ievads2

 

                                                               Ievads.

Ķermeņa daudzlīmeņu uzbūves struktūra.

Viss sastāv no atomiem >>> atomi saistīti molekulās >>> molekulas veido makro molekulāros savienojumus, gan organiskos, gan neorganiskos. Augsti molekulārie organiskie savienojumi ir visas dzīvības pamats >>> visas dzīvās šūnas sastāv no molekulām >>> šūnas veido audus >>> audi veido orgānus >>>   orgāni ir apvienoti 12 orgānu sistēmās:

1. Asinsrades sistēma nodrošina asins sastāva nemainību.

2. Asinsrites orgānu sistēma nogādā barības vielas un savāc nevajadzīgās vielas.

3. Kaulu – muskuļu sistēma uztur struktūru un nodrošina pārvietošanos.

4. Gremošanas orgānu sistēma nodrošina barības vielu uzņemšanu, pārstrādi, asimilāciju un atkritumvielu izvadīšanu.

5. Centrālā nervu sistēma regulē dzīvības funkcijas un to integrāciju.

6. Limfātiskā sistēma nodrošina organisma attīrīšanos un kaitīgo vielu neitralizāciju.

7. Imūnsistēma sargā no kaitīgu un nedabīgu faktoru iedarbības.

8. Perifēriskā nervu sistēma nodrošina centrālās nervu sistēmas komandu novadīšanu līdz orgāniem, kā arī vada uzbudinājuma un bremzēšanas procesu norisi.

9. Elpošanas orgānu sistēma nodrošina organisma apgādi ar skābekli, kas nepieciešams visos dzīvības procesos, kā arī nodrošina ogļskābās gāzes izvadi.

10. Urīnizvadīšanās orgānu sistēma un āda veic organisma attīrīšanos, izvadot atkritumvielas, kas radušās dzīvības funkcionēšanas procesā.

11. Reproduktīvā sistēma nodrošina organisma atveidošanu.

12. Endokrīnā sistēma regulē vielmaiņas pamatprocesus, dzīves bioritmu un iekšējās vides nemainīgumu.

Starp veselību un slimību.
Šī ir mūsdienu sabiedrības lielākā traģēdija, ka par slimībām domājam, tikai tad kad tās jau liek par sevi manīt, nevis pirms simptomu periodā. To ka nav sūdzību par veselību, nenozīmē, ka nav problēmu. Starp slimību un veselību ir milzīgs starpposms – remisija, jeb pirms slimības stāvoklis, tas ir nesaasinājuma periods. Šajā posmā, kad visefektīvāk var novērst draudošo slimību, nav specifisku redzamu simptomu, arī laboratoriskās analīzes neko īpašu neuzrāda. Pirmās izmaiņas var pamanīt, tikai veicot elektrogrammu un analizējot elektro impulsu izmaiņas visos orgānos vienlaicīgi. Tā ir agrīnā traucējumu testēšana, lai noskaidrotu individuālo traucējuma mehānismu. Ja tas ir noskaidrots, pietiks pat ar korekcijām veselīgāka dzīvesveida virzienā un visticamāk, ka līdz simptomiem pat nenonāksiet. Kad jau parādās vizuālās pazīmes un simptomi, process ir aizvirzījies tālu. Tad ārsts tos apkopo, analizē un izdara secinājumus, jeb nosaka diagnozi. Klasiskajā skatījumā var būt 26 tūkstoši diagnožu. Tālāk seko simptomātiskā pieeja – tablete pret galvassāpēm, pilieni pret iesnām, tabletes pret spiedienu utt. Diemžēl, vēlāk atklājas, izrādās, ka lielākā to daļa diagnožu ir bijušas uzstādītas nepareizi. Bet slimību cēloņi paliek novārtā. Vai tad ārsts paleontologs būtu labākā izvēle, kam nodarboties ar cēloņiem?
 
