mansviedoklis
 
Mums nevajag daudz.
Kaut arī katru dienu masu informācijas līdzekļos dzirdam vaimanas par nabadzību, mēs nenovērtējam to, ka Latvijā vēl ir tas, kā sen vairs nav bagātajās laimes zemēs, uz kurām aizmukuši daudzie mūsu tautieši. Mums vēl ir ar intensīvo lauksaimniecību neizpostītie lauki, kādu sen vairs nav bagātajās rietumu zemēs. Uzskatu, ka mums būtu jāpriecājas par katru neuzarto, ar lapu kokiem aizaugušo lauku. Tā ir liela bagātība priekš nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka lapu koki ar savām saknēm izcels augšā no vairāku desmitu metru dziļuma mums tik vajadzīgos mikroelementus, tas ir atdzīvinās ar intensīvo lauksaimniecību nopostīto augsni. Atgādināšu, ka cilvēka organisma normālai funkcionēšanai vajag kopā gandrīz vairāk nekā 60 makro un mikroelementus, turklāt koloidālajā, tas ir organiskajā formā. Ja tas ir, pārējais viss būs. Ja zarnu trakts sakārtots, organisms kopā ar simbiozo mikrofloru, spēj sintezēt visas 28 aminoskābes, visus vitamīnus, visas taukskābes. Vienīgais, ko nevar sintezēt, ir makro un mikro elementi. Tie jāsaņem ar uzturu.

Diemžēl izskatās, ka to nesaprot mūsu dietoloģi un ārsti, kas kā reliģiskie fanātiķi ieciklējušies savos postulātos un dogmās, vai varbūt darbojās transnacionālo korporāciju interesēs.

Mums ir viss tepat zem kājām, daba mums ir iedevusi visu. Ja vien nav iznīcināts ar herbicīdiem, pieliecies un paņem – virza, balanda, nātres, pienenes. Kalcijs, magnijs, dzelzs, nātrijs utt. Visi nepieciešamie makro un mikroelementi, turklāt organiskajā formā. Lūdzu, dabā viss ir, un nav jāskrien uz aptieku. Vajag tikai zināšanas un vēlēšanos.

Jo lielāka būs augu daudzveidība, jo katrs augs atsevišķi būs vērtīgāks. Piemēram, labi zināms, ka meža ogas ir vērtīgākas par dārza ogām, kas audzētas kā monokultūra. Dabā iekārtots tā, ka augi, sēnītes un pat dzīvnieki viens otram palīdz. Piemēram, mežā koki sēnēm piegādā polisaharīdus, bet sēnes kokiem dabīgās antibiotikas un koki neslimo. Dabā ir tūkstošos mērāmu savstarpējo saišu, kuras ar cilvēka prātu pat grūti aptvert un laboratorijās nav iespējams atkārtot.

Cilvēki diemžēl nesaprot, ka ir izvēlējušies visneefektīvāko olbaltumvielu iegūšanas veidu, tas ir ar gaļu. Kā zināms, pasaulē vairāk nekā 80% izaudzēto graudu nonāk lopbarībā. Lai to saražotu, tiek katastrofāli noplicināta augsne. Tas ir barbarisms un noziegums pret nākamām paaudzēm. Tiek izjaukta ekosistēma. Vai tad nav efektīvāku olbaltumvielu iegūšanas veidu. Pat gurķī ir vairāk olbaltumvielu nekā gaļā, ja ņem sauso atlikumu (noņem ūdeni). Ar savu pirkuma grozu veikalā, mēs katrs varam šim barbarismam pateikt nē.  

