Nervu sistēma
Mikroelementu stāvoklis un to sastāva korekcija centrālajā nervu sistēmā ir tik svarīga, ka bieži pārsniedz ģenētisko nozīmi organismam. Šis faktors ir salīdzināms ar ģenētisko materiālu, uz kā pamatojoties, cilvēks eksistē un attīstās.
Nervu šūnas atjaunojas, bet šis process nenotiek tik ātri, kā tas ir mīkstajos audos, jo galvas smadzenēs ir maz cilmes šūnu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir grūti reabilitēt cilvēkus pēc insulta un galvas smadzeņu traumām. Smadzeņu funkcionalitāti nodrošina mikroelementu nodrošinājums. Ja to pietiek, smadzenes ir sekmīgi funkcionējošas, ilgstoši spēj koncentrēties un uzņemt informāciju. Jebkura iekšējā nestabilitāte, refleksija, visi pārdzīvojumi ar un bez iemesla, strauji samazina nervu sistēmas resursus un atslābina iekšējo orgānu kontroli.
Mikroelementiem smadzenēs jābūt homeostāzē, tas ir, līdzsvarotiem. Piemēram, ja prevalē smadzeņu labējā puslode, bet kreisā ir nomākta mikroelementu deficīta rezultātā, tad cilvēks biežāk īsteno haotisku uzvedību un ir pārmērīgi emocionāls, kā arī to nomāc bezmiegs. Ja mikroelementu pietiek, virsnieru dziedzeri neizdala pārmērīgi daudz kateholamīnus, kas ir adrenalīns un noradrenalīns, tāpēc asinsspiediens īpaši nepaaugstinās.
Centrālā nervu sistēma akumulē ļoti daudz mikro un makro elementus, bet, ja ar kādu no tiem nebūs piesātināmība, visas terapeitiskās (medikamenti) un visas citas darbības, ko veicam, īpaši noslogojot nervu sistēmu (piemēram, mācības) būs veltīgas vai maznozīmīgas.
No pedagogiem bieži vien dzirdam sūdzības par kognitīviem traucējumiem bērniem – tādiem, kuri nespēj ilgstoši koncentrēties un uztvert informāciju. Šajā gadījumā bērnam nevar palīdzēt ne mācību asistents, ne psihologs, jo, neironu aksodendrītu savienojumi, kas izkārto intelektuālo tīklu galvā, ir atkarīgi no dzelzs ķīmiskās valences jeb spējas pievienot cita elementa atomu (kā šis dzelzs savienojumos ar citiem elementiem, vai ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs).
Cinks veic svarīgu lomu apmēram 300 dažādu fermentu darbībā. No cinka ir atkarīga telpiskā orientācija, redze, galvas smadzeņu audi, signālu translācija caur sinaptiskajiem pūslīšiem, kā arī tas piedalās reproduktīvo orgānu darbības nodrošināšanā gan sievietēm, gan vīriešiem. Būtībā katram mikroelementam mūsu organismā ir visdažādākās nianses.
Vanādijs ir svarīgs mikroelements, kas uzkrājas neironos un nodrošina stabilu nervu sistēmas, kā arī visa organisma darbību. Ja ir vanādija deficīts, tas var kļūt par veicinošu faktoru hipotireozes attīstībai, tas ir, vairogdziedzera darbības pazeminātai aktivitātei. Turpretī, ja vanādija ir par daudz, tas darbojas kā neirotoksīns, kas var izraisīt maniakāli depresīvo psihozi. Tāpēc šī elementa daudzumam organismā ir jābūt līdzsvarā, un šo līdzsvaru spēj nodrošināt litijs.
Smadzeņu mikrorētaudu veidošanās, visbiežāk sākas ar parastām akūtām respiratorām saslimšanām, augšējām elpceļu infekcijām, kam seko antibiotikas un temperatūru pazeminošie medikamenti, piemēram, panadols. Deguna un blakusdobuma bojā gājušās gļotādas šūnas un mikrobi sāk izdalīt monoamīnus: putrescīnu, kadaverīnu, protoamīnu, kas ir toksiski savienojumi.
ϒ Ja apvalku bojājumi dziļāki – meningīts.
ϒ Ja smadzenēs – epilepsija.
ϒ Ja smadzeņu bojājumi ir visaptveroši – meningoencifalīts.