Nav vienas receptes visām problēmām.
Kaut gan dzīvniekiem, augiem un cilvēkam aminoskābes viesiem ir vienas un tās pašas, arī bioķīmiskie procesi norit līdzīgi, taču katram cilvēkam individuālā reakcija uz kādu produktu vai atsevišķu ķīmisku viela, var būt līdz pat diametrāli pretējai. Tas ir atkarīgs no organisma piesārņojuma (ar šlakvielām, toksīniem un parazītiem), minerālvielu rezervēm (silīcijs, kalcijs, cinks, litijs utt.). un zarnu mikrofloras stāvokļa, kāda mikroflora dominē, simbiozā (labā) vai patogēnā (reducenti). Jāņem vērā arī tas, kādā augsnē audzēts produkts, kad novākts un kā uzglabāts. Vienkāršs piemērs – tikko dārzā norauts tomāts, kas audzis mikroelementiem bagātā augsnē un tas tomāts, kurš audzis ar pesticīdiem bagātā un mikroelementiem trūcīgā noplacinātā augsnē, līdz galam nenogatavojies norauts un ilgstoši uzglabāts noliktavās. Šādiem augļiem būs līdzīgs tikai nosaukums.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, jāsaprot, ka nevar būt vienādu kaut kādu mistisku pārtikas normu, cik un ko katru dienu jāapēd. Šādi ieteikumi šad tad parādās plašsaziņas līdzekļos dažādu diētu aprakstos vai pat valsts institūciju izstrādāto normatīvu veidā. Vai šādiem ieteikumiem akli jāseko? Kāds ceļš katram ejams? Nav vienādu risinājumu. Vienādi darbojas dabas pamatlikumi.
 
Jāzina ceļš uz slimību.
Lai atrastu atpakaļ ceļu uz veselību, ir jāizprot mehānisms, jeb ceļš līdz slimībai, jāzina, kas darīts līdz šim nepareizi un, protams, precīza diagnoze. Pēc Vispasaules Veselības Organizācijas (VVO) datiem 70% ārstu uzstādīto diagnožu, tiek noteiktas nepareizi. Tas nozīmē, ka 70% cilvēku ārstējas nepareizi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt pareizu diagnozi un izprast slimības rašanās mehānismu, lai meklētu atpakaļceļu uz veselību. Tai būtu jābūt galvenajai ārstu funkcijai. Diemžēl ārsti bieži vien padarīti par beztiesiskiem farmācijas industrijas produktu izplatītājiem, kas strādā pēc stingri noteikta reglamenta. Paradoksālākais ir tas, ka salīdzinājumā ar pārējo sabiedrības daļu, diemžēl ārsti vēl ir vairāk nozombēti - darbojas pēc postulātiem un dogmām. Medicīnas izglītības sistēma uzbūvēta tā, lai vairāk zinātu un mazāk saprastu.
 
Mūsdienu pārtikas produkti.
Uzlabojot kulinārijas mākslu un produktu ražošanas tehnoloģijas, cilvēku uzturs ir kļuvis bagātāks ar kalorijām un garšīgāks. Tas tika panākts ar produktu rafinēšanu, speciālām gatavošanas metodēm un pārtikas piedevu izmantošanu, tai skaitā arī mākslīgo. Lai panāktu produktu pārpilnību, plaši tiek izmantotas ķīmiskās indes, minerālmēsli, antibiotikas un hormoni. Viss tas neizbēgami iespaido mūsu zarnu mikrofloru, spiež to adaptēties jauniem apstākļiem. Piemēram, daudziem produktiem pievieno konservantus – vielas, kas neļauj vairoties baktērijām, jeb novērš produktu bojāšanos. Diemžēl konservanti nonākot cilvēka organismā, turpina savu darbu - jauc mikro ekoloģisko līdzsvaru un rada toksīnus. Rezultātā cilvēka organismā uzkrājas milzīgs daudzums toksisku vielu. Toksiskā slodze, jeb organisma piesārņojums, ir viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām.
 
