attirisanas
 
Mūsdienās cilvēku dzīvesveids ir attālinājies no dabas. Cilvēks dzīvo pašu radītos mākslīgos apstākļos. Civilizācijas progress ir krasi izmainījis zemes ekoloģiju. Uz mums kaitīgi iedarbojas ozona slāņa izmaiņas, klimata anomālijas, paaugstinātais radioaktīvais fons, kā arī ūdens, gaisa un augsnes piesārņojums ar ķimikālijām un skābais lietus. Veikalus ir pārpludinājušas preces ar veselībai bīstamām ķīmiskām pārtikas piedevām. Veikalos gandrīz nav atrodama veselībai draudzīga pārtika. Produktu derīguma termiņi kļūst aizvien garāki, bet cilvēka dzīves ilgums samazinās. Aptiekās zāļu arvien vairāk, bet veselu cilvēku arvien mazāk. Pēc 30 dzīves gadiem lielai daļai cilvēku organisma šķidrumi jau ir stipri piesārņoti. Dažādas kaitīgās vielas un toksīnus organisms uzkrāj savās tauku šūnās un kaulos, to daudzums var sasniegt 4 - 5 kilogramus. Tie negatīvi ietekmē jebkura dzīva organisma veselību, izraisa alerģijas un vājina imunitāti. Tie ir sastopami it visur un nonāk organismā ar piesārņotu ūdeni, pārtiku un gaisu.
Ja organismam nepietiek spēka attīrīties, akūtā slimības forma pāriet hroniskajā formā.
 
Šlakvielas.
Šlakvielas ir atkritumi, kas netraucē un uzkrājas. Tie neiznīcina šūnas. Tikai, kad to ir pārāk daudz, sākas problēmas, piemēram, gļotas – iesnas, klepus, aizturētais ūdens – tūskas, akmeņi – sastāv no mikroskopiskiem kristāliem, kas ir nešķīstoši sāļi, uzkrājas jau no bērnības. Attīrīšanas process no tiem ir grūts un ilgstošs. Tie atrodas ne tikai nierēs, bet arī locītavās un ierobežo kustību diapazonu, var kairināt tās un būt par iekaisuma cēloni. Šlakvielas var uzkrāties asinsvados (miokarda infarkts).
 
Toksīni.
Toksīni ir vielas, kas pat nelielos daudzums bojā un iznīcina šūnas. Tā ir nesena problēma. Toksīni organismā var uzkrāties tik daudz, ka var sākties iekaisuma process. Ārsti domā, ka vainīga baktēriju savairošanās, bet antibiotikas nepalīdz, jo tur ir tik toksiska vide, ka vienkārši nav baktēriju, tās nevar izdzīvot. Ārstēšana aprobežojas ar simptomu noņemšana. Piemēri - prostatīts, cistīts, uretrīts utt. It kā iekaisuma process, kurā jābūt daudz baktēriju, gļotāda iekaisusi, bet baktēriju nav, kaut arī mācību grāmatās rakstīts – iekaisumu izraisa baktērijas.
Toksīni mēdz uzkrāties dehidrēto fēčakmeņu veidā, augšžokļa sinusā, plaušu apakšdaļā, starpšūnu telpā.
Sabiedrībā nākas dzirdēt runājam, lūk tas un tas cilvēks ēd, kā pagadās un nekādu veselības problēmu. Te varbūt divi varianti – pirmais retāk sastopamais, kad kādu laiku izvades sistēma pilnībā tiek galā un problēmas nerodas. Taču biežāk sastopams ir otrais variants, kad cilvēkam nepietiek enerģijas attīrīties. Toksīni krājas un krājas, līdz nobrūk kāda sistēma. Par šādiem cilvēkiem stāsta – viss bija kārtībā, neslimoja, un tad pēkšņi pārsteidza traģēdija.
 
Žults.
Toksīnus vajag inaktivēt un izvadīt ārā, jo tie grauj aknas. Aknas cenšas nepieļaut to atrašanos asinīs. Tām ir milzīgi resursi, tiek uzskatīts, ka pat ja paliek 5% aknu, cilvēks neko nejūt. Diemžēl pat šādu resursu mūsdienu cilvēkam nepietiek. Kad aknas stipri piesārņotas, piemēram, apēdot kaut ko treknu, izpaužas reakcija – galvassāpes, nelaba dūša, roku trīcēšana, drudzis (лихорадка), slāpes. Cilvēks padomā, ka apēdis sabojājušos produktu, bet vaina ir piesārņotas aknas. Aknu normāls attīrīšanās veids ir - izvadīt toksīnus caur zarnām. Tiek izlaista žults, kas satur lielu daudzumu toksīnu. Žults darbojas zarnās kā caureju izraisošs līdzeklis. Toksīni kopā ar žulti ātri iziet cauri un nepaspēj uzsūkties. Ja zarnas ir tīras, tas notiek 20 – 30 minūtēs. Ja tas tā nav, zarnas ir aizdambētas ar gļotām, kas mūsdienās ir ļoti tipiski, žults iestrēgst gļotu kunkuļos (комочках слизи) un sāk uzsūkties asinīs. Un tad mēs attīrīšanās vietā saņemam toksīnus, kas kopā ar žulti uzsūcas asinīs. Atkal nonākot toksīniem asinīs, žults izdalīšanās process tiek nobloķēts un caur zarnām attīrīšanās process nenotiek. Tiek iedarbināts otrais variansts – toksīnu izvadīšana caur nierēm, ko pavada slāpes. Šis variants nav tik efektīvs. Ir vēl trešais variants. Divpadsmit pirkstu zarnā tiek izsviests liels daudzums žults, kura tiek novadīta uz augšu uz kuņģi. Sākas nepatīkama žults vemšana.
 
Ēdot vairākas reizes dienā, attīrīšanās nenotiek.
Oficiālā medicīna runā tikai par vienu zarnu trakta funkciju – uztura pārstrādi un uzsūkšanos, tas ir vajadzīgo asimilē, bet lieko izvada. Taču zarnu traktam ir vēl viens režīms. Tajā notiek attīrīšanās un priekšnoteikums šim režīmam ir uztura neesamība. No audiem, asinīm tiek izvadīti toksīni un šlakvielas caur zarnu sienām tiek ievadīti zarnu iekšienē un tālāk parastā veidā izvadīti ārā. Šie abi procesi nevar notikt vienlaicīgi – vai nu viens, vai nu otrs. Fizioloģijā ir pieņemts, ka cilvēks ēd vairākas reizes dienā. Tādā veidā tiek izslēgts attīrīšanas process. Daļa toksīnu un šlakvielu no zarnām nonāk atpakaļ asinsritē. To bieži vien pavada reibonis un galvassāpes. Šo simptomu izraisīšanā tiek vainots bads, taču vainīgi ir toksīni un pat ne šlakvielas. Cilvēks uzēd, un attīrīšanas process apstājas, arī simptomi pazūd.
 
