Onkologija
 
Pasaulē strauji pieaug saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Katru gadu tā palielinās par 10% Pēc VVO (Vispasaules Veselības organizācija) laika posmā no 2005 līdz 2015. gadam pasaulē nomirs 84 miljoni cilvēku. Pēc Latvijas Onkologu asociācijas prezidenta profesora Jāņa Eglīša sniegtās informācijas, Latvijā katru gadu ar vēzi saslimst 11 000 cilvēku. 6000 atstāj šo pasauli. Pēdējo 10 gadu laikā saslimušo skaits ir palielinājies par 40%. Savukārt mirušo skaits palielinājies gandrīz par 10%. Ar katru gadu arvien vairāk sasirgst cilvēku. Aizvien biežāk vēzis tiek atklāts jau ielaistā stadijā, un tad ārstēšana nav tik efektīva. Onkologi uzsver nepieciešamību ieviest Latvijas nacionālo vēža kontroles programmu. Šobrīd valsts uzskaitē ir vairāk nekā 75 000 onkoloģijas pacientu. Sievietes visbiežāk sasirgst ar krūts vēzi, bet vīrieši ar plaušu un prostatas vēzi. 2014. gadā diagnosticēts lielākais ar vēzi saslimušo skaits pēdējo 10 gadu laikā – gandrīz 1000, no tiem lielākā daļa ir vēl darbspējīgi cilvēki. Ar vēzi mirst gan ļoti bagāti, veiksmīgi un sabiedrībā augsti novērtēti cilvēki, kas varētu ārstēšanai tērēt miljoniem dolāru, gan arī ne tik bagāti cilvēki. Saslimstība lielās pilsētās ir lielāka nekā mazajās. Pētījumi liecina, ka valstīs ar augstu dzīves līmeni tā ir 3 reizes lielāka nekā mazāk attīstītās valstīs.
Vai mēs varam darīt paši, lai uzlabotu situāciju? Izrādās, jā un daudz. Pēc VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) datiem pašlaik par 98% ārstēšana tiek nodota mediķu rakās un tikai par 2% mēs varam iejaukties paši, bet pēc šīs organizācijas apkopotajiem pētījumiem šie 2% (audzēju varēja novērst) var izaugt par 60% un tam pamatā ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī ietver fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, regulāru organisma attīrīšanu un aizsardzību. 11valstis 13 gadus pētīja, kā veselīgs dzīvesveids iespaido saslimstību ar audzējiem un rezultāti izrādījās pārsteidzoši. Cilvēki, kuri lietoja veselīgu pārtiku, pietiekoši kustējās, saņēma antistresa programmu, par 60% mazāk mira ar vēzi. Piemēram, ASV izdala sekojošus vēža riska faktorus:
1) liekais svars,
2) liels dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš
3)maz lieto dārzeņu un augļus (avimitaminoze),
4) mazkustība,
5) smēķēšana,
6) alkohols,
7) dzimumceļa iegūtas infekcijas,
9) piesārņots gaiss,
10) sodrēji un darva,
11) medicīnisku procedūru laikā iegūtas infekcijas (piemēram, C hepatīts).
 
