vaituzinajika700

 

Pēc VVO datiem 60% nāves gadījumu ir saistīti ar nepareizu ēšanu un bīstamiem produktiem, kuri uzreiz nenogalina, bet pakāpeniski sagrauj cilvēku no iekšienes.

Visas slimības rodas no minerālvielu trūkuma, skābju pārpalikuma, no neizvadītiem toksīniem, no parazītiem organismā un dzīvesveida. Tikai pavisam neliels procents slimību tiek ģenētiski pārmantotas.

Nenogatavojušos ābolus ēst nav vēlams, jo tajos vēl nav fermentu, kas tos gremošanas procesā var sašķelt. Fermenti parādās tikai tad, kad āboli ir nogatavojušies. Jāēd tikai nogatavojušies āboli.

Viss, ko nevar ēst, nevar likt uz ādas.

Āda ir iekšējo procesu atspoguļojums.

Ūdens jādzer silts. Ar sviedriem no organisma izdalās toksīni. Auksts ūdens atņem enerģiju. Minerālūdens jādzer tikai pēc ārsta norādījuma.

Tikai svaigām sulām ir augsts pH rādītājs, jo tās satur fermentus un skābekli.

Lietojot ilgstoši uzturā augļus un dārzeņus, kas audzēti ar intensīvām tehnoloģijām, ķermenī veidojas ķīmisko vielu nogulsnes, kas pamazām kļūst par toksīniem, piesārņo organismu un negatīvi ietekmē veselību.

Cilvēka vecums atspoguļo organisma piesārņojuma pakāpi.

Daudzbērnu mātes daudz retāk slimo ar krūts vēzi, jo strutainie toksīni tiek izzīsti kopā ar pienu.

Blaugznas izraisa pārtikas rūgšana organismā, kā arī neaizvietojamo taukskābju, B6 vitamīna un selēna trūkums. Blaugznas - tā ir sēnīte Pityrosporum ovale. Jāatjauno skābju-sārmu līdzsvaru organismā, jeb, jārāda nelabvēlīga vide sēnītēm. Jāatņem sēnītēm barības bāze, lai nav caur ādu (avārijas izeju) organismam jāizvada toksīni, kas ir barības bāze sēnītēm. Ar pretblaugznu šampūniem šo problēmu atrisināt nevar.

Gandrīz visos šampūnos un gelos tiek pievienots nātrija laurilsulfāts, kas savienojumā ar citiem komponentiem veido kancerogēnas vielas, kuras var izraisīt neatgriezeniskas redzes izmaiņas bērniem. Palielinās onkoloģisko saslimšanu risks.

Spalīši (острицы), precīzāk teikt, to radītie toksīni, rada žokļu muskuļu spazmu, tas ir zobu griešanu.

Balti plankumi uz nagiem liecina par cinka trūkumu organismā.

Sāpīgi un ieplaisājuši mutes kaktiņi norāda, ka organismā trūkst B2 vitamīna.

Ja kājas sarauj krampji, tas nozīmē, ka organismā ir zems kalcija un magnijā līmenis.

Kaut arī gaļa, zivis, olas un piens ir bagāti olbaltumvielu avoti, tomēr nepārcenties ar to lietošanu uzturā. Aknām ir grūti pārstrādāt gan šajos produktos esošās olbaltumvielas, gan antibiotikas un citas ķīmikālijas, kuras tiek izmantotas lopu un mājputnu audzēšanas procesā. Organismam jāstrādā ar milzīgu piepūli, lai sagremotu gaļas olbaltumvielas.

Ir novērots, ka govis, kas zīž savu pienu, saslimst ar kuņģa vēzi.

Podagra ir tipiska gaļas ēdāju slimība. Senos laikos ar to slimoja tikai bagātie, kas daudz ēda gaļu.

Alkohols liek strādāt ar pārslodzi aknām. Aknas pārvērš alkoholu par acetaldehīdu – par formaldehīda toksisko līdzinieku, kuru lieto ādas iedeguma pastiprināšanai un iebalzamēšanas procesā.

Žults rodas aknās, nevis žultspūslī. Aknas izstrādā līdz vienam litram žults diennaktī.

Kāre pēc saldumiem ir kā apburtais loks. Pārmērīgs cukura daudzums ikdienas uzturā izraisa cukura līmeņa straujas svārstības, savukārt cukura līmeņa nelīdzsvarotība izraisa pēc jaunas cukura devas. Dabūjis vienu šokolādes gabalu organisms drīz vien prasīs nākamo un nākamo. Jā, cukurs sniedz strauju enerģijas pieplūdumu, taču tikpat strauji šis enerģijas līmenis arī krītas. Citādi tas ir ar medu, jo tas ir lēnais ogļhidrāts, enerģijas pieplūdums būs vienmērīgs un ilgākam laikam.

Piesātinātie tauki no nepiesātinātajiem atšķiras ar to, ka tauku molekulai nav vairs nevienas brīvas vietas ūdeņraža atoma pievienošanai. Poli-nepiesātinātajiem tauku molekulai ir vairākas vietas, bet mono-nepiesātinātajai ir tikai viena vieta.

Augu tauki normālos apstākļos parasti ir šķidri. Tie satur pārsvarā nepiesātinātos taukus un ir veselīgāki par dzīvnieku izcelsmes taukiem, taču ir izņēmumi, piemēram, palmu eļļa, tā satur piesātinātos taukus.

