļoti sarežģīts mehānisms, vēl sarežģītāki procesi notiek tikai cilvēka smadzenēs. Jebkura viena un tā pati ienākošā viela mūsu organismā atkarībā no kombinācijas ar citām vielām, var darboties savādāk. Piemēram, atdalot no bišu maizes kādu mikroelementu un, lietojot to atsevišķi, kā uztura bagātinātāju, iedarbības efekts būs atšķirīgs. Sabalansēt ap 300 vielu dzīvam organismam optimālā kombinācijā spēj tikai neskartā daba. Atdalot dažas vielas, no šī sarežģītās kombinācijas, mūsdienu populārās veselības problēmas, atrisināt nevar.

Sakarā ar samērā sarežģīto iegūšanas tehnoloģiju, šis ekskluzīvais produkts Latvijas tirgū, pilnīgi attīrītā veidā, reāli parādījās 2001. gadā. Diemžēl bišu maizes daudzums, ko var iegūt no viena stropa, ir ierobežots. Bitēm, tuvojoties pavasarim, no tās jāizaudzē jaunā bišu paaudze. Aptuveni uz 70kg medus sanāk 1,0 -1,5 kg bišu maizes.

Par lietošanu.
Vajag censties pēc iespējas rūpīgāk sakošļāt, lai maksimāli sajaucas ar siekalām. Nevajadzētu aizdzert ar ūdeni. Ja jums jāatjauno mikroflora pēc intensīvas antibiotiķu lietošanas, tad labāk norīt granulas nesakošļājot, lai nosargātu iekonservētās baktērijas no kuņģa sulas un žults iznīcinošās iedarbības, kamēr tās nonāks līdz resnajai zarnai. Veselam, pieaugušam cilvēkam profilaksei ieteicams lietot divas pilnas tējkarotes dienā, tas ir kopā 20gr diennaktī.
Par uzglabāšanu.
Uzglabāt vēlams tumšā vietā un vienmērīgā temperatūrā no 0° C līdz +10° C Tas varētu būt ledusskapis. Izlietot vēlams līdz, norādītajam uz iepakojuma, termiņam.
                                                                                                                                                                                                                                                           maize150
Modbisumaize
 
Aminoskābes.
Aminoskābes ir kā ķieģelīši, no kā tiek būvētas olbaltumvielas. Tās ir vienādas gan dzīvniekiem, gan augiem. Dabā ir zināmas 28 aminoskābes. Cilvēka organismā esošās olbaltumvielas sastāv no 20 aminoskābēm. Tas ir 12 aizvietojamās, tās, kuras organisms var sintezēt pats – alanīns, arginīns, asparagīns, asparagīnskābe, cisteīns, glicīns, glutamīns, glutamīnskābe, histidīns, prolīns, serīns, taurīns. Un 8 neaizvietojamās - valīns, lizīns, leicīns, izoleicīns, metionīns, treonīns, triptofāns, fenilalanīns ir tās, kuras organisms pats nesintezē, tās var sintezēt zarnu simbiotiskā mikroflora. Diemžēl mūsdienu cilvēkam, kas lieto tradicionālo uzturu, zarnu mikroflora nespēj sintezēt šīs aminoskābes, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Bērniem šis skaitlis ir 10, jo histidīnu un arginīnu bērnu organisms vēl nesintezē, tātad jāsaņem ar uzturu. Vēl ir 8 aminoskābes, tādas kā asparagīnskābe, karnitīns, citrulīns, dimetilglicīns, glutamīns, gamma-aminosviestskābe, ornitīns, tirozīns, kuras visas strikti pēc definīcijas īsti nevar pieskaitīt pie aminoskābēm, taču tās pilda svarīgas funkcijas. Piemēram, ornitīns nepieciešams imūnsistēmas darbībai, kā arī detoksikācijas funkcijas veikšanai, piedalās nieru šūnu atjaunošanā. Asparagīnskābei ir svarīga loma vielmaiņas, jeb metabolisma procesos, palīdz mazināt nogurumu. Gamma-aminosviestskābe ir neaizvietojama vielmaiņas procesos galvas smadzenēs. Katra aminoskābe dzīvības procesā pilda savu funkciju.

