toksini

Metabolisma, jeb vielmaiņas procesā neizbēgami rodas toksīni. Tas ir normāli, un organisms ar to veiksmīgi tiek galā. Piemēram, tauki rada acetonu, olbaltumvielas – indols, skatols un merkaptāns utt. Jo kvalitatīvāks produkts, jo mazāk būs šo toksīnu, mazāk noslogosim organismu. Toksīni nav tikai, piemēram, konservanti, pesticīdu atliekas pārtikā utt. Tie var būt pārdozētie vitamīni, organisms paņem tik, cik vajag, bet pārējais tiek izvadīts kā toksīni.

Toksīni iedalās 80% ūdenī šķīstošie un 20% taukos šķīstošie. Organismam pēc iespējas ātrāk tie jāizvada ārā. Tā kā lielākā daļa toksīnu iziet ar urīnu, urīna analīze visprecīzāk raksturo kopējo toksisko situāciju organismā, vēl labāk nekā asinsanalīze.

Bez toksīniem, kuri neizbēgami būs, piemēram, pat vistīrākajā, bioloģiskajā saimniecībā audzētajā gaļā, ir tā saucamie – pievienotie, jeb eksogēnie, kuri nonākuši ražošanas un pārstrādes procesā, piemēram, antibiotikas, augšanas hormoni, lopbarībā esošās kaitīgās vielas utt.

Ja cukura patēriņš pēdējos simts gados uz vienu cilvēku ir palielinājies vairāki desmiti reižu, tad ar eksogēnajiem toksīniem situācija ir vēl dramatiskāka. Šodienas realitāte ir tāda, ka, šie eksogēnie toksīni atrodami gandrīz 99% produktu, kas nopērkami parastajos pārtikas veikalos.

Ražotājiem aromatizatori ir vajadzīgi, nevis lai mums patiktu produkts, bet lai apmānītu mūsu garšas receptorus. Kartupeļi tas ir ciete (ātrais ogļhidrāts), kas ir ievērojami lētāka par gaļu, tāpēc tiek pievienota desas sastāvā. Cilvēks, paņemot gabalu mutē, garšas receptori nosūta uz smadzenēm signālu – gaļa. Apēdām, sāk pārstrādāties, izrādījās, ka kartupeļi. Šūnas smadzenēm saka, ka kartupeļi, smadzenes neizpratnē. Radās pirmais garšas iespaids, ja vienreiz garšas receptorus apmānīja un nokalibrēja uz šo garšu, var turpināt tālāk. Pēc pāris stundām ātrie ogļhidrāti izdega un atkal gribas ēst. Bizness plaukst un ražotājus neinteresē, kāds labums no tā cilvēkam un kas notiks pēc tam.

Attiecībā uz gaļu - jebkura augšanas paātrināšana pasliktina koncentrāciju. Tas nozīmē, ka, jo ātrāk gaļas dzīvnieks audzis, jo gaļa būs mazvērtīgāka. Piemēram, vistas tiek izaudzētas 36 dienās - dabiskos apstākļos vajadzīgs vairāk nekā pus gads. Panākts tas tiek ar dzīvnieku turēšanu mazkustībā un augšanas stimulatoriem. Rezultātā mazvērtīgākas olbaltumvielas, plus toksīni.

Ar augļiem un dārzeņiem līdzīgi. Iegūta maksimāla masa ar minimālu barības vielu daudzumu augsnē. Lai vienkāršāk transportēt un ilgāk uzglabāt, augļi novākti pus gatavi. Plus ķīmiskā apstrāde, lai labāk izskatītos un uzglabātos.

Ja klāt šiem vēl pieskaita pārējos daudzos toksīnu avotus, pēdējā simtgadē toksiskā slodze uz cilvēka detoksikācijas sistēmu ir trīskāršojusies. Tas nozīmē, ka parastajā ikdienas režīmā cilvēka detoksikācijas sistēma draudīgi atrodas uz resursu galējās iespēju robežas.

Neizvadītie toksīni turpina cirkulēt asinīs, un pirmais, kas cieš, tie ir asinsvadi un sirds. Atbildes reakcija būs - asinsspiediena samazināšanās. Vairs nebūs ideālais 120/80, bet mazāks – arteriālā hipotonija. Var būt citi nosaukumi - neiro cirkulārā distonija, veģetatīvā distonija. Tas ir stāvoklis, kam ir viens un tas pats fundamentāls cēlonis – toksīni. Universāls princips – jo vairāk toksīnu cirkulē asinīs, jo zemāks asinsspiediens.

