tradicionalaisuzturs

 

Tiem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj tomēr pāriet uz adekvātu uzturu, uz uzturu, kādu cilvēkam paredzējusi daba, ir veltīta šī internet-vietnes sadaļa ‘’Tradicionālais uzturs’’. Tā palīdzēs izvēlēties vismaz mazāko ļaunumu.

Kāpēc mēs ēdam?
Ēdam, lai iegūtu enerģiju un celtniecības materiālu. Jāēd tikai tad, ja ir izsalkums. Tāda būtu īsā atbilde. Tā intuitīvi dara dzīvnieki. Diemžēl cilvēkam ēšanai var būt arī citi iemesli. Piemēram, lietišķās pusdienas, nav ko darīt – jāuzēd kaut kas, svinības, uztraukums, atnāca ciemiņi, pienācis laiks pusdienām utt. Ēšana kļuvusi par baudas gūšanas līdzekli, tā tiek komercializēta – lai vairāk pārdotu, tiek pievienoti garšas un pēcgaršas uzlabotāji, izskatam – krāsvielas utt. Rezultāts – cilvēki vairāk apēd, bet jo vairāk apēd, ko sliktāk uzturs pārstrādājas un atkal gribas ēst. Sekas – toksīni no nepārstrādātā uztura un šūnas badā. Ir izpētīts, ka mūsdienās cilvēks asimilē tikai 5% no apēstā. Kā šo ciparu 5% palielināt, par to tālāk sadaļā uzturs.

Kādai jābūt pārtikai?
Pārtikai jābūt pilnvērtīgai, drošai, garšīgai, dabīgai, svaigai, savstarpēji savienojamai, atbilstoši sezonai, viegli asimilējamai (satur fermentus un baktērijas vienlaicīgi), daudzveidīgai, derīgai nacionāli – ģenētiskām īpatnībām, pareizi sagatavotai, uzturam jābūt dzīvam, tādam, kas satur saules fotonu enerģiju (audzēts atklātā laukā), jo stikls vai plēve aiztur saules fotonu plūsmu. Cilvēkam ar ikdienas pārtiku jāsaņem ap 65 mikro un makro elementi, kas nepieciešami taukskābju un aminoskābju sintēzei. Protams nedrīkst aizmirst arī par ūdeni. Ja to nesaņem, attīstās slimības. Tāpēc jāzina, ko ēst, kāpēc ēst, kad ēst, cik ēst un kā ēst.

 

Veselīga uztura pamatprincipi.

Dzer siltu ūdeni no rīta.

Tavs pirmais darbiņš no rīta ir padzert 0.5 siltu, negatīvi lādētu ūdeni.

Nedzeriet ēšanas laikā.

Dzerot ēšanas laikā, tu noslīcini gremošanas fermentus, un tie vairs nespēj pilnvērtīgi darboties. Dzer šķidrumu 30 minūtes pirms vai pēc maltītēs, bet ne tās laikā. Sulas dzer ēšanas laikā, sevišķi skābās, jo, dzerot tukšā dūšā, traumēsi kuņģa gļotādu. Priekšroka jādot dārzeņu sulām, nevis, piemēram, ābolu, apelsīnu.

Neēd ļoti karstu un ļoti aukstu.

Viens no iemesliem pazeminātam skābes daudzumam kuņģī ir karsts ēdiens vai dzēriens, bet auksts pārtrauc fermentu darbību. Tie atsāk izdalīties, kuņģa gļotādai atkal sasniedzot ķermeņa temperatūru.

Košļā lēni.

Kuņģī nav neviena zoba, kas varētu sašķelt lielāku ēdiena gabalus. Katrs kumoss jāsakošļā vairākas reizes. Ja, ēdot maizi, uzdzeram kādu šķidrumu, siekalās esošie fermenti nespēj sašķelt polisaharīdus līdz maltozei, tāpēc zarnu traktā veidojas pašbrūvētie spirti, kas indē aknas un citus orgānus. Tautas paruna vēstī: ‘’Piecas minūtes košļāta pārtika par gadu pagarina dzīves ilgumu, katrs kumoss jākošļā vismaz 33 reizes’’. Un tajā ir arī daļa patiesības. Siekalās esošais lizocīms iznīcina mikrobus, parazītus un vienšūņus. Ja cilvēks rūpīgi nesakošļā, bet norij kumosiem, siekalas nepaspēj izdalīties, parazīti un to oliņas nonāk cilvēka organismā neskarti. Mēs tos vienkārši norijam.

Ēd klusā un mierīgā gaisotnē.

Tavs organisms nespēj kārtīgi sagremot uzturu, ja maltītes laikā tu esi satraukts vai aktīvi piedalies diskusijā. Ēd klusumā. Tava gremošanas sistēma funkcionēs daudz labāk.

Neēd, ja esi garīgi un fiziski noguris.

Neēd, ja esi saaukstējies, bēdīgs, dusmīgs vai atrodies stresa stāvoklī. Nemeklē mierinājumu ēdienā, jo tas nenovērš cēloni.

Nepārēdies.

Lai cik garšīgs un rūpīgi gatavots ēdiens, tam var būt pilnīgi pretēja iedarbība, ja tu pārēdīsies. Ēd vienā reizē tik daudz, cik ietilpst tavās kopā saliktās roku plaukstās.

Kas notiek, kad saēdās daudz un ļoti dažādu produktu?

Jo, mazāk sarežģīts, ir barības sajaukums un vienkāršāki ēdieni, jo efektīvāka ir gremošana. Ja pārmērīgi saēdamies, viss liekais, ko organisms vairs nespēj pārstrādāt, jo trūkst fermentu, sāk pūt un rūgt, asinīs nokļūst daudz nesagremotu barības vielu. Tās kļūst biezas, viskozas. Asinīs esošie eritrocīti salīp kopā un nevar iekļūt vismazākajos kapilāros. Tātad šūnas ir skābekļa badā. Pirmās cietējas ir galvas smadzeņu šūnas, jo bez skābekļa nevar ražot enerģiju. Tāpēc pārēdušies jūtamies miegaini un apātiski. Viss pārējais nenonākušais asinīs uzturs, nonāk zarnu traktā un veido pūstoši rūgstošu masu. Šo procesu rezultātā veidojas indes: indols, skatols, merkaptāns, kas bojā aizkuņģa dziedzeri. Jūtamies noguruši, un sāp galva. Asinsvadi noveco, to sieniņās veidojas plaisas, kur aizķeras lipīgais zema blīvuma lipoproteīds (sliktais holesterīns). Jo mazāk ēdīsim, jo labāk strādās fermenti. Jo labāk strādās fermenti, jo vairāk aminoskābju iegūsim. Jo vairāk aminoskābju nonāks asinīs, jo mazāk cilvēks gribēs ēst. Tā izveidojas noslēgtais aplis.

Augu izcelsmes olbaltumvielas ir labāka izvēle nekā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.

Kā galveno olbaltumvielu avotu izmanto riekstus un sēkliņas (visos augu izcelsmes produktos ir olbaltumvielas), vasarā ēd zaļos lapu salātus. Piemēram, ciedru rieksti satur 19 aminoskābes. Vai zināji, ka diedzētie graudi ir daudz lētāks un veselīgāks olbaltumvielu avots nekā gaļa. Pārstrādājot gaļu, organisms tērē daudz C vitamīna un kalcija. Neēd gaļu katru dienu. Gaļa nelabvēlīgi ietekmēs tavu veselību. Palielināsies skābju un toksīnu līmenis asinīs. Skābju dzēšanai organisms tērēs tavu kalciju. Pārpūlēsies nieres un aknas. Radīsies labvēlīgi apstākļu priekš nierakmeņu veidošanās. Pārmērīga gaļas lietošana var izraisīt aknu slimības, prostatas vēzi, artrītu, osteoporozi utt. Ja tomēr nespēj atteikties no sarkanās gaļas, kombinē to ar dārzeņiem un lapu salātiem, bet ne ar maizi, makaroniem vai kartupeļiem. Atceries par tādu vērtīgu olbaltumvielu avotiem, kā spirulīna, zilzaļās jūras aļģes un bišu maize. No šiem produktiem organisms spēj asimilēt virs 85% olbaltumvielu, bet no gaļas, ja tā tiek gatavota temperatūrā augstāka par +2000 C - tikai 20%. Turklāt augu izcelsmes šie produkti satur arī vērtīgas minerālvielas.,

Pareizi kombinē produktus.

Neēd kopā gaļu ar maizi, makaroniem un kartupeļiem. Ja šos produktus ēst kopā, dažādie fermenti un gremošanas sulas kuņģī ‘’karo’’ savā starpā, līdz neitralizē cits citu, rezultātā uzturs nav labi sagremots un pūst zarnās, veidojot gāzes un atraugas. Turklāt parādās vēdersāpes un enerģijas izsīkums, jo uzturvielas nav sagremotas un nav asimilētas. Gan gaļu, gan maizi, kartupeļus un makaronus var ēst kopā ar dārzeņiem un zaļumiem.

Dārzeņi.

Par dārzeņiem sauc augu lapas, stublājus un saknes. Tie satur daudz ūdenī nešķīstošu rupjo šķiedrvielu, tāpēc, piemēram, sakodot ar zobiem, asimilējas ļoti, vāji, taču smalki sasmalcinot līdz biezeņa konsistencei, asimilācija uzlabojas. Turpretī dārzeņu sulas asimilējās labi, pat ja tās jauc visdažādākajās kombinācijās. Dārzeņu labā īpašība ir tā - ka tie kairina zarnu gludo muskulatūru, tādā veidā veicinot peristaltiku, tas ir ātrāku barības virzīšanos pa zarnu traktu. Ja dārzeņi nonāk kopā ar augļiem, augļi mazāk paspēj asimilēties. Šī iemesla dēļ nevajadzētu jaukt dārzeņus kopā ar augļiem. Taču, ja tā ir gaļa, ātrāka tās virzīšanās pa zarnu traktu nozīmē mazāku toksīnu daudzuma nonākšana organismā. Pievienojot dārzeņiem augu eļļas vēl vairāk var uzlabot zarnu peristaltiku, vienlaicīgi šķīdinot taukos šķīstošās gļotas. Arī asās garšvielas ar savām organiskām skābēm labi šķīdina gļotas.

Ēdienreizes beigās neēd augļus.

Augļi ir visātrāk sagremojamie produkti un to sagremošanai nepieciešami pavisam citi fermenti, nekā iepriekš minētiem produktiem, tāpēc augļus vienmēr ēd atsevišķi vismaz 30 minūtes pēc citu grupu produktu uzņemšanas. Piemēram, pēc vistas gaļas ēšanas apēstais ābols drīz vien sāks kuņģī rūgt un veidosies gāzes.