Hidrolizācijas procesā šķidrās nepiesātinātās augu eļļas var pārvērst par piesātinātajām, jeb cietajiem taukiem. Piemēram, hidrolizējot kukurūzas eļļu var iegūt margarīnu. Tālāk pēc atbalināšanas ar attiecīgo piedevu palīdzību var panākt vajadzīgo krāsu, smaržu un garšu. Lai varētu reklamēt kā veselīgu produktu, vēl var pievieno vitamīnus, visticamāk, sintētiskos. Jo dabīgie ir ļoti dārgi.

Palmu eļļu plaši izmanto pārtikas industrijā, jo tā ir daudz lētākas par pārējām augu eļļām. No tās ražo margarīnu, pievieno piena izstrādājumiem, kā arī plaši izmanto konditorijā, jo ir pietiekoši cieta un izstrādājumiem ir viegli izveidot vajadzīgo formu.

Pēc Union of Concerned Scientists datiem trans-tauki ir vainojami ar krūti bērnus barojošo māšu piena kvalitātē, jo ar pienu nokļūst jaundzimušā organismā, kā arī veicina bērnu dzimšanu ar patoloģiski mazu svaru. Palielina diabēta risku un vājina imunitāti. Traucē citohroma oksidāzes fermenta darbību, kam ir svarīga loma kancerogēno vielu neitralizācijā. Samazina testosterona līmeni un vājina spermas kvalitāti.

Ar kaņepju pienu bērniem var aizvietot pat mātes pienu. Agrāk tā darīja. Kaņepes satur visas neaizvietojamās aminoskābes.

Bērnu pamperos temperatūra sasniedz 430C. Sevišķi bīstami tas ir zēniem. Tā ir neauglīgas jaunā panadzes radīšana, jeb sterilizācija.

Pārtikas konservanti ir vielas, kas neļauj vairoties baktērijām, tādējādi novērš produktu bojāšanos. Intensīvi ikdienā lietojot šādus produktus, tiek izjaukts mikroekoloģiskais līdzsvars cilvēka organismā.

Mikroviļņu krāsnī sildot un gatavojot produktus, tie kļūst nedzīvi, jo tiek iznīcinātas visas baktērijas un mikrobi, tai skaitā labās baktērijas. Tiek pilnīgi izjaukta ūdens struktūra.

Pārtikas piedevas, konservanti un citi ‘’labumi’’ izraisu milzīgu stresu organismam. Lai to visu sagremotu, organismam ir ļoti smagi jāstrādā. Rezultātā enerģijā un vērtīgās uzturvielas tiek izmantotas gremošanas procesā, kaut arī tās vajadzētu izmantot daudz lietderīgāk, piemēram, imūnsistēmas stiprināšanai.

Cinka trūkums organismā bloķē ap 80 dažādus notiekošos procesus.

Vara trūkums noved pie oksidēšanās-reducēšanās reakciju bloķēšanas.

Joda trūkums saistās ar vairogdziedzera problēmām, neauglību un impotenci.

Sirmi mati liecina par vara apmaiņas traucējumiem aknās.

Ja sudrabs ir spēcīgs pretvīrusu līdzeklis, tad varš ir spēcīgs pretsēnīšu (rauga, pelējuma) līdzeklis. Piemēram, ir novērots, ka vārot ievārījumu vara traukos, tas nepelē. Agrāk vara trauki bija populāri.

Ja gribas kakao trūkst hroma.

Ja patīk šašliku smarža, tas liecina par B6 vitamīna trūkumu.

Hloru satur svaigās bietēs.

Selēns, kas ir spēcīgākais antioksidants pasaulē. Ja vien ar intensīvo lauksaimniecību nav noplacināta augsne, tas atrodams ķiplokos, sīpolos, Brazīlijas riekstos, var atrasties nevārītā ūdenī.

Brazīlijas riekstos ir daudz selēna, taču, ja augsne ir noplacināta, tā daudzums var būt desmitiem reižu mazāks, nekā pieņemts uzskatīt.

Avokado augļi satur 14 vērtīgas minerālvielas, kas lieliski regulē organisma funkcijas un stimulē augšanu. Īpaši vērtīgs ir dzelzs un varš. Tie veicina sarkano asinsķermenīšu rašanos un novērš mazasinību. Mazasinība ir viens no galvenajiem cēloņiem nogurumam un nespējai pārvarēt stresu.

Dārzeņi un svaigi augļi spēj fantastiski uzlabot tavu veselību. Tos nevajag ne karsēt, ne arī kādi citādi gatavot. Gatavošanas procesā tiek iznīcinātas daudzas vērtīgas uzturvielas, vitamīni un uzturvielas, turklāt karstumā iet bojā arī visi dzīvie fermenti.

Negatavi augļi satur tanīnus (miecvielas) (дубильные вещества). Sasaldējot tanīns sabrūk.

Bietes sarkanās var ēst cik gribas. Ja urīns kļūst iesarkans, tas nozīmē, ka vāji strādā nieres. Tādā gadījumā jāierobežo. Urīnam jābūt salmu dzeltenam.

Ja cilvēks sāk badoties, organisms sākumā tērē ogļhidrātu rezerves, pēc tam olbaltumvielas un tikai pēc tam kā pēdējo – tauku rezerves. Organisms pielāgojas maksimāli izmantot pieejamās barības vielas, un, tiklīdz badošanās pārtraukta, strauji ar uzviju atjauno zaudētos kilogramus. Bet pirms tam jātiek skaidrība, kas veido lieko svaru, tauki vai ūdens (tūskas).

