arstnaugi500
  
////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////
  
 
vigrieze
 
Vīgrieze (lat. Filipendula ulmaria)
Vīgrieze ir daudzgadīgs augs, kas aug mitrās un saulainās vietās, sasniedzot līdz 1,5 metru augstumu. Tās ziediem ir patīkama un specifiska smarža, kas jūtama jau no liela attāluma, un to labprāt to apmeklē bites. Pat vīgriežu medū šī smarža ir jūtama. Arī aromterapijā to izmanto.

Vīgrieze ir kā dabīgais antibiotiķis, aspirīns un termoregulators. Tā attīra asinis, pazemina cukura līmeni, normalizē asinsspiedienu, darbojas kā dabīgais antiseptiķis, mazina karstuma viļņus menopauzes laikā, uzlabo atmiņu un ir līdzeklis pret bezmiegu. Dzerot lielos daudzumos vīgriežu tēju, mazinās tūskas. Ziedus var gan fermentēt, gan vienkārši apliet ar tīru ūdeni un turēt apmēram 12 stundas, pēc tam nokāst un dzert.

Senāk vīgriežu lapas izmantoja kā odu un dunduru atbaidīšanas līdzekli. Miecvielām, ko tās satur, ir stipri izteikts pretmikrobu potenciāls. Vīgriezēm piemīt kardiotoniska iedarbība uz sirds muskuļiem, tās izmanto arī pie saaukstēšanās slimībām.

Vīgriezes ievāc ziedēšanas laikā, bet to saknes agri pavasarī vai vēlu rudenī.

 

pienene 
Pienenes (lat. Taraxacum officinale)
Pienenes ir unikālas ar to, ka to sakņu dziļums zemē var sasniegt pat gandrīz 9 metrus, tādā veidā pat lielā sausumā tās spēj iegūt mitrumu un barības vielas dziļi no zemes, daļēji palīdzot citiem blakus augiem. Tās labprāt ēd visi zālēdāji.

Pienenes var izmantot kā līdzekli pret bezmiegu, locītavu sāpēm, tūskām, arteriālo hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu) un var lietot kā urīndzenošu līdzekli. Tajās ir daudz kālija un magnija, vitamīni A, C, K1, E, un gandrīz visas aminoskābes. Pienenēs ir saponīni un bioflavonoīds apigenīns, kam piemīt spēcīga pretvēža citostatiskā iedarbība un kas darbojas pēc līdzīga mehānisma kā ķīmijterapija vēža ārstēšanā. Pienenes uzlabo ādas tonusu, un ir labs žults izdalīšanos veicinošais līdzeklis. Tās izmantojamas sirds-asinsvadu slimību, podagras, paaugstināta estrogēna līmeņa, reimatisma un mazasinības ārstēšanā, noder nierēm, aknām (piemēram, fibrožu un holicistīta ārstēšanā), cukura diabēta slimniekiem palīdz atjaunot aizkuņģa dziedzera beta šūnas. Pienenēm piemīt spēcīgas urīndzenošas īpašības.

Vislabāk izmantot jaunās pieneņu lapas. Lai nebūtu rūgtums, var uz dažām stundām iemērkt sāļā ūdeni. Nedrīkst vārīt. Var kaltēt, nepārsniedzot +500C temperatūru. Ievārījumu no pieneņu ziediem gatavot nevajag, jo paliek tikai garša un nekas no ārstnieciskajām īpašībām, turklāt cukurs ir ļoti nevēlams produkts. Kā alternatīva cukuram, labāks variants būtu izmantot, piemēram, topinambūra sīrupu. Sablīvētos pieneņu ziedus aplej ar to, ļauj tiem ievilkties un pēc tam uzglabā ledusskapī. Visvērtīgākās ir pieneņu saknes. Vislabāk tās ievākt agri pavasarī vai vēlu rudenī, kad saknēs ir uzkrāts maksimālais daudzums ārstniecisko vielu, bet uzglabāt vislabāk sasaldētā veidā. 

 

 varpata
 
Vārpata (lat. Elytrigia)
Vārpata starp augiem izceļas ar lielu dzīvotspēju. Dārzkopji zina, ka, zemē paliekot pat nelielam vārpatas saknes gabalam, tā atkal ataug. Tā iztur arī lielu salu, tāpēc tā ir sastopama arī tālu ziemeļos. Vārpatai sakņu sistēma ir plaša un dziļa, tāpēc tā spēj izcelt dziļi no zem zemes daudzus vērtīgus minerālus, tai skaitā silīciju, tādējādi uzlabojot augsni. Saknes satur polisaharīdu inulīnu.