Dārzeņus ar augļiem nevajag kopā jaukt. Ēdot atsevišķi, tie labāk asimilējas.

Dzer svaigi spiestas sulas.

Vismaz vienreiz nedēļā pagatavo sev svaigi spiestu zaļumu sulu (kokteili). Tā ir bagāta ar hlorofilu (zaļā krāsa), kas attīra asinis, iesaistās sarkano asinsķermenīšu radīšanā un sniedz enerģiju. Šādā sulā ir visi vērtīgie vitamīni un mikroelementi.

 

Centies nelietot šādus produktus.

Kūpināta vai vārēta desa. - Satur kancerogēnas vielas. Kūpināšanas procesā veidojas liels daudzums nitrītu. Tie darbojas graujoši uz imunitāti. Centies ierobežot nātrija glutamātu (E-621) saturošu produktu lietošanu.

Majonēze plastikāta iepakojumos. - Etiķis reaģē ar plastikāta plēves dioksīdu, kas ir kancerogēns. Majonēzi labāk gatavot mājās. Vienīgais mīnuss - derīguma termiņš, kas ir tikai dažas stundas, jo netiek izmantoti konservanti. Ja bērnam ļoti kāro majonēzi, tas liecina, ka ēdienkartē pietrūkst tauku.

Kūpinātais vai kausēts siers. - Organismā praktiski nepārstrādājas, kā arī satur nitrītus. Kausētā sierā aminoskābju struktūra ir izjaukta un organisms tās nespēj asimilēt.

Sausie buljona kubiki, ātri pagatavojamās sausās zupas vai garšvielas, kas satur nātrija glutomātu E-621. - Tas ir garšas pastiprinātājs. Nomāc sāta sajūtu. Veicina neirodeģeneratīvas izmaiņas organismā. Sevišķi nevēlams bērnu uzturā.

Zivju ikri, mazsālītās siļķes. - Ikri var būt tikai ļoti sālīti vai sasaldēti, siļķes tikai ļoti sālītas. Ne eļļā, ne vīnā šie produkti neuzglabājas. Ir izmantots urotropīns un citronskābe (vai kāds cits nosaukums). Skāba vide plus formaldehīds, iznākums ir tikai viens – veidojas spēcīga šūnu inde formalīns ar ko konservē līķus. Šie produkti ir milzīgs trieciens pa aizkuņģa dziedzerim un aknām. Piemēram, Kamčatkā, kur iegūst ikrus, tos uzglabā tikai sasaldētā veidā.

Krabju nūjiņas. - Faktiski tas ir krabju esences un zivju pārstrādes atlikumu sajaukums ar soju.

Melnās olīvas. - Olīvas ir brīnišķīgs, veselībai noderīgs produkts. Nogatavojoties tās, kļūst melnas. Taču konservēšanai tiek izmantotas nenogatavojušās zaļas (gaiši dzeltenzaļā krāsā). Melnās konservētās, ko mums piedāvā veikalos, ir tās pašas zaļās. Apstrādājot ar sārmu un pēc piesātināšanas ar skābekli, olīvas kļūst melnas. Lai krāsa būtu noturīga, tiek veikta apstrāde ar emulgulatoru krāsas stabilizēšanai - dzelzs glukonātu (E-579), padarot to par veselībai bīstamu produktu.

Konservētie zaļie zirnīši un kukurūza.Izņemot bioloģiskajās saimniecībās audzētos, visticamāk tie būs GMO produkti. Lai nepārgatavotos un iegūtu vajadzīgo preces izskatu (nesačokurotos), tiek pielietota gēnu modifikācija.

Marinēti produkti. - Satur etiķi, kas kaitē nierēm un iznīcina sarkanos asinsķermenīšus eritrocītus. Etiķis iebalzamē. Nedzimst jaunas šūnas. Ātrāk novecojam. Skābju izraisītās sekas organismā – acedoze un disbioze.

Čipsi. – Pieskaitāmi pie ātrajiem ogļhidrātātiem. Satur vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām un ne tikai.

Saldās kukurūzas pārslas.Satur cukura aizvietotājus, piemēram, ciklamātu, jo cukurs, apstrādājot kukurūzas pārslas +1400C temperatūrā, deg.

Smalkmaizītes.Baltmaizē nav rupjos šķiedrvielu un organisms nesignalizē par sāta sajūtu. Cukurs kopā ar raugu garantē sēnīšu klātbūtni organismā, jeb disbiozi.

Piena produkti, kuri uzglabājami ilgāk par divām nedēļām. Lai to panāktu, iespējams, ir izmantots antiseptisks iepakojums, pievienots kāds antibiotiķis vai baktērijas antagonisti, kas spēj producēt pretmikrobu vielas un fermentus, kas nomāc dabīgo organisma vidi. Ja, piemēram, ievietosiet svaigā rūgušpienā sasmalcinātas ogas vai augļus, notiks sarecēšana, noslāņošanās, rūgšana utt. Lai tas nenotiktu, ir jāpievieno irdinātāji, antioksidanti, stabilizatori. Nav citu variantu.

Džemi un želejas, kuros saskatāmas pēc izskata gandrīz dzīvas ogas. – Lai to panāktu, ar cukuru vien nepietiek.iJāizmanto ļoti spēcīgi pārtikas antioksidanti. Nav citu iespēju.

Melnā tēja, šķīstošā kafija, gāzētie saldinātie dzērieni, sulas tetrapakās. – Dara iekšējo vidi skābu, un atņem kalciju. Šķīstošā kafija pārveido hormonālos taukus (sevišķi neieteicama vīriešiem). Melnā un zaļā tēja aplieta ar karstu ūdeni, nedrīkst ievilkties ilgāk par 30 sekundēm, jo sāk veidoties kaitīgas vielas.

Tējas sēne. - Faktiski tas ir pelējums, kas attīstās zarnās tālāk.

Margarīns. - Izjauc vielmaiņas procesus šūnās, jo organisms cietos augu taukus nespēj asimilēt. Katras šūnas membrāna sastāv no 3 slāņiem (pa vidu olbaltumvielu slānis un no ārpuses divi fosfolipīdu slāņi). Margarīna ražošanas procesā tiek stipri izmainīta molekulas konfigurācija. Izmainītās molekulas iekārtojas starp pārējām šūnu membrānas molekulām fosfolipīdu slānī, un šajās vietās tiek, bloķēta šūnu caurlaidība, tāpēc nespēj iekļūt barības vielas. Palielinās risks saslimt ar vēzi, diabētu, aptaukošanos. Tas attiecas arī uz sviestu ar tauku saturu, kas zemāks par 82%. Mājas apstākļos tāds nav iegūstams. To var panākt tikai ar hidrolizāciju.

Par eļļām.
Cepšanai jāizmanto tikai rafinētās eļļas. Vispiemērotākā ir rīsu eļļa, jo tā ir termiski visizturīgākā, otrajā vietā ir olīveļļa. Svaigā veidā (salātos) jālieto tikai nerafinētās eļļas. Tām jābūt pirmā spieduma, nedozodorētām, ar auksto metodi iegūtām. Palmu eļļa veido nešķīstošus savienojumus asinīs. Tas redzams tumšā redzeslauka mikroskopā. Tā kā šīs eļļas ir lēta, to plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, maskējot ar nosaukumu ‘’augu eļļa’’, tāpēc derētu precizēt, kas tās par eļļu.
 
Lieto vismaz 5 pret parazitārus uztura produktus katru dienu.
Tie ir ķiploki, sīpoli, citroni, ķirbju, ķimeņu un diļļu sēklas, čili pipari, priežu skujas, priežu pumpuri pavasarī, rūgto garšu – vērmeles un pelašķi, alveja, kanēlis, krustnagliņas, kurkuma, mārrutki, sinepes, lauru lapas, dilles, selerijas, organiskās skābes saturošas ogas - jāņogas, mellenes, upenes, dzērvenes utt. Šie visi produkti nepatīk vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un tārpiem.
 
Šūnu uzturs.
Katru dienu mūsu organismā mirst 100 miljons šūnu un dzimst tikpat. Pēc 28 dienām mums jau ir cita āda, bet pēc 120 dienām cita asins. Pēc 2 gadiem - sirds, pēc 4 gadiem – aknas, pēc 7 gadiem - kauli. Cilvēka ķermenī ir 100 triljonu šūnu, un katra no tām pieprasa regulāru pārtikas piegādi, lai saņemtu enerģiju un celtniecības materiālu 90 minerālus, kas nepieciešami vitamīnu, aminoskābju, taukskābju sintēzei, jo cilvēka organisms tos minerālus nesintezē, tie jāsaņem no ārpuses. Katru dienu šūnām nepieciešams:
 
Produkti, kas pazemina vīrišķā dzimumhormona testosterona līmeni asinīs.
Vistas gaļa.
Izņemot bioloģiskajās saimniecībās audzētās, jo vistas, tiek barotas ar speciāliem hormoniem (6 sieviešu hormoni), lai ātrāk augtu. Labāk iegādāties tītara gaļu. Tītari nepanes hormonus un antibiotikas, tāpēc tītaru gaļas ražotāji tos neizmanto.

Etiķis. Veicina testosterona pārvēršanos estrogēnā (sievišķais dzimumhormons).

Greipfrūti. Satur fermentu aromatāzi, kas testosteronu pārvērš estrogēnā.

Pārmērīga alkohola un kofeīna lietošana.

Ar termofīlo raugu cepta maize, Veicina disbiozi organismā.

Fast food ēdieni. Ir niecīgs uzturvielu daudzums, toties ir palielināts trans taukskābju un piesātināto tauku saturs.

Bērnu uzturs.
Labākā dāvana, ko vecāki var atstāt bērnam, ir ielikt pamatus labai veselībai visam mūžam. Pēc cilvēka gēnu atšifrēšanas, zinātnieki atklāja, ka 80% cilvēku nesasniedz to potenciālu, kas ir ieprogrammēts gēnos. Citi nesasniedz gēnos paredzēto augumu, citiem neattīstās potencionālās intelektuālās spējas utt. Visas pieaugušo cilvēku veselības problēmas formējas jau bērnībā, periodā, kad notiek ķermeņa straujākā augšana, tas ir līdz pubertātes periodam 14 gadiem. Ja šajā laikā bērna organisma uztura vajadzības tiek nodrošinātas par 100%, attīstība notiek pilnīgi. Katrai organisma sistēmai noteiktā laika periodā ir maksimāls augšanas temps. Ja šis periods, kad notiek kāda orgāna visaktīvākā formēšanās, sakrīt ar adekvāta uztura deficītu, vairāk cietīs tieši šis orgāns. Tā var būt sirds, kauli, smadzenes arī dezadaptācijas problēmas var rasties utt. Nākotnē tieši šie orgāni visvairāk cietīs no stresiem, uz tiem bāzēsies iekaisumi un slimības. Uzturs ir primārāks par gēniem.

VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) bērnu uzturā rekomendē šādus pamatproduktus: pamatēdieni – putras, piena produktus, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (labāk asimilē nekā augu olbaltumvielas, tāpēc veģetārismu neiesaka), vietējās izcelsmes dārzeņus, augļus un ogas, augu eļļas un dzīvnieku izcelsmes taukus, ogļhidrātus, pākšaugus, sāli (divreiz mazāk nekā pieaugušajiem), pietiekošā daudzumā ūdeni (30g uz 1kg svara diennaktī).

Te gan būtu jāpiebilst, ka šīs rekomendācijas attiecas uz tradicionālu uzturu lietojošiem bērniem, tas nozīmē, ka lielu uztura procentuālo īpatsvaru aizņem dzīvnieku izcelsmes produkti. Zarnu mikroflora ir piemērosies šādam uzturam, ar izrietošām no tā sekām. Šādā situācijā tiešām, piemēram, labāk asimilējas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, taču toksiskā slodze ievērojami palielinās. Bērniem grūti izvadāmie toksīni vēl nav tik daudz paspējuši uzkrāties un neliek par sevi manīt, taču tas ir tikai laika jautājums. Lai tas nenotiktu, saprātīgāk būtu bērnus radināt pie augu izcelsmes uztura, pie tāda, kādu tiem ir paredzējusi daba. Starp citu, bērni uz šādu uzturu var pāriet daudz vienkāršāk nekā pieaugušie.

Putras – jāgatavo līdz +600C temperatūrā. Jāizvēlas bez mākslīgiem aromatizatoriem. Vis vērtīgākā ir manna. Nē ēdiena gatavošanai mikroviļņu krāsnī (pilnīgi izjauc molekulāro struktūru - nedzīvs uzturs).

Ieteicama teļa un putnu gaļa. Nav ieteicama cūkgaļa (speķi var) un aitas gaļa (aitas taukiem ir augsta kušanas temperatūra).

No zivīm ieteicamas baltās netreknās, piemēram, foreles, butes, heks, mencas. Nav ieteicamas treknās zivis, žāvētās zivis, stipri sālītās un mazsālītās, kaltētās (nav aizsargātas no parazītiem). Nav ieteicamas zivis, kas iepriekš bija sasaldētas. Arī konservētās zivis nav labākā izvēle. Ja citu nav, priekšroka eļļā gatavotajām.

Dārzeņi – var būt svaigi, saldēti, sautēti, vārīti. Nedrīkst marinētos. Vislabāk burkāni (arī to sula, kam ieteicams pievienot mazliet eļļas), kabači, ķirbji, visu veidu kāposti, gurķi. Mazāk nakteņu dzimtas augu, tas ir tomātu, kartupeļu, baklažānu. Zirņus un pupas nedaudz. Zirņu zupa ir laba izvēle. No zaļumiem - salāti, skābenes, spināti. Zaļos sīpollokus maziem bērniem labāk dot apceptus. Bietes tikai vārītas. Arī kukurūza - vārīta. Kukurūzas pārslas tikai nesaldinātās.

Augļi – vislabāk svaigi, var būt cepti. Sulas obligāti jāatšķaida ar ūdeni. Vislabāk aprikozes, āboli, rozīnēs (izņemot lielās caurspīdīgās rozīnes, kas apstrādātas ar sēru). Apelsīnus un mandarīnus – minimāli. Plūmes, vīnogas nedaudz (vēlams bez mizas un kauliņiem). Āboli jāmizo, kaut gan mizā daudz vērtīgu vielu, taču, lai ilgstoši uzglabātu, tos apstrādā ar polimēru, hloroformu vai citu pretsēnīšu preparātu. Ķiršus vislabāk sezonas laikā, tādus, kas bojājas, jo nav apstrādi ar ķīmiju. Tāpat arbūzus vēlams sezonas laikā, lai izvairītos no saindēšanās ar nitrātiem, kurus lieto, lai paātrinātu nogatavošanos. Banāni nedrīkst būt ar plankumiem. Ideāls variants bērnu uzturā (ja vien var dabūt bioloģiski audzētās) ir žāvētās aprikozes, kuras sasmalcina un sajauc ar ūdeni. Hurrmu drīkst tikai atkausēto, kura pēc sasaldēšanas kļuvusi caurspīdīga.

Ogas – vislabāk avenes un mellenes. Uzmanīgi ar zemenēm. Ja ir savairojušies zarnu parazīti, piemēram, cērmes vai enterobioze, bērniem var parādīties alerģija. Produkti ir nevis izraisītāji, bet provokatori, piemēram, medus. Tāpēc jāatbrīvojas no parazītiem.

Maizi – vislabāk bez rauga. Nē bulciņām, kūkām un tortēm (mājās gatavotās tortes var). Labāk sausiņi, barankas, galetes.

Sviests – tikai ar 82% tauku saturu. Nē hidrolizētiem taukiem. Cept labāk kausētā sviestā, nekā eļļās. Nē rūpnieciski ražotai majonēzei.

Skābpiena produkti – tikai bez cukura un ar īsu uzglabāšanas termiņu, tikai stikla iepakojumā. Jogurts bez cukura ir labs produkts, jo satur maksimāli asimilējamas olbaltumvielas. Diemžēl veikalos piedāvātajā jogurtā tiek pievienota modificētā ciete (izraisa smagas alerģiskas reakcijas), krāsviela - karmīns, cukurs.

Ūdens – bērni ir ļoti jūtīgi pret ūdens kvalitāti. Ja par to neesat droši – jāvāra. Var pievienot citrona sulu. Nē saldinātiem gāzētajiem dzērieniem. Nav ieteicamas sulas tetrapakās (dabīgie vitamīni ilgāk par 2 mēnešiem uzglabāties nevar). Nedrīkst kafiju un aromatizētās tējas. Nav ieteicama melnā un zaļā tēja.

Ogļhidrātu pārpilnība.

Pedagogi sūdzas, ka mūsdienās bērni ir kļuvuši hiperaktīvi un nevaldāmi, slikti uztver mācību vielu. Palīgā tiek aicināti bērnu psihologi, bet rezultāta nav. Un nebūs, kamēr visi, tai skaitā vecāki, nesapratīs, ka bērni te nav vainīgi. Vainīgs ir uzturs, kas nesaturu pietiekami daudz tauku un olbaltumvielu, bet dominē tikai ātrie ogļhidrāti, un kaut kur jau bērnam tas enerģijas uzplūdums no saldumiem jāizgrūž. Cukura patēriņš, salīdzinot ar mūsu senčiem, ir pieaudzis 100 reižu. Bet, ja ir palielināts cukura patēriņš, neizbēgami būs olbaltumvielu, tauku, vitamīnu un mikroelementu deficīts. Lai to diagnosticētu, nav nepieciešamas sarežģītas izmeklēšanas. Pat pietiek, ka ārsts pacientam uzdod vienkāršu jautājumu: ‘’ Ko tu ikdienā ēd un dzer?’’

Tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušiem. Jāsāk ar dietoloģiju. Var vitamīnus un mikroelementus uztura bagātinātāju veidā ēst milzīgos daudzumos, taču, to katru atsevišķi ņemot, tie darbosies citādāk nekā ja atrastos dabīgos produktos. Vēl jāņem vērā olbaltumvielu pietiekamība, ja to nepietiks, nevarēs aiztransportēt vajadzīgās vielas vajadzīgajā vietā. Citādāk ir ar bišu maizi – tur ir visas iespējamās aminoskābes, no kā sintezēt olbaltumvielas transport-funkcijas veikšanai, un ir arī ko transportēt, gan fermenti, vitamīni un mikroelementi.

Olbaltumvielu deficīts.

Palielinoties cukura patēriņam, neizbēgami samazinās olbaltumvielu patēriņš. Katra nervu šūna pilda savas specifiskās funkcijas, tāpēc tām nepieciešamas īpašas katrai funkcijai piemērotas olbaltumvielas un tādu ir vairāk nekā 1500 veidu. Ja organisms pilnīgi nodrošināts ar olbaltumvielām, cilvēks lieto dzīvu, termiski vai citā veidā nenogalinātu – tas ir ar fermentiem bagātu uzturu, nervu sistēma iztur pat ļoti smagas slodzes, taču ja tas tā nav - olbaltumvielu nepietiek, rodas apātija, nogurums, nevēlēšanās mācīties, tāpēc ka nervu sistēma aizstāvas, jo tai nepietiek resursu. Bērnam piedzimstot, smadzeņu šūnu neironu atzarojumi, tas ir neironu aksoni, pa kuriem tiek pārraidīti nervu impulsi, ir tikai 10 cm gari, bet, jau, sasniedzot pieauguša cilvēka augumu, atzarojumu garums var sniegties vairāk nekā vienu metru. Smadzeņu šūnas dzīves laikā cenšas pēc iespējas vairāk nodibināt savstarpējās saites. Ja neironu šūna gājusi bojā, tā atjaunoties nevar, to var tikai neironu saites daļa. Neironu saites jeb šķiedras sastāv no diviem tauku, jeb lipīdu slāņiem. Impulss pa tiem virzās ar ātrumu 1 – 3 m/s. Tā ir lēnā grupa, kas veido 20%. Pārējie 80% nervu šķiedru ir pārklāti ar izolācijas slāni mielīnu, kas ir olbaltumviela. Tāpēc šīs grupas šķiedrās nervu impulsu ātrums sasniedz 200 – 300 m/s. Ja olbaltumvielu trūkst, rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi, kas var izpausties visdažādākajos veidos. Mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla, jo, pateicoties mūsdienu industriālajai pārtikai, olbaltumvielu deficīts ir aktuāls vairāk nekā 90% cilvēku. Tā ir fatāla kļūda neiekļaut bērnu uzturā pārtiku, kurā ir viegli asimilējamas pietiekoši olbaltumvielas, sevišķi mūsdienās, kad strauji ir palielinājusies intelektuālā slodze. Pat, ja enerģijas būs maz, pirmkārt, tā tiks novirzīta uz smadzenēm un ar intelektuālo attīstību viss būs kārtībā. Bēdīgāk, ja pietrūks olbaltumvielu un tauku. Bērnu psihologs šādā gadījumā ir bezspēcīgs. Bērna veselība un attīstība, tai skaitā intelektuālā, tiešā veidā ir atkarīga no uztura, ko bērns saņem. Secinājums – vispirms jāveido struktūra, un tad jādot enerģija, pretējā gadījumā – enerģija bez struktūras ir haoss.

