Liekaissvarsskudra

Dzīvnieki ēd, lai iegūtu enerģiju un šūnu celtniecības materiālu, lai uzbūvētu ķermeni. Citu iemeslu nav, bet cilvēkam ir, turklāt daudz iemeslu. Ja paanalizē, kāpēc cilvēks ēd, sanāk interesants cipars – 90% tas nav izsalkums. Tie ir citi iemesli.

  • Nav ko darīt, vajag uzēst.
  • Tradīcijas. Atnāca viesi, uzklāja galdu, nu kā neēdīsi.
  • Depresija.
  • Svētku reizes mums saistās ar svētku galdu.
  • Nogurums.
  • Nepatikšanas. Sākam ēst.
  • Lietišķās pusdienas. Tas taču nonsenss! Lietas būtu jānokārto sākumā, tad jāēd, jo smadzenēm ēšanas laikā jānodarbojas ar uztura atpazīšanu, lai izstrādātos attiecīgie fermenti, un barība tiktu pilnīgāk pārstrādāta. Sekas – ēdiens slikti asimilējās un šūnas badā.
  • Ēdam pēc paraduma.
  • Bērnam, kurš negrib ēst. Vienu karoti par mammu, ... par tēti utt.
  • Dienas režīms. Pienāca pusdienlaiks, vakariņas. Vakarā vielmaiņas process cilvēkam ir minimāls.

Katrs no mums šos iemeslus droši vien varētu turpināt.

Cilvēks tērē naudu, iegādājas produktu, apēd vairāk kaloriju, nekā iztērē. Ja neatrod lietderīgāku iztērēšanas veidu, dodas uz sporta zāli, lai atbrīvotos no tām. Dodas pie ārsta. Dodas uz SPA salonu. Pērk uztura bagātinātājus notievēšanai. Un tā tālāk. Lai tikai zaudētu svaru. Latvijā gandrīz pusei iedzīvotāju ir problēmas ar lieko svaru. Kāpēc tā notiek?

Lai lieko svaru zaudētu, jābūt pirmkārt, motivācijai (piemēram, tāpēc ka grūti staigāt). Ja jums šī motivācija ir, un patiešām gribat atbrīvoties no liekā svara, tad jāuzstāda sev pamatnoteikums – ēst tikai tad, kad gribas un ne savādāk. Tā ir aksioma bez variantiem. Bads un apetīte ir pilnīgi dažādas lietas. Apetītei nav nekāda sakara ar izsalkumu. Bads ir tad, kad aknās sāk beigties glikoigēns un organisms saka, ka vajag apēst kaut ko treknu vai saldu, kaut gan ēdiena tuvumā nav. Savukārt apetīte ir kad, piemēram, nesen paēdāt, ejat gar kafejnīcu, tur salikti vilinoši ēdieni, kas izraisa apetīti un jūs nolemjat ieēst, taču, kad sākat ēst, aptverat, ka negribat ēst.

Tauki ir iekonservēta enerģija. Tie sastāv no ūdens un enerģijas. Nekā cita nav. Arī tiem sadaloties – ūdens un enerģija. Mēs ar taukiem saņemam enerģiju iekonservētā formā. Viena tauku molekula – 32 ATP molekulas. Visvairāk enerģijas ir augu un dzīvnieku taukos. Lai izdalītos enerģija, jānotiek hidrolīzei. Tas notiek divpadsmit pirkstu zarnā sārmainā vidē. Ja vide nebūs sārmaina, nekāda hidrolīze nenotiks un ogļhidrāti sūksies asinīs un uzkrāsies. Visa enerģija, ko ēdam, gala rezultātā sadalās līdz glikozei.

Medus dot enerģiju uzreiz, jo tur ir jau, gatava glikoze. Arī pārējie medū esošie cukuri – fruktoze, saharoze, maltoze vēlāk divpadsmitpirkstu zarnā hidrolīzes ceļā kļūst par glikozi. Tas nenotiek uzreiz, bet ar laika nobīdi, tāpēc medu varētu pieskaitīt pie lēnajiem ogļhidrātiem.