Vārpatu izmanto podagras ārstēšanā, jo šis augs palīdz izvadīt urīnskābi. To var izmantot arī reimatisma un artrīta gadījumos. Tā attīra ādu, ārstē ekzēmas un diatēzes, ir spēcīgs pretiekaisuma, urīndzenošs un sviedrus dzenošs līdzeklis. Aizkavē matu nosirmošanu un veicina to augšanu. Silīcijskābe (H2SiO3) veicina audu reģenerāciju, mazina iekaisuma procesus organismā un nostiprina mazo asinsvadu – kapilāru - sieniņas.

Vārpatas saknes ievāc agri pavasarī vai vēlu rudenī un kaltē. To labprāt ēd zālēdāji dzīvnieki, ēd pat kaķi un suņi, lai attīrītu nieres.

 

celmallapa 
Ceļmallapa (lat. Plantago major L)
Ceļmallapa ir ceļteku ģints augs, kas sastopama visos kontinentos. Izplatās ar sēklām.

Vecāki cilvēki no bērnības droši vien atceras, ka uz skrāpējuma vietas lika ceļmallapu, lai drīzāk sadzīst, taču ceļmallapai ir daudz citu vērtīgu īpašību. Ceļmallapas mazina slikto holesterīnu un iekaisumus. Tās sēklas izmanto liekas tauku masas samazināšanai un kā ļoti noderīgu barību simbiozajai zarnu mikroflora. Šīs sēklas ir labs absorbents.

Ceļmallapām ir spēcīgas antiseptiskās īpašības. To sulu izmanto vairumam zarnu trakta slimību ārstēšanā. Tā uzlabo kuņģa sekrēciju. Lieto pa karotei pirms ēšanas. Sulu var izmantot gan svaigu, gan atsaldētu. Var pievienot medu.

Ceļmallapas izmanto pie bronhu plaušu saslimšanām, tādām kā tuberkuloze, augšējo elpceļu katars, pleirīts un bronhiālā astma. Ceļmallapu novārījums un sula ļauj aktivizēt limfas izvadsistēmu, bronhus un pastiprina sekrēciju. Tādā veidā atvieglo gļotu jeb krēpu izvadīšanu no bronhiem un plaušām.

Ceļmallapas sabiezina asinis, taču šo blakni ir viegli novērst, dzerot pietiekami ūdens.

  

dadzis 
Dadzis (lat. Arctium lappa)
Dadzis ir divgadīgs augs. Ārstniecībā vislabāk izmantot lapas no pirmā gada augiem, bet saknes - no otrā gada augiem. Dadža lapu sulai piemīt urīndzenošas, pretsēnīšu un pretvēža īpašības, tā, noder čūlu ārstēšanai. Dadža lapu tēju izmanto audzēju ārstēšanā. Lapas izmanto kompresēm, piemēram, uz savainojumiem, uz sāpošām locītavām un pie šķiedru-cistiskās mastopātijas.

Dadžu lapu sulu spiež no jaunajām lapām un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. To var uzglabāt ledusskapī vairākas dienas. Lai tā būtu patīkamāka, var pievienot nedaudz medu. Dadžus arī izmanto nieru slimību gadījumā, apdegumiem, pilina degunā, kā arī izmanto kā profilaktisku līdzekli. Biškopji dadžus pazīst arī kā nektāraugu.

Salātos izmanto jaunās dadžu lapas un nomizotus lapu kātus, tādā veidā uzlabojot simbiozās mikrofloras darbību un uztura pārstrādi.

 

kakpedina
 
Dzeltenā kaķpēdiņa(lat. Helichrysum arenarium)
Dzeltenā kaķpēdiņa jeb dzeltenā salmene. Tai patīk augt sausā augsnē vai uz pauguriem. Tās lapas un stiebrs ir noklāts ar tādu kā vaska filca pārklājumu. Kaltējot dzeltenā kaķpēdiņa nezaudē ne formu, ne krāsu. Senāk cilvēki to izmantoja dezinfekcijai, piemēram, apdūmoja kūtis vai arī kaitēkļu atbaidīšanai, piemēram, lai pasargātu drēbes no kodēm.