Taukskābju kvalitāte. Svarīgs ir ne tikai omega-3 daudzums, bet arī kvalitāte. Salīdzinājumā ar bioloģiskajās saimniecībās ražotajiem vai vismaz labdabīgi iegūtiem lopkopības produktiem, diemžēl konvenciāli ražotajos piena un gaļas produktos, kā arī nebrīvē audzētajās zivīs (barotas ar kombinēto barību), ir uz pusi mazāk omega-3 garo ķēžu poli-nepiesātināto taukskābju - dokozaheksaskābe (DHA) un dokozapentaēnskābe (DPA). Tā kā cilvēka organismā tās praktiski nesintezējas, ir svarīgi saņemt ar pārtiku. To pietiekamība ir svarīgs faktors, sevišķi bērna smadzeņu, kā arī nervu un sirds-asinsvadu sistēmu attīstībā. Biškopības produktos omega-3 atrodama bišu maizē, pie tam vislabākajā kvalitātē, jo pagaidām mākslīgo bišu maizi vēl industriāli neražo.

Bērnu saldummīļu vecākiem būtu jāiegaumē, ka pārmērīga saldumu lietošana, ir solis metaboliskā sindroma virzienā, kas savukārt robežojas ar aterosklerozi, aptaukošanos, bronhiālo astmu un onkoloģiju. Ja jūs tiešām mīlat bērnu, tad jādot rūgtais, asais, sīvais, lai paplašinātu garšu spektru. Māciet bērniem dzert ūdeni. Bērns instinktīvi zina, ka ūdens jādzer, un necentieties to atmācīt. Bērniem obligāti jāsaņem olbaltumvielas un tauki. Tauki sevišķi vajadzīgi plaušām, citādāk cietīs organisma apgāde ar skābekli, sevišķi, ja nodarbojas ar sportu ziemā. Vajadzīgs holesterīns, lai būtu no kā veidot hormonus. Vienīgais attaisnojošais ātros ogļhidrātus lietošanas gadījums ir - pirms lielām fiziskām slodzēm.

Piena produkti.
Diemžēl realitāte ir tāda, ka tas piens, ko mums piedāvā veikali, ir rūpnieciski pārstrādāts produkts, tas ir pasterizēts, iespējams, ka pievienoti, iebiezinātāji, augu tauki, piena pulveris, kuru bez konservantiem uzglabāt nav iespējams. Pienam saskaroties ar gaisu, notiek tajā esošā holesterīna oksidācija. Daba ir paredzējusi, ka piens tiek zīsts un nesaskaras ar gaisu. Piens var izraisīt problēmas arī tad, ja tajā ir pesticīdu atliekas no lopbarības, antibiotikas, kā arī kaitīgas vielas, kas pievienotas piena pārstrādes procesā. Ja dažus gadu desmitus pagātnē normāls izslaukums no 1 govs gadā skaitījās 5000 kg, tad mūsdienās ir, parādījušās saimniecības ar izslaukumu, virs 20000 kg gadā. Tas tiek panākts ne tikai ar selekcijas metodēm, bet arī ar hormonālo preparātu izmantošanu, tai skaitā ar modificētiem hormoniem. Govis ar lieliem izslaukumiem ir ļoti jūtīgas pret visdažādākajām infekcijas slimībām, limfocīti nepārtraukti cīnās un tāpēc bieži vien pienā nonāk strutaini izdalījumi. Dodot teļam pēc piedzimšanas tikai veikalā nopērkamo pienu tetrapakās, pēc diviem mēnešiem teļš vairs nav dzīvot spējīgs, kaut gan pēc dabas likumiem pienam jābūt teļa galvenajam pamatēdienam.

Zaļie augi.
Hemoglobīns ir tiešā hlorofila kopija. Tā molekula sastāv no 514 aminoskābēm un 4 dzelzs atomiem. Šķīdumā dzelzs izskatās sarkana. Līdzīgs sastāvs ir hlorofilam - 514 aminoskābes un 4 magnija atomi. Šķīdumā magnijs izskatās zaļš. Ar B12 vitamīna (kobalamīna) starpniecību caur kobaltu, nomainot 4 dzelzs atomus ar 4 magnija atomiem, zaļā augu sula - augu asinis pārtop par cilvēka asinīm. Eritrocītu mūžs ir 127 dienas, jeb pēc 127 dienām jums jau ir citas asinis. Anēmija jeb mazasinība ir aktuāla 40% pasaules iedzīvotāju. Lai no šīs slimības izvairītos, ieteicams ikdienas uzturā lietot zaļās krāsas augus, tādus kā sīpollokus, dilles, selerijas, pētersīļus, baziliku, nātres, skābenes utt.

GMO pārtika.
Ģenētiskā inženierija ir nepilnīga, jo nespēj vadīt gēnu iebūvēšanas procesu. Pieejamā DNK informācija nav tik pilnīga, lai prognozētu rezultātu.

Gēnu ievietošana notiek ar plazmīdu palīdzību, izmantojot audzējus veidojošās augsnes baktērijas. Baktērijas genomus ievietojot augos, tiek izjaukts augu hormonālais balanss. Sekas baktērijas DNS ievietošanai auga genomā var būt hormonālā balansa izjaukšana, kā arī nekontrolēta šūnu dalīšanās un augšana, kas noved pie onkoloģiskas saslimšanas.

Cilvēkam sagremojot ģenētiski modificēto pārtiku, mākslīgi radītie gēni tiek nodoti cilvēka organismam un izmaina gremošanas trakta derīgo baktēriju raksturu. Organisma mikrofloras izmaiņa negatīvi ietekmē imunitāti. Tiek provocēta cilvēka organismam neraksturīgu olbaltumvielu sintēze, tādu kas dabā nav paredzētas. Rodas patogēnās baktērijas, kas var būt rezistentas pret antibiotikām ar neprognozējamu reakciju pret zāļu preparātiem, kā arī iespējama agrāk nepazīstamu toksīnu parādīšanās organismā un alerģiskas reakcijas. Ilgstoši lietojot ĢMO pārtiku, tiek apdraudēta reproduktīvā sistēma. Varētu pat teikt, ka ĢMO pārtika ir iedzīvotāju skaita samazināšanas līdzeklis.

Hidrogenētie tauki.                                                        
Nepiesātinātajās augu tauku molekulās, to brīvajās vietās liela spiediena ietekmē tiek ‘’iespiestas’’ ūdeņraža molekulas un tie kļūst par piesātinātiem taukiem, kas ir veselībai kaitīgi, varētu teikt, ka, ilgstoši lietojot pat bīstami. Kā izejviela galvenokārt tiek izmantota lētā palmu   eļļa. Hidrolizējot to, var iegūt ērtu konsistenci un ilgu uzglabāšanas termiņu.

Ir vēl viens hidrogenēto tauku veids, kurš nav pieskaitāms ne pie piesātinātiem, ne pie nepiesātinātiem taukiem. Tās ir transtaukskābes. Ūdeņraža atomi cauri tauku molekulai augstas temperatūras iedarbībā tiek transportēti uz otru pusi jaunā vietā, un veidojas otrādi sagriezta tauku molekulu konstrukcija.

Hidrogenētos taukus jeb margarīnu plaši izmanto sabiedriskajās ēdināšanas vietās, jo, ar tiem gatavojot, ēdiens mazāk piedeg un tos var izmantot vairākas reizes. Šos taukus plaši izmanto konditorijas izstrādājumos: bulciņās, cepumos. Arī konfektes, šokolādes un saldējumos, lētajos sieros, krējuma izstrādājumos utt.

Ja ikdienas ēdienkartē šādu tauku daudz, bet nepiesātināto tauku maz, tiek kavēta galvas smadzeņu darbība, jo tiek bojātas šūnu membrānas arī nervu šūnās. Tiek aizsprostoti asinsvadi, kas ir sākums virknei nopietnu slimību. Pavājinās šūnu spēja pārstrādāt taukus, un tas savukārt rada risku saslimt ar virkni slimību, ko izraisa tauku deficīts.

Rauga maize.
Graudaugus daba cilvēkam paredzējusi ilgstoša bada perioda pārdzīvošanai. Termiski neapstrādātos diedzētos graudos ir viss cilvēkam nepieciešamais - ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, mikroelementi, vitamīni un šķiedrvielas. Tā vietā, lai tos pilnvērtīgi izmantotu, cilvēks sabojā, nogalina un vēl papildus pievieno toksīnus. Dabā ir iekārtots tā, ka, lai graudi nesāktu dīgt ārpus laika, tajos ir inhibitori, jeb fermentu bloķeratori, kas neļauj tiem aktivizēties. Tas nozīmē, ka piekļuve pie vērtīgajām vielām ir ierobežota un, samaļot šādus graudus miltos, tiek zaudēta liela daļa to vērtības. Tā vietā, lai lietotu graudus diedzētā veidā, tie tiek samalti un termiski pārstrādāti, tādā veidā zaudējot lielu daļu vērtīgo vielu. Taču ar to viss nav galā. Tā kā konvenciāli audzējot graudus, tie tiek apstrādāti ar fungicīdiem, dabīgie raugi, kas atrodas uz grauda apvalka, tiek daļēji iznīcināti. Lai mīkla no šādiem graudiem rūgtu un turklāt, lai šis preces noritētu ļoti ātri, tiek pievienots raugs.

Raugs ir vienšūnas sēne. Dabīgais raugs saharomicetes (saccharomyces) ir sastopams jebkur, uz augļiem, dārzeņiem, uz vīnogām, sieros utt. Dabā ir saskaitīti ap 300 dažādu raugu veidi. Arī miltos, no kā cep maizi ir raugi. No tā nevar izvairīties. Taču temperatūra 36,70 C dabīgajam raugam ir nekomfortabla, un tas pārstāj vairoties. Tie, kas lieto bezrauga (ar dabisko ieraugu cepto) maizi, droši vien būs pamanījuši, ka šāda maize gandrīz nepelē. Tāpēc mūsu senči varēja atļauties maizi cept reti, jo nebija problēmu ar uzglabāšanu, turklāt sabriedusi maize ir vieglāk pārstrādājama kuņģī. Ar dabīgo ieraugu ceptā maize ir bagātāka ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, pektīnvielām, šķiedrvielām utt.