Badošanās palaiž attīrīšanās procesu.
Bads automātiski palaiž attīrīšanas procesu. Aknām attīrīšanās procesā ir sevišķi palielināta slodze. Pirms badošanās būtu jāpārliecinās, lai nebūtu parazītu tādu kā ankilostomas (visbīstamākā), toxocariasis, opisthorchiasis, lamblijas. Parazītus nevajag iznīcināt, bet jāizdzen, lai samazinātu toksisko slodzi.
Patogēnā mikrofloras nomirst, kad tai nedot piemērotu uzturu, tai vielmaiņas procesi ir ātrāki, un dzīves laiks īsāks, tāpēc badojoties patogenā mikroflora aiziet bojā vispirms.
Radikāli pārejot uz termiski neapstrādātu uzturu uz dārzeņiem un augļiem, notiek strauja organisma attīrīšanās, kas rada lielu slodzi aknām un nierēm. Tiek šķīdināti trombi un ir gadījumi, kad aizsprosto artērijas. Toksīnu izvadīšanā iesaistās arī āda. Uz ādas var uzmesties pumpas. Vielmaiņas attīrīšanas procesus aktivizē strauja temperatūras maiņa, tāpēc labi iederas pirts.
Tikai tad, kad neienāk uzturs, notiek aizkuņģa dziedzera reģenerācija.
 
Kad un ko labāk ēst.
Augļus var ēst gan rītā, gan vakarā. Var ēst, cik grib un kad grib. Visu nosaka apetīte. Vienīgais noteikums – ēst tos atsevišķi, lai labāk asimilējas. Rodas jautājums – kāpēc radušies dažādi dietologu izstrādātie ierobežojošie ieteikumi. Dietologi saprot, ka ‘’tradicionālais’’ uzturs, ko lieto lielākā sabiedrības daļa, neizbēgami piesārņo organismu, tāpēc tika izstrādāti dažādi ieteikumi. Piemēram, neēst pēc plkst. 1800 vakarā. Paanalizēsim, kas notiktu, ja, piemēram, apēstu gaļu ar kartupeļiem vai makaroniem pirms gulētiešanas. Sākumā uztura pārstrādes sistēma pastrādā kādas pāris stundas, bet pēc tam aizmieg. Kamols no gaļas un pārējā iestrēgst uz ilgāku laiku, nekā tas būtu bijis no rīta, kad cilvēks aktīvi kustas un, pateicoties vibrācijai, zarnu trakts strādā ar lielu intensitāti, tāpēc viss ātri iziet cauri. Ja virzīšanās notiek lēni, sākas pūšanas un rūgšanas process, ko zarnu trakts nekontrolē, to dara pūšanas un rūgšanas baktērijas (patogēnā mikroflora). Radušās indīgās vielas izplūst pa visu organismu. Jo ilgāk uzturs uzturas organismā, jo tas vairāk piesārņo. Tāpēc, piemēram, sievietes, kas uztraucas par lieko svaru, strikti ievēro noteikumu – neēst vakarā. Jo, ja izvades sistēma nedarbojas ideāli, organisms, lai kaut cik neitralizētu toksīnu un šlakvielu iedarbību, tos uzkrāj zemādas audos, cerībā sagaidīt labvēlīgus apstākļus, lai izvadītu.
Šie noteikumi neattiecas uz augļiem. Augļi organismu neattīra, arī nepiesārņo. Pat, ja mēs tos apēdam uz nakti, tie paspēj iziet cauri un nerada problēmas. Diemžēl mūsdienu cilvēkam uzturs pa zarnu traktu virzās diennakti un pat trīs. Un šādā situācijā pat svaigi augļi sāks rūgt. Tāpēc vainojami ir nevis augļi, bet lēnais uztura pārstrādes process. Un, ja uztura pārstrādes process ir lēns, vairs ēšanas laikam nav nozīmes, ēd rītā vai vakarā.
 
Par pāriešanu uz dārzeņiem un augļiem.
Ēdot dārzeņus kopā ar augu eļļām, attīrīšanās noritēs labāk. Rupji sasmalcināti dārzeņi, kas faktiski ir ūdenī nešķīstošas šķiedrvielas, veicina zarnu peristaltiku, bet augu eļļa sekmē žults izdalīšanos (ar žulti izvadās arī toksīni). Rupjās šķiedrvielas, no kā sastāv dārzeņi, ūdenī nešķist. Salīdzinājumā ar augļiem, dārzeņus organisms tiešā veidā neasimilē, izņemot biezeņa vai sulas veidā. Taču ar šķiedrvielām barojas labās baktērijas, kas rada organismam daudz vajadzīgu barības vielu. Galvenais labums, kas nāk no augu eļļām, ir taukos šķīstošo gļotu izšķīdināšana. Sevišķi tas aktuāli ir ar gļotām, kuras veidojušās no gaļas produktiem. Tās ir visbiezākās un to šķīdināšanai vajadzīgi tauki. Ja gļotas aizkavējas zarnu traktā, tās vēl vairāk sacietē, līdz pārvēršas par fēčakmeņiem. Arī pievienotās asās garšvielas (mārrutki, ķiploki, pipari utt.), veicina gļotu šķidrināšanu, tātad vieglāku to izvadīšanu. Protams, asās garšvielas darbojas kā pret parazitārais un antibakteriālais līdzeklis, kā arī pastiprina asins plūsmu perifērajos audos.

Pārejot uz svaigiem dārzeņiem un augļiem, pēc zarnu traktu sakārtošanas, taču atkal atgriežoties pie termiski apstrādātā uztura, iespējama caureja, jo organisms ir sakārtojies un pietiek spēka pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no nedabiska uztura. Tā ir ekstremālā attīrīšanās un liecina par veselu zarnu traktu.

 
Termiski apstrādātie augļi un dārzeņi.
Termiski apstrādātie augu valsts produkti piesārņo organismu ar šlakvielām, bet ne toksīniem. Toksīni tajos var būt tikai tad, ja augu audzēšanas procesā tiek izmantoti pesticīdi. Augļus un dārzeņus dara garšīgus to saturā esošās organiskās skābes. Termiski apstrādājot, tās pārvēršas par sāļiem. Katru dienu šie sāļi vairāk vai mazāk tiek izvadīti no organisma, tomēr daļa pakāpeniski uzkrājas visas dzīves garumā. Tieši šī uzkrāšanās ir saistīta ar to, ka bērni ar laiku zaudē lokanību. Vietas, kur sāļi uzkrājas, ir muskuļi, cīpslas, locītavas, kauli. Uzkrājoties arvien vairāk, tie kļūst par visu problēmu cēloni, kas saistītas ar locītavām (artrīts, artroze, reimatisms utt.).
 
Kā pārbaudīt zarnu aizaugšanas pakāpi ar gļotām?
Fiziskā slodze uzlabo zarnu darbību (peristaltiku). Arī zarnu gludā muskulatūras darbība uzlabojas. Vājas peristaltikas pazīme ir caureju izraisošo līdzekļu vājā iedarbība. Lai pārbaudītu zarnu aizaugšanu ar gļotām, vienkāršākais veids ir pieēsties vīnogas. Ja vēdergraizes un vēdera uzpūšanās nav, viss kārtībā. Sevišķi iedarbīga ir svaigu vīnogu sula. Ja no vīnogām vēders uzpūšas, tad no sulas vēl vairāk uzpūtīsies.
Profesionāliem sportistiem, pārtraucot sportot, strauji pasliktinās veselība. Ēšanas ieradumi paliek, bet attīrīšanās faktors (kustības) nav.
 