Svaru zaudēt nedrīkst vairāk kā 1,5 kg nedēļā. Tauki ātrāk aiziet nevar. Var tikai ūdens. Ātra svara zaudēšana - tas ir trauksmes signāls, ka jūs zaudējat šķidrumu. Tas var būt cēlonis bīstamām slimībām.

Antioksidanti neitralizē brīvos radikāļus, atdodot tiem elektronu. Lietojot ar antioksidantiem bagātu uzturu (diedzēti graudi, svaigi augļi un dārzeņi), tiek pasargātas šūnas no bojājumiem, tādējādi samazinot iespējamās mutācijas, kas ir onkoloģisko un citu slimību cēlonis. Brīvie radikāļi veicina novecošanos.

Marinētiem gurķiem pievilcīgo izskatu un ilgo uzglabāšanas termiņu panāk pievienojot tiem 2-3% etiķskābes (E-260), kas bloķē fermentu darbību un neitralizē sālsskābi kuņģī utt.. Bet kraukšķīgums tiek panākts, pievienojot kālija hlorīdu (E-509)

Tāds izplatīts simptoms kā atraugas liecina par skābes pārpilnību. Tā no kuņģa iekļūst barības vadā, kura gļotāda nav piemērota skābai videi, tāpēc cilvēks izjūt diskomfortu.

Jogurtam, kuram nav nekas pievienots un, kurš satur dzīvās baktērijas, maksimālais uzglabāšanas termiņš ir 3 diennaktis.

Jogurtā pievienotais cukurs veicina rūgšanas procesus zarnās.

Cietajos sieros baktērijas jau visu apēdušas un nobeigušās.

Tāpat kā medu, cukuru nedrīkst dzert, ja jūs ļoti gribat cukuru, paņemiet vienkārši ar karoti un ieēdiet, jūs apēdīsiet tik, cik organismam vajag.

Ja jūs gribat kafiju, dzeriet to bez cukura, ja jums tāda negaršo – jūs nemīlat kafiju, jūs gribat cukuru. Kafija jālieto tikai dabīgā un bez piena, nelielās krūzītēs. Var pievienot citronu, bet ne pienu. Bet labāk vispār no tās atteikties.

Siekalās ir gļotaina viela mucīns (муцин), kas salipina barību un palīdz veidot kumosus, tāpēc svarīgi ir ēdienu rūpīgi sakošļāt. Norijot kumosu, tālāk darbojas siekalu fermenti amilāze, maltoze, ptialīns.

Aizkuņģa dziedzeris izdala 3 fermentus: amilāzi, proteāzi un lipāzi. Amilāze šķeļ cieti (kartupeļi, maize), proteāze olbaltumvielas (gaļa) un lipāze – eļļas un taukus. Fermentu laktāzi ar ko piena laktozi sadala glikozē un galaktozē, izdala tievās zarnas gļotādas dziedzeri ar sekrētu.

Vārīta ciete veido gļotas. Visi vārīti produkti rada gļotas.

Par organisma funkcionēšanu daudz var pateikt pēc acs sklēras (acs baltums) krāsas. Balta sklēras krāsa liecina par optimālu dzīvības procesu norisi organismā, dzeltenā liecina par aknu disfunkciju un žults izdales problēmām, bet sarkanā par ļoti zemu enerģētisko līmeni šūnu struktūrās (piemēram, cilvēks ļoti noguris).

Cilvēka tievā zarna, kur notiek barības pilna sadalīšanās, iekšējais kopējais laukums ir 300 m2.

Aklajā zarnā ir koncentrēta vairāk nekā puse zarnu trakta nervgalu.

Adrenalīna izdalīšanos veicina gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. No organisma tas tiek izvadīts ar urīnu, sviedriem un asarām. Šādās reizēs ir svarīgi lietot daudz ūdens.

Šūnām DNS molekulu būvēšanai nepieciešamas 28 aminoskābes. Ja zarnu trakts ir tīrs un tajā prevalē labā mikroflora, visas aminoskābes tiek sintezētas. Ja ar uzturu nesaņemam kādu no makro vai mikroelementiem, aminoskābju sintēze apgrūtinās. Un, ja kādas aminoskābes pietrūkst, šūna nevar veidot precīzu kopiju. Veidojas liels daudzums neprecīzu DNS kopiju. Rezultātā cilvēks dzīves laikā strauji maina savu ārējo izskatu, jo, šūnām atjaunojoties, veidojas neprecīzas kopijas. Mainās, piemēram, matu krāsa, sejas ādas tonis, sejas kontūras, deguns, ausis utt. Lai šādas straujas izmaiņas nenotiktu, ir svarīgi, lai uzturvielas būtu sabalansētas pareizās attiecībās.

Ir 16 vitamīni. Vitamīni faktiski ir piedevas aminoskābēm. Vitamīnus vajag visus, tikai visi kopā dod efektu. Visi vitamīni ir svarīgi, jo katram ir sava funkcija, ko tie veic. Piemēram, kalcijs organismā šķīst tikai C vitamīna klātbūtnē. C vitamīns ir kā kalcija transport mašīna. Ja organismā trūkst B5 vitamīna (pantotēnskābe), sākas aptaukošanās utt.      

C vitamīns būtu jāuzņem katru dienu ar uzturu, jo organisms to neuzkrāj.

B17 vitamīns atrodams aprikozu kauliņos.

Sintētiskie vitamīni aizdambē aknas.