Ārstniecībā izmanto tikai ziedus, turklāt tikko izplaukušos. Ārstniecisko īpašību ir tik daudz, ka būtu grūti tās visas uzskaitīt. Dzeltenā kaķpēdiņa ir visspēcīgākais žulti dzenošais līdzeklis no visiem ārstniecības augiem. Tā palielina žultsskābju koncentrāciju žultī, uzlabojot aknu un žults izvadceļu darbību, kā arī žultspūšļa darbaspēju. To izmanto pie paaugstināta bilirubīna, cirozes, dzeltenās kaites, holecistīta un hepatīta. Dzeltenā kaķpēdiņa palīdz novērst spazmas žultsvados, asinsvados un zarnās, kā arī palīdz novērst aizcietējumus.  Mazina sliktu dūšu, vemšanu un kaitīgo holesterīnu, dziedē rētas, kā arī uzlabo tauku jeb lipīdu vielmaiņu. To izmanto pretparazitārajās programmās, tā noder reimatisma ārstēšanā, bet osteohondrozes gadījumā to izmanto starpskriemeļu disku šķidruma palielināšanai.

Kontrindikācijas, kad šis augs nebūtu jālieto, ir šādas:
  kuņģa gastrīts saasinājuma periodā,

  pankreatīts akūtā formā,

  žultsakmeņu slimības,

  kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūla,

  grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadiem,

  individuālās nepanesības gadījumos.

Sagatavošana. 1 karoti sausu dzeltenās kaķpēdiņas ziedu aplej ar 200ml karsta ūdens 700-800C un liek nostāvēties 2 - 3 stundas, nokāš un dzer pusstundu pirms ēšanas 3 reizes dienā.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 174 viesi un nav reģistrētu lietotāju

700arstnaugi

////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////////

                                  Ārstniecības augi 
 maurasurene
 Maura sūrene (lat. Polygonum aviculare)
Maura sūrene ir viengadīgs zālājs, kas sastopama gan ceļmalās, gan mājas pagalmā. Tās augstums ir no 10 – 60 cm. Izplatās ar sēklām. Var ziedēt no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Sevišķi patīk augt ar silīciju bagātā augsnē. Tas ir sen pazīstams augs, kas noder gan lopkopībā, gan ārstniecībā. Lapas izmanto arī salātos.

Maura sūrenē ir daudz vitamīna C, karotīna un organisko skābju, tai skaitā silīcijskābe, kas ir svarīga locītavu, saišu, ādas un asinsvadu elastīgumam. Silīcija asimilācija notiek tievajā zarnā. Organiskais silīcijs notur visus sāļus organiskajā koloidālajā stāvoklī, tas ir, ūdenī šķīstošajā formā un neļauj veidoties žultsakmeņiem. Silīcijs veido koloidālos maisījumus, kas absorbē toksīnus, tai skaitā smagos metālus un antibiotiķus.

Maura sūrene noder, ārstējot plaušu tuberkulozi, fiksējot un kalcificējot bojātās vietas. Tā palīdz novērst krampjus, kas saistīti ar kalcija-magnija apmaiņas traucējumiem. Ārstē furunkulus. Senāk izmantoja pat čūskas koduma gadījumā. Maura sūrenes izvilkumu izmanto arī ūdens procedūrām vannā, pievienojot izvilkumu, piemēram, reimatoīdā artrīta ārstēšanas nolūkos.

Sagatavo līdzīgi kā citus ārstnieciskos augus. Ievāc auga augšējo daļu, izkaltē un pagatavo izvilkumus, ieberot termosā ar + 70 0C karstu ūdeni. Notur vairākas stundas.

 

timians 
Timiāns (lat. Thymus serpyllum)
Timiāns tiek izmantots gan kā garšaugs, gan kā ārstniecības augs. Garša un smarža var atšķirties atkarībā no tā, kādā augsnē augs ir audzis. Tā sastāvā ir tādas mūsu organismam noderīgas vielas kā B6 un C vitamīns, miecvielas, ēteriskās eļļas, taukvielas, sveķi, ursolskābe un nepiesātinātā taukskābe – oleīnskābe, kā arī ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir timols un karvakrols, kas ir efektīvi bakteriostatiski un pretsēnīšu līdzekļi. Timiānam piemīt dezinficējošas, antiseptiskas un rētas dziedinošas īpašības. Tas satur virkni vērtīgu minerālu.