Citādāk ir ar cilvēku izveidoto mākslīgo raugu, kas ir termofīls (termolatents) un turpina vairoties arī augstākā, tas ir cilvēka ķermeņa temperatūrā. Šāds raugs dabiskajā vidē nav sastopams. Termofīlajam raugam zarnu traktā ir ideāla vide (siltums, mitrums, barības vielas), un tas izraisa rūgšanas procesu. To pavada gāzu izdalīšanās. Rezultātā tiek saspiesta plaušu diafragma un vairs nesasniedz vajadzīgo apjomu. Tiek saspiesti visi gremošanas orgāni. Apakšējā plaušu daļa arī ir nospiesta un gadās pat, ka sirds izvietojas horizontāli. Raugi pat spēj izkonkurēt patogēno zarnu mikrofloru, kas kaut cik dod arī labumu. Raugi barojas ar piena produktiem, miltiem, cukuru. Ierobežojot šos produktus, var mazināt raugu aktivitāti. Arī sārmainas vides uzturēšana organismā, sekmē sēnīšu mikrofloras izspiešanu.

Agrāk termofīlo raugu ieguva no cukura melases, atšķaidot to ar ūdeni un pēc tam apstrādājot ar hlora kaļķi, skābinot ar sērskābi. Tagad tādas briesmīgas sastāvdaļas vairs neizmanto, jo ir parādījušās ĢMO tehnoloģijas, bet rezultāts līdzīgs, tālākas sekas vēl grūtāk prognozējamas.

Par rauga sēnīšu sporu termoizturību var pārliecināties ļoti vienkārši - maizes sausiņus vai pat sauso raugu ievietojot cepeškrāsnī tādā pašā temperatūrā, kā cep maizi, pēc tam to ievietojot sēnītēm labvēlīgā vidē līdzīgā kā organismā (ūdens + siltums + olbaltumvielas + ogļhidrāti) – un rūgšanas process sākas.

Kaut arī raugi sašķeļ olbaltumvielas, kā rezultātā veidojas aminoskābes un vitamīni, tas tomēr priekš organismam nav efektīvākais aminoskābju ieguves veids. Raugi ir izturīgāki par cilvēka organisma audu šūnām, siekalas nespēj tos iznīcināt. Pat cepot maizi, tie neaiziet bojā, jo sporas ir spējīgas izturēt ļoti augstu temperatūru. Ēdot gan maizi, gan konditorejas izstrādājumus (visdažādākās bulciņas), sākumā rauga šūnas nonāk gremošanas traktā, pēc tam asinsrites sistēmā un turpina vairoties, negatīvi ietekmējot mikrofloru. Vēl bīstamība ir, ka parastā zarnu mikrioflora nomainās uz rauga skābo, kas nav derīga parastajam uztura pārstrādes procesam, kā arī uztura asimilācijai. Samazinās kalcija daudzums asinīs, jo tas tiek izlietots rauga radīto skābju neitralizācijai. Kuņģa gļotāda ir izturīga pret skābju iedarbību, bet, regulāri lietojot raugu saturošus produktus, kā arī tādus, kas rada skābu vidi, kuņģis tam ilgstoši nespēj pretoties. Sāk parādīties tādi simptomi kā dedzināšana, sāpes kuņģī un var veidoties čūlas.

Termofīlo raugu saturošā produkcija veicina smilšu sablīvējumus, pēc tam arī akmeņu veidošanos žultspūslī. Rodas aizcietējumi un var veidoties audzēji. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēnā mikroflora, tiek traumētas zarnu bārkstis, rezultātā palēninās toksisko vielu izvadīšana no organisma, nogulsnējas fēču akmeņi, kas ar laiku ieaug zarnu gļotādā. Gremošanas orgānu izdalītais sekrēts zaudē savu aizsarg funkciju, pazeminās gremošanas spējas, tāpēc nepietiekami asimilējas un sintezējas vitamīni, kā arī samazinās asimilēto   minerālu daudzums, tādu kā kalcijs. Patogēnie mikroorganismi, izkļūstot caur zarnu sienām, nonāk asinīs. Tādējādi mikrobi, sēnītes un vīrusi izklīst pa visu organismu.

Tiek traucēta vielmaiņa šūnās, tiek pārslogotas aknas, mainās bioķīmiskais asins sastāvs, un palēninās asins plūsma kapilāros, veidojas mikrotrombi, limfātiskā sistēma strādā ar pārslodzi. Tiek izjaukts skābju - sārmu līdzsvars (acidoze), paverot ceļu ap 150 slimībām. Piemēram, organismam pastiprināti zaudējot svarīgākos mikroelementus kalciju, kāliju, magniju, nātriju, krasi paaugstinās risks saslimt ar tādu plaši izplatītu slimību kā osteoporoze.

Ar termolatento raugu ceptā maize no rafinētiem miltiem (‘’augstākā labuma’’, jeb attīrītiem no visa vērtīgā) ir gļotas veidojošs produkts, kas faktiski sastāv no lipekļa un cietes. Tā stipri noslogo kuņģi, jo veido kunkuļus, kuri līdz galam nepārstrādājas un piesārņo organismu.

Piemēram, tik iecienītās svaigās bulciņas no ‘’augstākā labuma’’ miltiem. Mīkla raudzēta, protams, ar termofīlo raugu. Klāt vēl pievienota bagātīga cukura deva. Ja tam visam vēl virsū uzdzer kolu – veselības problēmas ilgi gaidīt nenāksies.

Vispirms uzturs, tad medikamenti.
Ja jūs spēsiet atturēties no kaitīgā uztura, tas būs milzīgs solis veselības virzienā. Nākamie soļi: uzturs var būt ar pretiekaisuma, pret parazitāro, imunitāti stiprinošo, pretsēnīšu iedarbību. Tas var būt seksuālo spēju uzlabojošs līdzeklis vai otrādi.

Ja daudz ko no iepriekš sarakstītā realizēsiet arī dzīvē, iespējams, ka medikamenti nebūs vajadzīgi. Tāpēc gribētos novēlēt - lai uzturs kļūst jūsu zāles!

                                                                                                                   maize150

uztursmaize
 
Viss atkarīgs no uztura.
Mūsu organisma stāvoklis ir tiešā veidā atkarīgs no uztura, kādu mēs lietojam. Pārstrādājot uzturu, tiek iegūta enerģija, materiāls audu veidošanai un reģenerācijai, kā arī tiek veidots hormonālais fons, kas iespaido psihisku.
Ar uzturu var koriģēt ļoti daudzas veselības problēmas ļoti agrā stadijā.
Pēc pilnīgas cilvēka gēnu atšifrēšanas, tika atklāts, ka 80% cilvēku neattīstās līdz tam potenciālam, kas ir ģenētiski ieprogrammēts. Tas ir, kāds no mums nesasniedz paredzēto augumu, citam neattīstās intelektuālās spējas līdz galam, vai ir sirds asinsvadu sistēmā nepilnības utt. Un viss tas saistīts ar pilnvērtīga uztura trūkumu un toksīnu klātbūtni, jau sākot ar cilvēka attīstību esot vēl embrionālajā stadijā.
Lai saprastu, ko drīkst ēst, jāsaprot, ko nedrīkst ēst. Ja to sapratīsiet, un arī rīkosieties, pēc dažiem gadiem jūs būsiet pilnīgi cits. Visas šūnas būs nomainījušās. Būs citi mati, kauli, sirds, asinis. Ja jūs ikdienā lietosiet surogāt-produktus vai pārtikas produktu imitāciju, tad kļūsiet par… Ir tāds teiciens - tu kļūsi tas, ko tu ēd.
Ja nelietosiet normālu uzturu, nekas nepalīdzēs. Tikai ātri bojājušies produkti darbojas jūsu labā. Ja jūs ikdienā lietojiet žāvētus (auksti, karsti), marinētus, piesālītus, piecukurotus (vēl sliktāk ar cukura aizvietotājiem), vai konservētus, jeb citādi nogalinātus produktus. Ja jūs tos ēdat, jūsu šūnas pārstāj atmirt – tas nozīmē pārstāj dzimt jaunas – tas nozīmē jūs novecojat – tas nozīmē, jūs lēnām mirstat. Ja produktā ir kaut viens konservants, jūs pārstājat normāli dzīvot.
 
Badošanās.
Badošanās – tās nav zāles. Tas ir fizioloģiskais miera stāvoklis, kas ļauj organismam mobilizēt savus spēkus. Šajā nolūkā tā praktiski der pie visām slimībām, ar kurām organisms spēj tikt galā pats. Ar badošanos labi ārstēšanai pakļaujas kuņģa-zarnu trakta slimības, daudzas ādas slimības. lielākā daļa iekaisuma procesu un saaukstēšanās. Tiek nostiprināta sirds, samazinās asinsspiediens un palēninās pulss. Badošanās ir efektīvākais attīrīšanās līdzeklis no toksīniem, kas uzkrājušās vielmaiņas traucējumu rezultātā vai, piemēram, no medikamentu lietošanas, alkohola, smēķēšanas utt. Varētu pat teikt - notiek organisma atjaunošanās. Obligāts nosacījums šajā laikā – daudz dzert ūdeni!
 
Uztura stereotipi.
Ir nacionālie un ir ģimenes uztura stereotipi. Tie formējas agrā bērnībā. Kāds uzturs tika lietots agrā bērnībā, pēc tāda cilvēks tieksies visu atlikušo dzīvi.

Šķiedrvielas un labās baktērijas.

Šķiedrvielas ir tā augu izcelsmes uztura daļa, ko cilvēka organisms pats nepārstrādā. Šķiedrvielas attīra kuņģi un zarnu traktu, kā arī pastiprina tā darbību. Vājina kancerogēnu un toksisku vielu kaitīgo iedarbību, kā arī paātrina to izvadīšanu no organisma. Ar šķiedrvielām barojas tā saucamās labās baktērijas, jeb probiotiķi. Mūsu organismā to ir ap 2,5 kg. Šīs zarnu baktērijas no šķiedrvielām izstrādā vielas, kas palīdz novērst taisnās zarnas vēzi, palīdz asinīs uzturēt optimālo cukura un holesterīna līmeni. Šķiedrvielas atrodamas rupjo graudu produktos, zirņos, pupās, riekstos, augļos, dārzeņos, bet nav piena produktos, sieros, gaļā, olās, zivīs. Rūpējieties par labajām baktērijām un lietojiet pēc iespējas vairāk dzīvu termiski neapstrādātu augu izcelsmes produktu, tai skaitā bišu maizi. Labās baktērijas mums saražo vitamīnus un neaizvietojamās aminoskābes, bet sliktās (patogēnās) - toksīnus.
 