Aknas sintezē visas asins plazmas olbaltumvielas.

Ir 16 vitamīni. Tie faktiski ir piedevas aminoskābēm. Cilvēkam tos vajag nedaudz, dažus pavisam maz, piemēram, B12 dzīves laikā vajag tikai 1gr. Organismam nepieciešami visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava funkcija. Piemēram, kalcijs organismā šķīst tikai C vitamīna klātbūtnē.

Cilvēkam kuņģis ir kā aizsargbarjera, kas nelaiž tālāk vīrusus, sēnītes, mikrobus, parazītus un iznīcina tos. Kuņģa sulas iedarbībā tiek atvērti šūnu ribosomās atrodošies fermentu maisiņi. Savukārt fermenti ir tie, kas faktiski pārstrādā apēsto barību.

Neironiem un eritrocītiem nav kodola. Tie paši nevairojas. Visas šūnas vairojas, izņemot šīs.

Viens eritrocīts var pārnest 4 skābekļa molekulas.

Šūnas smadzenes ir tās membrāna, kas sastāv no trīs slāņiem, divi olbaltuma slāņi un pa vidu tauku slānis. Membrānā ir kanāliņi. Tie ir kā krāniņi, kas izlaiž vai neizlaiž aminoskābes olbaltumu būvēšanai. Šūnas kodols uztur DNS materiālu, un darbojas kā reproduktīvā sistēma.

Šūnu atjaunošanās atkarīga no to DNS, kam jābūt pilnvērtīgam un nebojātam. Deformēta DNS matrica rada nepilnvērtīgu šūnu, kā rezultātā sākas degradācijas un novecošanās process.

Nieres ģenētiski ieprogrammētas uz 500 gadiem, sieviešu olnīcas uz 400 gadiem

Cilvēka deguns spēj atcerēties ap 50 tūkstošu aromātu.

Bērniem kalcijs visvairāk vajadzīgs 6 gadu vecumā. No kalcija pietiekamības ir stipri atkarīga spermatozoīdu kvalitāte. Ir maldīgs uzskats, ka kalcija pārpalikums veido akmeņus nierēs un žultspūslī. Visdrīzāk ir otrādi - kalcija deficīts izraisa nierakmeņu veidošanos, jo ir galvenais sārmainās vides uzturētājs. Nierakmeņi sastāv no kalcija oksalātiem.

Daba mums ēšanas baudu ir devusi, lai ēstu, bet seksuālo, lai vairotos.

Dabā ir iekārtots tā, ka, lai zīdītāju mazuļi zīstu pienu, piemēram, teļš ietu zīst govi, piens satur opiātus, kas nomierina un rada labsajūtu. Tā kā sieri ir piena koncentrāts, šī iedarbība pastiprinās, un tas ir faktors, kas daudzus padara par sieru cienītājiem.

Līdzīgi kā graudos un sēklās, arī olas baltumā ir fermentu blokiratori, tāpēc nebūtu vēlams ēst jēlas olas. Jēlām olām nevajag ēst arī plēvi, kas atrodas starp čaulu un olbaltumu. Tur ir kaitīgas vielas, kas graujoši iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Tādā veidā daba aizsargā putnu olas.

Smadzenes bez glikozes iet bojā 10 sekunžu laikā (hipoglikomiskā koma), tāpēc glikozes piegādei tām nevajag insulīnu, tās spēj pašas paņemt glikozi.

Vienmēr olbaltumvielu sadalīšanās procesā izdalās slāpeklis un sērs.

Lai šūna dzīvotu, tai nepieciešams skābeklis, ūdens, viegli sārmaina vide pH=7,43, toksīnu neesamība, temperatūra 360 C un uzturs.

Agrāk vēl pirms 150 gadiem skābekļa atmosfērā bija par dažiem procentiem vairāk, tagad 21%, pilsētās vēl mazāk.

Krams sastāv no silīcija kristāliem. Viens no matu izkrišanas cēloņiem ir krama trūkums. Dabā tas visvairāk ir nātrēs, rīsos, ja vien nav noplacināta augsne.

Labākais līdzeklis pret žagām – iedzert ūdeni.

Sapelēja ievārījums burkā un pārplīsa gurķu burkā – tas nozīmē, ka viss dzīvais līdz galam netika nogalināts, jo iespējams pamaz cukura vai pamaz sāls vai arī pamaz karsēts. Industriālajiem pārtikas ražotājiem tas gadās retāk, jo ir daudz spēcīgāki ieroči pret sēnītēm un baktērijām.

Serotonīns ir tā saucamais laimes – hormons. Lai tas sintezētos vajadzīgas trīs neaizvietojamās aminoskābes – triptopāns, metialīns, fenelanīns. Tās ir, piemēram, jūras aļģēs, bišu maizē, avokado utt. Lai arī cik jūs būsiet veiksmīgi, ja nebūs serotonīna, laimīgi nejutīsieties. Arī ar šokolādes ēšanu šo problēmu risināt nevajadzētu, jo tiek bloķēti daži fermenti, kas nodrošina normālu aknu darbību.

Nevārītos kartupeļos ir visas tā saucamās neaizvietojamās aminoskābes.

Avokado lielā daudzumā satur mono nepiesātinātās taukskābes, kā arī ir labs olbaltumvielu un kālija avots.

