uzturabagatin

Sākot runāt par uzturu bagātinātājiem, sākumā būtu jāakcentē – vispirms uzturs un tikai pēc tam uztura bagātinātāji. Jo uzturs ir galvenais avots, no kurienes mēs saņemam enerģiju un visu, no kā mēs sastāvam, tāpēc ar uztura bagātinātājiem to aizvietot nevaram, varam tikai papildināt un koriģēt iztrūkstošo, jeb mēģināt pietuvināt optimālajam līmenim.

Uztura asimilācija ir ļoti sarežģīta bioķīmiskā sistēma. Tajā iesaistās tūkstošiem vielu, kuras katra atsevišķi, gan kopā, rada iespaidu uz veselību. Gandrīz nepastāv varbūtība, kad kāda atsevišķa viela pārtikas piedevu veidā aizstās pilnvērtīgu ēdienu. Ar pārtikas piedevām nevar ilglaicīgi atrisināt veselības problēmas, bet drīzāk radīt blakusparādības. Mūsdienu neveselīgā uztura radītās problēmas nevar atrisināt ar pārtikas piedevām, lai arī ko mēģina iestāstīt uztura bagātinātāju ražotāji un izplatītāji, jo viņiem tas ir bizness.

Vielu savstarpējā mijiedarbība, kā arī to iedarbība ar organismā esošām vielām ir neiedomājami sarežģīts process. Uztura vērtību nevar tikai vērtēt pēc tajā ietilpstošo vielu kopējās summas. Šīs vielas katrā produktā savienotas visdažādākajās kombinācijās. Uzturvielām kombinējoties, to vērtība kardināli mainās. Sajaucoties ar siekalām, sākas gremošanas process. Nav iespējams izsekot organismā notiekošajiem visiem smalkajiem procesiem. Ķīmiskās reakcijas, sākot ar šūnām, līdz pat visam organismam, to norisi vada smalki iekšējas kontroles mehānismi, kuri nosaka, kad notikt ķīmiskai reakcija, kur un cik daudz aizvadīt, radušās vielas.

Jāsaprot, ka nav tā, ka uztura bagātinātājos ietilpstošās barības vielas nebūtu nozīmīgas. Nozīmīgas tās ir tikai tad, ja ienāk kā ēdiena sastāvdaļas. No atdalītām uzturvielām nevar iegūt tādu pašu labumu, kā tad, ja tās ir ēdiena sastāvdaļa. Nevienas atsevišķi ņemtās ķīmiskas vielas ievadīšana nekad nebūs līdzvērtīga uztura lietošanai, bet atsevišķu ķīmisku vielu uzņemšana kā zāļes, var būt pat bīstama.

Uztura bagātinātājus vienkārši, varētu sadalīt divās grupās: dabiskajos nepārsttrādātajos un rūpnieciski ražotajos.

Dabiskie ir, piemēram, spirulīna (jūras aļģe), lucerna, bišu maize. To ir veidojusi pati daba, un tur ir viss dzīvībai nepieciešamais vajadzīgajā formā. Vienkārši izejvielas paņemtas no brīvā dabā augošiem augiem un safasētas. Pie dabiskiem uztura bagātinātājiem var pieskaitīt arī augu pulverus, kuri izgatavoti, izžāvējot un samaļot, piemēram, ziedlapas, koku mizas, pumpurus, augus utt. visdažādākajās kombinācijās, veidojot no tiem pulveru kokteiļus un tēju maisījumus. Tos lieto kā universālos līdzekļus. Tajos ir plašs bioloģiski aktīvo un minerālvielu spektrs, vienīgais svarīgi ir, lai šie augi būtu auguši starp citiem augiem, nevis kā monokultūra. Organisms vienkārši paņem to, kas tam tajā brīdī nepieciešams. Jūsu organisms savas vajadzības zina labāk par jebkuru uztura speciālistu un ziņo par tām ar dažādiem simptomiem, tāpēcieklausies sava organismadotajos signālos! Zemapziņas līmenī organisms jau mums saka, ko vajag – gribas to vai to ēdienu, vajag tikai ieklausīties. Tas, protams, attiecas uz dabīgiem produktiem. Citādāk tas ir ar pārtikas ķīmiskās industrijas sabojātajiem produktiem, kuriem pievienoti garšas un smaržas uzlabotāji, kuru uzdevums ir neesošo padarīt par vēlamo.