Kāpēc sejas āda dažiem kļūst sarkana?
Kad asins plazmā līdz galam aknās nesadalītos olbaltumvielu koncentrācija kļūst ļoti liela, tas noved pie eritrocītu skaita palielinājuma līdz kritiskai robežai. Paralēli palielinās hemoglobīna saturs eritrocītos. Uzkrājot hemoglobīnu, eritrocīti paši palielinās izmēros. Droši vien būsiet pamanījuši, ka daudziem sejas āda kļūst sarkana. Tas ir tāpēc, ka palielinājušies eritrocīti nespēj iekļūt sīkajos kapilāros, kas ved caur starpšūnu telpu tālāk uz audu šūnām. Palielinās asins viskozitāte, kas savukārt sekmē trombu veidošanos. Tie ir varikoze, tromboflebīts, insults, infarkts. Katru brīdi miljoniem šūnu mirst un, ja aknas funkcionē daļēji, liels daudzums nesašķeltu olbaltumvielu nogulsnējas uz asinsvadu sienām. Tas ir veids, kā organisms cenšas izsargāties no insulta un infarkta, jo nedrīkst asinīs palielināt to koncentrāciju, tas ir sabiezināt asinis. Liekās olbaltumvielas uzsūcas kapilāru sienās perifērijā, jo tur lēnāka asins plūsma un pārvēršas kolagēnu šķiedrās. Tās uzkrājas asinsvadu šūnu membrānās un apgrūtina šā asinsvada apgādājamā segmentā šūnu funkcionēšanu. Rezultātā novecošanas process notiek ātrāk nekā ieprogrammēts genomā.
 
Pēc alkohola lietošanas var būt divi varianti.
Pirmais – pa nakti organisms sāk attīrīties un izmet lielu daudzumu toksīnu. No rīta paģiras, kas ir klasisks variants, kad notiek attīrīšanās. Ja iedzer atkal glāzi, organisms saprot, ka nevarēs izturēt tik lielu slodzi un pārtrauc attīrīšanos - kļūst labāk.
Otrais variants – organisms turpina detoksikāciju un cilvēkam paliek pavisam slikti. Pārmērīgs toksīnu daudzums asinīs formē noteiktu bloķēšanu smadzenēs, attieksmē pret šo produktu. Cilvēks ilgu laiku pat skatīties uz to nevar.
 
Kas kopīgs visām narkotikām.
Dabā ir iekārtots tā, ka katram dzīvam organisma ir enerģijas rezerve, kas paredzēta visādam gadījumam. Varbūt ārējais faktors, piemēram, jābēg no briesmām, vai iekšējais – kāda slimība (attīrīšanās process). Visas narkotikas vieno tas, ka gan nelegālās (marihuāna, hašišs utt.), gan legālās narkotikas - alkohols, nikotīns, kafija, kofeīns un tam līdzīgas vielas saturošie ‘’uzmundrinošie’’ dzērieni, uz bērniem pat varētu attiecināt šokolādes un saldinātos dzērienus, tie visi atļauj šos rezerves spēkus izmantot brīvā lietošanā. Kaut arī narkotikas šo enerģiju neiedeva, parādās spēku pieplūdums. Tas ir tāpat kā ar naudu, pieņemsim, jums ir uzkrājums nebaltām dienām un jūs pēkšņi sākat to izšķērdīgi tērēt. Vai tad tas nozīmē, ka pēkšņi esat kļuvis bagāts. Spēki vēlāk jāatjauno un jāattīrās, bet tas nav patīkams process. Paģiras, miegainība, depresija, nespēks utt. Medus uz šī fona ir izņēmums, jo enerģiju nevis aizdod, bet dod un pie tam nepiesārņo organismu.
 
Kas ir oksalāti, fosfāti un urāti?
Neorganiskie minerāli izkrīt nogulsnēs, kristalizējas un pārvēršas par dažāda tipa akmeņiem (nierakmeņi, žultsakmeņi). Oksalāti (no gāzētiem dzērieniem, kafijas, koncentrētām tējām, vienmēr rodas no produktiem, kas ļoti skābina organismu). Tie slikti izvadās no organisma. Fosfāti (no piena produktiem). Urāti (no gaļas un arī no piena produktiem).
 
Kas notiek piesārņotā organismā?
Ja esat, samircis lietū un saslimis ar akūtu vīrusa infekciju, vai tas nozīmē, ka kāds iekšējais orgāns ir piesārņots? Tieši tā. Kamēr organismam izdodas tikt galā ar toksīniem, jūs tiekat cauri ar nelielu temperatūru, iesnām un klepu, tad lielāka piesārņojuma gadījumā tās jau ir smagākas slimības. Par organisma piesārņotību liecina ārējais izskats: pasliktinās matu augšana, bāla un krunkaina āda, asiņo smaganas, kustīgi zobi, zem acīm maisiņi, vecuma plankumi, kā arī hronisks nogurums, slikta elpa, pastāvīgi uzpūties vēders (aizcietējumi), nepatīkams ķermeņa aromāts, galvassāpes, locītavu sāpes, alerģiskie izsitumi, trausli nagi, slikta atmiņa, depresija, bezmiegs, lieks svars. Tās visas ir piesārņota organisma pazīmes.
Izcilais amerikāņu ārsts naturopāts Pols Grebs (Paul Chappius Bragg) apraksta gadījumu no savas prakses. Atnāk uz pieņemšanu sieviete un saka, ka darīšu visu, ko liksiet – badošos, veselīgi ēdīšu utt. Taču no kafijas, alkohola un cigaretēm atteikties nevarēšu. Ārsts piekrīt un saka – labi, varat neatteikties. Pēc badošanās un organisma attīrīšanas sievietei radās riebums pret šiem ieradumiem un viņa pati atteicās no tiem. Šis piemērs parāda to, ka, attīrot organismu, var ļoti vienkārši atrisināt daudzās problēmas.
 
Kāpēc sievietes dzīvo vidēji 10 gadus ilgāk par vīriešiem?
Vīrieša organismā radušās skābes un kaitīgās vielas jāneitralizē un jāizvada tūlīt, tāpēc vīrieši ir svīstošais dzimums. Tādā veidā viņi atbrīvojas no kaitīgām vielām. Svīst visniecīgāko fizisko aktivitāšu dēļ. Vīrieša hormoni androgēni kaitīgās vielas nogādā uz matu pamatni, kur notiek to neitralizācija ar mikroelementiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vīriešiem izkrīt mati. Amerikāņu pētnieki ir atklājuši, ka pastāv cieša sakarība starp plikpaurību un sirds infarktu. Bieži vien vīriešiem jau samērā jaunos gados sākās matu izkrišana un paaugstinās asinsspiediens. Rezultāts ir sirds infarkts un insults. Tās ir neveselīga dzīvesveida sekas.
Bet sievietes organisms auglīgajā periodā skābes un kaitīgās vielas uzkrāj asinīs, limfā un pirms mēnešreizēm sievišķie hormoni estrogēni kaitīgās vielas aizgādā uz dzemdi, kur reizi mēnesī ar asinīm tās tiek izvadītas ārā. Pirmsmenstruālais sindroms, kas izpaužas kā viegla aizkaitināmība, migrēna, tūskas (skābju atšķaidīšanai), nav nekas cits kā augsts skābju un kaitīgo vielu līmenis organismā. Kad spējas izvadīt kaitīgās vielas un skābes caur dzemdi beidzas, seko pirmā fāze, kādu laiku sievietes organisms skābes un kaitīgās vielas cenšas izvadīt caur ādu (karstuma viļņi un svīšana), bet, ja sieviete turpina līdzšinējo dzīvesveidu, dzer kafiju, nelieto sārmainu uzturu, stresojas, seko otrā fāze, drīz vien parādās tādas saslimšanas kā osteoporoze, paplašinātas vēnas, reimatisms, parādās pēdu apakšstilbu tūskas, progresē nagu un pēdu sēnīšu saslimšanas.
 