Kas ir ļaundabīgs audzējs (vēzis)?
Katras mūsu šūnas DNS molekulā ir iekodēta informācija par to, kas ir šī šūna un kas tai jādara. Faktiski šūna var būt dzīva vai mirusi. Slimas šūnas nemēdz būt. Vēža šūna ir vesela, pat ļoti vesela. Tikai tai pietrūkst informācijas, ka savlaicīgi jānomirst, jo šī informācija ir izdzēsta. Sanāk, ka šī šūna ir nemirstīga, tāpēc arī ar to ir ļoti grūti cīnīties. Piemēram, kad plaušās ir viena vēža šūna, tad nekas slikts nenotiek, bet ja 90%, tad mēs mirstam no skābekļa trūkuma. Katru dienu organismā veidojas simtiem atipisko šūnu, un, ja vēža bendes limfocīti ir veseli un spēcīgi, tie atpazīst vēža šūnas un nogalina tās. Lai nogalinātu vienu vēža šūnu, vajag 200-400 limfocītu. Vēzis sākas no viena miljona atipisku šūnu. To sauc par perēkli. Tā lielums ir daži milimetri. Vēža šūnas saņem enerģiju no glikozes. Tas ir anaerobs process, bezskābekļa enerģētika. Laiks, no kura viena atipiskā šūna pārvēršas par audzēja perēkli zirnīša lielumā, ir apmēram 4 gadi. Audzēja perēklis savai eksistencei izmanto senu mehānismu, šūnu reģenerācijas mehānismu. Kad organismā ir brūce, šūnas sāk izdalīt asinsvadu augšanas stimulatorus promouterus, kas liek asinsvadiem augt ievainoto audu virzienā, bojātās šūnas saņem enerģiju, skābekli, barības vielas un ievainotā vieta ātri vien sadzīst. Tāpat arī rīkojas vēža šūnas - piesaista asinsvadus. Kad atipiskās šūnas sāk saņemt glikozi un skābekli, sākas strauja vēža progresija. Metastāzēšanās ir pārdzimušo onkoloģisko šūnu dalīšanās, to nokļūšana asinsritē, limfā un iekārtošanās visu veidu audos.
Jaunākie pētījumi liecina, ka galvenie vēža veicinātāji, jeb mēslojums vēzim ir baltais rafinētais cukurs un samazināts Omega-3 taukskābju daudzums uzturā (maz lietojam linsēklu un olīveļļu uzturā) un ir palielināts Omega-6 daudzums. Omega-3 pret Omega-6 jābūt attiecībā 5:1 (šāda attiecība ir linsēklu eļļā un bišu maizē). Ja uzturā dominē omega-6, tiek veicināta brīvo radikāļu veidošanās.
 
Kā mirst vēža šūnas?
Veselās organisma šūnas mirst apoptozes ceļā (pašnāvība pēc programmas). Katru dienu organismā mirst miljardi šūnu ar ieprogrammētu nāvi. Šūnu apvalki sairst, un visu to, kas paliek pāri (aminoskābes, mikroelementi un citas barības vielas), paņem citas šūnas. Turpretī vēža šūna mirst nekrozes ceļā, tas ir, sapūst no iekšpuses, citām šūnām neko nedodot.
 
Vēža rašanās cēloņi. (tieši tādi paši kā citām slimībām)
1. Uzturs.
2. Psiholoģija. (visas mūsu negatīvās emocijas, dusmas vainas apziņā, apvainojums, skaudība, žēlošanās u.c.)
3. Kvalitatīva ūdens trūkums organismā.
4. Organisma piesārņojums ar toksīniem, vīrusiem, baktērijām, parazītiem, sēnēm.
5. Iedzimtība.
6.Traumas.
7. Mazkustīgs dzīvesveids.
8. Iedarbība uz cilvēka biolauku (piemēram, lāsts).
9. Ekoloģija.
10. Medikamenti. (hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi u. c.)
11. Kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohols utt.).
12. Laiks (bioloģiskais vecums).
 
