9mansvied
                                      
                                               Mans viedoklis
 
Mums nevajag daudz
Katru dienu masu informācijas līdzekļos dzirdamas vaimanas par nabadzību, taču bieži vien mēs nenovērtējam to, ka Latvijā vēl ir tas, kā sen vairs nav ''bagātajās laimes zemēs'', uz kurām aizmukuši daudzi mūsu tautieši. Mums vēl šur tur ir ar konvencionālo lauksaimniecību neizpostītie lauki, kādu sen vairs nav bagātajās rietumu zemēs. Uzskatu, ka mums būtu jāpriecājas par katru neuzarto, ar lapu kokiem aizaugušo lauku. Tā ir liela bagātība nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka lapu koki ar savām saknēm no vairāku desmitu metru dziļuma izcels augšā mums tik vajadzīgos mikroelementus, tas ir, atdzīvinās ar konvencionālo lauksaimniecību nopostīto augsni. Atgādināšu, ka cilvēka organisma normālai darbībai nepieciešami vairāk nekā 65 makro un mikroelementi, turklāt ūdenī šķīstošā koloidālajā jeb organiskajā formā. Ja zarnu trakts ir sakārtots, organisms kopā ar simbiozo mikrofloru, spēj sintezēt visas 28 aminoskābes, vitamīnus un taukskābes. Vienīgais, ko nevar sintezēt, ir makro un mikro elementi. Tie jāsaņem ar uzturu.
Šīs vielas organiskā formā satur dažādi savvaļas augi, ja vien tie nav iznīcināti ar herbicīdiem, piemēram, virza, balanda, nātres, pienenes. Daba mums visu nepieciešamo ir nolikusi zem kājām, vajag tikai zināt, ko paņemt, un nebūs jāiet uz aptieku.
 
Jo lielāka būs augu daudzveidība, jo katrs augs atsevišķi būs vērtīgāks. Piemēram, labi zināms, ka meža ogas ir vērtīgākas par dārza ogām, kas audzētas kā monokultūra. Dabā iekārtots tā, ka augi, sēnītes un pat dzīvnieki viens otram palīdz. Piemēram, mežā koki sēnēm piegādā polisaharīdus, bet sēnes kokiem dabīgās antibiotikas, kas pasargā tos no baktēriju izraisītām slimībām. Dabā ir tūkstošos mērāmu savstarpējo sinerģisko saišu, kuras ar cilvēka prātu pat grūti aptvert un mākslīgi nav iespējams atkārtot.
 
Cilvēki diemžēl nesaprot, ka ir izvēlējušies visneefektīvāko olbaltumvielu iegūšanas veidu - gaļu (modifiicētus dzīvnieku līķus). Kā zināms, pasaulē vairāk nekā 80% izaudzēto graudu nonāk lopbarībā. Lai to saražotu, izcērt mežus, tiek ļoti noplicināta augsne un izjaukta ekosistēma. Pat gurķī ir vairāk olbaltumvielu nekā gaļā, ja ņem sauso atlikumu (noņem ūdeni).
 
Uzskata, ka cilvēkam diennaktī nav jāuzņem noteikts daudzums olbaltumvielu, ko apgalvo uztura speciālisti. Apskatot aminoskābju ķīmiskā formulas, redzams, ka tās sastāv no 5 ķīmiskiem elementiem - ūdeņraža, skābekļa, oglekļa, slāpekļa un sēra - kuri visi ietilpst elpojamā gaisa sastāvā, gaisa, kuru mēs elpojam. Sanāk, ka mums jāēd, lai barotu simbiotisko mikrofloru (labās baktērijas), kuras savukārt pabaros mūs, sintizējot aminoskābes. Lai to izdarītu, nepieciešami ap 65 makro un mikroelementi  un enerģija. Tie atrodami augos ar nosacījumu, ka apkārtējā augsnē ir 80 un vairāk mikroelementu, gandrīz viss, kas ir Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
 
Ir pat aprēķināts, ka, lai vajadzīgo uzturvielu daudzumu un daudzveidību iegūtu no pārtikas, kas ražota ar intensīvām tehnoloģijām un ko ikdienā galvenokārt lietojam, būtu katru dienu jāapēd 50 kg, kas fiziski nav iespējams.
 