Margarīns.
Lai pārveidotu šķidrās augu eļļas par cietajiem taukiem, jāmaina molekulu telpiskā konfigurācija, rezultātā tauki kļūst nedabīgi. Šādas tauku molekulas iekārtojas šūnu membrānās un ar savu līdzdalību bloķē to lokanību un caurlaidību. Tas nozīmē, ka šūnās būs apgrūtināta barības vielu caurlaidība. Lietojot uzturā termiski un ķīmiski, apstrādātos taukus ar produktiem, kuru sastāvā tie ir, piemēram, čipsi, visdažādākie konditorejas izstrādājumi, konfektes un tā tālāk - tas var būt par cēloni tādām slimībām, kā sirds un asinsvadu, cukura diabēts, liekais svars, problēmas ar prostatas dziedzeri un daudzas citas saslimšanas.
 
Saldējums.
Fermentu rīcība ir atkarīga no ēdiena temperatūras. Ja ēdat saldējumu, pirmajā mirklī saskaroties ar to, kuņģis sakrunkosies, sākumā no saņemtā ‘’apdeguma’’, bet pēc tam strauji palielināsies izmēros, aizstāvoties no tā ar gāzu starpslāni. Priekš organisma tas bija stress, fermenti pie zemas temperatūras nepaveica savu darbu un saldējums aizvirzījās tālāk uz zarnām, bet tur jau citi fermenti. Rezultāts – nepārstrādāts uzturs, par ko priecīgi parazīti, sevišķi sēnītes. Un tālāk gāzu veidošanās zarnās. Alternatīva saldējumam – putukrējums ar augļiem, ogām, bet cukura vietā medus. Tas ir labs veids kā iegūt taukos šķīstošos vitamīnus A, D, E un K.
 
Aizkuņģa dziedzeris.
Tiem, kas ikdienā pārsvarā ir lietojuši rafinētu, termiski pārstrādātu uzturu, anatomiskās sekcijas parāda, ka ir palielināts aizkuņģa dziedzeris, jo tas ir strādājis pastiprinātā režīmā, izstrādājot pārstrādes fermentus ienākošajam uzturam. Aizkuņģa dziedzera, kā arī citu barības pārstrādes orgānu pārslogošana veicina, šo orgānu saslimšanu.
 
Sāls.
Sāls nelielos daudzumos, tādos kā tas atrodos dabā ir vajadzīgs un nepieciešams. Bērniem tas vajadzīgs kaulu formēšanai. Taču viens no mūsdienu civilizācijas sliktiem ieradumiem, kas traucē normālu organisma funkcionēšanu - ir sāls pārmērība. Ieradums sālīt ēdienu, nekādā mērā nav saistīts ar organisma diktēto nepieciešamību, drīzāk to var nosaukt par garšas izvirtību vai veidu, kā pārtikas ražotāji saviem izstrādājumiem papildus palielina svaru.
Daži cilvēki diennakts normu 1 – 2gr pamanās pārsniegt pat 20 – 30 reizes. Rezultātā organismā tiek traucēts kālija – nātrija līdzsvars un tiek apgrūtināta simbiozās zarnu mikrofloras darbība. Ja cilvēks maz dzer ūdeni un organismā ir izveidojusies liela toksiska slodze, pārmērīgi lietojot sāli, tiek pārslogota sirds un nieres, jo nespēj izvadīt sāļus. Veidojas tūskas, jo nieres aiztur ūdeni. Cieš asinsvadi. Palielinās sirds un asinsvadu slimību risks. Cilvēkiem, kam izjaukts skābju-sārmu līdzsvars, ir novērojama tieksmē pēc sārmainā elementa nātrija, lai dzēstu skābes. Taču sālī nātrijs ir savienojumā ar hloru. Dabā ir daudz labākas alternatīvas, kas satur daudz nātrija – mārrutki, ķiploki, zaļie lociņi, pētersīļi utt. Ja tomēr jums gribas sāli, vislabāk to bērt tieši mutē, nevis pievienot ēdienam. Tādā veidā būs lielāka iespēja, ka jūs gan sāli, gan ēdienu apēdīsiet tik, cik nepieciešams. Vēl ir paņēmiens, kā samazināt apēstā sāls daudzumu, to izšķīdinot ūdenī lielā koncentrācijā un tad pievienot ēdienam.
Daudzi varbūt atcerēsies, ka agrāk veikalos nopērkamais sāls jau iepakojumā bija stipri sacietējis un vajadzēja lielu piepūli, lai atšķeltu gabalu no tā. Tagad tā vairs nav. Ir gan rupjāka, gan sīkāka malumu viegli birstošs sāls. Tas tiek panākts, pievienojot pretsalipes līdzekli kālija ferocianīdu (E-536), kas atstāj ļoti negatīvu ietekmi uz nierēm un ne tikai. Tā pat var tikt izmantots arī nātrija ferocianīds (E-535), kas nav tik bīstams. To ka uz sāls iepakojuma nav norādīta kāda no pretsalipes vielām, vēl nenozīmē, ka tā nav pievienota, jo sāls (nātrija hlorīds) ir ļoti higroskopisks, tās ir uzsūc no gaisa mitrumu un sacietē gabalā.
 
Speķis.
Tauki mūsu organismam ir ļoti nepieciešami, tie veido šūnu ārējo apvalku membrānu. Bez taukiem nevar izšķīdināt taukos šķīstošos vitamīnus. Tāpat tauki vajadzīgi plaušām, jo tās alveolas sastāvā ir 99% tauku. Tāpēc, ja nepietiks tauku, būs apgrūtināta apgāde ar skābekli. Arī holesterīns ir vajadzīgs. Ja cilvēks lieto adekvātu uzturu, tādu, kādu tam paredzējusi daba, problēmām ar taukskābju sintēzi aknās nevajadzētu būt. Taču, ja tas tā nav, tauku deficīts jākompensē ar dzīvnieku izcelsmes taukiem. Tas varētu būt speķis, kas ir vērtīgākais cūkkopības produkts.
Līdzīgi kā citās pārtikas nozarēs daudz kas tiek darīts ačgārni, arī cūkkopība nav izņēmums. Ar selekcijas metodēm tiek veidotas cūku šķirnes ar arvien mazāku speķa kārtu. Tas saistīts ar tautā esošo mītu, ka no speķa palielinās liekais svars. Daļa taisnības tur ir, bet tas attiecas uz industriāli ražoto speķi, nevis bioloģiskajās saimniecībās ražoto. Barībā ar ko baro cūkas lielražotāji, ir atrodamas atliekas no pesticīdiem, antibiotikām, augšanas stimulatoriem utt. Diemžēl speķī toksīni uzkrājas visvairāk un, ēdot šādu produktu, toksīni neizbēgami nonāk cilvēka organismā. Un, ja pieskaita jau tā toksīnu pārbagātību mūsdienu uzturā, vēl vairāk pastiprinās ūdens – sāļu apmaiņas mehānisma traucējumi nierēs, sākas ūdens aizturēšana. Tūskas ir galvenās liekā svara vaininieces, bet ne tauki.
 
Legālā narkotika – alkohols.
Sarkanās asins šūnas eritrocīti ir pārklāti ar lipīdu slāni, tādu kā taukainu smērvielu, un, virzoties pa asinsvadiem, tie elektrizējas, kļūst negatīvi lādēti un savā starpā atgrūžas. Gadās, ka sīko asinsvadu kapilāri ir pat šaurāki par eritrocītu izmēriem un tad eritrocītiem nākas mainīt ģeometriskos formu, lai iekļūtu šajā kapilārā. Spirtam nonākot asinīs, notiek eritrocītu attaukošanās, noskalojas ārējais taukainais slānis un tie sāk salipt (savstarpēji pievilkties). Veidojas sastrēgumi – mikro trombi. Neiekļūstot eritrocītiem galvas smadzeņu attiecīgajā segmentā, neironi no skābekļa bada pēc 3 minūtēm sāk atmirt. Aprēķināts, ka no 100ml degvīna aiziet bojā 10 miljoni neironu. Cilvēka smadzenēs ir ap 60 miljardi neironu. Katram neironam ir līdz pat 1000 sinapses, kas ir funkcionālas savienojuma saites ar citiem neironiem, ar kura palīdzību notiek elektrisko signālu savstarpējā nodošana. Kad neironi no alkohola mirst, smadzenēs veidojas atmiruši audi. Vēlāk atmirušie audi atraujas, tiek izskaloti un nonāk urīnā. Tāpēc teiciens par dzērāju – galīgi izčurājis smadzenes, jāsaprot burtiski. Lai arī ko stāsta alkohola aizstāvji, sevišķi jauniešiem, pirms ņemt pirmo glāzi, jāiegaumē, ka jebkura izdzertā alkohola doza, neatgriezeniski samazina intelektuālās spējas.
Visbīstamākais alkoholiskais dzēriens ir alus, jo tas satur fitoestrogēnus, kuri rodas savienojoties apiņiem ar iesalu. Fitoestrogēns ir augu estrogēns. Sieviešu organismā ir dzimumhormons estrogēns, kas dara sievieti sievišķu. Ja šā hormona izstrāde tiek traucēta ar ienākošiem augu estrogēniem, sieviete kļūst vīrišķīgāka. Vīriešiem šis process notiek pretējā virzienā, estrogēni gūst pārsvaru par tostesteronu.
Narkotiskā inde – alkohols, jeb etanols (C2H6O) no asinīm aiziet diennakts laikā, turpretī smadzenēs, dzimumorgānos aizkuņģa dziedzerī un ne tikai, tas turpina postošo darbību gandrīz mēnesi. Sevišķi jūtīgas ir šūnas, kas bieži dalās. Pie tādām pieskaitāmas dzimumšūnas, kas ir dažādu dzimumu pārstāvju atšķirīgas hromasomas. Hromosomās ir ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Tā ir šūnas kodola pašreproducējoša pavedienveida struktūra un atrodas ieslēgtā blīvā olbaltumvielu apvalkā, kas to pasargā no bojājumiem, jeb mutācijām, Lai veidotu precīzu kopiju, šūnām daloties jeb notiekot replikācijai, hromosomām jāatritinās. Tas ir bīstamākais brīdis, kad mutagēni veic savu postošo darbību.
Tautas degradācija, jeb izdzimšana notiek pēc 3 paaudžu likuma. Pat nelielās devās lietojot alkoholu, nosacīti veseli, paliek 50% vecāku, 25% bērnu un 12% mazbērnu. Piemēram, sabiedrībā, kurā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu cilvēku gadā ir 18 litri, kā tas ir pašlaik Latvijā, kopējo sabiedrības 50% genofonda bojājumu sasniedz 30 gados.
Ja kādā sabiedrībā alkohols tiek ieviests un uztverts kā norma, tad šī sabiedrība dažu gadu desmitu laikā iet bojā. Visbīstamākie ir mērenie kulturālie dzērāji, jo ne jau nodzērušies alkoholiķi bomžu izskatā iedvesmo paņemt pirmo glāzi. Nav nevienas nekaitīgas alkohola dozas.
 