Par sāpēm.
Ir orgāni, kuros nav nervu atzarojumu. Piemēram, aknas vai zarnas. Ir gadījumi, kad palikuši tikai daži procenti veselu aknu un cilvēki ar uzturu un fitoterapijas palīdzību, pilnīgi tās atjauno. Citādāk tas ir ar mugurkaulu. Uz katru milimetru ir vairāki nervu atzarojumi, jo tur atrodas muguras smadzenes. Starpskriemeļu diska nobīde tikai par pāris milimetriem, rada neciešamas sāpes, jo var traucēt to darbību. Tas ir brīdinājums cilvēkam – veiksi nepareizas kustības, nepareizi celsi smagumus, nepareizs uzturs (saistaudu vājums), sekas var būt ļoti nopietnas. Var tikt traucēta muguras smadzeņu darbība. Tāpēc, lai tas nenotiktu, tiek dots brīdinājums - sāpes. Veicot nerva blokādi, nevar atrisināt problēmu. Ir jātiek skaidrībā ar cēloņiem. Arī dzemdību sāpēm ir loģika. Kaut gan dzemdē nav nervu galu un tā sāpēt nevar, taču nervu gali ir dzemdes kaklā, lai sieviete ātrāk gribētu izgrūst bērnu, lai nebūtu pēcdzemdību sarežģījumu, piemēram, encelofātija.

Katrs simptoms, kas parādījies cilvēkam, ir kā organisma sūdzība, un tā ir jāsaprot - kāds orgāns prasa palīdzību. Organisms var prasīt četru veidu palīdzību – iztīrīt, padzirdīt, pabarot un atpūsties. Organisms neprasa ķīmiskās tabletes vai kaut ko atgriezt.

 

Vai tava veselība atbilst šiem 13 rādītājiem?

1. Ķermeņa temperatūra 36,60C ±0.20C. Šādā temperatūrā ūdens kristāli atrodas stabilā stāvoklī, un tas nodrošina normālu visu organismā notiekošo oksidēšanās - atjaunošanās procesu norisi. 380C temperatūrā ūdens struktūra sāk sairt, kā rezultātā atbrīvojas enerģija, aktivizējas imūnsistēma. Cilvēks nevar ilgstoši dzīvot ar temperatūru, kas ir augstāka par 420, tā ir pēdējā iedaļa termometrā, ūdens šādā temperatūrā zaudē informatīvo atmiņu, jeb struktūru, tālāk nāve, jo organismā ūdens var būt tikai strukturēts. Tāpat cilvēks nevar ilgstoši dzīvot ar temperatūru 35,50C, tādēļ ka šādā temperatūrā kristāliskais režģis ir nestabils un šūnām trūkst enerģijas. Temperatūra būtu jāmēra no rīta pēc pamošanās. Ja tā ir zemāka par 36,40C, tas liecina par lielu daudzumu uzkrāto un neizvadīto toksīnu, bet augstāka par 36,80C ir viena no saslimšanas pazīmēm.

2. Arteriālais asinsspiediens. Jābūt 120/ 80. Pie šāda spiediena asinis optimāli piesātinās ar skābekli. Paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens liecina par veselības problēmām. Paaugstinātu asinsspiedienu nedrīkst pazemināt ar medikamentiem. Tā tiek ārstēti slimības simptomi, nevis cēloņi. Pazemināts asinsspiediens liecina par organisma piesārņojumu, steidzīgi jāveic attīrīšanas programmas.

3. Hemoglobīns, 130g uz 1litru. Tas norāda skābekļa daudzumu organismā. Hemoglobīnam samazinoties, paātrinās pulss, lai šūnām piegādātu nepieciešamo skābekļa daudzumu. Palielinās arī ieelpu skaits. Hemoglobīna daudzums var būt tikai samazināts (piemēram, zaudējot asini) un nevar būt palielināts, var būt tikai ūdens trūkums.

4. Pulss. 78 reizes minūtē. Tas ir optimālais ātrums, ar kādu skābeklis no plaušām ar asinīm tiek piegādāts līdz katram orgānam. Slodzes laikā pulss palielinās līdz 120, pēc slodzes 2 minūšu laikā tam būtu jāatgriežas iepriekšējā stāvoklī.

