hormonulidzsv

Hormoni ir ķīmiskie starpnieki, kas palīdz izveidot sakarus starp dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Hormoni un receptori, jeb signālu uztvērēji, darbojas līdzīgi kā atslēga, viens hormons (atslēga) der tikai vienam receptoram (slēdzenei). Daļa receptoru atrodas uz šūnas virsmas, citi uz šūnas kodola virsmas. Hormonus ražo endokrīnā sistēma. (vairogdziedzeris, hipotalāmus, hipofīze, aizkuņģa dziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieru dziedzeri). Pietiek pat ar domu, kas ienāca prātā un jau, izdalās hormoni, kuri nonāk asinsritē un darbojas strikti noteiktā vietā vai orgānā. Tie piedalās visos organisma dzīvības procesos, sākot no šūnu augšanas, līdz siekalu izdalīšanos.
Apkārtējā pasaule - katra emocija, doma, skaņa un smarža producē to vai citu hormonu izstrādi. Hipofīze, kas atrodas galvas smadzenēs, dot signālus endokrīnajiem orgāniem sākt vai pārtraukt ražot hormonus. Vairogdziedzeris regulē vielmaiņas procesus, aizkuņģa dziedzeris insulīnu atkarībā no ienākušā uztura, virsnieru dziedzeris izstrādā kortizolu un adrenalīnu, sievietēm olnīcas estrogēnu un vīriešiem sēklinieki testosteronu.
Nosacīti hormonus, jeb neiromediatorus, varētu iedalīt divās grupās. Pirmā grupa ir tie, kas stiprina veselību, kuri saistīti ar mīlestību, laimi, prieku, ticību, piedošanu, cerību, sapratni, labsirdību, atbildību, pacietību utt. Pazīstamākos varētu nosaukt - oksitocīns, estrogēni, feramoni, endorfīni, serotonīns, fenilacetomīns. Pie otras grupas, kas grauj veselību, biežāk dzirdētie hormoni ir adrenalīns un kortizols. Tie saistīti ar bailēm, naidu, agresiju, greizsirdību, skaudību, atriebību, apvainojumu, nemieru, bēdām utt. Kortizols strauji samazina glikozes līmenī asinīs, organisms izjūt trauksmi, vairojas sliktās emocijas, pasliktinās miegs un atmiņa. Tiek traucēta to hormonu darbība, kas regulē sāta sajūtu, rezultātā notiek pārēšanās ar izrietošām no tā sekām.
Vēl par citiem hormoniem. Baiļu hormonu adrenalīnu, no kura organisms atbrīvojas, to izvadot ar urīnu, asarām un sviedriem, lai pārtrauktu tā izraisīto iedarbību, sevišķi tas attiecas uz vīriešiem, endokrīnā sistēma izdala citu hormonu – noradrenalīnu, kuru varētu nosaukt par adekvātas rīcības un mērķtiecības hormonu.
Dopamīns ir mērķtiecības, motivācijas, kaisles un tieksmes hormons. Ir pat zinātniski izstrādātas teorijas, ka kokaīns, alkohols, nikotīns, arī cukurs, darbojas uz tiem pašiem receptoriem kā dopamīns. Ja dopamīna pietrūkst, bet cilvēks pieradis, ka tā izstrāde tiek mākslīgi stimulēta, pārtraucot stimulēšanu, cilvēks paliek neizlēmīgs, nomākts, dezorganizēts, depresīvs, ko sauc par atkarību.
Oksitacīns - to varētu nosauktu par simpātiju, labvēlības, kā arī rūpju par citu labklājību, hormonu. Piemēram, sievietēm dzemdību laikā palīdz izdzēst nepatīkamas atmiņas, par pārciestām sāpēm, lai neveidotos nepatīkamas atmiņas. Regulē piena izstrādes procesu.
Iepriekš nosauktie hormoni ir tikai neliela daļa no vairāk nekā 500 hormoniem, kuri pilda noteiktas funkcijas organismā. Vairākums to pat nav īsti atklāti, ir tikai nojausma, ka tādi ir. Visus hormonus vieno tas, ka vienīgais to regulēšanas veids ir veselīgs dzīvesveids. Ar uzturu regulāri jāsaņem svarīgākās hormonu ražošanā visnepieciešamākās aminoskābes tādas kā - tirozīns fenilalanīns un treonīns. Piemēram, serotonīna izstrādei vislabāk iederas aminoskābi triptofānu saturošie produkti šokolāde, pētersīļi, avokado, laminārija (jūras kāposti), mandeles, sinepes, sarkanie un čili pipari. Uz mikroelementu trūkumu visjūtīgākais ir vairogdziedzeris, uzreiz tiek traucēta hormonu sintēze. Arī te iederas biškopības produkcija, jo labi var papildināt mikroelementu rezerves, kas vajadzīgas hormonālā līdzsvara uzturēšanai.