Aplipums uz mēles.
Kāpēc veidojas aplipums uz mēles? Tad, kad organismam nav jāpārstrādā ienākošais uzturs, tas pāriet attīrīšanas režīmā un sāk attīrīties no šlakvielām, tas ir gļotām. Uz mēles redzamās gļotas ir kā aisbergs, tā ir tikai neliela daļa no tā lielā gļotu daudzuma, kas ir zarnās. Gļotas ir ideāla barība dažādām baktērijām, piemēram, veidojas parodontoze.
 
Organisma piesārņojuma slimības.
Āda. – Psoriāze, ekzēma, dermatīti, diatēze un visas alerģijas – cēlonis ir sēnītes, organisma piesārņojums un ūdens trūkums.­­
Nieres. – Smiltis, nierakmeņi – cēlonis ūdens trūkums un organisma piesārņojums.
Aknas. – Arī smiltis žultspūslī un žultsakmeņi (ūdens trūkums, piesārņojums).
Limfātiskā sistēma. – Par tās piesārņojumu liecina izdalījumi no maksts, rīkles, deguna (vīrusi, baktērijas, sēnītes).
Elpošanas sistēma – bronhiālā astma (iemesls - sēnītes, parazīti, ūdens trūkums, piesārņojums), hronisks bronhīts (izraisa – vīrusi, baktērijas, parazīti, piesārņojums, ūdens trūkums). Tiem, kam ir vājums, galvassāpes (intoksikācija), nogurums, hroniski aizcietējumi, vēnu paplašinājumi ķermeņa lejasdaļā (tīram aknas un zarnu traktu), hronisks klepus ar izdalījumiem bez paaugstinātas temperatūras, nieze, svīšana pa naktīm – jātīra zarnu trakts un limfātiskā sistēma.
 
Septiņas organisma piesārņojuma pakāpes.
Mēs iztēlojamies, kādam cilvēkam jāizskatās 20, 50, 70 gados. Faktiski tās ir piesārņojuma pakāpes sekas. Dzīvnieku pasaulē ir citādāk, noteikt vecumu pēc to ārējā izskata ir ļoti grūti. Piemēram, televīzijas pārraidēs milzīgi bari dzīvnieku, kuri savā starpā ne ar ko neatšķiras, ja nu vienīgi ar lielumu.
1. Ārēji it kā vesels cilvēks jūt nogurumu, kļūst nedaudz nervozs, no mutes nāk nepatīkams aromāts. Agrāk tīkamās nodarbes kļūst vienaldzīgas. Cilvēks ir depresīvā noskaņojumā. Tas liecina par nervu kanālu sākotnējo piesārņojumu, kurš vēlāk izraisa kakla osteohondrozi.
2. Nogurumam klāt nāk galvassāpes, laušanas sajūta locītavās, muskuļos, vājums, biežas saaukstēšanās, aizcietējumi vai caurejas, pastiprināta gāzu veidošanās, nepatīkams ķermeņa aromāts.
3. Dažādu alerģisku reakciju parādīšanās. Kā stimulatori var būt visdažādākie alerģēni: ziedputekšņi, sadzīves putekļi, dzīvnieku spalva, zāles, uzturs. Ja organisma piesārņojums pārsniedz pieļaujamo robežu, var sākties biežas galvassāpes, klepus pārejošs astmā ar gļotu un krēpu izdalīšanos. Parādās ādas izmaiņas: sausums, taukainība, celulīts, pinnes. Tādas slimības kā psoriāze, ekzēma, cukura diabēts. Sievietēm novērojami menstruālā cikla traucējumi, dažādi izdalījumi no vagīnas.
4. Organismā sāk veidoties cistas, fibramiomas, papillomas, polipi, adenomas, trombaflebīti, audzēji. Parādās tādas problēmas kā: vājums un sāpes sirdī, hronisks nogurums, prostatīts, hiportonija, migrēna, ādas pigmentācija, ekzēma, psoriāze un paātrināta novecošanās.
5. Cilvēku moka tādas saslimšanas kā radikulīts, akmeņi nierēs un žultspūslī, reimatisms, poliartrīts.
6. Tā kā nervu kanāli ir piesārņoti, signālu pārraide pa tiem nav iespējama. Tas izraisa parēzes, Parkinsona slimību.
7. Onkoloģiskās saslimšanas un pirmkārt tas ir zarnu vēzis. Tā ir imūnās sistēmas galīgā sagrāve, kad vēža šūnas var nekontrolēti vairoties. Faktiski vēzis - tas ir dabas atriebība par nepareizu ēšanu.
 
Pret parazitārais ikdienas uzturs.
Kas attiecas uz parazītiem, tie nav cilvēkam ienaidnieki. Gan patogēnās baktērijas, gan parazīti barojas ar organismā uzkrātām šlakvielām un novājinātām šūnām. Agrāk, kad antisanitārie apstākļi bija daudz vairāk, parazīti cilvēkus neiznīcināja. Jo mazāka dzīvā būtne, jo šaurāks tās barības diapazons. Ja barības nebūs, arī parazītu nebūs.
No parazītiem, kas dzīvo cilvēka organismā, pilnīgi izsargāties nav iespējams, bet kardināli samazināt to ietekmi gan var. Parazītiem nepatīk sīpoli un sīpolloki, ķiploki, dilles, koriandrs, krustnagliņas, kurkuma, citrons, skujas vai skuju ekstrakts, mārrutki, sinepes, lauru lapas, ķirbju sēklas, melnie rutki, redīsi, pētersīļi, propoliss, sēru saturošie pākšaugi (zirņi, pupas un lēcas), visu veidu pipari. Ogas: dzērvenes, irbenes, upenes, pīlādži, upenes, ērkšķogas, upeņu lapas, liepziedu un apiņu tējas.
                                                                                                                   maize150
 

attirisanasmod

 

                      Limfa (cilvēka limfātiskā sistēma).