Rūpnieciski sagatavotie uztura bagātinātāji var būt dažādi. Viens variants ir, kad dabiskās izejvielās vienkārši izžāvē un safasē. Otrs variants, kad no tām pašām izejvielām izņem atsevišķu komponentu, kurš sāk jau darboties citādāk, nekā iepriekš kopā ar citām vielām, nerunājot jau par ķīmiski sintezētiem. Patērētāju ērtībai uztura bagātinātāji tiek sagatavoti, tabletēs vai kapsulās un ir precīzi zināms to sastāvs, un tas ir pluss, bet mīnuss ir lielāka cena par tām pašām bioloģiski aktīvajām vielām, kas papilnam ir parastajos produktos.
Vajag vai nevajag lietot uztura bagātinātājus?
Ja pieņemam, ka ikdienā lietojat bioloģiskām metodēm nenoplicinātā augsnē audzētu, svaigu termiski neapstrādātu, pareizi sagatavotu pārtiku samērīgā daudzumā un sabalansētu, pietiekoši daudz dzerat kvalitatīvu ūdeni, esat fiziski aktīvs, nav jums kaitīgu ieradumu, un ikdienā neizjūtat spēcīgu stresu, tad varētu arī uztura bagātinātājus var nelietot. Tas ir ideālais variants.
Ja tā nav, tad jautājums var būt tikai par to, kādus un cik daudz jālieto. Citu alternatīvu veselības uzturēšanai kārtībā vienkārši nav. Ikdienā lietojot tikai to ‘’pārtiku’’, kas pašlaik nopērkama lielveikalos, būt veselam pat teorētiski nav iespējams.
Vēl jau arī pastāv variants neko nedarīt. Pēc statistikas tā arī dzīvo 95% un tikai 5% cilvēku ir reāli gatavi darīt kaut ko savā labā. Tāda ir realite. Lielākā daļa priekšroku dod vispirms ‘’baudām’’ un taču tad, neizbēgami seko ciešanas. Tā ir pati dārgākā izvēle, maksāt par pārtiku, ar kuru organisms nesaņem visu vajadzīgo un indējas, bet pēc tam maksāt par medicīnas pakalpojumiem un zālēm - nozīmē grimt arvien dziļāk veselības problēmās un pesimismā. Citi mēģina risinājumu meklēt alkoholā, cigaretēs vai pat narkotikās. Problēmas, protams, netiek atrisinātas, seko dziļāka grimšana bezcerībā, rezultātā arī valsts sociālais budžets no tā smagi cieš.
Uztura bagātinātāji ir vidusceļš. Kaut arī tas nav ideālākais un lētākais variants, tomēr tas ir populārs daudzās attīstītajās valstīs, kurās ir garš vidējais mūža ilgums un kur ekoloģiskā situācija ir vēl nelabvēlīgāka nekā Latvijā.
Attīrīšanās programmas.
Ja ikdienā lietojat tradicionālo uzturu, tāpat kā bez uztura bagātinātājiem, arī bez attīrīšanās programmām neiztikt.
Royal Society of Medicine dati liecina. ka 87 miljardi dolāru gadā pasaulē tiek tērēts slimību ārstēšanai, kas saistītas ar zarnu trakta piesārņojumu. Vairāk nekā 65 dažādas saslimšanas tā vai citādi ir saistītas ar zarnu trakta piesārņojumu.
Ja jūs pietiekoši dzerat kvalitatīvu ūdeni, lietojat tādu uzturu, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba, esat fiziski aktīvs, visticamāk, jūsu organisms pats tiks galā ar toksiskajiem vielmaiņas gala produktiem. Ja tas tā nav, toksisko slodzi mazināt var arī ar dažādām attīrīšanās programmām, vienmēr atceroties, ka tīrs vienmēr ir tur, kur nepiesārņo, nevis, kur daudz tīra.
Papētīsim, kas notiek resnajā zarnā. Iedomāsimies lielu kastroli, kurā ielikts viss, ko pa dienu cilvēks apēdis. Tajā ir raugs, jo daudzi taču ēd rauga maizi, bulciņas. Neaizmirsīsim baktērijas un vīrusus, kas ir netīra zarnu trakta patstāvīgie iemītnieki. Neaizmirsīsim, ka klāt ir pesticīdi un nitrāti, kuri lauksaimniekiem palīdz iegūt lielāku ražu, kā arī konservanti, aromatizatori, irdinātāji, stabilizatori, emulgatori, sintētiskās krāsvielas, skābuma regulētāji, agrāk lietoto zāļu atliekas. Turpat mitinās 2 - 4 veidu zarnu parazīti un pāris miljoni to oliņu (ar tiem inficēti 95 – 100% cilvēku), pat neskatoties uz to, ka jūs mazgājat rokas pirms ēšanas un nebučojaties ar savu suni. Piemaisot vēl klāt no 2 līdz 12kg fekāliju akmeņu un, aiztaisot blīvi vāku ciet, novieto šo kastroli siltā vietā. Tagad teiciens ‘’nāve noslēpusies zarnu traktā’’ vairs jums neradīs šaubas. Tāpēc lielā mērā ne jūsu intelekts, izglītība nosaka jūsu panākumus un veselību, bet šī pūstošā rūgstošā masa, kas jūs saindē un radā tādas veselības problēmas, kā nogurumu, galvas sāpes, problemātisku ādu (psoriāze), pirms menstruālo sindromu, aizcietējumus, pastiprinātu gāzu veidošanos, lieko svaru, celulītu, rūgtu garšu mutē un citas problēmas.