5. Urīns. 1,5 litri diennaktī. Īpatsvars 1020, turklāt ar skābu reakciju no rītiem (pH mazāks par 7), salmu dzeltenā krāsā vai bezkrāsains, bez asas smakas.

6. Elpošanas ritms. 16 reizes minūtē. Pie slodzes palielinās līdz 26 ieelpām, pēc slodzes apmēram 1 minūtes laikā atgriežas iepriekšējā līmenī. Ja ir citādāk – kaut kas nav kārtībā.

7. Bilirubīns. Jābūt ne vairāk kā 21 mmol/l Tas ir asins toksiskās pakāpes rādītājs – pārstrādāto mirušo eritrocītu daudzums. Cilvēka organismā ik dienas iet bojā 300 miljardi eritrocītu un tie ir jāpārstrādā, jāsašķeļ, jāizvada no organisma un jārada jauni. Bilirubīna daudzums norāda, cik kvalitatīvi šis process norisinās - cik atmirst, cik atjaunojas, cik kvalitatīvi strādā aknas un nieres, kuras veic organisma pašattīrīšanos. Tiklīdz šis rādītājs paaugstinās, organismā līdzsvars ir izjaukts.

8. PH skābju sārmu līdzsvars asinīs. Tas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem un salīdzinājumā ar pārējiem, jūs to varat regulēt pat paši ar savu dzīvesveidu. Varētu pat teikt, sakārtojot to, lielākā daļa pārējo rādītāju sakārtosies paši. 7,43 tā ir dzīvības sārmainā vide. 7,1-nāve, kas saucas, piemēram, akūta sirds asinsvadu nepietiekamība. Un pirmais, ko ārsti dara – ir 1,5 litri sārmaina šķīduma vēnā nekavējoties. Lielākā daļa produktu, ko mēs ēdam un 90% dzērienu, ko mēs dzeram, rada organismā skābes. Lai tās neitralizētu un uzturētu sārmainu vidi, organisms izmanto sārmaino mikroelementu rezerves, no kaulu muskuļu sistēmas tiek noārdīts kalcijs, kālijs, magnijs un nātrijs.

9. Holesterīns, 6,0 mmol/l Holesterīns ir dzīvnieku izcelsmes tauki (augu taukos nav holesterīna). Tas ir celtniecības materiāls visu veidu hormoniem. Nebūs holesterīna, nebūs hormonu.. Ir divu veidu holesterīns –tā saucamais labais un sliktais. Sliktais holesterīns (zema blīvuma lipoproteīns, jo trūkst olbaltuma) līp pie bojātām asinsvadu sieniņām, izraisot aterosklerozi. Asinsvadu bojājumus izraisa skābes un C vitamīna trūkums. Labā holesterīna pārtikā nav, to izstrādā organisms, sistemātiskas, fiziskas slodzes rezultātā, pretēji ‘’sliktajam’’ – labais holesterīns no artēriju sieniņām savāc liekos taukus un nogādā aknās iznīcināšanai. Pārbaudot holesterīna līmeni, jāņem vērā, ka pēc ēšanas, tā daudzums būs lielāks, nekā ja ņem asins paraugu tukšā dūšā.

Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas holesterīna līmeni asinīs ietekmē lielākā mērā nekā piesātinātie tauki un uzturā esošais holesterīns. Pasaules reģionos, kur cilvēki gandrīz nelieto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kopējais holesterīna līmenis asinīs ir 2,0 – 4,0 mmol/l

10. Urīnskābes koncentrācija asinīs. Ideāli būtu 2 – 4 mg%. Tagad šī norma ir paaugstināta, jo ar pašreizējo dietologu rekomendēto uzturu, to noturēt nevar. Urīnskābes paaugstināta koncentrācija norāda par palielinātu olbaltumvielu saturu asinīs (piemēram, ja lieto daudz gaļas).