Mums nevajag diennaktī tik un tik olbaltumvielas, kā to cenšas mums iestāstīt dietologi, mums nevajag pat aminoskābes. Apskatiet aminoskābju ķīmiskā formulas. Tās sastāv no 5 ķīmiskiem elementiem, no ūdeņraža, skābekļa, oglekļa, slāpekļa un sēra. Tas arī ir viss. Tikai pieci ķīmiskie elementi, kuri visi ietilpst gaisa sastāvā, gaisa, kuru mēs elpojam. Sanāk ka mums nav nekas jāēd. Mums jāēd, lai barotu simbiotisko mikrofloru (labās baktērijas), kuras savukārt pabaros mūs, izveidojot ar vitamīnu un fermentu palīdzību, jebkuru šo piecu ķīmisko elementu savienojumu un kombināciju, jeb aminoskābi no kā sintezēt olbaltumvielas. Taču, lai saliktu kopā šos piecus ķīmiskos elementus vajadzīgajā izkārtojumā, vajag daudz, nepieciešami ap 60 makro un mikroelementi, turklāt organiskā formā, arī enerģija vajadzīga. Lai augos, no kā sastāvēs mūsu uzturs, būtu šie visi vairāk nekā 60 makro un mikro elementi - augsnē, kur augs šie augi, jābūt vairāk nekā 80 makro un mikroelementi, faktiski tā ir gandrīz visa Mendeļejeva tabula.

Ir pat aprēķināts, ka, lai vajadzīgo daudzumu un daudzveidību iegūtu no pārtikas, kas ražota ar intensīvām tehnoloģijām un ko ikdienā galvenokārt lietojam, būtu katru dienu jāapēd 50 kg šādas ‘’pārtikas’’. Tas fiziski nav iespējams. Kas tad notiktu ar kaloriju daudzumu? Kas notiktu milzīgo daudzumu saņemto toksīnu?

Ir pētījum, ka pie pašreizējās pārtikas aprites, mēs asimilējam tikai 5% no apēstā. Tas nozīmē, ka mums pietiek ar stipri mazāku daudzumu, bet vajag kvalitatīvāku pārtiku. Tādu, kas satur nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas un nepiesārņo organismu. Ir jāizraujas no apburtā apļa -- gribas ēst - pārtika nesatur visas vajadzīgās vielas - ēdam par daudz – organisms nespēj asimilēt – trūkst barības vielu - atkal gribas ēst. Un tā pa apli, Turklāt uzkrājas toksīni. Un, ja vēl nedzer pietiekoši ūdeni, organisms tos nevar izvadīt, seko uzkrāšanās. Kāda no 26000 iespējamām slimību diagnozēm ilgi nav jāgaida.

Saskaitītas ir vairāk kā 300 dažādas diētas. Taču maz jēgas no tām, jā neievērosim pamatprincipus Ir jāsaprot, ka Daba cilvēkam ir paredzējusi ēst augļus un cilvēks nav ne zālēdājs, ne graudēdājs, ne gaļas ēdājs. Zāle, graudi un gaļa ir paredzēta tikai ekstremālos bada periodos izdzīvošanai. Daba nav paredzējusi neko cept, vārīt, šmorēt, sautēt utt. Dzeršanai ir paredzēts ūdens un nekas cits, tāpat kā pārējiem 96 tūkstošiem dzīvnieku uz šīs Zemes.

Tie ir Dabas likumi, Dieva likumi, sauciet kā gribiet, bet tie darbojas perfekti. Ja tos ievēro, viss plaukst, attīstās un pastāv ilgi. Jā nē, tad iznīkst.

                                                                                                              maize150        


   