Cukurs.
Līdzīgi kā narkotikas, arī cukurs veicina atkarību un izraisa gribasspēka vājināšanu. Savukārt vājinoties gribasspēkam, palielinās risks nokļūt alkohola un nikotīna atkarībā. Visi laikam zina, ka pārmērīgi daudz, lietojot cukuru un netērējot kalorijas, palielinās liekais svars. Taču cukurs arī vājina intelektuālās spējas, jo pārtrūkst neironu ataugumi galvas smadzenēs, tas ir samazinās neironu saišu daudzums, jeb primitīvi izsakoties, cilvēks kļūst dumjāks. Sevišķi nozīmīgi tas ir bērnu intelektuālajā attīstībā. Turklāt cukurs savāc no starpšūnu šķidruma ūdeni un dzēš fermentus. Pētījumi liecina, ka cukura patēriņš ir palielinājies 100 reizes, nekā tas bija pagājušā gadsimta sākumā.
Cilvēkam, kurš nolēmis iet veselības ceļu, viens no pirmajiem soļiem būtu atteikšanās no cukura. Tašu jāapzinās, ka līdzīgi kā ar narkotikām, cigaretēm vai alkoholu, no cukura atkarības atbrīvoties nebūs viegli, jo iedarbības mehānisms ir līdzīgs. Tiek stimulēta neiromediatoru, tādu kā serotonīns un dopamīns, izstrāde, kuri rada labsajūtas sajūtu līdz pat eiforijai. Organisms pierod pie stimulācijas, un, tiklīdz tās nav, iestājas depresija. Piemēram, serotonīna sintēzei nepieciešama aminoskābe triptofāns un glikoze.
Cukurs ir sintētisks produkts, kas noslogo aizkuņģa dziedzeri.
Daži iemesli, kāpēc vajadzētu atteikties no cukura:
  • vājina imunitāti, tas ir paver iespējas milzīgam skaitam slimību,
  • apgrūtina magnija un kalcija asimilāciju,
  • veicina artrīta attīstību,
  • paātrina vecuma izmaiņu parādīšanos organismā,
  • veicina hemoroīdu rašanos un attīstību,
  • izmaina toleranci pret glikozi, jeb sekmē 2 tipa cukura diabēta attīstību, kā arī glikēmiju,
  • var radīt minerālvielu apmaiņas traucējumus, kā arī hroma un vara trūkumu,
  • palielina bojājumu risku olbaltumu un DNS struktūrās,
  • samazina fermentu funkcionālo aktivitāti, reizē arī olbaltumu uzsūkšanos un veicina uztura alerģiju,
  • iespaido halogēna un elastīna struktūru, tāpēc, piemēram, ātrāk parādās grumbas, plaušu emfizēma, kas saistīta ar audu elastību,
  • grūtniecēm pastiprina toksikozi,
  • bērniem var paaugstināties adrenalīna līmenis, tie kļūst uztraukti un kaprīzi, arī miegaini,
  • veicina zobu kariesu un parodontozi, veidojas skāba vide mutē un visā organismā,
  • skāba vide veicina onkoloģijas attīstību,
  • palielinās sēnīšu slimību un bakteriālo infekciju risks,
  • rada kuņģa čūlas saasināšanos un čūlainā kolīta risku,
  • veicina brīvo radikāļu skaita palielināšanos asinīs,
  • provocē bronhiālās astmas lēkmes,
  • samazina labā holesterīna, jeb augsta blīvuma lipoproteīna daudzumu,
  • veicina liekā svara palielināšanos,
  • paaugstina arteriālo sistolisko asinsspiedienu, kā arī sirds išēmiskās slimības risku,
  • tiek veicināta katarakta, redzes pavājināšanās, ateroskleroze un varikozo vēnu paplašināšanās,
  • arī multiplā skleroze (izkaisītā skleroze), kuras viens no cēloņiem tiek uzskatīts cukurs.
Kuņģis.
Lai izvairītos no skābes samazināšanās kuņģa sulā, jāpieturas sekojošiem noteikumiem:
  • Klusēt ēšanas laikā.
  • Nedzert sārmainu ūdeni ēšanas laikā un uzreiz pēc ēšanas.
  • Rūpīgi sakošļāt ēdienu.
  • Neēst pārāk karstu ēdienu. Tā kā ar karstu ēdienu tiek iznīcinātas kuņģa parientālās šūnas, kas izstrādā sālsskābi. Kategoriski nedrīkst lietot uzturu, kura temperatūra augstāka par +400C. Pie +600C sāk sarecēt olbaltumvielas. Ja jūs dzerat +600C karstu ūdeni, barības vada un kuņģa šūnas, kas ražo sālsskābi, momentā iznīcinās.
Olbaltumvielas.
Ir ļoti svarīgi ar uzturu saņemt kvalitatīvas olbaltumvielas, turklāt pietiekamā daudzumā, jo tās ir vajadzīgas jaunu šūnu veidošanā. Precīzāk gan būtu jāsaka aminoskābes, bet ja vēl precīzāk, tad tie ir minerāli, tā ir gandrīz visa Mendeļejeva tabula. Jo, ja zarnu trakts ir tīrs un tur valda simbiozā mikroflora, visas aminoskābes, tai skaitā neaizvietojamās, tiek sintezētas, un no tām visas vajadzīgās olbaltumvielas.. Lai nodrošinātu nepieciešamo daudzumu, katru dienu cilvēkam jāasimilē ap 50 grami olbaltumvielu. Ja šūnu dalīšanās (mitoze) notiek olbaltumvielu nepietiekamības apstākļos, veidojas atipiskās šūnas. Tā kā šīm šūnām vajag mazāk olbaltumviellu, tās vairojas ātrāk, nekā pilnvērtīgās šūnas. Ātrāka vairošanās ir viena no atipisko šūnu atpazīšanas pazīmēm. Palielinoties šādu šūnu koncentrācijai var veidoties labdabīgais audzējs, kā arī ļaundabīgais.
Galvenā funkcija, ko pilda olbaltumvielas, ir strukturālā. Halogēns un elastīns, kas visu satur kopā, ir olbaltumvielas. Lai to sintēze būtu kvalitatīva, nepieciešams pilns klāsts aminoskābju.
Olbaltumvielas, ko sauc par albumīniem, pilda arī tranportfunkciju, piemēram, hemoglobīns, kas arī sastāv no olbaltumvielām, piegādā skābekli audiem, bet insulīns, kas tāpat sastāv no olbaltumvielām, piegādā glikozi šūnām. Viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, lai varētu sintezēties hemoglobīns, vajadzīgs dzelzs. Lai dzelzs molekula nokļūtu līdz sintēzes vietai, vajadzīgs speciāls olbaltumviela transferīns, kas to aiztransportē. Tāpēc, ja nepietiks dzelzs, hemoglobīna līmenis būs zems. Tāpat ar vitamīniem, mikro un makro elementiem, lai arī cik daudz tos ēstu, ja nebūs olbaltumvielu, kas tos aiztransportē vajadzīgajā vietā, tie nonāks tualetē. Arī zāles, ko mums izraksta ārsti, to efektivitāte ir saistīta ar to, vai būs olbaltumvielas, kas tās aiztransportēs uz vajadzīgo vietu. Katrai transportējamai vielai organisms izveido piemērotu olbaltumvielu molekulu. To skaits ir vairāk nekā 2500 dažādu veidu. 80% toksīnu tiek transportēti ar olbaltumvielu palīdzību. Tas nozīmē, ka viens no neizvadīto toksīnu uzkrāšanās iemesliem, ir olbaltumvielu trūkums.
Tāpat ar imūnsistēmu, efektīvai tās darbībai ir svarīga olbaltumvielu pietiekamība, lai būtu no kā veidot imūnšūnas makrofagus, imūnglobulīnus utt. Piemēram, leikocīti nomainās pilnībā 7 dienu laikā. Ja nebūs olbaltumvielu, nebūs imunitātes.
Vēl olbaltumvielām ir tā saucamā fermentatīvā funkcija. Lai pārstrādātu uzturu, aizkuņģa dziedzeris izdala 3 veidu fermentus. Ogļhidrātiem – amilāzi, olbaltumvielām – tripsīnu un taukiem – lipāzi. Ja trūkst olbaltumvielu, aizkuņģa dziedzerim nav no kā izstrādāt fermentus, tas nozīmē līdz galam nepārstrādāts uzturs.
Reproduktīvā funkcija – tas ir informācijas struktūras DNS un RNS, ar ko nodod informāciju nākamām paaudzēm, tas ir pēctecība tiek programmēta ar speciālu olbaltumvielu veidu - nukleīnskābēm. Informācija tiek kodēta un saglabāta speciālās olbaltumvielu molekulās. Ja šis process notiek olbaltumvielu deficīta apstākļos, tas ir cēlonis ģenētiskām slimībām, arī mūsdienās ļoti aktuālajai problēmai – neauglībai.
Līdzās skābekļa trūkumam, olbaltumvielu deficīts ir viens no galvas smadzeņu neironu bojā ejas cēloņiem. Tā kā jaunas neironu šūnas vairāk neveidojas, to vieta tiek aizvietota ar audu savienotāj šūnām, lai saturētu kopā struktūru. Līdzīgi kā, piemēram, ja sagriež pirkstu – tas pēc kāda laika sadzīst, jeb šajā vietā parādās speciālas šūnas fibroblāsti un sintezē savienotāj audu olbaltumvielu kalogēnu. Līdzīgs process notiek arī nervu sistēmā. Bojā gājušo neironu aizvietošanu ar savienojušo audu struktūrām, sauc par sklerozi. Tā kā neironus atjaunot vairs nevar, vienīgais atliek rūpēties par izdzīvojušajiem. Ideālos apstākļos viena neironu šūna spēj aizvietot 2 vai pat 3 bojā gājušās šūnas. Tāpēc jālieto normāls dabisks uzturs.
 