Piena produkti satur daudz kalcija, bet jāņem vērā, ka šis kalcijs vienlaicīgi arī tiek daudz tērēts skābju dzēšanai, ko rada pienā esošās olbaltumvielas. Veidojas pat kalcija deficīts un tiek izmantotas organisma iekšējās rezerves.

Visu veidu sasmalcinātie rieksti ir ideāla augsne gaisā esošo pelējuma sporu iedarbībai, tāpēc ātri vien tie kļūst rūgti un lietošanai bīstami.

Zemesrieksti bieži mēdz būt saindēti ar sēnīšu izdalīto aflatoksīnu. Tas ir ļoti spēcīgs kancerogēns, kas var izraisīt aknu vēzi.

Mēs dzimstam ar noteiktu neironu skaitu. Šis skaits dzīves laikā nemainās. Piedzimstot nav neironu saišu. Dzīves laikā cilvēks izmanto tikai 3% saišu. Atmiņas saturs smadzenēs glabājas kā saites starp neironiem.

Ir izpētīts, ka vietās, kur dzīvo ilgdzīvotāji, ūdens ir ar mazu mineralizāciju (līdz 200 mg/l) un minerāli ir organiskas izcelsmes (nāk no zemes virskārtas). Tur pretī pie mums veikalos nopērkamajos minerālūdeņos mineralizācija ir ap 400 līdz pat 1000 mg/l, minerāli ir no iežiem un ir neorganiskā formā. Šāda minerālūdens lietošana ikdienā var izraisīt saslimšanu ar kalcinozi.

Lietojot uzturā pārsvarā skābu vidi veidojošus produktus (saldinātie dzērieni, gaļa, pārtikas piedevas utt.), organismā samazinās fermentu aktivitāte, tiek traucēti visi tur notiekošie procesi, pastiprinās skābju agresivitāte, audi kļūst trauslāki un uzņēmīgāki pret infekcijas slimībām, vājinās imunitāte, notiek demineralizācija. Lai dzēstu skābes, organisms tērē minerālvielas, paverot ceļu kaulu un zobu slimībām.

Visi rūgtie zāļu uzlējumi rada sārmainu vidi. Piemēram, vērmeles, čemuru augstiņš (Centaurium). Faktiski fitoterapija balstās uz visiem sārmus veidojošajiem šķidrumiem.

Pievienojot ūdenim tikko izspiesta citrona sulu, ūdens kļūst sārmains. Tas jādzer uzreiz, jo jau pēc 15 minūtēm tas kļūs skābs, pH rādītājs mainīsies uz skābo pusi.

Cilvēkam uz mēles ir vairāk nekā 10000 analizatoru, kas atrodas garšas kārpiņās. Tie nosaka ķīmiskos savienojumus. Mēles gals uztver saldu, vidusdaļa rūgtu, bet mēles sāni skābu un sāļu. Dabā nav sintētisko garšu, ir tikai dabīgās, dziļās garšas.

Ir atrasti garšas uzlabotāji, kas samazina vajadzību pēc sāls, taču tie rada rūgtuma sajūtu, tāpēc nākas izmantot rūgtas garšas receptoru blokeratorus.

Kādas desas labāk pirkt, to jautājiet kaķim. Kaķis spēj 14 reizes labāk par cilvēku atšķirt, kurā desu paraugā ir vairāk gaļas un kurā mazāk.

Pērkot žāvētu desu, jāatceras, ka labuma būs maz. Cilvēka organisms to nespēj sadalīt, jo fermenti nedarbojas. No šī produkta šūnas būs badā.

Akrilamīds ir inde, kas veidojas, cepot vienā un tai pašā eļļā produktus, vairākas reizes. Sevišķi tas attiecas uz ogļhidrātiem, apcepot tos augstā temperatūrā.

Ptomaīni ir indes, ko izraisa patogēnā mikroflora neasimilēto olbaltumvielu pūšanas rezultātā.

Līdzīgi kā graudos un sēklās, arī olas baltumā ir fermentu blokiratori, tāpēc nebūtu vēlams ēst jēlas olas baltumu. Arī plēvi, kas atrodas starp čaulu un olbaltumu, jēlām olām nevajag ēst. Tur ir kaitīgas vielas, kas graujoši iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Tādā veidā daba aizsargā putnu olas.

Aspartāms ir 200 reizes saldāks par cukuru (saldinātie dzērieni, košļājamā gumija). To lieto it kā lai samazinātu kalorijas. Ūdenī tas sadalās aminoskābēs un metanolā, kas ir toksiska viela. Tālāk organismā aspartams pārvēršas par formaldehīdu.

Riekstu un sēklu iepriekšējā mērcēšana ievērojami atvieglo to sagremošanu un tālāku asimilāciju, kā arī veicina ārējā apvalka atdalīšanos, kurā ir vielas, kas nomāc fermentu darbību. Pirmo dīgļu parādīšanās liecina, ka produkts ir kļuvis sārmains.

Pupas vislabāk lietot diedzētas.

Heksamīns, jeb urotropīns (E-239), ko iegūst, amonjakam reaģējot ar formaldehīdu, pati pa sevi nav kaitīga viela un to var pievienot, piemēram, mazsālītām siļķēm vai zivju ikriem, lai labāk uzglabātos. Taču, reaģējot ar etiķi veidojas bīstama viela formaldehīds. Faktiski tas ir formalīns (balzamē līķus). Tā ir bīstama inde, kas veicina onkoloģiskās un daudzas citas slimības.

Nieres ir visnetīrākā vieta dzīvniekam, kur uzglabājas toksīni. Tāpēc nav ieteicams ēst nieres.