Pierādītas vēža rašanās teorijas.
Vīrusu teorija.
Vīrusi pārprogrammē veselo šūnu DNS molekulu. Vēzi izraisa sekojošie vīrusi:
1) Epšteina-Bara vīruss (infekciozā mononukleoze) izraisa limfomu – limfātiskās sistēmas vēzis.
2) Ģenitāliju herpes vīruss.
3) Citomegalovīruss.
4) Papilomas vīruss. No 16 papilomas vīrusiem 6 ir kancerogēni (vēzi izraisoši).
4) C hepatīta vīruss.
Kancerogēnā teorija.
Eksistē 3000 kancerogēnu, no tiem 150 ir atzīti par vēzi veicinošiem. Visi kancerogēni ir uzlādēti pozitīvi, bet šūna ir uzlādēta negatīvi. Kancerogēniem nokļūstot uz šūnas virsmas, tiek bojāta šūnas membrāna, pēc tam arī DNS molekula, un iedarbinās vēža rašanās mehānisms. Kancerogēni var būt fiziskas, ķīmiskas, un medikamentozas izcelsmes. Fiziskie kancerogēni ir visas starojuma frekvences, sākot no infrasarkanās līdz ultravioletai. Tas ir mikroviļņu starojums: mikroviļņu krāsnis un mobilie telefoni (centieties tālāk no sevis turēt mobilo telefonu sevišķi sarunu laikā), televizoru elektromagnētiskais starojums, ultravioletais starojums, solārijs (solārijā nedrīkst uzturēties ilgāk par 30 sekundēm), kad ir parādījies iedegums, jau ir stipri par daudz. Piemēram, Norvēģijā ar ādas vēzi slimo 5 reizes mazāk nekā Āfrikā. Rentgenstarojums - gamma stari.
Starp 150 pierādītajiem kancerogēniem pie ķīmiskiem var pieskaitīt dažus medikamentus, dažus sadzīvē izmantojamos traukus un plastmasas. Daudz kancerogēnu ir kosmētikā. Pārtikā ir sastopami ksenoestrogēni (viltus hormoni), kas ir herbicīdu sastāvā, ko plaši izmanto lauksaimniecībā. Tie izraisa estrogēnatkarīgu krūts vēža rašanos. Sodrēji un darva (skursteņslauķi biežāk slimo ar ļaundabīgiem audzējiem). Arī alkohols un nikotīns ir pieskaitāms pie kancerogēniem.
Medikamentozā teorija.
Tie ir hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi. Tā ir vibro masāža, kā arī nepareizi veikta masāža, kas izraisa strauju metastazēšanos. Arī zobu pasta ar fluoru (daži ražotāji uz pastām tagad raksta ‘’bez fluora’’). Fluors ir kancerogēns.
Uzturs.
Produkti, kas izraisa vēzi.
1) Krāsvielas E-125 (magoņkrāsas SX) un skābuma regulētāji E-510 (amonija hlorīds), E-513 (sērskābe), E-527 (amonija hidroksīds).
2) Konservants nātrija benzoāts E-211 (marinētie gurķi, biezpienmaizītes, augļu pīrāgi, konservi, salātu piedevas, garneles, pastēte, kosmētika). Lietojot šo piedevu, šūnas nemirst apaptozes ceļā, bet noveco.
3) Alkohols.
4) Cukurs (sevišķi baltais rafinētais).
5) Benzopirēns (kūpinātie gaļas izstrādājumi, sevišķi ar auksto metodi, šprotes).
6) Sāls. Lielā daudzumā ir kancerogēns. Mums nātrijs ir vajadzīgs kā organiskais savienojums, kas atrodas dažādos zaļumos, bet nevis savienojumā ar hloru.
7) Mērces, sausās zupas un pusfabrikāti, viss, kas satur garšas pastiprinātāju E-621 (mononātrija glutomāts).
8) Maize, kas gatavota, pievienojot raugu. Veicina labvēlīgu vidi sēnītēm.