Ja ar uzturu ienāk visi vairāk nekā 60 minerāli, turklāt organiskā formā, un zarnu trakts darbojas optimālā režīmā, problēmām ar aminoskābju un taukskābju deficītu nevajadzētu būt. Visas aminoskābēs spēj sintezēt zarnu mikroflora, ja vien tajā nav pārsvaru guvušas patogēnas, jeb sliktās baktērijas, kuras pārstrādā termiski apstrādātos dzīvnieku izcelsmes produktus. Kaut arī daļēji tās mūs nodrošina ar aminoskābēm, taču vienlaikus rada virkni citu nopietnu problēmu. Ja dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas – gaļā, olās, piena produktos lielākā, vai mazākā daudzumā ir visas aminoskābes, tad augu izcelsmes olbaltumā riekstos, pākšaugos (visgrūtāk asimilējas), graudaugos, sojā, sēnēs dažas olbaltumvielas iztrūkst. Turklāt augos olbaltumvielas, ir bieži vien ietvertas šķiedrvielas apvalkā, kas apgrūtina asimilāciju. Tāpēc pārtiekot tikai no augu izcelsmes olbaltumvielām, ir ļoti svarīgi dažādot avotus, lai vienā produktā iztrūkstošās aminoskābes varētu kompensēt ar citu produktu. Jāzina kādas aminoskābes, kurā produktā pietrūkst, sevišķi uzmanība jāpievērš sēru saturošām aminoskābēm.

Bišu maizē ir visas 28 aminoskābes pieejamā formā, tāpēc kļūdīties nevar. Galvenais jau nav, lai visas 28 būtu, ja kādas pietrūks, normāli funkcionējušā zarnu traktā tās tiks sintezētas. Svarīgi, lai būtu visas minerālvielas, jo minerālvielas var iegūt tikai ar uzturu, organisms tās nesintezē. Jo lielāka ziedu daudzveidība, jo lielāka varbūtība, ka šie minerāli tiks saņemti. Tāpēc var teikt – jo lielāka ziedu daudzveidība, jo vērtīgāka bišu maize. Tāpat ir ar medu.

Svarīgākās aminoskābes.
Kaut gan cilvēka organisma normālai darbībai ideālajā variantā vajadzīgas visas 28 aminoskābes, tomēr ir daļa aminoskābju, kuru trūkums sākumā nebūs pamanāms, jo kādu laiku organisms to nepietiekamību kompensēs no iekšējām rezervēm. Taču ir svarīgākās aminoskābes, kuru trūkums ātri vien sāks izpausties visdažādāko simptomu veidā.

Lai perifērā nervu sistēma normāli darbotos. vajadzīgas aminoskābes:

Asparagīns – stabilizē nervu sistēmas darbību uzbudināmības un nomierināšanās procesu.

Gamma aminosviestskābe - darbojas kā neiromediators, kas novērš spriedzi šūnās.

Fenilalanīns - vada atmiņas procesu un garastāvokli.

Triptofāns - vajadzīgs neiromediatora serotonīna izstrādei.

Asinsrades sistēmai svarīgākās aminoskābes:

Histidīns – nepieciešams eritrocītu un leikocītu radīšanā.

Izoleicīns – vajadzīgs hemoglobīna sintēzei.

Lizīna - deficīts rada anēmiju.

Imūnsistēmai nepieciešamās aminoskābes:

Lizīns – stimulē imūnsistēmu, palielina aizkrūts dziedzera (timuss) aktivitāti, stimulē T-limfocītu izstrādi.

Asparagīnskābe - sekmē imūnglobulīnu un antivielu daudzumu.

Citrulīns - darbojas kā imūnsistēmas stimulators.

Cisteīns – darbojas kā antioksidants.

Histidīns - nepieciešams histamīna sintēzei, kas ir svarīgs komponents daudzās imunoloģiskajās reakcijās.

Lizīns - ir antivielu svarīga sastāvdaļa.

Metionīns - ir sēra piegādātājs un ir spēcīgs antioksidants, kas inaktivē brīvos radikāļus.

Ornitīns - detoksicē un atjauno aknu šūnas.

Serīns - uztur imūnsistēmu normālā stāvoklī.

Treonīns - veicina antivielu producēšanu.

Kaulu muskuļu sistēmai svarīgākās aminoskābes:

Arginīns - ir svarīgs vielmaiņas komponents muskuļu audos.

Cisteīns - paātrina muskuļu šķiedru veidošanos.

Glutamīns - vajadzīgs lielos daudzumos muskuļiem, lai sintezētu olbaltumvielas.

Glicīns - palēnina deģenerācijas procesu muskuļu audos, tiek izmantots RNS un DNS sintēzē.

Izoleicīns – veicina muskuļu masas atjaunošanos un palielināšanos.