Ieskatīsimies, kas notiek piesārņotā zarnu traktā. Ēdot nedzīvu (vārītu, ceptu, marinētu, šķiedrvielām nabadzīgu uzturu), zarnu trakta bārkstiņas pārklājas ar biezu gļotu plēvīti, tāpēc pirms vitamīnu lietošanas, ir svarīgi attīrīt zarnu traktu. Nemetiet naudu vējā! Netīrā zarnu traktā dominē rūgšanas un pūšanas procesi. Temperatūra zarnu traktā lokāli paaugstinās, ir vāja zarnu peristaltika, tajās uzkrājas ēdiena paliekas, rezultātā siltā un smagā resnā zarna sievietēm spiež uz dzemdi, olvadiem, urīnpūsli, izraisot tādas veselības problēmas kā iekaisumus, cistas un neauglību. Bet vīriešiem spiež uz prostatu, izraisot prostatītu, neauglību, kā arī samazina seksuālo aktivitāti.
Viss, ko dzeram un, kas nav ūdens, uzsūcas resnajā zarnā. Kopā ar ūdeni resnajā zarnā uzsūcas toksiskas vielas, kas bloķē fermentus, bez kuriem nevar funkcionēt neviena šūna. Šīs toksiskās vielas organisms iekapsulē, veidojot polipus, cistas, adenomas. Netīrā zarnu traktā dominē patogēnās baktērijas (disbakterioze). Vācu zinātnieki, izpētot 2000 cilvēkus, secināja, ka tikai 3% nav disbakteriozes. Bet zarnu trakta labās baktērijas ir lielākais organisma imunitātes orgāns, tā ir pirmā frontes līnija cīņā ar baktērijām un vīrusiem. Labās baktērijas izstrādā pienskābi, kas nepatīk patogēnām baktērijām, piedalās B grupas vitamīnu un K vitamīna sintēzē. Izdala vielas, kas sekmē zarnu peristaltiku. Ja zarnu trakts piesārņots, aknas sāk strādāt ar pārslodzi, rezultātā rodas galvassāpes. Jums nav enerģijas, rodas problēmas ar atmiņu, esat nervozi. Arī nieres strādā ar pārslodzi, jo tām katru minūti jāattīra 1,6 litri piesārņotu asiņu, tāpēc attīstās nieru iekaisīgas saslimšanas, paaugstinās asinsspiediens.
Toksisko vielu izvades ceļš ir arī plaušas. Resnajā zarnā venozais kolektors ir izveidots tā, ka no divām trešdaļām zarnu trakta (tā kopējais garums 12m) asinis plūst caur aknām, bet no pēdējās trešdaļas (ieskaitot resno zarnu, sigmveida zarnu un taisno zarnu) venozās asinis iet caur plaušām, apejot aknas. Tāpēc problēmas zarnu traktā bieži vien izraisa plaušu slimības līdz pat bronhiālai astmai. Ja zarnu trakts piesārņots, aknas nestrādā, kā vajag, nieres pārslogotas un āda uzņemas toksisko vielu izvades funkcijas (uz ādas parādās akne, ekzēma, psoriāze utt.).
Katrs auto īpašnieks saprot, ka ir ekspluatācijas noteikumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Jāizmanto noteiktas kvalitātes benzīns. Eļļa un filtri jāmaina pēc noteikta perioda. Ja motors visu laiku darbosies uz pilnu gāzi, tas ātri vien nolietosies. Tikai ievērojot šos noteikumus, var cerēt, ka mašīna kalpos ilgi un droši Tieši tas pats notiek ar cilvēka organismu, lietojot neveselīgu pārtiku, organisms ir spiests strādāt ekstremālā režīmā (uz pilnu gāzi), lai neitralizētu bīstamās vielas. Attiecībā uz paša organismu, cilvēks domā, ka var visu mūžu ēst, kā pagadās, neveikt nekādas attīrīšanas procedūras. Diemžēl tā nenotiek. Rezultāts ir organisma priekšlaicīga nolietošanās un pavājināta tā dzīvotspēja jau tā nelabvēlīgajā vidē.
Vienu no labākajām kompleksajām attīrīšanas sistēmām pasaulē šobrīd ir izstrādājis Kanādas zinātnieks Alberts Zērs ( Albert Zehr). Šī programma domāta pakāpeniskai organisma attīrīšanai, tā paredzēta 14 dienām, un cilvēkam nav būtiski jāizmaina sava ikdienas dzīve. Alberts Zērs ir doktors – nutriciologs. Viņš 30 gadus veltīja zāļu formulu izpētei, kas ļautu efektīvi attīrīt mūsu organismu. Autors divām brīnišķīgām grāmatām par veselīgu uzturu. ‘’Veselības soļi’’ (Healthy Steps) un ‘’Palīdzi savai veselībai’’ (Help Yourself Healthcare). Lielāko savu dzīves daļu Alberts Zērs veltījis tam, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot savu veselību. Viņš bija dziļi pārliecināts, ka mūsu organismam piemīt liels pašizārstēšanās potenciāls, ja vien mēs to regulāri attīrām un piedāvājam veselīgu uzturu. Ja 300m2 lielu telpu (tik liela ir zarnu trakta kopējā platība), var iztīrīt 3 nedēļās, tas ir to vērts. Programmas laikā attīrās arī aknas, nieres un limfa. Tā paredzēta visiem, kas vēlas attīrīt savu organismu, darot to patstāvīgi, sev ērtā laikā, bez īpašas aparatūras, sanatorijām, stacionāriem, klizmām. Tajā ir iekļauta arī pret parazitārā programma. Tas ir ļoti svarīgi, jo cilvēks nedrīkst badoties kopā ar parazītiem, badošanās laikā parazīti izraisīs spēcīgu intoksikāciju. Programmas sastāvā ietilpst tikai dabīgie pret parazitārie līdzekļi: melnā rieksta lapas, ķiploks, lucerna un citi. Tradicionālo uzturu lietojošiem cilvēkiem divas reizes gadā, ideālā variantā būtu jāveic profilaktisku, pret parazitāru attīrīšanās programmām. Ķīmiskie prettārpu līdzekļi ir ļoti toksiski, un tos nekādi nevar ieteikt lietot regulāri.