9) Rieksti. Sevišķi zemesrieksti. Samalti rieksti - ideāla augsne pelējuma sēnītei.
10) Konservi. Negatavojiet ziemai daudzos konservus, no kuriem šūna dabū etiķi, sāli un vairāk neko, tāpēc ēdiet dzīvu pārtiku.
11) FastFood ēdieni (burgeri, frī kartupeļi, nageti utt.). Vairākkārt pārkarsētie tauki un trans tauki ir spēcīgi kancerogēni.
12) Trīs kafijas krūzītes dienā par 60% paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi.
13) ĢMO lopbarība un augšanas hormoni – tos plaši lieto putnkopībā un lopkopībā.
Novājinātas imunitātes teorija.
Imūnšūnas leikocīti un limfocīti dzīvo 1-2 dienas. Lai nogalinātu vienu vēža šūnu vajag 200-400 T-limfocītus. Lai leikocīti čakli strādātu, tos vajag labi pabarot (aminoskābes, mikroelementi, fermenti, taukskābes).
Ģenētiskā teorija.
Var būt iedzimts gēns, piemēram, kad organismā tiek izstrādātas olbaltumvielas, kas traucē leikocītiem atpazīt vēža šūnas. Ģenētiski pārmantots, tiek tas, ka uz šūnas virsmas nav dažu olbaltumu, kas aizsargā to pret kancerogēniem. Tieši šis iztrūkums tiek pārmantots. Ne jau pats audzējs ģenētiski tiek pārmantots, bet aizsardzības olbaltumvielu trūkums uz šūnas virsmas vai olbaltumvielas, kas traucē T-limfocītiem atpazīt vēža šūnas. Ģenētiskā pārmantojamība vainojama tikai retos gadījumos.
Audu teorija.
Vācu bioķīmiķis Otto Varburgs 1932. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par to, ka atklāja, ka vēža attīstības process ir anaerobs (bez skābekļa). Vēža šūnas ievietojot skābā vidē, tās izplēšas, bet sārmainā saraujas.
Iekaisumu teorija.
Audzēju attīstībai veicinošu vidi rada hroniski iekaisumi: hronisks olnīcu iekaisums, hronisks pankreatīts, hronisks prostatīts. Lai veiksmīgi cīnītos ar baktērijām, organismam iekaisuma procesi ir nepieciešami, tomēr šo procesu veicinātājs arahidonskābe, ir daudz mazāk jālieto. Tā arī graujoši darbojas uz šūnu membrānām. Visvairāk arahidoskābes ir saulespuķu eļļā (sevišķi rafinētā). Tāpēc rafinēto saulespuķu eļļu var lietot ne vairāk kā 25 gr dienā. To ir atzinuši pasaules vadošie onkologi. Centieties vairāk lietojiet Omega-3 taukskābes un attiecībai pret Omega-6 jābūt ideālajā variantā jābūt 10:1, vismaz 5:1, bet ne otrādi. Šāda attiecība ir olīveļļā, bišu maizē un linsēklu eļļā (ar auksto metodi iegūtā). Starp citu, kvalitatīva olīveļļa smaržo nedaudz pēc zivīm. Eļļas nedrīkst būt rūgtas. Rūgtums nozīmē, ka eļļa ir sabojājusies, jeb oksidējusies.
Parazitārā teorija.
Vēzi var izraisīt tādi parazīti kā toksoplazma, trihomonas, opistorhi (izraisa aknu vēzi), tāpēc, ja ir problēmas ar aknām, izmeklējieties uz lamblijām, opistohiem, toksokarām, C-hepatītu.
Brīvo radikāļu teorija.
Skābo brīvo radikāļu slimība, kas bojā šūnapvalkus un šūnas DNS. Visskābākais brīvais radikālis ir ūdeņradis. Tālāk seko atomārais skābeklis, dažādas skābes (faktiski ūdeņradis), smēķēšana, ekoloģiskā vide utt.
 