Vienlaikus var izstrādāties, gan deaktivizēties dažādi hormoni, veidojot kokteili. Vienu vai otru hormonu īpatsvars var nepārtraukti mainīties. Šajā procesā liela nozīme ir aknām, jo tās veic hormonu deaktivizāciju.
No hormonālā fona, jeb balansa, tas ir atsevišķu hormonu koncentrācijas ir atkarīga mūsu pašsajūta un fiziskais stāvoklis. Minerālvielu deficīts atspoguļojas arī hormonālajā sistēmā, kas izpaužas kā vielmaiņas un hormonālie traucējumi.
Par hormonālajiem traucējumiem liecina, piemēram, bailes par katru sīkumu, pārmērīga impulsivitāte, histēriskums utt. Hormonu trūkums asinīs, hormonālā fona maiņa var būt cēlonis nopietnām slimībām.
Kuņģa un zarnu trakta nervu sistēma ir ļoti sarežģīta un ir faktiski autonomas smadzenes, kuras vada visus uztura pārstrādes procesus. Pat pazaudējot kontaktus ar galvas un muguras smadzenēm, zarnu trakts turpina funkcionēšanu. Ne tikai aizkuņģa dziedzeris, bet faktiski viss zarnu trakts ir pieskaitāms pie endokrīnās sistēmas, jo izstrādā gandrīz visus organisma regulēšanas hormonus, tai skaitā steroīdos un endorfīnos. Zarnu traktā tiek izstrādāts vairāk nekā 90% serotonīna. Uzturs (dažu aminoskābju trūkums) un stress ir tas, kas var ietekmēt tā līmeni. Ja, piemēram, trūkst serotonīna, iestājas depresija, jo tas piedalās nervu impulsu pārsūtīšanā galvas smadzenēs, un psihologi ir izpētījuši, ka tas var būtiski ietekmēt svarīgu un kritisku lēmumu pieņemšanu, kā arī iespaidot agresijas noturēšanu.
Dažas svarīgas aminoskābēs hormonu izstrādei ir iegūstamas tikai ar pārtiku, bet daži hormoni tieši ar pārtiku. Hormonālais fons, kas nosaka mūsu organisma stāvokli, darbaspējas un garastāvokli, ir tiešā veidā atkarīgs no pārtikas, ko lietojam. Reproduktīvās sistēmas problēmas, jeb neauglības, gan vīriešiem, gan sievietēm visbiežākais cēlonis ir tieši hormonālā fona traucējumi.
 
Insekticīdi grauj hormonālo sistēmu.
Ir vielas, kas pat nelielā koncentrācijā viens pret vairākiem miljardiem spēj iznīcināt hormonus, piemēram, insekticīdi. Lai iedarbība notiktu, pietiek pat kontaktēties ar ādu. Insekticīdi ir speciāli radīti, lai sagrautu kukaiņu (lauksaimniecības kaitēkļu) reproduktīvo sistēmu. Intensīvajā lauksaimniecībā izmantojamie pesticīdi grauj cilvēka endokrīno sistēmu, grauj fermentus un traucē uztura pārstrādi. Lietojot ar pesticīdiem piesārņotu pārtiku, jūs nekad nepieveiksiet vēzi. Šāda pārtika iztukšo minerālvielu krājumus organismā.
 
Badošanās.
Badošanās priekš organisma ir stress, kura laikā izdalās divu veidu hormoni – adrenalīns un kortizols, kas ir steroīdais hormons, ko izdala virsnieru dziedzeri. Bioķīmiski notiek tā, ka, izdaloties kortizolam, asinīs īslaicīgi palielinās cukura daudzums, tātad enerģijas pieplūdums. Vienlaicīgi kortizols vājina olbaltumvielu sintēzi, vai pat iznīcina tās, vēršas pret vīrišķo hormonu testosteronu, kas ir olbaltumvielu sintēzes veicinātājs. Kortizolam piemīt pretiekaisuma darbība. Iekaisums, kā zināms, ir imunitātes darbība, tas ir svešķermeņu iznīcināšana. Taču, infekcijām ieilgstot, veidojas autoimūnie procesi, tādi kā, bronhiālā astma, rematoīdie artrīti, psoriāze, dažādas ādas slimības utt..
Tāpēc badošanās ārstniecisko efektu dod tikai līdz 7 dienai, jo pēc tam enerģijas iegūšanai, tiek izmantoti organisma olbaltumvielas. Ūdens dzeršana badošanās laikā ir obligātā. Mēs zinām, ka saslimstot negribas ēst. Tas ir tāpēc, ka ārstnieciskās badošanās laikā notiek pāreja uz endogēno uzturu, kad organisms apēd, piemēram, stafilokokus, streptokokus utt. Ar ārstniecisko badošanos var pieveikt slimības, kas saistītas ar iekaisumiem, bet nevar pieveikt slimības, kas saistītas, piemēram ar hialuronskābes trūkumu, kalcija trūkumu, skrimšļu kvalitāti.