Tāds unikāls ārstnieciski-atveseļojošs faktors, kā īslaicīga badošanās, ir pazīstams daudzās valstīs no seniem laikiem. Pārvērtēt badošanos nozīmi nav iespējams. Badošanās laikā notiek kuņģa-zarnu trakta, asiņu, limfas attīrīšanās, atjaunojas visu organisma sistēmu darbība, samazinās iekaisumi, notiek imunitātes nostiprināšanās un daudz citu labu lietu. Tomēr jāsaprot, ka badoties vajag pareizi, ievērojot organisma fizioloģiskās prasības. Otrajā-trešajā badošanās dienā parasti notiek uzkrāto toksisko savienojumu izvade. Ja badošanās notiek nepareizi, tas var radīt sarežģījumus. Alberts Zērs ir ņēmis vērā šo apstākli un programmā iekļāvis sorbentu kaolīnu (baltos mālus). Mālu ārstnieciskās īpašības zināmas sen kopš Ķīnas imperatoru dinastiju laikiem, kuri pēc nostāstiem esot zinājuši mūžīgās jaunības un ilga mūža noslēpumu. Kaolīns ir sorbents, kam piemīt unikālas īpašības, palielinot savu apjomu, piesaistīt jeb absorbēt toksiskās vielas un pēc tam tās izvadīt no organisma. Tas būtiski samazina badošanās krīzes iespēju. Ļoti svarīga šīs programmas īpatnība ir tā, ka tajā iekļauti fermenti un derīgās baktērijas.
Šī programma sastāv no trīs etapiem.
1) Pirmais etaps ‘’sagatavošanās’’ ilgst 7 dienas. Tajā ievērojam diētu, no uztura izslēdzot, gaļu, piena produktus, maizi, saldumus. Ēdam biezputras, dārzeņus, zivis, zaļumus. Programmā ietilpstošie komponenti atbrīvos no parazītiem, no toksiskām vielām zarnu traktā un pabaros šūnas ar vitamīniem un mikroelementiem, kā arī atmiekšķēs zarnu traktu. Šai etapā visas toksiskās vielas no orgāniem un audiem tiek izvadītas uz resno zarnu. Protams, cilvēkam vienlaikus jālieto diennaktī 2-3 litri kvalitatīva ūdens.
2) Otrais etaps ‘’attīrīšanās’’ ilgst 4 dienas. Bads bez bada sajūtas. Šajā laikā neēdam, bet ēdienreizes vietā 4 reizes dienā lietojam pulveri, kas izšķīdināts ūdenī. Iedzerot tas uzbriest, un rodas sāta sajūta, pulveris satur kaolīnu (baltos mālus), kurš absorbē 40 reižu vairāk toksisko vielu, nekā pats sver. Tas iespiežas visās zarnu krociņās, savāc parazītus un kā ar birsti izslauka zarnu traktu. Par tīrām asinīm ir bezgala pateicīgas nieres un aknas. Kaut arī neēdam, šūnas tiek pabarotas, jo turpinām lietot dabīgos vitamīnus, mikroelementus, labās baktērijas un citas labas lietas.
3) Trešais - ‘’atjaunošanās’’. Pakāpeniski ieejam vecajās sliedēs, bet kvalitatīvi jaunā līmenī. Tiek turpināta mikroelementu un vitamīnu saņemšana, bet labās baktērijas un fermenti šajā periodā paredzēti dubultdevā, lai atjaunotu barības sagremošanas procesus. Arī šajā etapā daudz dzeram ūdeni.
Jau pēc mēneša, jūs sāksiet sajust enerģijas pieplūdumu un miega uzlabošanos. Pamanīsiet, ka āda ir svaigāka un elastīgāka. Sajutīsiet, ka elpa un sviedri vairs nelāgi neož, vēders nav uzpūsts, asins spiediens stabilizējies, aizdusa samazinājusies, normalizējusies aknu un nieru darbība, sirdij ir kļuvis vieglāk, asinsvadi un locītavas kļuvušas mīkstākas un lokanākas, mazinājušās alerģiskās izpausmes, nostiprinājusies imunitāte. Pēc programmas (vai vairākām) iziešanas daudzi atvadās no cistām (cistas un adenomas ir 4. organisma piesārņotības pakāpe). Programmas laikā attīrās starpšūnu limfa, kur uzkrājas ap 80% toksīnu. Organisma detoksikācijas rezultātā atjaunojas hormonālās sistēmas darbība un pāriem, kuri sirgušu ar neauglību bieži vien paveras priecīgs blakusefekts – iespēja piedzimt bērniņam, turklāt ar brīnišķīgu veselību. Svarīgi ir atcerēties, ka, lietojot tradicionālo uzturu, organisma attīrīšanas programmas jāveic periodiski.                                                                                                                                                                                                                                                                                             maize150
uzturabagatmod
 