ES
 
Par sevi.
Man ir augstākā inženiertehniskā izglītība.
Ar bitēm sāku nodarboties 1983. gadā, kaut gan biškopība nav mana pamatnodarbošanās.
Man ir 15 gadu pieredze biškopībā – neveicot rudenī bišu piebarošanu ar cukuru, iztiekot ziemā tikai ar medu. Paralēli, protams, veicot ciltsdarbu ar bišu mātēm.
2003. gadā sadarbībā ar vietējās elektroinstrumentu rūpnīcas konstruktoriem izstrādāju bišu maizes iegūšanas tehnoloģiju, turpmāk atsakoties no ziedputekšņu ievākšanas, jo cilvēka organismam bišu maize ir krietni vērtīgāka.
Kopš 2006. gada PVD atzīts pārtikas fasēšanas uzņēmums.
2013 gadā izstrādāju tehnoloģiju, kā propolisu šķīdināt ūdenī (mainot ūdens īpašības).
Vairāku gadu garumā, regulāri piedaloties dažādos biškopju saietos, kā arī, izmantojot visdažādākos informācijas avotus, esmu regulāri krājis un apkopojis informāciju par bitēm, par to, kādu labumu tās var dot cilvēkam.
Lai kaut nedaudz novērstu sabiedrībā zināšanu trūkumu par biškopības produkciju, 2008. gada sākumā izstrādāju šīs interneta vietnes MEDUSMAIZE pirmo versiju, vēlāk to pārstrādājot un paplašinot, vadoties pēc apmeklētāju atsauksmēm.
Apzinoties, ja es teiktu, ka ar biškopības produktiem var atrisināt gandrīz visas veselības problēmas, es melotu tas būtu nepareizi. Tāpēc 2011. gadā, lai labāk saprastu biškopības produktu nozīmi, veicu tālāku šīs interneta vietnes paplašināšanu kontekstā ar veselībai draudzīgas pārtikas lietošanas nozīmi un veselīgu dzīvesveidu. Faktiski vairāku gadu garumā ir apkopots un izsijāts milzīgs informācijas apjoms, tai skaitā zinātniskā informācija, atlasot būtiskāko un svarīgāko, konvertējot to plašam lasītāju lokam vienkārši saprotamā valodā. Godīgi atzīstoties, ja daudzus gadus atpakaļ es sataptos ar šādas informācijas apkopojumu, kas izvietota šajā intrernetvietnē, mana attieksme būtu ļoti skeptiska, kaut gan arī toreiz es daudz lasīju un interesējos par šādām tēmām.
Vajadzēja vairākus gadus, kamēr pārliecinoties uz sevis un saviem tuvākajiem, sāku nojaust un apjēgt, kas ir kas. Arī pašlaik ļoti piesardzīgi un skeptiski izturos pret nepārbaudītu sensacionāla rakstura informāciju. Tomēr kādam ir jāpasaka, ka vairāk nekā 90% pašreizējās sabiedrības tā turpinot dzīvot tālāk, akli virzās strupceļā. Es nevēlos kādam uzstādīt diagnozi, es gribu pateikt, ka var citādāk.
Varētu teikt, ka esmu citādi domājošais. 80 - to gadu sākumā es atklāti prognozēju padomju ekonomikas sabrukumu, kaut arī rezultātā par to cietu (pretpadomju uzskatu izplatīšana). 90-gados aktīvi iestājos atmodas procesā. Šodien atklāti prognozēju katastrofālas sekas, ja daudz nopietnākā līmenī intensīvi neizglītosim sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu. Diemžēl man ir radies iespaids, ka vietējie masu informācijas līdzekļi Latvijā samērā negribīgi interesējas, runā un raksta par šīm tēmām. Droši vien tiem ir citas prioritātes. Ceru, ka ar paveikto kaut nedaudz spēšu iekustināt šo tēmu.
Interneta vietnē Medusmaize visi izvietotie raksti un fotogrāfijas, kas izliktas sadaļā ‘’Albumi’’ ir oriģināli. Esmu šo fotogrāfiju autors. Vietnes izstrādes tehnisko procesu esmu paveicis pats. Šis darbietilpīgais projekts ir tapis bez sponsoriem vai kādām apslēptām ekonomiskajām interesēm perspektīvā. Domāju, ka šis mans veikums ir sava veida misija, nevis komerciālais projekts. Ja ar šo informāciju un šīm idejām būšu kādam palīdzējis šajā ne vieglajā laikā, uzskatīšu, ka cerēto esmu sasniedzis. Būšu pateicīgs par ierosinājumiem un kritiku, kurus varat sūtīt uz manu e-pastu: epasts
 
