Ilgdzivotji

 

Tie ir Kaukāza kalnos dzīvojošie ļaudis un ne tikai, kuriem 100 gadu vecuma pārsniegšana nav nekas neparasts, tā bija ierasta parādība katrā ciematā. Šajās sejās saskatāma labestība un miers. Vecākajam, 148 vecumu sasniegušajam iedzīvotājam par godu, bija pat 1956. gadā izlaista pastmarka. Arī šāds skaitlis vēl nav galējais vecums. Šie vecie ļaudis zina stāstīt par vēl lielāku vecumu sasniegušajiem saviem laikabiedriem.

Zemāk ir redzami kadri no 40-gadu beigās nofilmētās dokumentālās kinohronikas.

1 2

Tas ir 125 gadīgais Džadžhagba pirms došanās medībās.

 

24  12

 4  9

21  14

Augstu kokā uzkāpušajam, savam 107 gadus vecajam tētim Cmellam Hadzem, viņa jaunākā meita Natella palīdz novākt vīnogu ražu.

 

7  8

Mansurs Kiuts 146 gadu vecumā ir dzīvespriecīgs un aktīvi darbojas augļu dārzā.

 

Alexander Imich  

Un tas ir tipisks mūsdienu ilgdzīvotājs, kurš nedaudz pārkāpis 100 gadu slieksnim. Kā redzams fotogrāfijā, seju klāj papilomas, kas liecina par lielo organisma piesārņojumu.

 
Bet kā ar ilgdzīvotājiem Latvijā.
Arī Latvijā bija ilgdzīvotāji. Kaut arī varbūt nebija pasaules rekordistu ilgdzīvošanā, toties katrā Latvijas nostūrī 100 gadu slieksni pārkāpušo bija vairāk sastopami, nekā tagad visā Latvijā kopā ņemot. Pēc manas vecmātes stāstītā, pat starp radiem tādi bija. Mans vecvectēvs Andrievs nodzīvoja gandrīz līdz 100 gadiem, diemžēl ilgāk nodzīvot neļāva karš, un visi zobi bija veseli. Man jau 20 gados bija milzīgas problēmas ar zobiem. Izriet loģisks jautājums – ‘’Kāpēc?’’ Lai atbildētu, man nācās izstrādāt šo internetvietni.
 
Par to, kā mūs maldina statistika.
Salīdzinājumā ar mūsdienām, agrāk objektīvu iemeslu dēļ, higiēnas līmenis bija krietni zemāks, kas ļāva izplatīties infekcijas slimībām. Sevišķi starp jaundzimušajiem, mirstības līmenis bija augsts. Tāpēc aprēķinot vidējo mūža ilgumu sanāca, ka cilvēki dzīvoja daudz īsāku mūžu. Arī muižās aristokrāti dzīvoja īsu mūžu, jo slimoja ar mūsdienu populārajām slimībām, tā kā fiziski nestrādāja, bieži rīkoja dzīres, kam sekoja pārēšanās. Kaut arī gaļa, ko katru dienu ēda, toreiz bija ekoloģiski tīra, korekcijas mūža ilgumā neizpalika.

Sevišķi liels ilgdzīvotāju skaits bija starp vecticībniekiem. Ticība tiem neļāva ēst dzīvnieku izcelsmes produktus gandrīz 300 dienas gadā. Gavēšanas laikā organisms attīrījās. Plus vēl augsts higiēnas līmenis. Viss ir vienkārši izskaidrojams.

                                                                                                              maize150

Marka
Par godu vecākajam Azerbaidžānas iedzīvotājam 1956. gadā tika pat izdota pastmarka.
 