Ja ar urīnu toksīnus izvadīt neizdodas, organisms sāk izvadīt toksīnus, jeb ūdens-sāļu savienojumus, pa šuntējošo ceļu ar sviedriem. Jo sliktāk strādā nieres, jo vairāk jāsvīst. Ja svīšanas mehānisms darbojas slikti, organisms vienalga met ārā toksīnus caur ādu. Kaut ko apēd un pēkšņi parādās izsitumi uz ādas. 90% gadījumos visticamāk, ka tie ir toksiskie dermatīti, jeb neirodermatīts. Pseido alerģija, nevis alerģija.

Ilgstoši turpinoties toksīniem iziet caur ādu, tie neizbēgami nokļūst ādas piedēkļos matos un nagos. Starp citu veicot matu skrīningu, var precīzi noteikt, kad un kādi toksīni ir ienākuši cilvēka orgasmā. Matu izkrišana liecina par toksīnu esamību, un šampūni tur nepalīdzēs, tā ir detoksikācijas aizsargreakcija. Arī trausliem nagiem dažādas nostiprinošas lakas nepalīdzēs, vainīgi neizvadītie toksīni. Dabā ir iekārtots tā, ka viss bioloģiski pārstrādājas, arī izvadītie no ādas toksīni kaut kam garšo. Tās ir sēnītes, blaugznas. Dermatologi ieviesuši dažādus nosaukumus - trihofītija, demodekoze, mikrosporija. Kamēr kaut kam būs barības bāze, ar urīnu savlaicīgi neizvadītie toksīni, dažādas ziedes un procedūras būs maz efektīvas un turpināsiet kasīties. Viss ir ļoti vienkārši, uz cilvēki nezināšanas rēķina, pelnu milzīgu naudu farmācija un kosmētika.

Caur ādu iziet sīkie toksīni, bet ir vēl tā saucamie lielmolekulārie toksīni, kuri caur ādu netiek. Atliek vien organismam tos kaut kur noslēpt, lai netraucē. Kauli, kas ir savienojošie audi kalogēni, kuros izvietots kalcija-fosfora komplekss, lai kalogēnu savienojošai matricai piedotu elastību un mehānisko noturību. Process notiek pakāpeniski vairāku gadu garumā, kalcija-fosfora vietā kaulos tai skaitā zobos, tiek izvietoti sāļu savienojumi – fosfāti, urāti, oksalāti utt. Kauli sāp, tie paliek trausli un zaudē mehānisko noturību. Mēs to pazīstam kā - osteoporoze, ortoze, osteohondroze utt. Kalcijs, ko tik plaši reklamē, kaulos neies, kamēr tā vietu aizņem toksiskie sāļi. Tikmēr hirurģi, stomatoloģi, osteopāti, fizioterapeiti ar visdažādākajām procedūrām, visi būs nodrošināti ar darbu.

Vēl ir gaistošas toksiskas vielas, kas tiek izvadītas ar gaisu, ko mēs pazīstam, piemēram, nepatīkama smaka no izelpas pēc alkohola lietošanas (aldehīdi, ketoni). Smaka no mutes ir toksīnu pazīme un pēc tās var noteikt, kādi toksīni tie ir. Ķermeņa dezodoranti, mutes skalojamie līdzekļi un mēles tīrīšana, smaržīgās zobu pastas nepalīdzēs.

Cēlonis visam ir viens – toksīni. Var to saukt par toksikozi, intoksikozi, intoksikāciju, organisma piesārņojumu utt. Būtība nemainās.

                                                                                                       maize150

toksinimod
Toksīnu izvadīšana.
Normālā veidā cilvēks toksīnus izvada caur nierēm un zarnu traktu. Ja šīs sistēmas netiek galā, sāk darboties rezerves varianti izvadīšana caur plaušām (klepus, stafilokoki, streptokoki, bronhiālā astma, hemoroīdi, adenoidīti, otīti, haimorīti utt.) un ādu (izsitumi, nieze, ekzēmas, psoriāzes, parrapsoriāzes, toksikodermija utt.). Starp citu, plaušās toksīni nonāk no sigmveida nodaļas zarnās, kas atrodas netālu no zarnu izejas. Nepatīkama izelpas smaka, kā arī sviedru smirdēšana, liecina par nopietnu organisma piesārņojumu. Caur ādu jāizdalās tikai sviedriem, bet, ja toksīnu ir pārāk daudz, tie tiek izvadīti caur ādu.
 