11. Leikocītu skaits asinīs. 4 - 4,5 tūkstoši vienā mm 3 Pie šāda leikocītu skaita visi svešķermeņi, kas nonāk organismā – vīrusi, baktērijas, sēnītes tiek iznīcinātas.

12. Cukura līmenis asinīs. 5,5 mmol/l Tā ir enerģijas rezerve šūnām (tūlītējai lietošanai).

 13. Svars. Izmērot augumu cm - mīnus 100±10kg ir optimālais svars. Pēc 18 gadiem svaram jābūt stabilam līdz mūža galam. Tas norāda, ka gan sirds – asinsvadu sistēma, gan izvadsistēmas strādā optimālā režīmā. Visiem, kas maz dzer ūdeni, kami r nosliece regulāri pārēsties, visiem, kas ir piesārņoti un kam ir skāba iekšējā pH vide, visiem, kam ir novirze iepriekšējos rādītājos, noteikti būs liekais svars. Ja svars nemitīgi svārstās – nozīmē, ka organisma darbība ir neritmiska, ir traucēta hormonālā sistēma un centrālā nervu sistēma.

 

Izmaiņas šajos 13 rādītājos rada priekšnoteikumus nopietnām slimībām. Atjaunot šos 13 rādītājus jums nevarēs neviens ārsts. Tie norāda uz dzīvesveidu, domāšanu un ikdienas darbu veselības nostiprināšanā. Tikai mainoties katram cilvēkam iekšēji, mainīsies arī sabiedrība kopumā.

Pēc VVO (vispasaules veselības organizācija) datiem cilvēka veselību iespaido:

10% - medicīnas sasniegumi,

75% - cilvēka dzīvesveids un uzturs,

15% - ģenētika.

Tikai 2% cilvēku jau no dzimšanas cieš no ģenētiski pārmantotām slimībām.

Lielākais vairākums cilvēku nāk pasaulē ar tādiem gēniem, kas ļautu nodzīvot ilgu un laimīgu mūžu (ģenētiski ieprogrammētais cilvēka vecums ir vismaz 120 gadi). Sliktos gēnus aktivizē neveselīga iekšējā vide

- negatīvās emocijas (dusmas, aizvainojums),

- ūdens trūkums,

- organisma piesārņojums,

- vitamīnu un mikroelementu trūkums.

Gēni vieni paši neiedarbojas, ir vēl nepieciešami papildu apstākļi, kas pastiprinātu to ietekmi. Tie nekad neaktivizēsies, ja tiem netiks radīta piemērota vide. Uzturs organismā ir tas vides faktors, kas nosaka gēnu aktivitāti. Piemēram, vēža rašanos gēnus var ieslēgt un izslēgt mainot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu daudzumu uzturā, jo gēnu aktivitāti primāri kontrolē uzņemtais uzturs.

Tāpēc gēni, tas nav liktenis. Mēs neesam gēnu upuri, bet gan sava likteņa pavēlnieki. Liktenis un izvēle ir jūsu rokās.

                                                                                                                  maize150

ievadsmod

Neatkarīga informācija par uzturu mūsdienās ir eksotika.

Šī intenetvietnes ‘’Medusmaize’’ uzdevums ir iekustināt sabiedrību, dot informatīvo grūdienu cilvēkiem pašiem sākt aizdomāties un analizēt, bet ne akli ticēt tam, ko kāds kaut kur ir teicis, tai skaitā šajā internetvietnē ievietotajai informācijai. Uzdevums ir ikvienam likt pašam saprast, kas ir pareizi un nepareizi.