Ja saņemam vairāk kaloriju, nekā izlietojam, starpība tiek iekonservēta. Taču kaloriju skaitīšana ir ļoti neefektīva, tā ir laika izšķērdēšana. Liekā svara samazinājums, kas panākts ar kaloriju ierobežošanu, reti kad paliek ilgstošs. Ja pietiekoši dzersiet ūdeni,un ja vēl negatīvi lādētu, svars kritīsies – ēdīsiet taukus vai nē. Badošanos nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par svara samazināšanas paņēmienu, jo ar to tiek izjaukts vielmaiņas metaboliskais process, kuru, tā teikt, sašūpojot, pēc badošanos, svars var atgriezties ar uzviju.

Nesabalansēts uzturs un barības vielu nepietiekamība uzreiz noved pie svara paaugstināšanās. Tā organismam ir kā trauksme – jātaisa rezerves (jāuzkrāj tauki). Arī nesagremotā barība (pārēšanās), jo pietrūkst fermentu visu pārstrādāt, rada apburto loku - organisms nesaņem vajadzīgās barības vielas, tāpēc pieprasa ēst vēl un vēl, jo vairāk ēd, jo sliktāk pārstrādājas.

Gāzētajos saldinātajos dzērienos ir milzīgs daudzums cukura. Tonizācija notiek, pateicoties glikozei un kofeīnam.

Iedzimtībai, ko bieži izmanto kā attaisnošanās argumentu liekam svaram, noteicošā loma ir pavisam neliela, tikai daži procenti gadījumos. Pārmantotām tradīcijām ģimenē un sabiedrībā gan ir daudz lielāka loma. Ēdienu izvēles un gatavošanas tradīcijas. Kaitīgie ieradumi, tādi kā, neiet kājām, bet braukt ar mašīnu, liftu utt.

Ir hiperaktīvie cilvēki, kas lielos daudzumos ēd visu, kas pagadās un nav liekā svara. Tas liecina, ka uzturs slikti pārstrādājas, zarnas aizaugušas ar gļotu slāni.

Arī tūskas veido lieko svaru. Ir pilnīgi nepareizs uzskats, ka, parādoties tūskām, jāierobežo ūdens patēriņš. Tieši otrādi, tūskas liecina par nepietiekamu ūdens dzeršanu, ir runa par kvalitatīva dzīva ūdens dzeršanu. Tūskas liecina par nieru mazspēju, jo nevar izvadīt ūdeni no starpšūnu šķidruma, kur tas uzkrājas un veido lieko svaru. Ilgstoši maz dzerot ūdeni, turklāt nekvalitatīvu, ūdenī šķīstošie sāļi nogulsnēsies nieru lejasdaļā. Nieres nostiepsies uz leju, tiek traucēta urīna forsāža (nephroptosis, jeb nierakmeņu slimība).  

Lieko svaru var veicināt ekoloģiskā situācija apkārtnē, kā arī situācija mājoklī. Tā iespaido aknas, kas savukārt saistītas ar glikogēna izstrādi. Arī vīrusi. Piemēram, adenovīruss, iespaido aizkuņģa un iekšējās sekrēcijas dziedzeri, rezultātā pavājinās vielmaiņas procesi. Lieko svaru iespaido arī medikamenti, sevišķi asinis šķidrinošie un locītavu. Tāpat hormonālie pretapaugļošanās preparāti veicina strauju svara paaugstināšanos.

Hormonālie stresi, estrogēnu aktivitāte sievietēm var sekmēt svara palielināšanos. Salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm tas nav tik bīstami, ja nu vienīgi locītavām. Savukārt vīriešiem tauku uzkrāšanās, sevišķi ap jostasvietu, rada daudz negatīvākas sekas. Tādējādi palielinās risks saslimt ar cukura diabētu, išēmiskām sirds slimībām, asinsvadu un citām slimībām. Pazeminās testosterona līmenis.

Ja jums ir liekais svars, tas nozīmē, ka darāt, kaut ko nepareizi. Ar dietu vien nepietiks. Visi iepriekš minētie faktori darbojas vienlaicīgi. Starp ilgdzīvotājiem, cilvēku ar lieku svaru, tāpat kā nav.