 Izmeklēšanas metodes.
1) Vizuālā apskate. (āda, dzimumzīmes, kārpas, piena dziedzeri. u.c.).
2)Ultraskaņas izmeklēšana. (var izmeklēt aknas, nieres, dzemdi, olnīcas, aizkuņģa dziedzeri, krūts dziedzerus, prostatu).
3) Mamogrāfija (krūts dziedzera izmeklēšana).
4) Kompjūtertomogrāfija (izmeklē krūšu un vēdera dobuma orgānus dažādos griezumos).
5)Flurogrāfija (izmeklē plaušu audzējus).
6) Magneto rezonanses tomogrāfija (apskata iekšējos orgānus).
7) Fibrogastroskopija (kuņģa vēža diagnostika).
8) Fibrokolonoskopija (zarnu vēža diagnostika).
9) Citoloģiskā (šūnu apskate mikroskopā).
10)Termogrāfija (meklē vietas, kur ir paaugstināta temperatūra).
11) Pozitronu emisijas tomogrāfija (ievada iezīmētu ar pozitronu emiteriem glikozi, ar to barojas audzēja šūnas, un tās iekrāsojas melnas).
 
Pretvēža dzīvesveids.
Varbūt tas skarbi izklausās, bet pretvēža dzīvesveidā nav vietas solārijiem, infrasarkanajām saunām, fizioprocedūrām, masāžām, sildīšanām, stimulēšanām. Bet kam tad ir vieta? Izrādās vieta ir kustībai, adekvātam uzturam, organisma attīrīšanai.
Kustība.
Ja agrāk ārsti onkoloģiskajam slimniekam teica gulēt un mazāk kustēties, lai neattīstās metastāzes, tad tagad tiek ieteikts pretējais. Ļoti daudzi gadījumi pierādīja, ka normāla fiziska slodze ir ne tikai kā profilakse, bet arī samazina metastazēšanos un vēža izveidošanās risku. Ir atklāts ārstnieciskās fizkultūras iedarbības mehānisms. Fiziskas slodzes rezultātā samazinās taukaudu daudzums (taukaudi ir galvenā toksīnu uzkrāšanās vieta), pazeminās estrogēnu līmenis (samazinās risks saslimt sievietēm ar hormonāl-atkarīgo krūts un vīriešiem prostatas vēzi), samazinās cukura līmenis (bez cukura vēža šūnas iztikt nevar), samazinās citokinīnu daudzums (iekaisuma uzturētāji), paaugstinās imunitāte un leikocītu (vēža šūnu iznīcinātāju) skaits. Žurnāls „Klīniskā onkoloģija’’ (Clinical Oncology) publicēja interesantus datus – primāri izārstētiem cilvēkiem nodarbojoties ar fizkultūru, recidīvi (slimības atkārtošanās) samazinājās par 50-60%. Tas ir ļoti augsts rādītājs. Ieteicams skriet 1-1,5 stundas dienā. Cilvēkam skrienot pēc 1-1,5 stundas sāk izstrādāties laimes hormons serotonīns, kas rada eiforiju. Arī tiem, kas nodarbojas ar sportu grupās ir labāki rezultāti (komunikācija ar līdzīgās situācijās nonākušiem cilvēkiem, pozitīvas emocijas).
Uzturs.
Pretvēža šķīvī var likt.
1. Garšvielas – kurkuma un ingvers.
2. Dārzeņi - ķiploki, puravs, sarkanie pipari, zilie sīpoli, kāposti, ziedkāposti, brokoļi, krāsainie kāposti (indols-3-kardinols (Indole-3-Carbinol)), kas ir kāpostos un brokoļos, ir spēcīgs piena dziedzera pretvēža līdzeklis, protams termiskajai apstrādei, jābūt līdz +450 C temperatūrai). Vēl no dārzeņiem šķīvī var likami - bietes, rāceņi, selerijas, spināti, baklažāni, kabači, mārrutki, burkāni, gurķi, redīsi, kressalāti, rutki, zirņi un pupas, tomāti (satur likopēnu).
3. Eļļas - olīveļļa, linsēklu eļļa.
4. Tējas – zaļā tēja (bloķē vēža šūnas).
5. Ogas - dzērvenes, mellenes, zilenes, kazenes (ogas, kas ir zilā krāsā satur antioksidantus - antocianīdus un proantocianīdus, kas atjauno šūnu apoptozi).
6. Augļi – plūmes, persiki, nektarīni. Arī soja ir labs pretvēža līdzeklis (protams, ne ĢMO). Blakus šķīvim var nolikt glāzi ar labu pretvēža kokteili: soja+zaļā tēja+kurkuma. Šis kokteilis bloķē 3 vēža attīstības mehānismus. Soja bloķē aminoskābju trūkumu, zaļā tēja sakārto apoptozi un notiprina aizsardzību, bet kurkuma asinsvadu paplašināšanos.
7. Kurkuma. Kurkuma ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis. Tās lietošana samazina risku saslimt ar aknu, kuņģa, resnās zarnas, piena dziedzera un asins (leikēmija) vēzi. Kurkuma uzlabo šūnu apoptozi. Ir novērots, piemēram, indieši, kuri regulāri lieto kurkumu, ar plaušu vēzi slimo 8 reizes retāk, resnās zarnas – 10 reizes retāk, piena dziedzera – 5 reizes retāk, nieru – 10 reizes retāk un prostatas pat 50 reizes.
Attīrīšanās.
Regulāri jāveic organisma attīrīšana. Nelīdzēs badošanās, sulu kūres, svīšana pirtī, klizmas un tml. Te nepieciešama sistēmiska, nopietna organisma attīrīšana šūnu līmenī, sākot ar pretparazitārām programmām. (sk. sadaļu Attīrīšanās)
 