Mans viedoklis.
Produktu uzglabāšanas laiks arvien ilgāks, bet cilvēku mūžs arvien īsāks. Zāļu aptiekās arvien vairāk, bet cilvēkiem veselības arvien mazāk. Slimību diagnostikas un ārstēšanas metodes arvien modernākas un sarežģītākas, bet nopietnu saslimšanu arvien vairāk. Mediķi kļūst izglītotāki, bet darba apjoms arvien paplašinās. Vai tam ir kāds loģisks skaidrojums? Īsā atbilde būtu – dietoloģija
Cilvēka organisms ir daudz sarežģītāks, nekā mēs domājam. Zinātnei daudzas lietas nav vēl zināmas. Nav zināmi visi enzīmi, hormoni un nav zināmi visi to sintēzes mehānismi utt. Tāpēc paļaušanās uz cilvēku veidotajiem medicīniskajiem preparātiem par drošu diez vai var nosaukt. Drošāka ir pieturēšanās pie dabas veidotiem un pārbaudītiem produktiem.
VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) atzīst, ka katra nākamā paaudze dzimst vājāka par iepriekšējo. Tikai katrs ceturtais bērns, sākot iet skolā, ir bez nopietnām veselības problēmām. Un tam ir skaidrojums. Pārtikas veikalos, tai skaitā dažādās ēdināšanas iestādēs ir tikai viens procents piedāvājuma, kas darbojas veselības labā ar plus ‘’+’’ zīmi. Tas nozīmē, ka pārējie 99% ‘’pārtikas’’ ir ar mīnus zīmi ‘’-‘’ jeb surogātprodukti. Ir teiciens - tu esi tas, ko tu ēd. Tieši tā arī ir, jo dažu gadu laikā cilvēkam nomainās pilnīgi visas šūnas. Ir citi kauli, citi mati, cita sirds. Piemēram, asinis pilnīgi nomainās 127 dienu laikā. Uz slimības vai veselības pusi? Tas ir atkarīgs no paša cilvēka izvēles.
Slēptais genocīds pret tautu. Tik skarbi es atļaujos raksturot pašreizējo situāciju Latvijā un ne tikai. Man šādam apgalvojam ir ļoti nopietni argumenti. Man, kā sīkajam ražotājam, ir svarīgi, kas nākotnē iegādāsies manu produkciju. Kopējais sabiedrības veselības stāvoklis un tautas skaitīšanas rezultāti, kā arī nākotnes prognozes un tendences var iepriecināt, ja nu vienīgi apbedīšanas firmas un zemes uzpircējus tālākai tās pārdošanai ārzemniekiem. Arī farmācijas nozare kādu laiku var labi pelnīt. Vai tad šāds bizness Latvijas ‘’attīstībai’’ ir prioritāte?
Kas būtu jādara? Valsts līmenī jārisina problēma par sabiedrības nepietiekamu izglītošanu veselības jomā un neatkarīgas informācijas trūkumu, par riskiem katrā pārtikas produktu grupā. Jāizvērtē tirgotāju un pārtikas ražotāju loma, arī farmācijas nozares loma, kas pārsvarā nodarbojas ar slimību simptomu novēršanu, gūstot no tā milzīgu peļņu, un nav īpaši ieinteresēta, lai cilvēki neslimotu. Sistēma ir izbūvēta tādā veidā, ka tā rada slimības, jo no vesela cilvēka, tāpat kā no miruša, naudu nedabūsi. Visa nauda nāk no hroniski slimajiem.
Daudziem droši vien ir apnicis tīrīt savas pastkastes no uzmācīgām lielveikalu reklāmas lapelēm ar surogāt-produktu piedāvājumiem. Diemžēl lielveikalu peļņas kāre jebkuriem līdzekļiem ir tik liela, ka ņem virsroku loģiskajam saprātam. Būtībā pārtikas produktu tirgotāji un ražotāji zāģē zaru, uz kura tie paši sēž. Varbūt būtu jāattopas un jāsāk domāt par veselībai noderīgas pārtikas ražošanu un reklāmu.
Sirds un asinsvadu slimības pašlaik Latvijā ir nāves cēlonis nr. 1. Tās pat īsti par slimībām nevar nosaukt, tās ir neveselīga dzīvesveida un surogāt-produktu lietošanas sekas. Onkoloģija ir otrajā vietā. Saslimušo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies par 40%. Vēzis tā ir totālas imūnsistēmas sagrāves sekas. Regulāras profilaktiskās izmeklēšanas, pat jaunākā aparatūra un medikamenti maz ko līdzēs, ja netiks mainīta cilvēka domāšana un dzīvesveids. Pasaulē ir reģioni, kur ar šīm slimībām cilvēki gandrīz neslimo un nav tur ne dārgās aparatūras, ne jaunāko medikamentu, tur vienkārši neslimo, jo dzīvo citādāk.
Var jau būt, ka mūsu valstī, gan plašākā mērogā, tie kas atbildīgi par slēpto genocīdu pret savu tautu, ir tā upuri. Paši ikdienā, lietojot surogāt-produktus un, piekopjot neveselīgu dzīvesveidu, ir slimi un nav spējīgi saprast, kas notiek. Tādā gadījumā es atvainojos par apvainošanu genocīdā, jo slimos jau nenosoda, bet palīdz tiem ārstēties.
 