Kas ir bioloģiski aktīvās piedevas?
Uztura bagātinātāji dalās divās grupās – ķīmiski sintezētie un bioloģiski aktīvie. Viena un tā pati viela dabā var būt dažādos variantos. Organiskām vielām var būt vienāds ķīmiskais sastāvs un molekulmasa, bet dažāda struktūra, tas ir dažāds atomu un saišu starp tiem izkārtojums molekulā, kā arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums. Šie dažādie vienas un tās pašas vielas varianti saucās - izomēri. Piemēram, vitamīnam C ir 8 izomēri. Tādi kā askorbīnskābe, kalcija askorbāts, nātrija askorbāts utt. Ķīmiski sintezēt mēs varam tikai vienu – askorbīnskābi, parējos 7 nevaram. Tos var tikai daba. Līdzīgi ir ar pārējiem vitamīniem. Vitamīnam E ir divi izomēri, tāpat vitamīnam D - D2, D3.
Nav bioloģisko struktūru, kam nav izomēru. Dabā ir divi izomēri, atkarībā no vielas vai tās šķīduma spēju griezt polarizētu gaismu vienā vai otrā virzienā, ko pirms vielas nosaukuma apzīmē ar speciāliem simboliem D (pa labi) un L (pa kreisi). D ir inertie, kas mūsu organismā ķīmiskajās reakcijās nepiedalās, bet L ir aktīvie, kas piedalās.
Tātad vielas iedalās 2 grupās, kas atšķiras pēc tā vai ir izomēri un ko nosaka pēc polarizētās gaismas griešanās principa. Lai atsevišķā organismā pilnīgi noritētu visi bioķīmiskie procesi attiecīgā vidē, vajadzīgi visi vielas izomēri. Ja būs tikai viens izomērs, veidosies šīs vielas pārpalikums, ko organisms izvadīs, turpretī veidosies pārējo vielu totāls deficīts. Ja runājam par C vitamīnu, tad ķīmiski sintezētā askorbīnskābe ir tikai viens no šī vitamīna izomēriem un vajadzīgi vēl 7 izomēri, kuri ir tikai dabiskās bioloģiskās sistēmās. Tas nozīmē, ka vajadzīgi visi 8 izomēri, lai C vitamīns būtu pilnvērtīgs un varētu pildīt savu funkciju.
Tātad uztura bagātinātāji dalās divās pilnīgi atšķirīgās grupās – ķīmiski sintezētie izomēri un pilnīgi nokomplektētas izomēru struktūras (dabiskie). Priekš bioķīmiskām reakcijām der tikai pilnas izomēru struktūras. Ne ar kādu farmaceitisko sintēzi izveidot visus dabiskās struktūras izomērus nevar un diez vai tuvākajā nākotnē varēs. Tas attiecas uz visiem vitamīniem, peptīdiem utt. Ar ķīmiski sintezētiem atsevišķiem vitamīnu izomēriem var iegūt labākā gadījumā tikai ilūziju, ka apēdām vajadzīgo vitamīnu daudzumu, bet sliktākajā gadījumā papildus veselības problēmas.
 