Taču efektīvākais solis, lai atbrīvotos no liekā svara, ir pāriet uz adekvātu uzturu, tādu, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba. Jāsakārto zarnu mikroflora un fermentatīvā sistēma, bet to var panākt tikai ar adekvātu uzturu. Kādām baktērijām zarnu traktā ienāks barība, tādas arī tur dzīvos un nekādas brīnum tabletes vai kapsulas nelīdzēs. Atliek vēl rūpēties par ūdens balansu organismā un neaizmirst par hipoksiju.

Jādot barība labajām baktērijām – bacteroidetes tipa baktērijām, kuras pārtiek no rupjajām šķiedrvielām (dārzeņi, zaļumi, augļi, klijas utt.). Tādā veidā aizņemot vietu un neļaujot iemājoties patogēnajām baktērijām, piemēram, firmicutes, kas noārda barību rūgšanas procesā un paliek vairāk kaloriju, ko pārvērst taukos. Jādzer ūdens un jālieto kvalitatīvi tauki, kas nepieciešami hormonu veidošanai. Arī biškopības produkcija var noderēt. Kā zināms dabā labo baktēriju (iekonservētā veidā) bagātākais avots ir bišu maize, tas ir līdzeklis, ar ko atjaunot mikrofloru. Atliek tikai pēc atjaunošanas tās barot, regulāri lietot šķiedrvielām bagātu uzturu un jūs aizmirsīsiet ne tikai lieko svaru, bet arī daudzas citas veselības problēmas. Ar to būtu arī jāsāk. Nevajag nekādas brīnum diētas. Viss ir ģeniāli vienkārši.

                                                                                                                 maize150

                  liekaissvarsmod
Ēst nenozīmē paēst.
Paēst – tas nenozīmē ielikt tikai mutē. Paēst – tas nozīmē ievadīt asinīs, starp šūnu šķidrumā, šūnās. Viss, ko mēs apēdam, pūst un rūgst, noiet 12 metru ceļu un iziet ārā. Tikai pavisam nedaudz 5% asimilējas un nonāk asinīs. Jo mazāk mēs ēdīsim, jo labāk strādās fermenti. Jo labāk strādās fermenti, jo labāk asimilēsies aminoskābes. Jo labāk asimilēsies aminoskābes, jo mazāk gribēsies ēst. Veidojas apburtais loks.
 
Nevis tauki, bet ūdens, jeb tūskas.
Valda uzskats, ka liekais svars, tie ir tauki, bet tā tas nav. Lai samazinātu svaru, cilvēki tērē lielu naudu, pērk taukus dedzinošus preparātus, bet rezultāta visbiežāk nav. Jo līdz pat 80% gadījumos cilvēkiem ar lieko svaru ir vainojamas tūskas, tas ir aizturētais ūdens, ko organisms neizvada, nieres netiek galā ar toksīniem – traucēta detoksikācija. Pat pie badošanās var palielināties svars, jo tie nav tauki, tas ir ūdens. Tās var veidoties visur – muskuļu audos, savienojušos audos, jo kalogēns labi notur ūdeni. Tūskas var veidoties visos orgānos – aknās, tai skaitā smadzenēs (sāp galva). Tūsku sindroma gradāciju veic pēc apakšējā arteriālā spiediena. 80mm dzīvsudraba stabiņa ir normāls spiediens, bet virs 90 mm sākas tūskas sindroma pirmā stadija. Asinsspiediena pirmā mērīšana jāveic no rīta pēc pamošanās, nepieceļoties. Pēc tam dienā un vakarā. Tikai tā var noskaidrot patieso asinsspiedienu.
Kā atšķirt taukus? Tauku uzkrājas uz vēdera un iekšējiem orgāniem. Uzkrāšanās un samazināšanās notiek lēni, vienmērīgi. Nospiežot uz ādas, kur ir tauki, jūtams blīvums, turpretī uz tūskām - sajūtams ļenganums. Salīdzinājuma ar taukiem, liekais svars, ko veido tūskas, ir ļoti svārstīgs.
Alū esošie apiņi un iesals pastiprina diurēzi. No organisma tiek pastiprināti izvadīts kālijs, rezultātā pavājinās sirds muskulis un var iestāties sirds aritmija. Tiem, kas regulāri lieto alu, būtu papildus jālieto kālijs, lai izvairītos no muskuļu tonusa samazināšanās, kas veicina tūskas.
 