Limfātiskā sistēma ir viena no pašām sarežģītākajām un svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām, par kuru mediķi zina vismazāk. Limfātiskā sistēma, ko arī sauc par balto dzīvības upi, izvada no organisma beigtās baktērijas, sēnītes, kā arī citus parazītus un to darbības rezultātā radušos toksīnus. Zinātnieki ir konstatējuši, ka 83% no visām indēm un toksīniem atrodas starpšūnu šķidrumā – limfā, kuras svars ir vairāki desmiti kilogramu. Starpšūnu šķidruma pH (sārmu – skābju līdzsvaru) var ātri un vienkārši novērtēt pašam ar latmusa strēmeli, paturot to dažas sekundes mutē. pH līmenim jābūt sārmainam (>7).
Limfātiskai sistēmai nav atsevišķa sūkņa (sirds). Limfas plūsmu nodrošina ap limfvadu esošie muskuļi, kuriem saraujoties, limfa tiek virzīta uz augšu, bet atpakaļ to nelaiž vārstuļi. Ilgi sēžot pie datora vai televizora, nekāda limfas kustība nenotiek un tāpat arī toksīnu izvade.
Limfa pa limfvadiem vienmēr virzās no apakšas uz augšu (no pirkstu galiem līdz centrālajam limfvadam krūtīs), atpakaļ plūst tai neļauj vārsti. Kā jums veic masāžu? Ja tas notiek no augšas uz leju, pretēji limfas kustības virzienam, tiek sagrauta limfas atteces sistēma un iznīcināti limfmezglos mītošie leikocīti, tāpēc masāža jāveic no roku, kāju pirkstiem uz augšu, pa muguru no apakšas uz augšu.
Limfātiskā sistēma ir kā baseins. Pa vienu cauruli ūdens tiek pievadīts, pa otru aizvadīts, bet pašam ūdenim baseinā, jāpaliek ideāli tīram. Kā notiek limfas attīrīšanās? Tā attīrās, ejot cauri limfmezgliem. Katram limfmezglam ir 10 ieejas un tikai viena izeja. Limfmezglos atrodas T- limfocīti, makrofāgi, kas patrulē apkārtējos audos, cīnoties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem, ar kuriem tiem sastopas, tos apēd un nogādā limfmezglā. Tur tas viss tiek sadalīts, pārstrādāts un pēc tam izvadīts. Kādi ir limfas izvadceļi? Tā kā limfa tek no apakšas uz augšu, pirmais izvadceļš sievietēm ir vagīna un vīriešiem uretra. Izdalījumi no vagīnas un uretras liecina, ka organismā ir iekļuvuši nelūgti ‘’viesi’’, kurus nonāvējuši leikocīti. Piemēram, sievietēm pienēde – tā ir organisma izdalītā, nonāvētā sēnīte, bet nav jēgas cīnīties ar beigtu sēnīti, jācīnās ar to, kas ir dzīva un atrodas organismā audos.
Pirmais izvadceļš sievietēm ir vagīna un vīriešiem uratra. Izdalījumi no vagīnas un uratras liecina, ka organismā ir iekļuvuši nelūgti ‘’viesi’’, kurus nonāvējuši leikocīti. Piemēram, sievietēm pienēde – tā ir organisma izdalītā, nonāvētā sēnīte, bet nav jēgas cīnīties ar beigtu sēnīti, jācīnās ar to, kas ir dzīva un atrodas organismā audos.
Otrs limfas izvadceļš ir zarnu trakts, kurā atrodas desmitiem tūkstošu sīku limfmezglu, caur kuriem tiek izdalīts milzīgs daudzums toksīnu.
Trešais izvadceļš ir sviedru dziedzeri, it īpaši tie, kas atrodas padušu ieplakās. Cilvēkam ir jāsvīst, bet ko darām mēs? Lietojam dezodarantus. Un kur paliek indes? Vistuvākajā piena dziedzerī. Tā rodas mastopātijas, piesārņojos piena dziedzera limfātiskais baseins. Tāpēc nelietojiet dezodorantus, kas nobloķē izvadkanālus.
Ceturtais. Deguns. No deguna tek puņķi – beigti leikocīti, baktērijas. Sēnīte caur degunu nekad netiks izdalīta, to limfātiskā sistēma izvadīs caur ādu.
Piektais. Mandeles – angīnas. Streptokoks vienmēr nāk caur mandelēm. Ir neprātīgi izoperēt mandeles un adenoīdus, jo tie ir pēdējā barjera infekcijai uz galvas smadzenēm.
Sestais izvadceļš – balsene. Hronisks laringīts vai faringīts – cilvēkiem ar šīm diagnozēm ir hroniska sēnīšu infekcija vai streptokoks.
Septītais izvadceļš – traheja (traheīti). Jūs moka klepus.
Astotais. Bronhi – bronhīti.
Devītais. Plaušu karsoņi, astma, kurus izraisa limfmezglu nosprostošanās ar baktērijām un sēnītēm. Bronhiālā astma nav alerģiska pataloģija, to izraisa bronhu dziļo limfmezglu nosprostošanās ar baktērijām un sēnītēm. Kā rodas neirodermīts un psoriāze? Tā ir limfmezglu nosprostošanās ar sēnītēm, kas tos ir burtiski ‘’sacementējusi’’, tādēļ āda atver ‘’avārijas’’ izejas ap locītavām un vietās, kur visvairāk koncentrēti limfvadu izvadkanāli.
Limfa virzās no apakšas uz augšu, izejot cauri limfmezgliem, nonāk galvā. Galvā nav limfvadu, tur ir limfas ‘’ezeri’’, no kuriem limfa plūst uz leju, nonāk venozajā asinsritē un sajaucas ar asinīm.
Jums pietūkst locītavas? Liekas, savādi, kas tad te var tūkt. Locītava sastāv no dieviem kauliem ar gludu virsmu un apkārt locītavas somiņa. Izrādās aiz locītavas atrodas liels limfmezgls un, ja to nobloķē baktērijas, piemēram, beta hemolītiskais streptokoks, rodas artrīts (reimatoīdais artrīts), infekciozi alerģiskais poliartrīts – ja skartas daudzas locītavas. Ko parasti mēs darām? Sildām, smērējam dažādas ziedes, lietojam dažādus hormonus. Vai palīdz? Nē. Jo ir piesārņota limfa. Tāpēc ir jātīra limfa.
Ap zarnu traktu koncentrēti ap 300 lieli limfmezgli.
Apkārt kuņģa zarnu traktam koncentrēti ap 300 lielu limfmezglu. Limfvadi pienāk katrā resnās zarnas ielocē, un caur limfmezglu kārpiņām (sosočki) tīrās limfa no ķermeņa apakšdaļas, arī no aknām no kājām, izvadot šlakvielas milzīgā daudzumā. Diemžēl vairumam mūsdienu cilvēkiem to izdarīt nevar, jo izvades kārpiņas ir aizdambētas ar sacietējušām gļotām un fēčakmeņiem, ir aizaugušas ar veselām sēņu micēlijām, to labi redz, veicot zarnu koloskopiju, tas ir izmeklēšanu.