Ilgdzīvošanas, jeb gerontoloģijas tēma mūsdienās netiek daudz iztirzāta. Plašsaziņas līdzekļos par cienījamu vecumu sasniegušiem cilvēkiem biežāk dzird kontekstā ar sociālajām problēmām - mazajām pensijām, slikto aprūpi utt. Iemesls tam ir banāls – plašsaziņas līdzekļiem arī jāpelna, bet galvenie reklāmdevēji ir farmācija un pārtikas industrija.
Var būt divi Ilgdzīvošanas varianti. Pirmais tāds, kādu mums paredzējusi daba, ja vien tās likumus ievēro, tas ir pārvietošanos bez palīgierīcēm 120 – 140 gados, saglabājot skaidru prātu. Otrais variants - nožēlojama eksistence pie dzīvību uzturošām sistēmām. Šādi gadu skaitļi nav paķerti no fantastiskās literatūras, bet no vēsturiskām liecībām, no arhīvu dokumentu kopijām un dokumentālajām kinohronikām atsaucoties uz konkrētiem faktiem. Tie bija reāli cilvēki, tā ir pāris gadsimtus nesena vēsture.
Dabā ir ieprogrammēts vienmēr virzīties uz izveseļošanās pusi, ja vien tam netiek traucēts.
Nav vienas atsevišķas ilgdzīvošanas receptes. Nodzīvoto gadu skaitlis summējas no daudziem komponentiem ar plus un mīnus zīmi, kurus summējot, katram cilvēkam sanāk savs cipars.
Ko ilgdzīvotāji darīja citādāk un vai mēs arī varam?
Gēni.
Tas laikam ir visērtākais un populārākais attaisnojums – pie visa vainīgi gēni. Taču tā nav. Pārmantotie gēni mūža ilgumu iespaido tikai par dažiem procentiem. Galvenais ir – kādā vidē šie gēni nokļūst. Bet par vidi, kādā tā būs, jāsāk rūpēties krietni agrāk, pirms iestājusies grūtniecība. Diemžēl pēdējā gadsimta laikā grūtnieču toksikoze kļuvusi par pašsaprotamu normu. Toksikozes apstākļos noritējušā grūtniecībā nevar piedzimt vesels bērns. Nepieļaut toksikozi ir iespējams.
Ūdens.
Ūdens jāvērtē ne tikai pēc ķīmiskajām analīzēm, bet arī pēc fizikālajiem parametriem. Jāņem vērā ūdens lietošanas tradīcijas. Ūdens ir viens no svarīgākajiem faktoriem. To viennozīmīgi pierāda ilgdzīvotāju skaita sasaiste ar ūdens kvalitāti. Mūsdienās tehnoloģiski ir iespējams sagatavot ļoti kvalitatīvu ūdeni pat mājas apstākļos.
Adekvātais uzturs.
Adekvāts uzturs – tāds, kādu daba ir paredzējusi cilvēkam kā dzīvnieku sugai, ir galvenais ilgdzīvošanas pamatnoteikums. Neatkarīgi no tā, kur šie cilvēki dzīvojuši - tuvu ziemeļu polāram lokam vai netālu no ekvatora, kā arī kaut kur pa vidu, to uzturā ir saskatāmas vienojošas iezīmes. Tas ir liels, termiski neapstrādāta, augu izcelsmes dzīva uztura īpatsvars ikdienas racionā un mazs dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš, kā arī mērenībā ēšanā. Vai tad tas ir neiespējami? Vajag tikai gribēt.
Nenoplicināta augsne.