Izmanto pret aizcietējumiem, stresa mazināšanai, miega uzlabošanai, pie anēmijas un arī kā inhalācijas līdzekli. Tiamīnu tomēr nevajadzētu izmantot, ja ir vairogdziedzera problēmas, nieru nepietiekamība, paaugstināts kuņģa skābes daudzums vai nopietnas sirds asinsvadu slimības.

 

raudene 
Raudene (lat.Oríganum)
Raudene ir sen zināms ārstniecības augs. Tai ir spēcīgas antiseptiskās īpašības, tāpēc senāk ar to apkūpināja ēkas, piemēram, epidēmiju laikā. Tā ierobežo patogēnās mikrofloras vairošanos, aizkavē negatīvas izmaiņas smadzenēs, sievietēm palīdz apturēt dzemdes asiņošanu, pasargā no mastopātijas un uzlabo fertilitāti, vienīgi nav vēlams to izmantot grūtniecības laikā. Raudeni nedrīkst pārdozēt, sevišķi tas attiecas uz vīriešiem (iespaido hormonālo sistēmu). Raudenei piemīt žulti dzenošas īpašības. Izmantošanas veidi var būt dažādi, agrāk cilvēki to iešuva pat spilvenos. Var nelielos daudzumos pievienot tējai, kā arī izmantot inhalācijām. Bērniem tā mazina stresu un uzlabo atmiņu.

  

garsa
 
Gārsa (Lat. Aegopodium podagraria)
Gārsa ir Apiaceae dzimtas augs. Tā sāk augt jau agri pavasarī uzreiz pēc sniega nokušanas, aug auglīgā zemē, visbiežāk zem lapukokiem. Senāk gārsu plaši izmantoja pārtikā. Tai ir ļoti augsta uzturvērtība, minerālu sastāvs tajā ir ļoti līdzīgs cilvēka asins plazmā esošajiem minerāliem. Gārsa ir ļoti noderīga asinsvadiem, tā ne tikai aizkavē trombu veidošanos, bet šķīdina jau esošos. Tās sastāvā ir riboksīns, kas stiprina sirds muskuli.

Pat grūti uzskaitīt visas gārsas vērtīgās īpašības. Lūk, dažas no tām – piemīt detoksikācijas un dzīšanu veicinošas īpašības, pretiekaisuma, pretsēnīšu un sāpju mazinošās īpašības, ir urīndzenošs un žults izdalīšanos veicinošs līdzeklis, noder kā sedatīvs utt.

Gārsu var pievienot visdažādākiem salātiem, bet zupai pievieno, kad tā jau atdzisusi līdz 40-500C. Uzglabāt var izkaltot (jākaltē tumšā vietā) vai sasaldot.

 

artisoks
 
Artišoks (lat. Cynara)
Artišoks ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kas ir bagāts ar minerāliem, vitamīniem un antioksidantiem. Tas aknās veicina žults izstrādi, palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Artišoku izmanto gan kā ārstniecības augu, gan arī kā garšaugu. Tas satur tādu vielu kā cinarīns, kam piemīt žulti dzenošas īpašības, tas palīdz aizsargāt aknas no toksīniem un ietekmē aknu šūnu hepatocītu atjaunošanu. Cinārīnam piemīt diurētiskās īpašības, kas palīdz izvadīt toksīnus caur urīnceļiem.

Artišoks satur fitosterolus, kas samazina holesterīnu. Tas uzlabo zarnu motoriku, darbojas pret vēdersāpēm un meteorismu.

 

 natre
 
Nātres (lat. Urtica dioica)
Nātres aug tikai ļoti auglīgā zemē. Tās satur mūsdienu cilvēku pārtikā trūkstošo mikroelementu silīciju, bez kura organismā kalcijs nevar noturēties. Par nātru ārstnieciskajām īpašībām cilvēki zināja jau kopš seniem laikiem. Līdzās liniem un kaņepēm no to šķiedrām taisīja audumus un šuva apģērbus. Nātru saknes satur diazotrofiskas slāpekli fiksējošās baktērijas (piesaista slāpekli no gaisa) un padara augsni vēl auglīgākuIzkaltētās nātres ir ideāla barības piedeva vistām, jo paaugstinās olu kvalitāte.