Ja limfmezgli ir bloķēti, sākas sēnīšu, baktēriju, toksīnu izvade caur ādu. Uz ādas parādās dažādi izsitumi un dermatologs liek mums šādas diagnozes: ekzēma, neirodermīts, psoriāze, dermatīts, diatēze. To raksturs atkarīgs no tā, kas dzīvo limfmezglos. Visbiežāk tur atrod sēnītes (dzīvo limfā, tiek izvadītas caur ādu). Ārstējot sēnīšu izraisītus bojājumus ar ziedēm, nekas nebūs līdzēts, jo to attīstības process notiek organismā iekšienē – audos. Dermatologi mūs ārstē pavisam no citas puses, neskarot galveno iemeslu – piesārņotu limfu.
Ja sirds ir pārgurusi un nespēj pārsūknēt asinis, tad kājās aizkavējas nevis asinis, bet limfa. Roku uztūkums ir saistīts ar padušu limfas izvadu necaurlaidību, pietūkuši acu plakstiņi, norāda, ka ir bloķēti sejas un žokļu limfmezgli, tas netieši norāda uz nieru darbības traucējumiem. Mēles aplipums, smaka no mutes, tūskas, bieža saaukstēšanās, iesnas un klepus, asa sviedru smaka, nepatīkams ķermeņa aromāts – tas viss liecina par limfas piesārņojumu. Kuram ir ienācis prātā patīrīt savu limfātisko sistēmu? Zobus mēs tīrām rītos un vakaros, bet smaka no mutes ir un paliek. Daži uzskata, ka šī smaka saistīta ar disbakteriozi zarnu traktā, bet faktiski tas ir saistīts ar limfas piesārņojumu, un smakas avots ir mirušu mikroorganismu kapsēta pie mēles saknes, kur ir limfas izvadi.
Kā attīrīt limfu? Ir zinātniski izstrādāta cilvēka limfātiskās sistēmas attīrīšanas programma. Tās būtība ir šāda. Visas mūsu organisma šūnas dzīvo starpšūnu šķidrumā, kurš vienlaikus ir gan ēdamistaba, gan tualete. Limfā ir hialuronskābe, kas varbūt gēla (kā biezs ķīselis) vai arī šķidrā konsistencē. To ietekmē temperatūra. Pirtī saunā sakarsējoties, limfa sašķidrinās, un sākās svīšana, tāpēc vismaz reizi nedēļā ejiet pirtī, bet, lai labi limfa tecētu, nevajag vairāk par +600C Lai piespiestu limfu kustēties, var izmantot arī limfas stimulatorus, piemēram, lakricas sakni (Licorice Root). Tādā veidā var papildus stimulēt limfas sašķidrināšanos, lai tā tiktu virzīta uz izeju. Šo procesu sauc par limfas stimulāciju un to veic tukšā dūšā. Limfa virzās uz izeju (uz ādu, zarnu traktu). Ja šajā laikā nonāk arī sorbents (aktīvā ogle) vai kāds cits, notiek toksisko savienojumu saistīšana (absorbcija). Pēc sorbenta iedzeršanas vismaz stundu nedrīkst ēst. Limfas attīrīšana var ilgt vienu dienu vai pat veselu mēnesi. Limfa jātīra pēc ķīmijas terapijas, pēc rentgena, pēc antibiotiķu kursa, pēc smagas slimības u.c. Diemžēl reizē ar limfu tiek saistīti un izvadīti mikro un makro elementi, vitamīni, tādēļ pēc limfas tīrīšanas organisms ir jāpabaro ar tiem. Vēl Avicenna laikos teica: vispirms attīries, gavē, padzer ūdeni un nomierinies. Ja tas viss nelīdz, tad ej pie ārsta. Jā ievērosiet frāzes pirmo daļu (attīrīsi limfu un zarnu traktu), tad pie ārsta visticamāk nebūs jāiet. Tā jūs palīdzēsiet ārstiem, atbrīvojot viņus no bezjēdzīga darba.
Kas bojā limfātisko sistēmu?
Ieskatīsimies ātrās apkalpošanas restorāna piedāvājumā. Populārākie ēdieni, piemēram ceptie kartupeļi, kečups, salāti no marinētiem dārzeņiem ar majonēzi un sula no eksotiskiem augļiem. Dabā šādi produkti ļoti ātri bojājas. Nomizotie kartupeļi melnē, tomātu biezenis rūgst, sakultas olas ar piena pulveri ātri vien smako, dārzeņi bojās, un sula rūgst. Taču tas nenotiek. Tas liecina par antioksidantu un konservantu spēcīgu ietekmi. Kāds te sakars ar limfātisko sistēmu? Pirmo triecienu saņem tieši šī sistēma, jo tā ir ļoti jūtīga uz uzturu. Limfā ir milzīgs daudzums fermentu, sevišķi limfmezglos. Tie iznīcina strutas, baktērijas un vīrusus. E-vielas stipri traucē fermentiem veikt šo nozīmīgo funkciju. Nomācot limfocītus, kas darbojas uz fermentu bāzes, nenotiek strutu noārdīšana un veidojas bakteriāla rakstura izsitumi uz ādas. Pavājinās cīņa ar sēnītēm un var parādīties, piemēram, blaugznas, piena sēnīte utt. Turpinot tālāk lietot šādu ‘’pārtiku’’, var nonākt līdz dziļākai organisma aizsardzības funkcijas vājināšanai - cīņas pārtraukšana ar vīrusiem.
Limfātiskā sistēma ir ļoti jūtīga ne tikai pret uzturu, arī pret temperatūru. Ierasts dzirdēt, sapūta vējš – auss sāk sāpēt, pēc aukstas limonādes vai piena - kakls sāka sāpēt, saaukstējās no caurvēja utt. Pareizāk būtu teikt, ka pazeminājās temperatūra limfmezglos par 2 -30C, limfas plūsma pa kapilāriem samazinājās 2 – 3 reizes. Leikocīti, kas katru sekundi iznīcina baktērijas, nenokļuva tiem paredzētajās vietās un baktērijām radās iespēja savairoties. Lai lokalizētu šo infekcijas perēkli, organisms bija spiests mobilizēt imūnsistēmu un paaugstināt ķermeņa temperatūru.
Temperatūra ir spēcīga organisma aizsargreakcija un, ja ierosinātājs ir nopietns, tai jāpieaug līdz 380C. Pie šādas temperatūras asinis ir siltumu necaurlaidīgas. Cilvēks nesvīst un neatdot siltumu. Tas ir imunitātes punkts, kad strauji sāk vairoties, jeb dublicēties leikocīti. Tiem jāsavairojas milzīgos daudzumos. Viss, kas tek no deguna faktiski, ir mirušie leikocīti, baktērijas. Tā ir organisma dabiskā attīrīšanās un mākslīga šo procesu bremzēšana ar medikamentiem nav ieteicama.
 