Alcheimera slimība ir toksisku vielu iekļūšana smadzeņu audos, kur veidojas cukuru saturošas olbaltumvielas, lielmolekulāri savienojumi, ko sauc par amiloīdiem, kas bojā smadzeņu šūnas un audus. Notiek šūnas taukus saturošo apvalku pastiprināta oksidācija, tiek bojāts šūnu membrānu veselums, traucēts glikozes metabolisms un jonizētā kalcija iekļūšana šūnās.
Mūsdienu medicīnā epilepsiju ārstē ar ķirurģisku iejaukšanos, epileptisko perēkļu izoperēšanu un krampju impulsu pārvades (pa nervu šķiedrām) blokādēm, pretkrampju un miegazāļu preparātiem. Tādējādi var novērst traucējošos simptomus, bet ne izārstēt. Tomēr pareizāk būtu noskaidrot šo slimību rašanās mehānismus, tādējādi vienkārši nenonākt līdz šādām saslimšanām. Ja tomēr tas noticis, situācija nav bezcerīga, sākuma stadijā epilepsija bērniem ir ārstējama, šim nolūkam jāveic vairākkārtējas dziļās attīrīšanas programmas un jāpāriet uz dabīgu uzturu, un pēc pusgada smadzeņu mikrorētas sāks izzust, turklāt šādā veidā var paralēli izārstēt arī citas slimības.
Galvassāpes lielākoties izraisa vielmaiņas galaproduktu uzkrāšanās galvas smadzenēs un ne tikai. Olbaltumvielām noārdoties (disimilācija), veidojas slāpekli saturoši savienojumi, tādi kā amonjaks, karbamīds, kreatinīns. Viens no galaproduktiem ir arī urīnskābe (nātrija urātu kristāli), kas uzkrājas smadzeņu apvalkos sīku kristālu veidā un spiež uz tiem, radot sāpes. Ja kristāli uzkrājas locītavās, tās iekaist un sāk sāpēt. Tas var būt infekciozais, nespecifiskais vai reimatiskais poliartrīts, pakāpeniski deformējošais poliartrīts.
Ja urīnskābe uzkrājas urīnceļos, veidojas urīnakmeņu slimība urolitiāze, radot spēcīgas sāpes nierēs un urīnizvadkanālos.
Kristālu veidā uzkrātā urīnskābe ir gandrīz nešķīstoša neitrālā vidē, tā šķīst tikai sārmainā vidē. Kristāli ir ļoti sīki ar asām šķautnēm, un tie bojā nervu stobrus, kā arī nervu galus (radikulīts). Ārstēšana ir līdzīga kā pie citām slimībām (skat. sadaļu “Attīrīšanās”). Nav jēgas ārstēt migrēnu un radikulītu neattīrot elpošanas orgānus, nieres un, protams, aknas.
Migrēna parasti izpaužas ar galvas sāpēm vienā pusē pieres vai deniņu rajonā, ko pavada reibonis, smaguma sajūta un slikta dūša. Kairina smakas, spilgta gaisma, skaņas. Sāpes var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām. Migrēnas patoģenēze ir asinsvadu dilatācija smadzenēs ar tos inervējošo nervu kairinājumu.
Ja cilvēkam ķermenī kaut kas sāp (izņemot fiziskas traumas), tas nozīmē, ka kaut kur norit iekaisuma process. Iekaisums – tas nozīmē, ka organismā ir iekļuvis svešinieks, sveša olbaltumviela, kuru imūnsistēma cenšas neitralizēt. Ja tas ir smadzeņu apvalkā, to sauc par meningītu. Migrēna faktiski ir iekaisuma procesa sākums, iekaisums ir pārgājis uz likvoru, uz galvas smadzeņu šūnām un, lai izslēgtu citus variantus, neirologs parasti nosūta uz izmeklēšanu, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfiju un mugurkaula kakla daļas rentgenu, lai izslēgtu audzējus, kompresijas neiropātiju vai deformācijas.
Iekaisuma procesu novēršanai ir tikai viens variants – attīrīšanās ar pareizu badošanos, pirms tam izejot pret parazitāro programmu. Jāizslēdz no ikdienas uztura gaļas produkti, baltmaize, cukurs un piena produkti, izņemot sviestu un trekno krējumu.