vasksliels

 

Vasks ir taukiem līdzīga viela, ko bites izdala caur vaska dziedzeriem, lai veidotu šūnas, kur izvietot medu un audzēt perus. Tīrā vasks ir balts, bet, kontaktējoties ar ziedputekšņiem, kļūst dzeltens.

Vienā Latvijas standarta stropa peru telpā ir 15 rāmīši, katrā rāmītī ir ap 9000 šūnu. Lai no vaska izveidotu 1 šūnu, jāstrādā 40 bitēm.

Novietojot istabā vasku, var iegūt patīkamu dabisko aromātu. Tā ir laba alternatīva ķīmiskajiem gaisa atsvaidzinātajiem ar dažādiem mākslīgajiem aromātiem.

Zemā temperatūrā vasks kļūst ļoti trausls, bet  +650C kļūst šķidrs. Saskaroties ar uguni, tas deg. Tīrs vasks bez piemaisījumiem izdeg bez atlikuma. Tas ir nedaudz vieglāks par ūdeni un var peldēt pa tā virsu.

Viszināmākais izmantošanas veids ir vaska sveces. Taču to plaši izmanto gan rūpniecības un pārtikas nozarē, gan arī medicīnā un kosmētikā. Plašo pielietošanas iespēju dēļ vaska pieprasījums ir daudz lielāks par piedāvājumu.

Atvākojumu vasks, ar ko bites aizvāko šūnas ar medu, salīdzinājumā ar pārējo, ir bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām. Vaska atvākojumu sūkāšana noder kā efektīvs līdzeklis elpošanas ceļu saaukstēšanās gadījumos pret dažādām baktēriju un vīrusu izraisītajām slimībām. Vasku cilvēka organisms gandrīz nepārstrādā, tomēr tam virzoties pa barības traktu, vasks spēj savākt un absorbēt dažādas kaitīgās vielas. Vaska atvākojumi noder arī stomatoloģijā smaganu nostiprināšanai un mutes dobuma attīrīšanai.

Senatnē cilvēkiem nebija ne stropu, ne medus sviedes. Bites dzīvoja mežā koku dobumos. Tāpēc izdabūto medu cilvēki ēda kopā ar šūnām, tas ir vasku, kopā ar bišu maizi, propolisu, peru pieniņu. No veselības viedokļa tā ir laba kombinācija. Medus – enerģija, bišu maize – šūnu celtniecības materiāls, propoliss – aizsardzība un vasks – toksīnu absorbents, bišu inde – ārstniecisks līdzeklis. Mūsdienās, kad esam iemācījušies visus šos produktus atdalīt, dominē galvenokārt medus.

                                                                                                                   maize150

FAQ2

 

Kāpēc medus šūnās tiek uzskatīts par vērtīgāku?
Šūnās medus ir bijis hermētiski noslēgts un ir mazāk saskāries ar gaisu, tāpēc labāk ir saglabājušās vērtīgās vielas. Arī vaskam ir sava vērtība, adsorbē toksīnus.

Kas tie par gaišiem plankumiem medus burku iekšpusē augšējā daļā?
Tie ir gaisa burbulīši vai nelieli vaska gabaliņi. Tas liecina, ka medus pēc izsviešanas uzreiz ir safasēts burkās un novietots vēsā vietā. To dara, lai būtu pēc iespējas īslaicīgāka saskare ar gaisu un neveidotos noslāņošanās. Medum atrodoties ilgāku laiku siltā vietā, tā augšējā daļā var veidoties lielāks ūdens procents, tādējādi virskārtā var sākties rūgšana.

Kāpēc rapša ziedu medus tiek uzskatīts par mazvērtīgāku?
Viss medus ir labs, ja vien nav iejaucies cilvēks. Rapša medū ir liels procents glikozes. Tas ļoti ātri kristalizējas. Labi iederas, pievienojot to kafijai vai tējai, jo nemaina garšu. Problēma ir tā, ka rapsis ir ļoti uzņēmīgs pret slimībām. Jau sākot ar sēklām, to kodināšanā tiek izmantoti spēcīgi preparāti. Ziedēšanas laikā jāveic apmiglošana ar insekticīdiem, tādiem kā zeta-cipermetrīns, tiakloprīds un alfa-cipermetrīns. Cik šī ķīmija ir nekaitīga? Vai mainīgos laika apstākļos rapša audzētājiem lielajās platībās vienmēr izdodas ievērot visas agrotehniskās prasības, apsmidzinot rapša laukus? Vai lietus vienmēr noskalo izsvīdumu no lapām? Vai šīs indes sadalās un pēc cik ilga laika? Uz šiem jautājumiem biškopim ir pagrūti atbildēt. Eiropā rapša medus agrāk bija viens no lētākajiem, ko visbiežāk izmanto kulinārijas vajadzībām. Līdzīgi kā tas mūsdienās notiek ar pārējiem pārtikas produktiem, un medus nav izņēmums, pēdējā laika interesantākais absurds ir tas, ka reklāmas mašinērija ar zombēšanas metodēm rapša ziedu medu dažās Rietumeiropas valstīs ir pataisījusi par pircēju pieprasītāko medus šķirni. Viss, kā parasti, tiek pakārtots maksimālai peļņas gūšanai.

Pasaulē, sakarā ar energokultūru audzēšanas popularitāti, ir daudz ĢMO (ģenētiski modificētā) rapša sējumu. Bitēm - tas var būt traģiski. Ievācot no šādiem augiem ziedputekšņus – bieži vien nepārziemo. Kas var notikt ar cilvēku - atliek tikai nojaust.