Fermenti.
Fermenti, kā zināms, olbaltumus sadala līdz aminoskābēm, taukus līdz taukskābēm un ogļhidrātus līdz cukuriem, tālāk līdz glikozei. Visu, kas netiek sadalīts, tiek uztverts kā toksīni, kas pēc iespējas ātrāk ir jāizvada to organisma.
Ar fermentu kapsulām, ko bieži reklamē, kā līdzekli pret pārēšanās sekām, situāciju labot nevar, jo tās sāk darboties tikai nonākot tievajās zarnās, bet ne kuņģi, kur izveidojies sastrēgums. Fermentu kapsulas jālieto starp ēdienreizēm, sevišķi, ja ir hroniski iekaisumi. Fermenti vajadzīgi, lai uzlabotu asins īpašības.
 
Karotinoīdi.
Dabīgie pigmenti karotinoīdi, kas darbojas kā antioksdanti un kuri sastopami, piemēram, likopēns (ликопин) - tomātos, kriptoksantīns - apelsīnos, kantaksantīns - burkānos, hurmā, ķirbjos, aprikozēs utt, pētot to vēža aizkavēšanas īpašības, katram no tiem individuāli piemīt ļoti plašs īpašību spektrs. Vienā ķīmiskā reakcijā var būt ļoti spēcīgs, bet citā vājš. Variāciju un reakciju veidi mērojami tūkstošos. Veidojas gandrīz neatšifrējama tīklveida sistēma. Tāpēc izriet secinājums, ka viena atsevišķa karotinoīda uzņemšana tabletes veidā kā uztura bagātinātāju, nekad nespēs aizvietot dabīgo pārtiku, kā veselību veicinošu uzturvielu kompleksu.
Visvairāk antioksidantus kā karotinoīdus satur spilgtas krāsas augļi un dārzeņi, to skaits sniedzas vairākos simtos. Karotinoīdi novērš brīvo radikāļu postījumus. Sevišķi svarīgi karotinoīdi ir acu veselības uzturēšanai. Piemēram, cilvēkam pārejot uz adekvātu uzturu, bagātu ar karotinoīdiem, acu mākulas (макулярная) deģenerācijas iespēju var samazināt gandrīz 10 reizes, bet kataraktas iespēju uz pusi. Dažu karotinoīdu aktivitāte atkarīga no cilvēka dzīvesveida un uztura, tāpēc to iedarbība ne vienmēr var būt pozitīva, daudz drošāk tos lietot nevis kā uztura bagātinātājus, bet gan to dabiskajā formā ar augļiem un dārzeņiem.
 