Osmolaritāte.
Peldēšanās jūrā mums asociējas ar atpūtu un veselības uzlabošanu. Peldoties sāļā ūdenī, osmotiskā spiediena rezultātā, sāls cenšoties izšķīst, no ādas velk ūdeni kopā ar toksīniem un šlakvielām. Notiek attīrīšanās, tātad atveseļošanās.
 
Parazīti.
Vai jūs esat pārliecināti, ka jums nav parazītu?
Ir zināmi vairāk nekā 90 veidu parazīti. Visbiežāk, tas ir 90% gadījumos, tie mitinās tievajā zarnā, taču var būt arī kuņģī, zem mēles, aknās, aizkuņģa dziedzerī, dzimumorgānos, resnajā zarnā un pat smadzenēs vai acu ābolā.
Ir izpētīts, ka parazīti cilvēkam var diktēt garšas tieksmes. Piemēram, bērniem, kuriem ir spalīši, novērojama tieksme uz saldumiem. Pēc atbrīvošanās no spalīšiem, vajadzība pēc saldumiem stipri samazinās.
 
Sulas.
Lietojot sulas lielos daudzumos, cilvēks saņem gan enerģiju, gan barības vielas, vienlaikus nenoslogojot uztura pārstrādes un izvades sistēmas, ļaujot tām atpūsties un uzkrāt spēkus. Kad spēka pietiek, organisms var pabeigt attīrīšanas procesus, kuram iepriekš pietrūka enerģijas. Tāpēc ir tik populāras dažādas sulu diētas.
Ar caureju no organisma tiek izskalots ļoti daudz minerālvielu. Tāpēc labi iederas svaigi spiestas dārzeņu sulas, kas arī veic aknu attīrīšanu. Piemēram, burkānu sula.
Sulas var jaukt visas ar visām. Tās labi asimilējas un organisms nav jāpieradina. Zaļumu sula ir ļoti aktīva, tāpēc attīroties jāuzmanās.
 
Temperatūra ir kā organisma toksiskuma rādītājs.
Ja slims, ēdiens ir lielākais ienaidnieks. Nekāda ēdiena. Zinām, ka cilvēkam liela temperatūra, ēst negribas. Temperatūra ir adenozīntrifosforskābes sintēzes traucēšanas indikators. Organisms enerģiju nevis uzkrāj, bet izdala siltuma veidā. Tāpēc varētu teikt - temperatūra ir kā organisma toksiskuma rādītājs. Caurejas izraisīšana, piemēram ar magnēziju, ir viens no attīrīšanas paņēmieniem.
 
Caureja.
Dizentērija – tā ir spēcīga caureja, organisms attīrīšanai tērē visu ūdeni, tāpēc daudz jādzer, lai atjaunotu ūdens rezerves un pastiprinātu caureju. Caureju nedrīkst mazināt, bet mēs darām bieži vien otrādi. Ja bērnam ir caureja, jādot pēc iespējas vairāk ūdens. Gan vemšanu, gan caureju nedrīkst aizturēt. Notiek organisma attīrīšanās. Tā pati apstāsies, kad organisms būs attīrījies. Ja jūs saindējāties, tad pēc iespējas ātrāk vajag atbrīvoties no šī ēdiena.
 
Ķiploki.
Daži cilvēki apgalvo, ka, ēdot ķiplokus, viņiem paliek nelaba dūša, sākas vemšana un caureja. Tieši tāpēc arī jāēd ķiploki, jo notiek aknu attīrīšanās. Vai, piemēram, no melnā rieksta lapām parādījās izsitumi. Tas nozīmē, ka caur ādu iziet beigtās sēnītes¸ jo kā lai citādi organisms atbrīvojas no tām.
 
Pierei nav jāsvīst.
Padusēs atrodas spēcīgi limfātiskās sistēmas izvadkanāli, caur kuriem tiek izvadīts liels daudzums toksīnu. Uz sejas to nav daudz. Ja padušu izvadkanāli ir piesārņoti un aizsprostoti, svīšana notiek caur visu ķermeni. Pierei nav jāsvīst. Tas liecina par limfas otrās pakāpes sagrāvi un piesārņojumu. Sejai jābūt relatīvi sausai, bet no padusēm jātek. Ja lietojam pret svīšanas dezodorantus, kā lai ķermenis izvada indes?
 
Dodiet bērniem dzert ūdeni.
Bērnam dzimstot, ir iedzimts reflekss, pirms ēšanas dzert. Diemžēl ar krūti barojošās mātes to nesaprot vai nezina, bet bērnam dzert taču gribas. Nomācot dzeršanas instinktu, tālāk dzīvē attīstās katastrofa.
 
Uzturiet asinsvadus ideālā stāvoklī.
Arteriālais spiediens 120/80 ir aksioma, jeb ideālais standarts, kas ļauj optimālajā daudzumā ar arteriālajām asinīm nogādāt vajadzīgajās vietās visu, ko vajag. Ir aprēķināts, ka cilvēka asinsvadu kopējais garums ir tāds, ka ar tiem varētu 8 reizes apjozt zemeslodi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai asinsvadi būtu ideālā stāvoklī.
Kas notiek ar arteriālo spiedienu, ja tiek piesārņoti asinsvadi? Jā asinīs ir 10% neizšķīduši ūdenī šķīstošie sāļi, kuri nogulsnējas uz asinsvadiem, asinsspiediens vairs nav 120/80, bet ir 110/90.
Apakšējais spiediena rādītājs raksturo nieru darbību.
 
Vai tu zināji, ka aknas…
Aknas tērē daudzreiz vairāk skābekļa nekā muskuļi.
Aknās vara trūkums rada nosirmošanu. 80% asiņu aknās nonāk no tievās zarnas, bet 20% no sirds. Caur aknām minūtē izplūst ap 2 litri asiņu, bet diennaktī 2,5 tonnas asiņu. Aknas uzkrāj taukos šķīstošos vitamīnus A, D, E, K, kā arī B12, dzelzi un varu.
Ja sauļojaties, un nevar nosauļoties – problēmas ar aknām.
Aizkuņģa dziedzeris, tikai nelielā daudzumā līdzīgi kā aknas arī uzkrāj toksīnus un izvada tos zarnās. Attīrot aknas, toksīni var nonākt aizkuņģa dziedzerī un, ja to ir pārāk daudz, var sākties iekaisuma process, jeb pankreatīts. Straujā attīrīšanās procesā mēdz parādīties pankreatīta simptomi.
Tīru zarnu biezums ir 2 mm, ja ir gļotas, biezums var sasniegt vairākus milimetrus. Rezultātā izbāzies vēders. Gļotas var svērt vairākus kilogramus. Ja zarnas ir tīras, ideālais uztura atrašanās laiks zarnās ir ap 8 stundām.
Viss, kas vajadzīgs aknām, ir sakārtotas, tīras zarnas. Aknas dažu dienu laikā attīrīsies pašas un nekādu problēmu nebūs.
 