Kā zināms, medus tiek pieskaitīts pie tā saucamajiem lēnajiem ogļhidrātiem, kas strauji nepalielina cukura līmeni asinīs, taču ir izņēmumi. Rapša ziedu medum, salīdzinājumā ar pārējo ziedu medu, ir tā īpatnība, ka tam ir ļoti liels glikozes procents. Tāpēc raugoties pēc glikēmiskā indeksa, šāds produkts pieskaitāms pie ātrajiem ogļhidrātiem. Tas būtu jāņem vērā cukura diabēta slimniekiem.

Kas ir izsvīduma medus?

Sevišķi, kad ir karstas dienas un aukstas naktis, var novērot, ka koku lapas paliek spīdīgas. Gadās pat, novietojot automašīnu zem koka, šis lipīgais šķidrums uzpil uz stikla, padarot to slikti caurredzamu. Tā ir tā saucamā augu saldā rasa, sīkie šķidruma pilieniņi uz augu lapām. Tās var būt gan koku lapas, gan arī priežu un egļu skujas. Ar šiem pilieniņiem barojas zem lapām dzīvojošie insekti (visbiežāk dažādu sugu laputis). Kad šī izsvīduma ir daudz, insekti to līdz galam nepārstrādā un izdala. Bites no lapām, gan skujām, visu, kas ir salds, savāc un nes uz stropu. Tālāk to fermentizē, samazina mitrumu un izsvīduma medus ir gatavs. Priekš cilvēka organisma šāds medus ir ļoti labvēlīgs.

Kādu medu labāk izvēlēties?
Tas, protams, ir katra cilvēka gaumes jautājums. Medus bieži vien atšķiras pēc krāsas, garšas un smaržas pat blakus novietotos stropos, nerunājot nemaz par lielākiem attālumiem. Bites atrodot labāku ienesumu, paziņo par to pārējām, lai saime dotos uz šo vietu. Tas var būt 3 km rādiusā, jeb 28 km2 apkārtnē. Katru gadu ir atšķirīgi laika apstākļi. Tas nozīmē dažādu atdevi no ziedošajiem nektāraugiem. Katrā vietā katru gadu kompozīcija sanāk citādāka. Par to cik medus Latvijā ir atšķirīgs, var pārliecināties vasaras biškopju saietos, kad uz konkursu par labāko medu tiek atvesti ap 100 paraugu no visām malu malām. Atšķirība ir milzīga. Tāpēc, pirms izdarīt secinājumu, medus ne priekš manis, ir vērts salīdzināt arī citus piedāvājumus. Tāpat kā vīns, tas ir ļoti dažāds. Taču attiecībā uz medu ir aksioma – jo lielāka ziedu dažādība, jo vērtīgāks priekš veselības tas būs.

 
Kā pareizi lietot medu?
Medum ir ļoti laba saderība ar citiem pārtikas produktiem, tos palīdzot organismam asimilēt. Medu nevajadzētu likt kārstā tējā vai kafijā, bet ēst atsevišķi, piekožot. Pie smagām fiziskām slodzēm medus palīdz ātri atgūt spēku, bet pirms gulētiešanas palīdz nomierināties.
Ja vēl neesat atteikušies no govs piena lietošanas, tad vismaz nevajadzētu to lietot kopā ar medu. Medu uzreiz nevajadzētu norīt, bet kādu brīdi paturēt mutē, jo dažas vērtīgās vielas jau, pat atrodoties mutē, nonāk asinīs. Medus darbojas arī kā zarnu peristaltikas uzlabotājs.
 
Vai medus var izraisīt alerģiju?
Nē! Alerģiju izraisa organisma piesārņojums saskaroties ar bioloģiski aktīvu produktu, kāds ir medus. Tas attiecas uz medu, bet ne uz lētajiem importa surogātiem, kurus nosaukuši par medu. Lai neapvainojas ārzemju biškopji, arī viņi māk ražot labu medu, bet tas nav lēts. Ja ir novērota alerģija, tad medus šajā gadījumā ir kā signalizators, ka nekavējoties jāveic organisma attīrīšanās, jāieved kārtība zarnu traktā. Lasiet sadaļu ‘’Ceļš uz veselību’’

Vai medus var lietot cukura diabēta slimnieki?

Jā, var. Pēc glikēmiskā indeksa medus pieskaitāms pie lēnajiem ogļhidrātiem, kuri strauji nepalielina cukura līmeni asinīs. Izņēmums varētu būt medus šķirnes ar lielu glikozes daudzumu, piemēram, rapša ziedu medus.

Kur vislabāk pirkt medu?
Tas, protams, jāizlemj katram pašam. Kā liecina aptaujas un statistika, Latvijā lielākā daļa medus tiek pārdota pa tiešo, biškopis – patērētājs (bez starpniekiem). Lielveikalos iztirgo apmēram 8% medus. Līdzīgas tendences ir arī citur pasaulē.

Cik daudz medus būtu ieteicams lietot?
Medus ir enerģija koncentrētā veidā gatava tūlītējai lietošanai, tāpēc daudzums atkarīgs no fiziskās un garīgās slodzes. Ārsti apiterapeiti iesaka gadā izlietot vismaz 5 kg Ja aizvieto cukuru ar medu, var būt 100 g dienā (36 kg gadā), bet statistika saka, ka Latvijā šis skaitlis svārstās ap 1 kg gadā uz vienu iedzīvotāju.

Kā pareizi jāuzglabā medus?
Kā jebkuru bioloģiski aktīvu produktu, visdrošāk medu ir uzglabāt no 0oC līdz +100C grādu diapazonā nemainīgā temperatūrā, tumšā vietā, hermētiski noslēgtos traukos. Trauki var būt gan no stikla, gan no speciālās pārtikas plastmasas. Aukstums medum nekaitē.