Tauki.
Tauki pilda enerģijas uzkrāšanas funkciju. Bioķīmiķiem ir tāds teiciens – tauki sadeg ogļhidrātu liesmās. Lai iegūtu enerģiju, ir vajadzīga enerģija. Lai notiktu tauku oksidēšanās, ir vajadzīga glikozes enerģija. Nepietiekami oksidējušies tauki dot acetona kompozīcijas.
Tauki arī vajadzīgi elpošanai, jo plaušu alveolas iekšējā virsma 99% sastāv no taukiem. Jo lielāka slodze uz plaušām, jo vairāk jālieto tauki. Alveolas kopējā platība ir 100m2. Tāpat tauki mums ir vajadzīgi, lai pasargātu šūnu membrānas un arī kā materiāls hormonu veidošanai. Cilvēkam dzīvnieku izcelsmes piemērotākie tauki ir zivju ikros, olās, treknajās zivīs, krējumā, speķī, treknā pienā. No augu taukiem vērtīgākās eļļas būtu tādas, kā oregano eļļa, makadāmijas riekstu eļļa, sezama eļļa, olīveļļa, tālāk seko vīnogu kauliņu, ciedru riekstu, linsēklu, protams, tām jābūt auksti spiestām. Katrai eļļai ir savas specifiskas īpašības, piemēram, kokosriekstu eļļa pat cepot neoksidējas, bet kukurūzas eļļa oksidējas dažās sekundēs pēc tās iegūšanas.
Un ne jau hidrolizētie tauki vajadzīgi, ko mums nomaskētā veidā, dāsni piedāvā pārtikas industrija, pievienojot tos visdažādākajos izstrādājumos. To citādāk, kā par genocīdu pret tautu, nosaukt nevar.  
 
Nepieciešams ass ēdiens.
Jau grūtniecības laikā, kā arī zīdīšanas laikā, mātei jālieto asi, sīvi un rūgti ēdieni. Vēlāk bērnam būs daudz mazāk problēmu - neēd to vai šo.
 
Uztura kombinēšana.
Cilvēka gremošanas sistēma nav piemērota kombinētam uzturam. Tas ka varam sagremot ļoti dažādu uzturu, nenozīmē, ka to var izdarīt vienlaicīgi. Olbaltumvielu sagremošanai vajadzīga skāba vide, tāpēc tas notiek kuņģi, savukārt cietei vajag nedaudz sārmainu – sašķelšanās notiek mutē gan tievajā zarnā, bet taukiem arī vajag nedaudz sārmainu vidi – tie tiek sagremoti tievajā zarnā. Kombinējot uzturu, jāatceras – visu ko nesagremosiet jūs, sagremos patogēnie mikroorganismi, vēl vairāk pasliktinot gremošanu. Viens no uztura nepilnīgas sagremošanas simptomiem ir lipīgo gļotu veidošanās.
Pat viegla skābe neitralizē siekalu fermentu ptialīnu. Tāpēc cieti saturošie produkti slikti savietojas ar skābiem produktiem.
Lai pilnīgāk pārstrādātos, olbaltumvielas jāēd pirms cietes (piemēram, vispirms jāēd gaļa, tad maize), jo kuņģa augšējā nekustīgajā daļā vēl darbojas siekalas, bet apakšējā kustīgajā daļā skābā kuņģa sula pārtrauc siekalu darbību. Protams ideālais variants ir nelietot gaļu vispār.
Dažādām pēc sastāva olbaltumvielām vajag dažādu kuņģa sulu kombināciju, kas izdalās dažādos laikos. Tāpēc viena veida olbaltumvielas jāēd vienā reize. Nevajag vienlaikus ēst:
  • Gaļa – ar riekstiem, olām, sieru.
  • Olas – ar sieru, riekstiem.
  • Riekstus – ar sieru un pienu.
  • Tauki samazina kuņģa sulas, pepsīna un sālsskābes izdalīšanos, tāpēc nav vēlams taukus lietot kopā ar olbaltumvielām. Tauku negatīvo iedarbību var labi neitralizēt ar bagātīgu zaļumu un dārzeņu lietošanu.
  • Cukurs un tā izstrādājumi nomāc kuņģa kustīgajā daļā sulas izdalīšanos. Cukurs nepārstrādājas ne mutē, ne kuņģī, bet tievajā zarnā. Ja to ēst kopā ar olbaltumvielām, tas aizturēsies kuņģī, kamēr pārstrādāsies olbaltumvielas, turklāt paildzināsies pārstrādes process.

Cukuru un medu nedrīkst dzert, to drīkst tikai ēst. Kafija un tēja jādzer bez cukura un piena. Labākā barība sēnītēm piens ar cukuru.

Tomāti.
Tomāti ir augļi, bet, tā kā cukura daudzums ir neliels, tie veido organismā bāzisku vidi. Līdzīgi kā avokado, tos var kombinēt ar dārzeņiem.
 
Ķiploki.
Ķiploki ir labs antibakteriālais un pretsēnīšu līdzeklis. Tas kavē pelējumu, raugu un citu mikroskopisku sēnīšu augšanu.
 
Uzzini, kas tev garšo.
Ēdienam nepievienojiet ‘’narkotikas’’ – sāli, cukuru, nātrija glutamātu, mērces utt. Tik cik vārēsiet apēst, tik jums ir arī nepieciešams. Ja jums gribas sāli, tas nozīmē, ka organismam vajag sārmainos mikroelementus, nevis to, ko ēdat. Sāli labāk ēst atsevišķi nekā kopā ar ēdienu.
 
Gaļa.
Cilvēka organisms nav piemērots, gaļas ēšanai ne pēc viena parametra. Daba gaļu pieļauj kā iespējamo variantu bada perioda pārdzīvošanai. Vēl jāņem vērā faktors, ka industriāli ražojot gaļu, dzīvnieki atrodas lielā koncentrācija, tātad arī stresā, rezultāts - vāja imunitāte. Lai tie neslimotu, ražotāji ir neizbēgami spiesti lietot sintētiskās antibiotikas, kas iestrādātas jau lopbarībā ar it kā ar nevainīgiem nosaukumiem, piemēram, biomicīns, biovits utt. Cilvēkam lietojot uzturā šādu gaļu, cieš zarnās esošā labā mikroflora, līdz ar to imunitāte.
 
Piena produkti.
Dabā katram zīdītājdzīvieniekam ir paredzēts savs piens, kurš atšķiras pēc sastāva un turklāt noteiktā laika periodā. Citas sugas dzīvnieku piena lietošana nozīmē dabas likumu pārkāpšanu, kas savukārt noved pie slimībām. Vēl neveselīgākus piena produktus padara pārtikas industrija - pienu pasterizē, homogenizē, pievieno krāsvielas, modificēto cieti, iebiezinātājus, aromatizatorus, stabilizētājus utt. Ja skābpiena produkta uzglabāšanas laiks ir ilgāks par 4 – 5 dienām, tas nozīmē, ka tajā nav dzīvo baktēriju. Arī, ja ir pievienots cukurs, tas nozīmē, ka šajā produktā nav dzīvo baktēriju. Cukurs un baktērijas ir savstarpēji izslēdzošas sastāvdaļas. Piemēram, visos saldajos jogurtos dzīvo baktēriju nav un būt nevar.
 
Kafija.
Kafija, traucē kuņģa sulas izstrādi, kā arī citas funkcijas. Kafijā esošo skābju dzēšanai organisms tērē kalcija rezerves, apmēram uz vienu krūzi 700 miligramus. Sevišķi kaitīga ir šķīstošā kafija, jo satur smago metālu sāļus, kas savukārt bojā aizkuņģa dziedzeri un aknas.
 
Sulas tetrapakās.
Uz sulām ar ilgu uzglabāšanas termiņu, uz to iepakojumiem, uzraksti ‘’nesatur konservantus’’ atbilst patiesībai. Šīs sulas satur lielā daudzumā sintētisko citronskābi, kuras dzēšanai tiek tērēts, kalcijs. Sekas – jau bērniem problēmas ar kauliem, kā arī cieš nieres – perspektīvā nefropātija. Arī uzraksts ‘’bez cukura’’ var atbilst patiesībai, jo satur cukura aizvietotāju – aspartamu.
 
Modificētā ciete.
Modificētā ciete, ko izmanto kā iebiezinātāju, piemēram, jogurtos, noved šokā aizkuņģa dziedzeri, jo tas neatpazīst šīs savādi veidotās molekulas. Tiek veicināts aizkuņģa dziedzera iekaisums.
 
Cik ēst?
Pieaugušam cilvēkam kuņģi vienā reizē, lai normāli pārstrādātu, var izvietoties 350, maksimums 500 gr uztura, tas ir kopā ar šķidrumu. Ja šis daudzums tiek pārsniegts, uzturs līdz galam nepārstrādājas. Turklāt kuņģa sula kalpo kā aizsargbarjera nevēlamiem mikroorganismiem. Tas, kas netiek iznīcināts ar skābi, tālāk tiek pieveikts ar sārmu, tas ir ar žulti. Ja mēs apēdam vienā reizē pārāk daudz, šis aizsarg-mehānisms darbojas slikti. Piemēram, gaļu nebūtu vēlams ēst, ne vairāk kā 0,5 kg nedēļā, tas ir 50 gr dienā. Par to sevišķi noraizējušies ir onkologi.
 
Ātrie ogļhidrāti.
Olbaltumvielas (gaļa, olas, biezpiens utt.) zarnu traktā pārstrādājas līdz pat 8 stundām. Tauki (sviests, eļļas, speķis utt.) 6 stundas, bet lēnie ogļhidrāti (žāvētie augļi, medus, putras utt.) 4 – 6 stundas. Savukārt ātrie ogļhidrāti (kartupeļi, baltmaize, cukurs, saldinātie dzērieni, cīsiņi, pelmeņi, hotdogi, čipsi, makaroni arī banāni un vīnogas, konfektes utt.) pārstrādājas 1 - 2 stundas. Ātro ogļhidrātu cienītāji ir vienmēr ēdošie un mūžīgi izsalkušie cilvēki, kuriem veidojas tauku un olbaltumvielu deficīts. Komplektā ar mazkustību ātrie ogļhidrāti ir lēnā nāve. Vienīgais to lietošanas pieļaujamais gadījums būtu – pirms smagām fiziskām slodzēm. Sevišķi nevēlami nokļūt ātro ogļhidrātu atkarībā ir bērniem, kad strauji augošam ķermenim ir vajadzīgs celtniecības materiāls olbaltumvielas, tāpat vajadzīgs hormonu materiāls – holesterīns, bet trūkst tauku. Piemēram, zēniem pubertātes periodā, kad sākas vīrišķā hormona testosterona sintezēšana, ja šajā periodā ir ātro ogļhidrātu pārbagātība, bet olbaltumvielu un tauku deficīts, netiek lietoti holesterīnu saturoši produkti, kā sekas tam - nav izejmateriāla testosterona sintēzei, tas var kļūt par vienu no cēloņiem citādai seksuālajai orientācijai.