Plastikas iepakojumos drīkst turēt tikai neitrālus produktus, piemēram, ūdeni, bet ne gāzēto vai minerālo. Sevišķi bīstami plastikas iepakojumos ir uzglabāt skābi saturošos produktus. Tie jāuzglabā stikla traukos.

Daudzi saldinātie, gāzētie dzērieni, ar kuriem pilini veikali, satur ortofosforskābi. Tas ir ļoti spēcīgs skābinātājs (pH 2,0) ar graujošu iedarbību uz organismu.

Alternatīva veikalos nopērkamajiem gāzētiem saldinātiem dzērieniem ir citronu sula + ūdens + medus = faktiski ir limonādes pirmatnējā recepte.

Bērzu sula jāvāc, kamēr nav salda. Sasaldēšana ir vienīgais veids, kā uzglabāt bērzu sulu.

Ieņemot pirmo antibiotiķu devu, bojā aiziet 90% baktēriju, bet 10% pašu stiprāko paliek. Ja tajā momentā pārtrauc ārstēšanu, tiek ģenerēta jauna baktēriju paaudze, kas ir izturīga pret šīm antibiotikām. Nākošreiz saslimstot tās var arī nepalīdzēt. Pielietojot propolisu, šāda problēma nepastāv.

                                                                                                                                     maize150

vaituzinajika

Gāzētais ūdens.
Lietojot saldinātos gāzētos dzērienus un kafiju, mūsu asinis kļūst nedaudz skābākas. Tas ir tikai nedaudz, bet ar to pietiek, lai skābeklis kļūtu nebrīvāks. Mūsu šūnām, līdzīgi kā zivīm ūdenī, elpošana kļūst problemātiska.
Daži cilvēki domā, ka gāzētajos dzērienos burbulīši paredzēti kakla kutināšanai. Ogļskābā gāze, ko pievieno ūdenim, faktiski ir konservants, kas paildzina produkta uzglābšanas laiku uz bioloģiskās aktivitātes samazināšanās rēķina. Šāds iekrāsots, saldināts un skābināts ūdens slikti iederas veļas mazgāšanai. Vai ir saprātīgi savu organismu izmantot kā bioloģisko filtru šāda ūdens attīrīšanai?
 
Paradantoze.
Pētījumā apsekojot 10000 cilvēku, kas slimoja ar insultu, izrādījās, ka trešdaļai ir parodontoze – hronisks smaganu iekaisums. Hronisks iekaisuma perēklis mutes dobumā var kļūst par mikroorganismu izplatītāju, kas uzbrūk smadzeņu audiem.
 
Nieres.
Nierēs uzkrājas liela daļa toksīnu, ko uzņemat ar pārtiku un ne tikai. Ideāls nieru attīrīšanas līdzeklis ir bioloģiski audzēts arbūzs. Lai efekts nebūtu pretējs, ir svarīgs priekšnoteikums – lai nebūtu nitrāti. Turklāt nierēs var dzīvot tādi mikroorganismi, kā ureaplazma, kas var veicināt nierakmeņu slimību, mikoplazma, kandida, zarnu nūjiņa un daudz kas cits. Taču vīrusi tur nedzīvo, jo tur ir spēcīga asins plūsma, tāpēc nevar aizturēties. Tie iziet tranzītā, bet nedzīvo. Baktērijām un sēnītēm nierēs ir mīļākā vieta. Ja sēnītes nokļūst nierēs, tās apsēklo visas membrānas.
 
Āda.
Ādas slimības ārstēt caur ādu ir bezjēdzīgi. Viss, kas saistīts ar ziedēm un kosmetoloģiju ir maz efektīvs. Efektīva ir iekšējā tīrīšanās – pret bakteriālās un pret sēnīšu programmas.
 
Baktērijas un sēnītes.
Baktērijas un sēnītes atrodas dažādās nišās. Sēnītes barojas ar antibiotikām. Ja cilvēks lieto antibiotikas (izņemot dabīgās, piemēram, skudru koka miza, propoliss utt.), tas nozīmē, ka vairojas sēnītes.
 
Zarnas nekad nesāp.
Cilvēka zarnu iekšējais laukums līdzinās futbola laukumam. To visu ir grūti pārskatīt. Uz zarnu gļotainās virsmas var dzīvot parazīti, sēnītes, atrasties nepārstrādātais uzturs. Zarnas nekad nesāp, jo tur nav nervu galu. Sāpju cēlonis var būt uzkrājušās gāzes, kas spiež uz aknām, aizkuņģa dziedzeri vai nierēm. Sāpju cēlonis zarnās vienmēr ir gāzes.
 
Šūnu atjaunošanās.
Sarkanie asins ķermenīši eritrocīti, kas piegādā asini audiem un orgāniem, atjaunojas 3 mēnešos, ādas šūnas pēc 21 dienas, leikocīti (veic imunoloģisko un infektoloģisko uzraudzību) pēc 7 dienām. Kuņģa-zarnu trakta gļotāda pēc 5-7 dienām. Ilgāks laiks vajadzīgs kaulu šūnām – 5 gadi. Aknu šūnas arī ilgi atjaunojas.
 