Badojoties var palielināties liekais svars.
Badošanās daļēji iederas pie kopējās organisma attīrīšanās, bet nav veids kā risināt problēmas ar lieko svaru. Ilgāk badojoties, sākas olbaltumvielu tērēšana, tas ir muskuļu masa, pārveidojoties glikozē. Tā tauku daļa, kas jūs mulsina visvairāk, tiek tērēta pēdējā kārtā. Badošanās priekš organisma ir trauksme - briesmas dzīvībai. Tāpēc enerģijas un ūdens rezerve, jeb tauki, nākamai reizei tiek uzkrāta ar uzviju. Turklāt tauki ir viena no tām vietām, kur uzkrājas toksīni. Pie novājēšanas, tauki sadeg, Bet toksīni nonāk asinīs un limfā. To bieži vien pavada galvassāpes un sliktā dūša. Palielinoties toksiskajai slodzei, nieres sāk aizturēt ūdeni, rezultātā palielinās svars.
 
Negribiet lieko svaru – ēdiet taukus!
Viena molekula glikozes skābekļa pietiekamības apstākļos mums dot 36 molekulas ATP enerģijas. Ja skābekļa nav – viena molekula glikozes dot tikai 6 molekulas ATP. Tas nozīmē, lai iegūtu vajadzīgo daudzumu 36 ATP enerģijas, organismam jāiztērē 6 molekulas glikozes. Turklāt skābekļa trūkuma apstākļos no 6 molekulām glikozes, radīsies 180 molekulas pienskābes. Citiem vārdiem sakot, kopējais organisma pH līmenis pavirzīsies uz skābo pusi un tiks tērēti sārmainie mikroelementi, sākot ar kalciju, lai dzēstu skābes. Ķīmija: metāls + skābe = sāls. Ja nedzer ūdeni, sāļi, jeb toksīni, netiek izvadīti, strauji palielinās toksiskā slodze.
Viens no skābekļa trūkuma, jeb hipoksijas cēloņiem, ir tauku nelietošana uzturā. Trūkst enerģijas – palielinās glikozes patēriņš – vajag vairāk glikozes (tendence uz saldo) – pārslogojas aizkuņģa dziedzeris un ja nepietiek tauku, nav no kā ražot insulīnu – otrā tipa cukura diabēts. Saldum mīļiem jāpapēta, kas notiek viņu organismā, kas ir ar hipoksiju. Plaušu alveolas sastāvā ir 99% tauku. Ja nav tauku – hipoksija. Ja hipoksija – palielinās toksiskā slodze. Ja palielinās toksiskā slodze – nieres sāk aizturēt ūdeni. Ja sāk, aizturēt ūdeni – parādās liekais svars. Negribiet lieko svaru – ēdiet normālus taukus, protams, ne hidrolizētos.
Tāpēc svaru jāsamazina lēnām pakāpeniski, lai pārkārtotos visas sistēmas (hormonālā, fermentatīvā) un lai nav sarežģījumu. Visiem hormoniem ir holesterīna matrica. Nedrīkst ieturēt beztauku diētas, jo tauki ir vajadzīgi.
 
Insulīns.
Insulīns pilda vairākas funkcijas. Pirmkārt transport funkciju – nogādā glikozi vajadzīgajā vietā, otrkārt sadalošo funkciju – glikozi, ko neizmantoja muskuļi (mazkustība) nogādā aknās ierobežotā daudzumā (150 gr) un pārējo pārvēršanai taukos neierobežotā daudzumā. Tas notiek divu stundu laikā, un tikai pēc tam insulīns piedalās olbaltuma sintēzē. Mūsdienu sabiedrības slikts ieradums ir tā saucamās biežās uzkodas, jeb kafejnīcu sindroms, kurās dominē ogļhidrāti (konfektes, bulciņas utt.). Katru reizi, kad jūs ieēdat tā saucamos ātros ogļhidrātus, izdalās insulīns, kas prioritāri tiek novirzīts to pārstrādei un tikai pēc tam piedalās olbaltumu sintēzē. Biežās no ogļhidrātiem sastāvošās uzkodas nopietni traucē olbaltumu sintēzi, jeb mūsu organisma formēšanu. Tā saucās hiperinsulinēmija. Tāpēc ir svarīgi pilnvērtīgas un kvalitatīvas brokastis, jo tās ir bioķīmisko procesu palaišana organismā, kā arī žults dīkstāves profilakse.
 