Locītavu iekaisums.
Locītavu iekaisums – tas ir limfātiskās sistēmas sakāve. Tūskas var būt tikai limfātiskas. Ne jau asins aizturējies kāju tūskās, bet limfa. Elefantiāze ir, kad aizdambējas cirkšņu limfmezgli un šķidrums nevar pacelties. Roku pietūkums – tā ir padušu limfmezglu aizdambēšanās. Acu pietūkums – apakšžokļu un sejas limfmezgli. Tas netieši liecina par nieru aizsprostošanos. Ja nieres izvada mazāk šķidruma, nekā vajag, tad tas paliek organismā un rezultāts redzams jau uz sejas. Limfātiskajā sistēmā atrodas ap 80% procentu no organismā esošajiem toksīniem, tai skaitā sēnītes, baktērijas, beigtās šūnas. Kvalitatīva ūdens dzeršana pietiekamā daudzumā, regulāra iešana pirtī un svīšana ir tas, kas var palīdzēt attīrīt limfātisko sistēmu.
 
Neēdiet pārceptus taukus!
Mums nav fermentu priekš pārceptiem taukiem, tāpēc tie organismā rada toksisku iedarbību. Neēdiet pārceptus taukus!
 
Aknas jūtīgas pret temperatūras maiņu.
Aknās pietiek izmainīt temperatūru tikai par pus grādu, lai tās pārtrauktu pildīt savu funkciju attīrīšanu un toksīnu izdalīšanu.
 
Dezodoranti.
Padušu rajonā mums ir lieli, svarīgi limfmezgli. Pa tiem ar sviedriem no limfātiskas sistēmas organisms izvada indes un toksīnus. Bieži vien reklāmas iespaidā, vēloties sausas paduses, daži iegādājas dezodorantus, kas bloķē sviedru izdalīšanos. Ķīmiskās vielas iekļūst cauri limfmezglu sienām un bloķē sviedru izdalīšanos. Kur likties toksīniem? Sievietēm tie ir piena dziedzeri. Ja vēl stingrs krūšturis, stresi un sēdošs darbs – nopietnas veselības problēmas nav tālu. Ar dezodorantiem drīkst neitralizēt smakas, bet nekādā gadījumā nedrīkst bremzēt to izdalīšanos.
 
Termiski apstrādāts uzturs.
Termiski apstrādātu uzturu organisms uztver kā toksīnu, tāpēc vērš visus resursus to padarīt nekaitīgu un izvadīt no organisma. Tiklīdz ienāk šķiedrvielas un dzīvs uzturs, kas spēj pats sadalīties, tā kuņģa un zarnu trakts, organismam dot signālu, izmantot resursus tam, kam tie paredzēti – veselības atjaunošanai, veikt attīrīšanu, pildīt reproduktīvo funkciju, novecojušo audu nomaiņa utt.
 
Smaka no mutes.
Par pamatu nepatīkamai smakai no mutes ir olbaltumvielu sadalīšanās. Galvenās vielas, kas rada smaku ir lidojošie sēra savienojumi. Reizēm smaka liecina par zobu vai smaganu slimībām, taču ir arī citi faktori, kas to rada. Starp tiem ir deguna un kakla slimības, nepareizs uzturs, paaugstināts smago metālu daudzums organismā¸ aizcietējumi, kuņģa slimības, cukura diabēts, aknu funkcijas traucējums, disbakterioze zarnās.
 
Alkohols.
Ja asinis apskatās pēc 50 gr degvīna iedzeršanas, pavērsies pārsteidzoši laba aina. Sliktais holesterīns izšķīdis, asinis kļuvušas sārmainākas. Taču, ja iedzer vairāk, aina strauji pasliktinās. Attīrīšanās nenotiek, jo organisms piesārņojas ar alkohola sadalīšanās produktiem. Turklāt alkohols paātrina magnija izdalīšanos no organisma. Ar to ir izskaidrojama kontroles zaudēšana alkohola lietotājiem. Tomēr jāatceras, ka nav nekaitīgu alkohola devu. Ne jau ar alkoholu asins sārmainību un holesterīnu jāregulē.