Leicīns – aizsargā muskuļu audus, veicina kaulu atjaunošanos un ir enerģijas avots.

Lizīns - ir neaizvietojamā aminoskābe, kas ietilpst visu olbaltumvielu sastāvā un ir nepieciešama priekš normālas kaulu formēšanās sevišķi bērniem, jo veicina kalcija asimilāciju.

Prolīns – veicina kolagēna producēšanu, nostiprina saistaudus un skrimšļus.

Reproduktīvajai sistēmai visvairāk vajadzīgās aminoskābes:

Arginīns – ietilpst vīriešu spermas sastāvā.

Glicīns – nepieciešams normālai prostatas darbībai.

Histidīns – vajadzīgs histamīna sintēzei.

Lizīns – nostiprina reproduktīvo sistēmu, ietilpst fermentu, hormonu un antivielu sastāvā.

Endokrīnā sistēmā svarīgākās:

Alanīns – normalizē metabolisma procesu.

Arginīns - stimulē insulīna izstrādi.

Izoleicīns - regulē cukura līmeni asinīs un enerģijas nodrošināšanas procesu.

Leicīns – pazemina cukura līmeni asinīs un stimulē augšanas hormona izstrādi.

Tirozīns – uzlabo virsnieru dziedzera, vairogdziedzera un hipofīzes funkciju. Tirozīnam pievienojot jodu, veidojas vairogdziedzera hormoni.

Asinsrites sistēma:

Lizīns – pazemina triglicerīdu līmeni serumā.

Metionīns - palīdz pārstrādāt taukus, novēršot to nogulsnēšanos aknās un uz asinsvadu sieniņām.

Prolīns – nostiprina sirds muskuli.

Taurīns – atrodas lielā daudzumā sirds muskulī un novērš kālija izskalošanu no tā. Normalizē holesterīna līmeni.

Elpošanas sistēmā nozīmīgākās aminoskābes:

Cisteīns – veicina gļotu noārdīšanos elpošanas ceļos.

Lizīns – ietilpst pretvīrusu antivielu sastāvā.

Visefektīvākais veids kā nodrošināties ar aminoskābēm, ir organisma fermentatīvās sistēmas sakārtošana un, protams, kvalitatīvs sabalansēts uzturs.

Labās baktērijas.
Ziedputekšņu bioloģiskā aktivitāte nav pārāk ilga, apmēram 3-4 mēneši. Toties bišu maizei bioloģiskā aktivitāte saglabājas daudz ilgāk. Tā satur lizīnu, kas sekmē kalcija uzsūkšanos, kurš ir viens no galvenajiem skābas iekšējas vides neitralizētājiem, lai normāli norisinātos visi bioloģiskie procesi. Bišu maize ir viens no labākajiem dabas veidotajiem produktiem, kas palīdz atjaunot un uzturēt labās baktērijas, jeb probiotiķus, kas dzīvo mūsu organismā un palīdz būt možiem un veseliem. Labās baktērijas dzīvo uz zarnu iekšējām sieniņām un gatavo barības vielas absorbēšanai un asimilēšanai organismā. Izdala dabiskos antiseptiķus – acidofilīnu un pienskābi. Palīdz regulēt barības virzīšanos pa zarnu traktu (uzlabo perestaltiku), ražo B grupas vitamīnus, K vitamīnu un folijskābi.
 
DNS renovācija.
Kā zināms, radiācija, toksīni, ekoloģija, stresi var radīt DNS (DezoksiriboNukleīnSkābe) spirāles pārrāvumus, jeb bojājumus, kas savukārt var radīt iedzimtas slimības. Ziedputekšņos, bišu maizē, un sevišķi gala produktam bišu māšu peru pieniņā ir atklāta DNS reducējošā nukleāze (DNS hidrolizējošs ferments). Tam piemīt, DNS renovācijas spējas, jeb gēnu saremontēšanas spējas, neietekmējot šūnu vairošanos. Šie produkti ir sevišķi noderīgi grūtniecēm, jo samazina augļa pataloģijas risku un novērš augļa DNS bojājumus, vienkāršāk sakot, samazina iedzimtu kaišu varbūtību. Šiem produktiem piemīt arī onkoloģisko procesu bloķēšanas spējas, tāpēc ir izmantojami kā profilaktisks līdzeklis.

Jāpiebilst, ka bišu māšu peru pieniņš ir loti aktīvs bioloģiskais produkts, tāpēc uzglabāt, nezaudējot tā vērtību, var tikai sasaldētā veidā.