Es nevaru citādi.
Es saprotu, ka sadaļā ‘’Ceļš uz veselību’’ izvietotā informācija ir pretrunā ar globālās ekonomikas interesēm. Šāda sabiedrības izglītošana diez vai patiks farmācijai, ķīmiskās pārtikas industrijai un lieltirgotājiem, kas ir galvenie reklāmdevēji komerciālajos plašsaziņas līdzekļos. Ir naivi cerēt, ka šie masu mēdiji ignorēs savas ekonomiskās intereses, kaut arī varbūt klusībā domā citādāk.
Diemžēl oficiālā medicīna balstās uz saviem postulātiem un dogmām, vadās bieži vien pēc ‘’nopirkto’’ zinātnieku pētījumiem, zinātnieku, kas ‘’pārdevušies’’ farmācijas un industriālās pārtikas ražošanas korporācijām. Pie šādas sistēmas darbs visiem nodrošināts un nevienam nenāk prātā, ka vajag savādāk. Savādāk tas ir – dzīvot pēc dabas likumiem, mirt nevis no slimībām, bet no vecuma. Tā tas bija pusotru gadsimtu nesenā pagātnē, simtgadnieki bija sastopami katrā sādžā. Tikai par šo tematu saprotamu iemeslu dēļ daudz nerunā. Priekš oficiālās medicīnas tā būtu pat traģēdija, ja cilvēki līdz 80 gadu vecumam praktiski neslimotu. Kad es uzdevu jautājumu kādai Latvijas augsti stāvošai amatpersonai atbildīgai par veselības nozari – kā mainītos ikgadējā jaunu saslimšanas gadījumu statistika populārāko slimību segmentā – onkoloģija, cukura diabēts utt. ja notiktu brīnums un veselības budžetu paaugstinātu trīs reizes. Sekoja klusums un tad atbilde – nekā. Tā bija vismaz godīga atbilde, paldies par to. No šīs atbildes izriet loģisks jautājums – kā var citā veidā ietekmēt šo bēdīgo statistiku.
Mūsu senči zināja un ievēroja dabas likumus. Kas mums liedz šos likumus ievērot? Es saprotu, ka, tos atgādinot, skaršu daudziem cilvēkiem ērtās un ierastās dzīves pozīcijas, kuras tie negribētu mainīt. Pieļauju, ka par paveikto saņemšu apvainojumus un kritiku, taču es nevaru.
                                                                       Jānis Pentjušs