Audzēja profilakse.
1. Atbrīvojieties no tādām negatīvām emocijām kā vainas sajūtas, žēlošanās, lepnības, nosodījuma un nicinājuma, naida un vēlēšanās atriebties. Šīs emocijas burtiski „saēd „ jūsu ķermeni.
2. Uzturs. Centieties mainīt neveselīgas ēšanas paradumus. Mazāk lietojiet produktus, kas baro vēža šūnas. Nav ieteicamas tetrapaku sulas, gāzētie saldinātie dzērieni. Toties daudz jādzer dzīvs ūdens. Miris ūdens atņem enerģiju. Dzīvs ūdens satur skābekli, organiskās minerālvielas jonu veidā. Tas ir nedaudz sārmains un ir negatīvi lādēts.
3. Maksimāla aizsardzība pret vīrusiem, baktērijām, sēnītēm, parazītiem. Antivīrusu, antibakteriālas, pret parazitāras, pretsēnīšu programmas. Uzmanīgi ar antibiotikām un hormonālajiem preparātiem.
4. Ja radu vidū ir vēža slimnieks, nopietni jāpievēršas profilaksei, papildus var lietojiet antioksidantus (cinku, selēnu, A un E vitamīnus).
5. Saudzējiet sevi no sasitumiem, traumām.
6. Ikdienā vairāk pārvietojieties kājām, neizmantojiet liftu, vasarā peldēties dabiskās ūdens krātuvēs. Katru dienu vismaz viena stunda fiziskas slodzes.
7. Atbrīvojieties no sliktiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols, narkotikas).
8. Sargājiet sevi no kaitīgā mobilo telefonu, monitoru, televizoru elektromagnētiskā starojuma, izmantojiet neitroniķus. Vasarā sargājiet sevi no saules. Neapmeklējiet solārijus.
9. Regulāri. veiciet organisma attīrīšanas programmas. Vienreiz nedēļā atslodzes diena, vienreiz 3 mēnešos 3 dienu atslodze. Divas reizes gadā veiciet nopietnāku attīrīšanu, tīriet zarnu traktu, izmantojot speciālas programmas. Katru dienu sekojiet, lai izietu vēders.
 
Uzņemieties atbildību par savu veselību.
Onkoloģija ir totālas imūnsistēmas pārslodzes un sagrāves sekas. Ir pasaulē reģioni, kur gandrīz ar šo slimību nesaskaras. Domājiet un analizējiet paši – kāpēc. Nepārejot uz adekvātu uzturu, tas ir, neatslogojot imūnsistēmu, nevar uzveikt šo slimību. Onkoloģija ar lielu varbūtību, zinoši izmantojot dabas līdzekļus, ir uzveicama pat 4. stadijā, nerunājot par zemākām. Tādu piemēru ir pietiekoši. Galvenā problēma cilvēkam ir psiholoģiska rakstura – kardināli mainīt iepriekšējo dzīvesveidu, atbrīvoties no neadekvātas pārtikas izraisītās narkotiskās atkarības. Sāciet jau šodien kaut ko darīt savas veselības labā, jo rīt var izrādīties par vēlu. Lai jums pietiek gribasspēka valdīt pār sevi!                                                                                                                                                                                        maize150
onkologijamod
Ģenētika.
Ģenētiskā nolemtība onkoloģijā ir tikai 2%, tātad 98% atkarīgs no jums. Kamēr onkoloģija nav sākusies, ar profilaksi to novērst ir ļoti vienkārši, pat ar 99% garantiju. Daudzie zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka vēža iespējamās veidošanās kontroles procesā uzturam ir daudz lielāka nozīme par sākumā saņemto kancerogēno vielu daudzumu. Pat spēcīgu ģenētisko noslieci uz onkoloģiju ar uzturu ir iespējams veiksmīgi koriģēt. Piemēram, mutācijas krūts vēža gēnos, piemēram, BRCA1 un BRCA2, šo gēnu klātbūtne pati pa sevi, negarantē slimības attīstību. Vai šie gēni kļūs vai nekļūs aktīvi, galvenā ietekme ir uztura un vides faktoriem.
 