Badojoties ārstēšanu var padarīt efektīvāku, bet jāatceras, ka izārstēt var, tikai tiekot galā ar cēloņiem.
                                                                                                               maize150
 
hormonmod
Aknas.
Par aknām varētu teikt, tas ir mūsu bioloģiskā pulksteņa galvenais orgāns, kurš pilda ap 500 dažādu funkciju. Galvenā no tām ir olbaltumvielu sintēze. No tā kā aknās notiks vielmaiņas procesi, kā notiks olbaltumvielu sintēze, būs atkarīgs, kā darbosies imūnsistēma, cik ātri atveseļosieties, kā sadzīs rētas, kā izskatīsieties un daudzi citi procesi. Otra svarīga funkcija ir attīrīšana no indēm. Bez aknām cilvēks var nodzīvot 3 stundas un mirst no intoksikācijas. Caur aknām diennaktī iziet cauri ap 2000 litru asiņu. Tās darbojas nepārtraukti 24 stundas diennaktī un veic kolosālu lomu toksīnu izvadīšanā, kā arī citas dzīvībai svarīgas funkcijas. Vēl svarīga funkcija, ko veic aknas, ir hormonu sintēze un deaktivizācija.
Katru minūti cauri aknām iziet un izfiltrējas vairāk nekā viens litrs asiņu (80% no tievās zarnas ar barības vielām bagātinātu un 20% ar skābekli bagātinātu asiņu no sirds) Ja kādu iemeslu dēļ aknas šo plūsmu nevar nodrošināt (alkohols, hepatīts, parazīti, saindēšanās utt.), sākas asiņu uzkrāšanās to apakšējā daļā. Tādā gadījumā sāksies apakšējo ekstremitāšu varikozo vēnu paplašināšanās. Uzpamps hemoroidālie mezgli. Aknu filtriem, piemēram, sairstot no alkohola, lai neveidotos caurumi, tie aizvietojas ar savienotāj audiem un cauri tiem vairāk nekas neplūst (aknu ciroze). Līdzīgi tas notiek citos saindēšanās gadījumos. Sākas problēmas ar apakšējo ekstremitāšu venozajām sistēmām - asinsizplūdumi. Visiem, kam hemoroidālie mezgli, paplašinātas vēnas, taisnās zarnas asiņošana - diez vai jāmeklē vainu asinsvados, visdrīzāk ka ir traucēta asins plūsma caur aknām.
Enerģijas tūlītējai lietošanai rezerves diennaktij, organisms var uzkrāt, pārvēršot ogļhidrātus glikogēna veidā, uzkrājot aknās ap 150 gr, bet pārējo muskuļos. Tūlītējās lietošanas enerģijas trūkumu sauc par hipoglikēmiju. Neironi galvas smadzenēs ir visjūtīgākie uz enerģijas trūkumu, jo aiziet bojā 10 sekunžu laikā. Starp citu, medus ir labs līdzeklis pret hipoglikēmisko komu, jo uzreiz dot enerģiju glikozes veidā, kā arī pakāpeniskai lietošanai, salikto cukuru veidā.
Svarīgākais hormonu izstrādātājs ir smadzenēs atrodošais hipofīzes dziedzeris, kurš ar hormoniem regulē pārējo hormonu izstrādi, tādu svarīgu hormonu izstrādi un ievadīšanu asinīs, ko veic endokrīnais vairogdziedzeris, virsnieru dziedzeri, dzimumdziedzeri, aizkuņģa dziedzeris. Savukārt aknas veic šo hormonu deaktivizāciju, jo jābūt hormonālajam līdzsvaram, ja tas tā nav, sākas veselības problēmas. Pirmkārt jau liek manīt ādas nokrāsas maiņa, vielu apmaiņas procesu traucējumi utt. Organisms ir vienots vesels, viss ir savstarpēji saistīts. Visas šūnas aknās pilnībā nomainās 3 - 5 gadu laikā.