Plašsaziņas līdzekļos šī tēma pagaidām netiek plaši iztirzāta, taču tā ir ļoti svarīga. Ilgdzīvotāju koncentrēšanās vietas līdzās ūdenim precīzi sakrīt ar to, cik dotajā apvidū ir bagāta augsne ar visiem cilvēkam nepieciešamajiem minerāliem. Pat viena minerāla deficīts uzturā, perspektīvā neizbēgami atspoguļojas uz veselību. Tie, kas iedziļinājušies šajā tematā, priecājas par katru neuzarto un ar lapu kokiem aizaugušo lauku, kurš atstāts, lai daba to atkal sakārtotu. Naivi cerēt, ka daba pieļaus bezgalīgi ilgi ar intensīvo lauksaimniecību noplicināt augsni. Dabai ir spēcīgi ieroči ar ko savaldīt šos barbarus - slimības. Arī farmācija nepalīdzēs. Žēl, ka tikai cieš nevainīgi cilvēki. Pārejot uz adekvātu uzturu, kardināli samazinās pieprasījums pēc lopbarības, tas nozīmē daudzkārt samazinās augsnes noplacināšana un uzlabojas ekoloģiskā vide. Nelielās platībās, lielas arī nav vajadzīgas, dzīva un minerāliem bagāta augsne – tas ir iespējams.
Elektromagnētiskais starojums un ekoloģiskais piesārņojums.
No globālā ekoloģiskā piesārņojuma iedarbības un elektromagnētiskā starojuma pilnīgi izvairīties nevar, taču ievērojami samazināt kaitīgo iedarbību var gan, piemēram, neiegādāties mikroviļņu krāsnis, izvairīties no Wi-Fi sakaru diapazona izmantošanas, kas ir vēl bīstamāks par mobilos telefonos izmantojamo sakaru diapazonu. Viens no ekoloģiskā piesārņojuma izvairīšanās variantiem varētu būt pārcelšanās dzīvot uz lauku vidi. Latvijā tāda iespēja ir.
ĢMO.
ĢMO produkti vairāk attiecināmi pie masu lēnās ienīcināšanas ieročiem, un ar ilgdzīvošanu tiem nav nu nekāda sakara. Tiek iespaidots zarnu mikrofloras sastāvs, reproduktīvā sistēma un ne tikai. Man pat grūti iedomāties, kādus vēl vajag pierādījumus par ĢMO bīstamību priekš tiem, kas sludina pretējo. Latvijā pagaidām vēl var izvairīties no ĢMO produktiem.
Attīrīšanās.
Aktīva kustēšanās svaigā gaisā, fizisks darbs ikdienā, svīšana un pirts – tas viss saistīts ar attīrīšanos. Kā zināms, samazinoties ienākošā ēdiena daudzumam organismā, pastiprinās attīrīšanās process. Tātad arī badošanās un mērenība ēšana pieskaitāma pie attīrīšanās. Mērenībā ēšanā var būt saistīta gan ar uztura sezonalitāti, neražu utt. Tai skaitā gavēšana, kas, piemēram, saistīta ar reliģiju, arī labi palīdz attīrīties.
Taču izrādās, ka, pat ilgdzīvošanas rekordistiem veicot pēcnāves sekciju, atklājas smagas aterosklerozes pēdas, tas nozīmē, ka, ja būtu mazāks piesārņojums, nodzīvotu vēl ilgāk. Bet nodzīvoja tik ilgi, tāpēc, ka piesārņošanās process bija lēns. Nepiesārņotība, ir ilgdzīvotājus vienojošais faktors un, lai organismu uzturētu tīru, nevajag nekādus brīnumlīdzekļus.
Medicīnas tehnoloģiju sasniegumi.
Tas laikam būs gandrīz vienīgais mūsu pluss, pārskaitot iepriekšējos faktorus. Pie medicīnas sasniegumiem nav jāpieskaita farmācijas industrijas brīnumi, jo dabu nekad neapmānīsim. Dabā ir atrodams viss nepieciešamais, lai cilvēks būtu vesels. Pluss ir tas, ka parādījušās veselības iespējamo problēmu diagnosticēšanas iespējas ļoti agrā stadijā, kad ar dabiskiem līdzekļiem piekoriģēt novirzes ir pavisam vienkārši.
Secinājums – ilgdzīvošana ir iespējama.
Saliekot kopā visus plusus un mīnusus, var izdarīt secinājumu - arī mūsdienās ir iespējams pēc 100 gadu sliekšņa pārkāpšanas, būt tikpat možam un saglabāt skaidru prātu, kā vecajās fotogrāfijās redzamie cilvēki. Vajag tikai zināšanas un gribasspēku.