Sēnītes un onkoloģija.
Pēc uzvedības vēzis līdzinās sēnīšu kolonijai, kas uz iztraucēšanu reaģē ar strauju vairošanos. Tas ir uz ķirurģisku apgriešanu vai manipulācijām uz to ar visādiem preparātiem. Starp sēnītēm un onkoloģiju varētu teikt, ka ir saskatāmas paralēles. Arī vēža šūnas necieš nekādus triecienus pret sevi, metastāzējas un ir autonomas. Līdzīgi kā ar sēnēm, izgriežot labdabīgos audzējus polipus, tie strauji savairojas. Ar antibiotikām ir līdzīgi kā onkoloģijā ar apstarošanu – sākumā straujš uzlabojums, iznīcina 70% - 90%. Tālāk seko efektivitātes samazināšanās. Pārtraucot apstarošanu un neveicot citus pasākumus – seko strauja vēža šūnu vairošanās. Pret to tiek izmantoti citostatiķi, kas bremzē šūnu vairošanos, taču tie darbojas arī uz veselajām šūnām, tai skaitā uz imunitātes šūnām, kas ir sevišķi nevēlami.
Ne tikai vēža šūnas, bet arī cistas un miomas uzvedas līdzīgi kā sēnītes. Piemēram, papilomas ir vēža priekšvēstneši – nedrīkst operēt. Labdabīgais audzēja šūnas no ļaundabīgā audzējā šūnām atšķiras ar to, ka tās neiznīcina citas šūna, bet tikai vairojas.
Pasaulē daudzi onkologi pāriet uz fungoterapiju.
 
Ferments perforīns.
Dažu sugu bērza piepēs, tādās sēnēs kā šitaki un zemestauki (phallus impudicus) ir polisaharīds lentinans,, kurš piespiež imūnšūnas šūnas makrofāgus sintezēt lielā daudzumā tādu unikālu fermentu kā perforīns. Šis ferments ‘’izurbj’’ un noārda vēža šūnu apvalkus. Ar nelielu vēža šūnu daudzumu tas spēj tikt galā, ja lielāks daudzums, iesaistās imūnsistēma. Ar gadiem perforīna izstrāde organismā samazinās. Pie temperatūras +380C - +400C perforīns noārdās. Jāņem arī vērā ka mākslīgi izaudzēto sēņu ārstnieciskās īpašības var būt ne tik efektīvas, kā tas ir dabiskā vidē augušām sēnēm.
 
Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.
Augu izcelsmes olbaltumvielas neveicina vēža attīstību, salīdzinājumā ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām. Ne tikai tas, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas līdz galam pilnīgi nesadalās aminoskābēs un darbojas kā antigēns, bet arī, piemēram, gaļā ir dzelzs (hemoglobīns), kas ir spēcīgs ķīmisko reakciju katalizators. Cepot gaļu, rodas tādi briesmīgi mutogēni kā heterocikliskie amīni un nitro zoamīdi, kas veicina onkoloģiju.
Ir novērots, ka reģionos, kur daudz lietoto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un taukus, sievietēm ir 2 – 3 reizes lielāks estrogēnu līmenis, kas savukārt izraisa pastiprinātu šūnu dalīšanos, tai skaitā vēža šūnu.
 
Iekaisums.
Lietojot balto miltu izstrādājumus un cukuru, aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, lai glikoze varētu iekļūt šūnās. Taču līdzās insulīnam vienlaikus izdalās arī tāda viela kā augšanas faktors, kas stimulē šūnu augšanu un iekaisuma faktorus vienlaicīgi. Iekaisums imūnsistēmai palīdz sadziedēt bojājumus. Audzējs šīs iekaisumu veicinošās vielas izdala lielos daudzumos, tādejādi tiek stimulēta šūnu augšana, tai skaitā vēža šūnu. Ar asinsriti tās iekļūst apkārtējos audos, kā arī izplatās tālāk pa visu organismu un turpina izdalīt vielas, kas veicina to augšanu. Ja imūnsistēmā ir kārtībā un nav pārslogota, tā atpazīst šīs šūnas un iznīcina. Onkoloģiskā saslimšana var sākties no 600 vēža šūnām, koncentrējoties tām vienviet. Šis sākumu perēklis var būt tikai magones sēklas lielumā.
Jebkurš ilgstoši noritošs hronisks process šūnu līmenī vai tas ir iekaisums, hipoksija, acidoze, vai kādas vielas trūkums, vai arī organisma piesārņojums utt. agri vai vēlu nobeidzas ar onkoloģisku saslimšanu, jo tiek traucēts šūnu dalīšanās algoritms, kā rezultātā arī rodas vēža šūnas.