Ātrie ogļhidrāti.
Pie ātrajiem ogļhidrātiem pieskaitāms cukurs, šokolāde, iebiezinātais piens ar cukuru, ievārījums, vīnogas, banāni, rozīnes, arī makaroni, kartupeļi (bez mizas sagatavotie), baltie milti un to izstrādājumi, ciete, vārītā desa un cīsiņi, kā arī baltie slīpētie rīsi, saldie vīni. Pie lēnajiem ogļhidrātiem pieskaitāmi, griķu putra, auzu pārslu putra, āboli, aprīkosi, vīģes, žāvētie augļi – plūmes, bumbieres, kā arī medus. Ātrie ogļhidrāti jālieto, kad tuvākajā laikā sagaidāma liela fiziska slodze. Ja slodzes nebūs, tie uzkrāsies tauku veidā, tāpēc ātrie ogļhidrāti nedrīkst būt dominējošie uzturā. Mūsdienu sabiedrības katastrofa ir hipodinamija (mazkustībā), hipoksija (skābekļa trūkums asinīs) un insulīna izdalīšanās procesa sašūpošana (biežās ātro ogļhidrātu uzkodas). Vēl jāpieskaita, to ka mūsdienu stipri pārstrādātajā pārtikā hroniski trūkst hroma. Un, ja nav hroma, glikoze netiek šūnās, bet uzkrājas tauku veidā. Rezultātā liekais svars, cukura diabēts, onkoloģija utt.
 
Cērmes.
Cilvēki, kas inficēti ar cērmēm ir predisponēti iegūt lieko svaru. Ja vēl ir ūdens deficīts, vienīgais veids, kā organismam pasargāties no saindēšanās, ir uzkrāt taukus. Nesadedzinātie tauki tiek izvietoti visdažādākajās ķermeņa vietās un izmantoti kā parazītu radīto toksīnu atšķaidītāji.
 
Celulīts.
Visas šlakvielas, toksīni, ko organisms nespēja izvadīt, jo aknas pārslogotas un zarnas aizaugušas ar gļotām, organismam kaut kur jānoliek. Tauki no asinsrites nonāk zemādas audos un sāk uzkrāties. Tos ir visvieglāk pamanīt. Ja toksīnu nav, veidojas vienmērīgs līdzens slānis. Ja toksīni ir un lielā daudzumā, tiek bojātas audu šūnas, un veidojas rētaudi, āda sāk atgādināt apelsīna mizu (рубцовая ткань). Tas ir celulīts. Agrāk celulīts tika uzskatīts par tipisku sieviešu problēmu, tad tagad toksiskai slodzei strauji pieaugot, tas novērojams arī vīriešiem. Un ir pat novērots bērniem, kaut te par kaut kādu sieviešu un vīriešu hormonālo fonu runāt nevar. No tauku slāņa organisms var atbrīvoties ātri, bet no rētaudiem tas ir ļoti grūti izdarāms. Pilnīgi jāsakārto zarnu trakta darbība, lai nekrātos jauni toksīni, bet esošos primāri var izvadīt tikai caur ādu. Ja āda, kā izvades sistēma darbojas vāji, izvadīšana notiek lēni, vai pat nenotiek.
 
Galvenie liekā svara cēloņi.
  • Mazkustība.
  • Daudz trekna, salda, nedzīva uztura (tukšas kalorijas).
  • Nepietiekama vairogdziedzera darbība, piemēram, trūkst joda vai iekaisums.
  • Hroma trūkums organismā.
  • Organisma piesārņojumsun gremošanas traucējumi.
  • Slikti strādā nieres, tāpēc notiek šķidruma aizturēšana.