Holesterīns.
Holesterīna līmenis – tas ir tauku rādītājs asinīs. Tās ir organisma enerģētiskās rezerves un ir liela aplamība, kad pasludināja, ka holesterīns ir slikti. Sāka ražot sviestu, sieru, krējumu ar samazinātu tauku daudzumu. Samazinot tauku daudzumu, palielinās cukuru patēriņš, kas savukārt veicina cukura diabētu. Organismam vajag enerģiju, bet enerģija ir tikai saldajā un treknajā.
Holesterīns ir šūnas dzīvības pamats. No tā tiek veidoti visi hormoni. Tā ir hormonu matrica, tāpēc absurdi no uztura izslēgt holesterīnu, jo 80% organisms pats to saražo. Uz 1kg svara ir 2gr holesterīna. Vajadzīgs, lai būtu skābekļa pietiekamība, aknu attīrīšana jāveic, lai tās normāli pildītu savu funkciju, organismam jāsaņem viegli sadalāmas olbaltumvielas (augu izcelsmes), nevis izslēgt tās. Labajā holesterīnā ir 80% olbaltumvielu (proteīnu) un 20% tauku, jeb stabila konstrukcija – četras molekulas olbaltumvielu transportē vienu molekulu tauku. Tie ir augsta blīvuma lipoproteīdi, jeb labais holesterīns. Sliktajā holesterīnā, jeb zema blīvuma lipoproteīdos, šī proporcija var būt pat pretēja, jo trūkst olbaltumvielu. Transportēšana ir nestabila, un tauku molekulas nenokļūst mērķi. Ja nomāc vēl hipoksija, tās neoksidējas un pielīp pie asinsvadu sieniņām (ateroskleroze). Secinājums – problēma nav holesterīnā, bet ir olbaltumvielu nepietiekamībā. Jālieto holesterīnu (ja aknas nespēj pietiekoši sintezēt) un augu izcelsmes olbaltumvielas saturoši produkti. Nedzīvā ar konservantiem pieblīvētā uzturā nedarbojas fermenti, tātad arī nevar iegūt materiālu olbaltumvielus sintēzei.
Holesterīns nepieciešams, lai veidotu nervu šķiedru apvalku. Tas uztur vielmaiņas procesus, neitralizē indes, piedalās žults skābju sintēzē aknās.
Nebūs holesterīna – neveidosies vīrišķie un sievišķie hormoni, vairogdziedzera hormoni, dzimumhormoni utt. Ir ļoti svarīga holesterīna pietiekamība, jo tas ir vajadzīgs, lai būtu kvalitatīvas šūnu membrānas, lai sekmīgi noritētu vielmaiņas procesi, lai sintezētu virkni vitamīnu, lai formētos un izdalītos kvalitatīva žults. Ja holesterīns ir normas robežās, tas nekaitē asinsvadiem, taču tādu kaitīgo faktoru iedarbībā, kā smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars rezultātā - asinsvadu sieniņas tiek bojātas un to šūnas sāk sintezēt sevišķas aktīvās molekulas – brīvos radikāļus. Holesterīns no asinīm nokļūst asinsvada sieniņā, kur var sākt uzkrāties un attīstīties ateroskleroze. Taču tas ir iespējams tikai, ja holesterīns tiek pakļauts brīvo radikāļu iedarbībai. Ir šūnas, kas šādu holesterīnu savāc, taču pārstrādāt nespēj, tāpēc tas uzkrājas uz asinsvadu sieniņām. Tādējādi veidojas aterosklerotiskās platnes, kuras samazina asinsvada caurlaidību, tādējādi tiek traucēta apkārtējo audu barošana un sākas išēmiskā saslimšana. Šajā zonā izzūd asinsvadu iekšējais šūnu slānis un, plīstot asinsvadam, izveidojas trombs, pilnīgi pārtraucot lokālo asinsriti. Auds iet bojā. Sirds audos šāda parādība izsauc infarktu, bet smadzenēs insultu. Lai tas nenotiktu, ir jālieto koenzīms (pēc 20 gadiem tā izstrāde pakāpeniski samazinās)un produkti, kas satur antioksidantus.
Ir jārūpējas par holesterīna kvalitāti. Ar uzturu ir jāsaņem viegli asimilējamas olbaltumvielas. Veselam cilvēkam uzturs ar lielu daudzumu holesterīna nekaitē. Tieši otrādi, ir novērots, ka ilgstoši lietojot holesterīnu pazeminošus, attīstās plānprātība, Parkinsona un Alcheimera slimības. Galvenais paaugstināta holesterīna līmeņa cēloņi ir hipodinamija (mazkustība), ātrie ogļhidrāti (saldumi), baltie milti, olbaltumvielu trūkums un ilgstošs stress. Par cēloni var būt arī nieru darbības traucējumi, kā arī disbakterioze, jeb disbioze.
 