Nieres.
Nieres organismā veic izdalīšanas un koncentrēšanas funkciju, ko regulē tikai viens faktors – izdzertā tīra dzeramā ūdens daudzums nelieliem malkiem, atsevišķi no ēšanas, vai vismaz 15 minūtes pirms ēšanas. Ja ūdens būs silts, mīksts, negatīvi lādēts, tas sāks uzsūkties uzreiz jau tievajā zarnā un pēc neliela laika no nierēm jau ar izšķaidītiem toksiskajiem sāļiem tiks izvadīts ārā kā urīns. Ātra un efektīva attīrīšanās.
Ja ūdens sajauksies ar kaut ko, tas nebūs vairs ūdens. Viss, kas nav ūdens, neskaitās, jo ir kaut kā šķīdums vai piemaisījums ūdenī (kafija, tēja, limonāde, piens utt.). Nierēm tas ir jāatdala, lai iegūtu tīru ūdeni. Tam vajadzīgs daudz skābekļa, pietam šis process ir laikietilpīgs un energoietilpīgs. Var izvadīt tik daudz ūdenī šķīstošo toksīnu, cik ir ūdens, pat ja nieres ir pilnīgi veselas. Par lielu toksīnu daudzumu urīnā ir jāpriecājas, jo to mazāk paliek organismā. Bet, ja trūkst ūdens un šī koncentrācija pārsniedz normu, sāļi sāk nogulsnēties nieru apakšējā daļā un nieres kļūst nedaudz smagākas, tāpēc tās nosēšanās (nieru ptoze). Tā ir nierakmeņu slimības pirmā stadija, kad vēl sīkie kristāli nav saredzami. Otrajā stadijā ar ultraskaņu izmeklējot, var manīt urīna sabiezējumus, bet trešajā jau saredzami kristāli līdz vienam milimetram, tās saucās smiltis. Un kristāli virs viena milimetra – nierakmeņu slimības 4 stadija. Kristālu sastāvs var būt dažāds - fosfāti, oksalāti, urāti arī olbaltumvielas, kurus nevar redzēt ar ultraskaņas aparātu. Starp citu, kalcijs no pārtikas piedevām, ko plaši reklamē, ir bieži sastopams komponents nierakmeņu sastāvā. Cilvēks turpina nepietiekoši dzert ūdeni, bet kalcijs uzkrājas nierakmeņu veidā, jo kaulos jau kalcija vietu aizņēmuši neizvadītie lielmolekulārie toksiskie sāļi.
Šlakvielām uzkrājoties asinsrites sistēmā, organisms cenšas no tām atbrīvoties, izvadot caur ādu un plaušām. Taču, ja tos ir pārāk daudz, sākas uzkrāšana dažādos orgānos – aknas, aizkuņģa dziedzeris, sirds, taukaudos – vēders, gūžas, krūtis, kauli gandrīz visos orgānos un visās vietās. Ar šlakvielu un toksīnu radītām, tas ir viena un tā paša procesa sekām, nodarbojas kardiologi, sirds asinsvadu speciālisti, dermatologi, ginekologi (neauglība), alergologi (pseidoalerģijas), ortopēdi, osteopāti, stomatologi, masāžisti utt.
Nieru funkcija ir atkarīga no membrānu kvalitātes. Galvenais nieru membrānu atjaunošanas mehānisms ir palielināt tauku lietošanu uzturā. Tāpēc ar nieru problēmām visbiežāk saskaras beztauku diētu piekritēji.
 
Toksikoze.
Nieres ir viens no mūsu svarīgākajiem attīrīšanās orgāniem. Daudzi droši vien zina to sajūtu pēc svētkiem, kad ēsts un dzerts viss pēc kārtas, nākamā dienā sāp galva, slikta dūša, gribas dzert. Tie ir toksīni, kas liek par sevi manīt un ar kuru attīrīšanu nodarbojas nieres. Kad toksīnu paliek mazāk, simptomi pazūd.
Toksikoze, kuru pieņemts attiecināt tikai uz grūtniecēm, ir daudzus gadus bez simptomātiska, kamēr sasniedz stadiju, kad simptomi sāk parādīties. Sievietes organismā pēc apaugļošanās notiek kardinālas vielmaiņas procesu pārmaiņas, tā ir embrionālā stadija, pirmās 12 nedēļas, kad bērnam savu orgānu nav. Notiekot straujiem audu formēšanās procesiem, vielmaiņa ir ļoti intensīva. Viens grams embrija audu izdala tikpat toksīnu, cik 100gr pieauguša cilvēka audu. Ja pieaugušajam cilvēkam šūnas dalās vienu reizi 5 - 6 dienās, tad topošam bērnam reizi 2 - 3 stundās. Rezultātā mātes asinīs nonāk milzīgs daudzums toksīnu. Ūdens sāļu vielmaiņas traucējumu pazīme vienmēr ir grūtniecības agrīnā toksikoze. Un sieviete uzzina par grūtniecību no toksikozes. Tie kas skatā seriālus, zina – slikta dūša, reibonis, galvassāpes, tātad iestājusies grūtniecība.
Tā kā toksikoze jau bija un grūtniecība to tikai pastiprināja, mātes organisms embriju var uztvert kā draudu faktoru pašas veselībai no progresējošās toksikozes. Rezultātā spontānais aborts (6 – 9 nedēļā) un, jo lielāka toksikozes pakāpe, jo agrāk tas notiek. Kaut gan ārsti ar bloķējošiem medikamentiem cenšas grūtniecību saglabāt, bet pie vainas taču paliek toksikoze un jānodarbojas ar to.
Vēl viena toksikozes forma ir tūskas, kad organisms cenšas strauji aizturēt ūdeni visdažādākajos orgānos un vietās. Viena no tūsku pazīmēm ir svara palielināšanās un tā straujas izmaiņas. Abas toksikozes formas var noritēt vienlaicīgi.
Ja grūtniecība ir nonākusi līdz 12 nedēļai, organisms būvē dabisko aizsarg membrānu – placentu. Un tas vairs nav embrijs, bet auglis, kam ir izveidojušies visi orgāni. Toksīni caur placentai vairs izkļūt nevar un ar bērnam ar tiem jātiek galā pašam. Beidzot mamma nopūšas – toksiskais trieciens ir beidzies.
 Tipisko patoloģisko procesu kompensācijas mehānisms ir vienāds – uz laiku, lai atslogotu organismu, pāriet uz ātrajiem ogļhidrātiem. Tāpat kā pie hipoksijas, stresa, palielinās tieksme pēc saldā, lai samazinātu toksisko slodzi. Grūtniecei sāk gribēties kartupeļus, makaronus, bulciņas, saldumus utt. Labi vēl, ka saldums ir medus, bet, ja tas ir ķīmiskās pārtikas industrijas izstrādājums… Problēma tā, ka auglim vajag ne tikai enerģiju, bet arī celtniecības materiālus, minerālvielas, aminoskābes, taukstkābes utt. Vajadzīgs balanss. Kādu laiku uz rezervēm var noturēties, tad seko slimības, jautājums tikai, kad un kādas.
Grūtniecība beidzas, toksikoze paliek, sākas toksiskā laktācija. Piena dziedzeri ņem substrātu piena sintēzei no asinīm. Kopā ar barības vielām pienā nonāk arī atlikušo sāļu un toksīnu koncentrāti. Bērns pienu norij un izvemj. Bērna organisms neņem, to ko nevajag. Ārsts ar medikamentiem nobloķē vemšanas mehānismu. Piens nonāk zarnu traktā. Bērnam sāk sāpēt vēders (toksiskā gastroenteropātija). Toksikozē esošā māte pārsvarā lieto ātros ogļhidrātus. Pienā trūkst barības vielu. Bērns raud, gan izsalcis, gan paēdis. Disbioze. Rezultātā seko citas problēmas. Nākotnē - bērns nonāk ātro ogļhidrātu atkarībā. Sevišķi zēniem, tālākā dzīvē tendence uz alu un kafiju.
Mātei ar šādu toksisko pienu laktācija ātri vien izbeidzas. Perspektīvā – krūts fibrozi-cistiskā mastopātija. Sievietes organisms saprot, ka grūtniecība ir briesmas un cenšas to vairs nepieļaut. Sāk darboties aizsargmehānismi pret grūtniecību – psihogēnie faktori, ārpusdzemdes grūtniecība, fibraoma. Ar darbu nodrošināti psihologi, ginekologi, ķirurgi. Rezultāta nav, jo tā ir dietoloģijas un attīrīšanās problēma.