Nātrēm ir plašs ārstniecisko īpašību spektrs. Tās satur vitamīnu K1, bet fermentētās arī K2, kas veicina brūču sadzīšanu. Nātru tējai ir nomierinošs efekts, tās palielina hemoglobīna līmeni un samazina cukura līmeni asinīs, palīdz locītavu sāpju gadījumā. Nātres ir arī labs līdzeklis pret matu izkrišanu, ierīvējot matus ar nātru sulu. Samaļot un sajaucot nātres ar medu, iegūto masu var izmantot sejas maskām.

Nātres visbiežāk izmanto, sakaltējot un samaļot pulverī, arī iegūstot no tām sulu, ko jālieto, atšķaidot ar ūdeni. Lai saglabātu ārstnieciskās īpašības, nātres vēlams kaltēt tumšā vietā, bet, piemēram, pievienojot zupai, jāņem vērā, ka to drīkst darīt tikai tad, kad zupa ir gandrīz atdzisusi. Uzglabāt nātru sulu vislabāk ir sasaldētā veidā. 

  

virza 
Virza (lat. Stellaria media)
Virza tiek uzskatīta par nezāli, taču tā ir viens no vērtīgākajiem zaļumiem. Vislabāk tā aug irdenā un mitrā augsnē. Zīdītājiem virza veicina laktāciju, tai skaitā arī cilvēkiem. Tā noder arī neauglības ārstēšanā. Piemēram, vistām, lietojot uzturā virzu, ir iespējams veicināt olu dēšanu. Sasmalcinātu virzu izmanto kompresēm, ko liek uz sāpošām locītavām un apdegumiem. Var izmantot arī asinsspiediena pazemināšanai, mastītu ārstēšanai, ir urīndzenošs līdzeklis, noņem gludās muskulatūras spazmu, asinsvadus padara elastīgākus un mazina iekaisumu. Ļoti būtisks ir fakts, ka sasaldējot virza nezaudē vērtību. Kopā ar nātrēm ideāli iederas substrāta sagatavošanai.

 

 

kosa
 
Tīruma kosa (lat. Equisetum arvense)
Dārzkopji kosu droši vien pazīst kā grūti iznīcināmu nezāli, taču citiem augiem tā palīdz asimilēt slāpekli un fosforu, kā arī samazina nitrātu daudzumu augsnē. Kosa ir viens no senākajiem augiem uz zemes. Kaut gan ir meža un ir pļavu kosa, taču ārstniecībai vislabāk izmantot tīruma kosu. To var atpazīt pēc zariem, kas ir vērsti uz augšu.

Labi zināms, ka kaulu, matu, zobu stiprums un kvalitāte ir tieši atkarīga no silīcija pietiekamības organismā. Kosa satur daudz silīcija organiskās silīcijskābes formā. Ir svarīgi saprast, ka bez silīcija organisms nespēj pilnvērtīgu uzņemt kalciju, tāpēc, piemēram, osteoporoze faktiski ir nevis kalcija deficīta problēma, bet gan silīcija, kā arī vitamīnu D3 un K2 problēma. Starp citu, matu alopēcija jeb matu zaudēšanas process notiek pilnīgi paralēli ar silīcija daudzums samazināšanos organismā.

Silīcijs ir viens no retajiem minerāliem, kas nezaudē savas īpašības pie augstām temperatūrām, tāpēc augu uzlējumus var gatavot pat pie 800-900C temperatūras.

Ja mūsdienu cilvēku lietotajā uzturā vidēji statistiski kālija attiecība pret nātriju ir apmēram 2:1, tad kosā šī attiecība ir 150:1, tāpēc kosas urīndzenošo īpašību rezultātā zaudētais kālijs ar lielu uzviju tiek atgriezts.

No kosas pagatavotam uzlējumam piemīt pretiekaisuma, antiseptiskas, asini atjaunojošas, urīndzenošas un rētas dziedinošas īpašības. To izmanto pie neirodermītiem, psoriāzes, ekzēmām, dermatītiem, seborejas, kā ar izmanto plevrīta ārstēšanai un aknu problēmām, arteriālās hipertensijas, tuberkulozes, urīnpūšļa iekaisuma, urolitāzes ārstēšanai, bet pie angīnas skalo kaklu. Pie astmas tīruma kosu var izmantot kā histamīna bloķeratoru, lai nesašaurinātu elpceļus un atvieglotu elpošanu.

                                                                           biteend