Toksīni no zarnu bārkstīm pa asins kapilāriem kopā ar barības vielām, nonāk pa tiešo aknās, kur notiek šo asinīs esošo toksīnu neitralizācija. Tas ir - vispirms tie tiek oksidēti un pēc tam tiek pievienota aminoskābe. Aknas saražo 80% holesterīna. Lai aknas normāli funkcionētu, ir svarīga B un C vitamīna esamība, kā arī nepieciešams lecitīns, vislabāk augu izcelsmes. Tas ir svarīgi, jo mūsdienu toksiskais uzturs aknām rada milzīgu slodzi. Pārlieku lielās slodzes sekas var būt žultsakmeņu veidošanās, tas ir žults sabiezējums, jeb nonākušo toksīnu veidojums. Pašās aknās nav nervu atzarojumu, tās nesāp. Taču simptomu, pēc kuriem noteikt, ka ir sākušās problēmas, ir ļoti daudz. Galvenais simptoms ir nespēks, jo aknas ir galvenais enerģētiskais orgāns. Arī dažāda veida pigmenti uz ādas norāda par problēmām aknās. Rūgtums mutē liecina par žults nokļūšanu limfā, jo žultij ir apgrūtināta caurtece uz zarnu traktu, tā sūcās cauri sieniņām un nokļūst limfātiskā sistēmā, arī smadzenēs (galvassāpes).
Aknās var būt parazīti - lamblijas, apistorki, vai lielāki - cērmes (toksikāri, enterobioze). Var būt vīrusi (A, B, C, E, citomegalovīruss), sēnītes, baktērijas, piemēram, stafilokoks. Tāpat iespējamas ķīmiskās saindēšanās. Visos gadījumos cieš aknu šūnas.
Aknās zinātnieki ir atklājuši četru veidu stobru šūnas. Tas nozīmē, ka ir ļoti labas reģeneratīvās spējas. Pat, ja ir palikuši daži procenti nebojātu aknu, tās var reģenerēt. Galvenais ir atrast cēloni. Lai atjaunotu aknu šūnas, vajadzīgs normāls dzīvesveids, kustība, normāls uzturs, attīrīšanās un aizsardzība. Pie jebkurām aknu saslimšanām nav pieļaujama alkohola lietošana. Maksimālais alkohola daudzums diennaktī, ar kuru aknas var tikt galā, tie ir 1ml 400 grādīga alkohola uz vienu kg svara. Piemēram, cilvēkam, kurš sver 80 kg, tie ir 80 ml. Aknām ļoti nepatīk nedabīgie produkti, liels daudzums tauku, žāvējumi, konservanti, krāsvielas, stabilizētājus utt. Jo ilgāk tauki ir karsēti un, jo augstākā temperatūrā, jo tie vairāk nepatīk aknām. Tāpēc cepšanai izvēlēties termiski noturīgākās eļļas, tas ir rīsu un olīveļļu.
 
Žults.
Žults formējas aknās, tālāk kopā ar deaktivētiem toksīniem nonāk un uzkrājas žultspūslī, kura tilpums ir ap 200 ml. No kuņģa barība nelielām porcijām virzās uz 12 pirkstu zarnu. Uz katru no ēdiena porcijām izdalās žults, kas palīdz pārstrādāt trekno uzturu un pa blakus kanālu no aizkuņģa dziedzera vienlaikus ieplūst sula, kas satur proteāzi, amilāzi un lipāzi. Žults izdalīšanās notiek tikai, ja parādās cietā barība, uz šķidrumiem tā neizdalās. Tas nozīmē, ja cilvēks neēd, bet tikai dzer, žults uzkrājas žultspūslī. Diennakti aknas izstrādā līdz pat 2 litri žults. Ja cilvēks ēd bieži, 12 pirkstu zarna tiek kairināta un visa žults tiek izmantota. Ja ēd reti, ūdenim no žultspūšļa uzsūcoties, palielinās žults koncentrācija, un tā kļūst bieza, apgrūtinās plūšanas spēja. Tāpēc, lai neveidotos žultsakmeņi, optimāli būtu jāēd vismaz 4 reizes dienā, tas ir, lai nebūtu lieli pārtraukumi starp ēdienreizēm. Šī iemesla pēc būtu ieteicami pusstundu pirms gulētiešanas, uzēst šķiedrvielām bagātu ēdienu (dārzeņi, augļi, biezputra ar klijām utt.), kas nenoslogos jūsu, organismu, bet būs piemērots uzturs labām baktērijām, kuras pa nakti jums saražos daudz vērtīgu vielu.
 
Adrenalīns.
Šo hormonu varētu saukt par briesmu hormonu. Dzīvniekam nonākot bīstamā situācijā, paasinās redze, dzirde, saceļas spalvas, un paātrinās pulss, lai labāk muskuļus un centrālo nervu sistēmu nodrošinātu ar asinīm. Lai traumēšanas gadījumā strauji nenoasiņotu, adrenalīns stimulē asinsvadu sašaurināšanos. Tā kā, lai organisma vajadzībām iegūtu papildus enerģiju, tiek veicināta glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, bet, sašaurinoties asinsvadiem, pietrūkst skābekļa, notiek pāreja uz bezskābekļa enerģētiku, kuras rezultātā, glikogēnam noārdoties, izdalās pienskābe. Vēl tiek veicināta tauku noārdīšanos līdz vienkāršākiem taukiem - taukskābēm un glicerīnam.