Apkopojot, analizējot un sistematizējot šo milzīgo daudzumu informācijas, esmu izvairījies no produktu ražotāju vārdu nosaukšanas, gan labā, gan sliktā nozīmē. Lai nerādītu aizdomas, ka kaut kas apslēptā veidā tiek reklamēts. Šī iemesla dēļ, esmu atsacījies pat veidot tā saucamo, izmantojamās literatūras sarakstu, kurš sanāktu ļoti garš. Man tajā nebūtu kaut kas slēpjams. Individuāli kontaktējoties, protams, es varu nosaukt to daudzo zinātnieku vārdus, pēc kuru pētījumiem esmu vadījies. Tie ir godīgi zinātnieki, kuri nav ‘’pārdevušies’’. Vienīgais šīs saviem spēkiem veidotās internetvietnes ‘’Medusmaize’’ pastāvēšanas finansiālais balsts ir pārdotā biškopības produkcija.

Kā radās šis ‘’projekts medusmaize’’?
Atceroties tālos 80-gadus, kad vēl biju inženiertehniskās fakultātes students Sanktpēterburgā, man bija radušās nopietnas problēmas ar veselību, tai skaitā ar muguru. Ar grūtībām varēju pāriet pāri ielai. Izrakstītās zāles nepalīdzēja. Ar augsta līmeņa ārstiem speciālistiem pat bija diskusija par iespējamo invaliditāti. Man toreiz nebija nekāda sakara ar medicīnu, zināšanas par veselību bija tikai tās, kas kādreiz iegūtas skolā. Tā kā es nevelējos samierināties ar draudošo likteni, sāku interesēties par medicīnu, centos izprast slimību rašanās mehānismus. Ļoti daudz lasīju veselības tematikai veltītās, tolaik pieejamās grāmatas un žurnālus. Bija pat kuriozs, kad vilcienā ar blakussēdētāju nejauši iesākām runāt par medicīnisko tēmu, kurā biju iedziļinājies. Beigās, kad pateicu, ka neesmu ārsts, viņam kā ārstam tas bija liels pārsteigums.

Man šī tēma arvien vairāk sāka ieinteresēt. Gadu gaitā apgūti milzīgi informācijas apjomi. Arī daudzās veselības problēmas ir sen aizmirstas. Vienīgais, ko šad tad aptiekās retās reizēs pērku, ir priekš mājas aptieciņas - marles pārsēji, jods un ūdeņraža pārskābe, gadās taču saskrāpēt, sagriezt. Tas arī ir viss. Cik no tādiem kā es var nopelnīt farmācija, rēķiniet paši. Arī uz poliklīniku nestaigāju. Nevakcinējos. Izmeklējumus arī nekādus neveicu. Izņēmums zobārsti, tā laika atstātās sekas liek par sevi manīt, diemžēl toreiz man šo zināšanu nebija.

Saprotu, ka oficiālās medicīnas pārstāvjus šāda mana atzīšanās nesajūsminās, bet es arī neaicinu sekot savam piemēram. Es aicinu nekam akli neticēt, bet domāt un analizēt pašiem. Varu pastāstīt par sevi, darbavieta nesen mani nosūtīja uz kārtējo obligāto medicīnisko pārbaudi, saistībā ar specifiku, kas saistās ar ļoti lielu atbildību. Tā ir stigrākā medicīniskā pārbaude, pie visdažādākajiem speciālistiem. Pirmspensijas vecumu sasniegušajiem strādājošiem šajā profesijā iziet šādu pārbaudi ir milzīga problēma, tāpēc ne velti ir samazināts pensijas vecums. Ārsti, kas beigās deva gala slēdzienu, ilgi pētīja manus pārbaužu rezultātus un nevarēja saprast, kā tas var būt pensijas vecumu sasniegušajam, turklāt visu mūžu šai profesijā nostrādājušam - asinsspiediens ideāls, kardiogrammas ideālas, visas analīzes ideālas, ne pa vienu parametru ne mazākās aizķeršanās. Par ceļu kā līdz tam nonākt ir veltīta šīs internetvietnes ‘’Medusmaize’’ sadaļa – ‘’Ceļš uz veselību’’.

Ceru, ka šajā internet-vietnē ievietotā informācija palīdzēs neciest no traģēdijām, kuras ir iespējams novērst.

Tiešaitē pašlaik...

Klātienē 8 viesi un nav reģistrētu lietotāju