Surfaktants.
Plaušu alveolas iekšējais apvalks sastāv no surfaktanta, kura sastāvu veido 99% tauku un 1% olbaltumvielu. Tāpēc, lai nodrošinātu labu elpošanu, ir svarīgi uzturā lietot kvalitatīvus taukus pietiekamā daudzumā. Bērnam dzimstot, jau ar pirmo ieelpu, alveolas izplešas un izelpojot nesaraujas, jo surfaktants pilda karkasa funkciju. Ja ir problēmas ar surfaktanta kvalitāti (māte pēdējā grūtniecības periodā maz lietoja kvalitatīvus taukus), bērnam var parādīties elpošanas traucējumu sindroms.
Pateicoties surfaktantam, skābeklis no alveolas nokļūst asinsvados. Elpošanas kvalitāti nosaka sufaktanta kvalitāte. Ja elpošana ir slikta, tas ir skābekļa apmaiņa ar ogļskābo gāzi notiek nepietiekoši, to sauc par hipoksiju.
Surfaktants patīk baktērijām, sēnītēm, vīrusiem dažādiem parazītiem, tai skaitā cērmēm (viens no dzīves cikliem ir plaušas). Tāpēc organisms cenšas nepieļaut to iekļūšanu alveolās. Bronhos ir bārkstiņas, kas izdala gļotas. Ieelpojot jebkādas daļiņas, darbojas reflekss – klepus, lai nepieļautu to iekļūšanu. Gļotu izdalīšanās ierobežošana ar medikamentu palīdzību veicina bronhiālās astmas rašanos.
Uz surfoktantu nelabvēlīgi iedarbojas tauku nelietošana uzturā, nikotīns, spirts, benzīna tvaiki, acetona tvaiki, alkohols, matu kopšanas līdzīgi līdzekļi, nagu lakas, mašīnu izplūdes gāzes, mazkustība utt. Ja surfaktants nekvalitatīvs, rodas hipoksija. Viena no pirmajām hipoksijas pazīmēm ir nevēlēšanās kustēties, nervozitāte (sevišķi tas attiecas uz sievietēm), miega traucējumi, galvassāpes, apgrūtināta domāšana, depresija, nogurums, tieksme uz saldumiem. Ieroči pret hipoksiju – antioksidantus saturošā pārtika, tauki un kustēšanās. Plaušu alveolas var attīrīt ar jūras sāļo gaisu vai galokamerām. Nonākot sālim alveolā notiek saputošanās un nostrādā klepus reflekss. Ar atklepošanu notiek attīrīšanās.
 
Apendicīts.
Apendicīts (aklā zarna) ir zarnu mikrofloras inkubators, tas ir kā rezervāts, kur paslēpties labajai mikroflorai, lai pārdzīvotu nelabvēlīgu laika periodu. Piemēram, cilvēkam evolūcijas procesā ir bijis, ka jāpārdzīvo sausuma periodi vai ziema, kad jāpārtiek ar vārītu gaļu. Tāpēc cilvēka organisms ir piemērojies kādu laika periodu iztikt ar tam neraksturīgu uzturu. Ja šis periods ieilgst, cilvēks lieto vārītus, ceptus, sautētus produktus, apendiks hipertrofējas, sākas iekaisuma process un, lai glābtu dzīvību, bieži vien jāveic ķirurģiska operācija (viena no mūsdienu populārākajām operācijām).
 
Fluors.
Izvairieties lietot zobu pastas ar fluoru, jo tas uzkrājas kaulos un veicina onkoloģiskās saslimšanas. Zobi kļūst trausli, pie tiem slikti turas plombas. Pievienotais triklozāns iznīcina gan slikto, gan labo mutes mikrofloru. Sliktā ātri vien atjaunojas, bet labā ne tik ātri.
 
Smadzenes.
Smadzenes patērē 20% skābekļa, kas nonāk asinīs un 10 W enerģijas, tas ir tikpat cik 10 vatu elektroierīce. Turklāt naktī enerģijas patēriņš ir lielāks nekā dienā, jo smadzenes ir aktīvākas. Nervu impulsi sasniedz 270 km/h ātrumu. Smadzenes nesāp. To sastāvā ir 80% ūdens.
 
Siekalas.
Cilvēka organisms izstrādā līdz 1,5 litram siekalu diennaktī. Siekalas ir pirmā aizsargbarjera pret infekciju, tas ir nevēlamo mikroorganisma iekļūšanai organismā. Šo funkciju veic siekalās esošais olbaltumviela lizocīms. Tās molekula atgādina trīsstūri, kura galos ir aktīvie centri. Lizocīms veic 3 svarīgas funkcijas. Aizsargā pret baktēriju, sēnīšu un vienšūņu iekļūšanu vienlaicīgi. Optimālā darbības temperatūra ir no 220 C līdz 370C un obligāts nosacījums – sārmaina vide. Nonākot kuņģi skābā vidē, tas pārtrauc savu darbību. Ja lizocīms ir kvalitatīvs, jums visdrīzāk nekad nebūs problēmu ar mandelēm un adenoīdiem, tas ir limfoīdiem audiem, kuri izdala imūnšūnas. Tas ir tāpēc, ka imūnšūnas savu funkciju pilda lēni, jo, saskaroties ar līdz tam nepieredzētu infekciju, imūnā reakcija var ilgt līdz pat 3 diennaktīm.. Ja tajā laikā siekalas nepietiekoši veic savu funkciju, angīna klāt.
Mēs zinām, ka māte bērnu, kurš apdauzījies samīļo, zemapziņas līmenī sabučo sasisto vietu, tas ir apstrādā ar lizocīmu. Dzīvnieki instinktīvi laiza savas rētas - apstrādā ar siekalām, tas ir ar lizocīmu. Visiedarbīgākais lizocīms ir plēsējdzīvniekiem, jo tie uzturā lieto daudz olbaltumvielu. Tātad, lai būtu efektīvs lizocīms, ir svarīga aminoskābju pietiekamība, jo tā sintēzei vajag 20 aminoskābes. Daudzi no bērnības atceras, ka mūs mācīja – ēd lēnām, nesteidzies. Tas ir ļoti pareizi, jo lai lizocīms paveiktu savu funkciju, kamēr nonāk kuņģī skābā vidē un pārtrauc darbību, vajag 30 sekundes.