Mikroelementu trūkums.
Ir svarīgi – augsnes noplacināšana izraisa minerālu trūkumu organismā. Ar intensīvām tehnoloģijām strādājošie lauksaimnieki visbiežāk augsni mēslo galvenokārt ar N-P-K (slāpeklis, fosfors, kālijs) mēslojumu, jo pārējie ap 60 augsnes minerāli, ražas apjomu nedot. Tāpēc, lai pilnvērtīgi organisms funkcionētu, nekas cits neatliek, kā pārtiku pašam papildināt ar iztrūkstošiem mikroelementiem, kvalitatīvas pārtikas veidā, bet ar uztura bagātinātājiem var tikai piekoriģēt.
 
Kalcijs.
Vislabākais kalcijs ir tāds, ko jau pārstrādājuši dzīvie organismi. Optimālais variants ir – jonu, jeb kolodiālajā formā. Tikai tādu kalciju organisms spēj asimilēt. Taču ir vēl kas. Uz tievās zarnas virsmas atrodas daudzie D vitamīna uztvērēji. Kad tie ir piepildīti ar D vitamīnu, varam daudzas reizes vairāk uzņemt kalcija, nekā, kad ir tukši. Kalcija uzņemšanas efektivitāte ir cieši saistīta ar D vitamīna esamību.
 
Selēns un cinks.
Selēns ir svarīgs un neaizvietojams mikroelements. Tas organismā nesintezējas un nav aizvietojams ar citiem mikroelementiem. Tas ir svarīgākais šūnas ģenētiskā aparāta aizsargātājs, un ir spējīgs atjaunot bojāto šūnas DNK. Selēns ir brokoļos, brūnajos rīsos, auzu pārslās, zirņos, ķirbju sēklās, Brazīlijas riekstos, dillēs, sīpolos, ķiplokos, sojā. Piemēram, ja cinka vai selēna trūkst, hormonu sintēze nenotiek. Cinks piedalās 80 fermentu palaišanas procesā.
Ja šādi produkti jūsu ikdienas racionā aizņem mazu īpatsvaru, šie mikroelementi jālieto uztura bagātinātāju veidā..
 
Lai zinātu, ko ēst, labākais speciālists ir uztura pārstrādes reflekss.
Ēdiena garšai ir ļoti svarīga nozīme. Ir pat teiciens - lai uzturs ir tavas zāles. Katram ēdienam ir noteikta garša, ko organisms novērtē un atceras. Uzturs, izejot kuņģa zarnu traktā pārstrādes procesu, nonāk līdz šūnām. Šūnas, saņemot vai nesaņemot vajadzīgās vielas, regulē, kad, ko un cik vajag, jeb, kas tajā brīdī garšo vai negaršo. Citādāk ir ar uztura bagātinātājiem, kuri iepildīti kapsulās un uztura reflekss nevar izsekot, kas ir kas. Piemērotības noteikšana notiek pēc simptomiem, kuri parādās vēlāk. Izņēmums varētu būt bifido baktērijas, kad tās jānogādā uz resno zarnu. Lai pasargātu no kuņģa sulas un žults iznīcinošās iedarbības, tās ievieto aizsargapvalkā – speciālās kapsulās.
Tāpēc labākais speciālists, kas zina, ko jums vajag, ir jūsu organisms. Ja jums gribas sāļu – trūkst nātrija, vilina šašliku smarža – B12 vitamīns, kukurūzas salāti garšo – cinks, ja slikta apetīte – B2 un B3 vitamīni, ja pārāk liela apetīte – mangāns. Neviena garšas emocija neparādās tāpat. Organisms jūs ved pa pareizo ceļu, vajag tikai ieklausīties. Ķīmiski sintezētie garšas uzlabotāji, ar ko bagātīgi piesātināta mūsdienu industriāli ražotā pārtika, visticamāk, ka ievedīs strupceļā. Jo to uzdevums nav rādīt pareizo ceļu, bet nest maksimālu peļņu ražotājiem un tirgotājiem. Ar uztura bagātinātājiem pēc tam var jau koriģēt situāciju, bet tas nav vienkāršākais un lētākais variants.