Pēc speciālistu aplēsēm, pie pašreizējās pārtikas aprites, mēs asimilējam tikai 5% no apēstā. Tas nozīmē, ka mums pietiek ar stipri mazāku daudzumu, taču svarīga ir kvalitāte. Uzturam jāsatur visas nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas un vienlaicīgi nedrīkst pārmērīgi piesārņot organismu.
 
Saskaitītas vairāk kā 300 dažādas diētas, tomēr jāsaprot, ka cilvēkam kā sugai ir sava specifiskā ēdienkarte – augļi. Cilvēks nav ne zālēdājs, ne graudēdājs, ne gaļēdājs. Zāle, graudi un gaļa ir kā rezerves variants izdzīvošanai ekstremālos bada periodos. Daba nav paredzējusi neko cept, vārīt, sautēt utt. Dzeršanai ir paredzēts ūdens un nekas cits, tāpat kā pārējiem 96 tūkstošiem dzīvnieku uz zemeslodes.
 
Vai var citādāk?
Produktu uzglabāšanas laiks arvien ilgāks, bet ne cilvēku mūžs. Zāļu aptiekās arvien vairāk, bet cilvēkiem veselības arvien mazāk. Slimību diagnostikas un ārstēšanas metodes arvien modernākas un sarežģītākas, bet nopietnu saslimšanu arvien vairāk. Mediķi kļūst izglītotāki, bet darba apjoms arvien paplašinās. Vai tam ir kāds loģisks skaidrojums? Īsā atbilde būtu uzturs (kas, protams, nav vienīgais faktors). Cilvēka organisms ir daudz sarežģītāks, nekā mēs domājam. Organismā sekundē notiek ap 200 miljonu bioķīmisko reakciju. Zinātnei daudzas lietas vēl nav zināmas. Nav zināmi visi enzīmi, hormoni un nav zināmi visi to sintēzes mehānismi utt. Tāpēc paļaušanos uz cilvēku veidotajiem medicīniskajiem preparātiem par drošu diez vai var nosaukt. Drošāka ir pieturēšanās pie dabas veidotiem un pārbaudītiem produktiem.
 
PVO (Pasaules Veselības Organizācija) atzīst, ka katra nākamā paaudze dzimst vājāka par iepriekšējo. Tikai katrs ceturtais bērns, sākot iet skolā, ir bez nopietnām veselības problēmām. Un tam ir skaidrojums. Pārtikas veikalos, tai skaitā dažādās ēdināšanas iestādēs ir tikai viens procents piedāvājuma, kas darbojas veselības labā ar plus zīmi. Tas nozīmē, ka pārējie 99% ‘’pārtikas’’ ir ar mīnus zīmi. Ir teiciens - tu esi tas, ko tu ēd. Tieši tā arī ir, jo dažu gadu laikā cilvēkam nomainās pilnīgi visas šūnas. Ir citi kauli, citi mati, cita sirds. Piemēram, eritrocīti pilnīgi nomainās 120 dienu laikā. Uz slimības vai veselības pusi? Tas ir atkarīgs no paša cilvēka.
 
Man kā sīkajam ražotājam, ir svarīgi, kas nākotnē iegādāsies manu produkciju. Kopējais sabiedrības veselības stāvoklis un tautas skaitīšanas rezultāti, kā arī nākotnes prognozes un tendences var iepriecināt vienīgi apbedīšanas firmas un zemes uzpircējus tālākai tās pārdošanai ārzemniekiem. Arī farmācijas nozare kādu laiku var labi pelnīt. Vai tad šāds bizness Latvijas attīstībai ir prioritāte?
 
Kas būtu jādara? Jāizvērtē tirgotāju un pārtikas ražotāju loma, arī farmācijas nozares loma, kas pārsvarā nodarbojas ar slimību simptomu novēršanu, gūstot no tā milzīgu peļņu, un nav īpaši ieinteresēta, lai cilvēki neslimotu. Sistēma ir izbūvēta tādā veidā, ka tā rada slimības, jo no vesela cilvēka, tāpat kā no miruša, naudu nedabūsi. Visa nauda nāk no hroniski slimajiem.
 
Daudziem droši vien ir apnicis internetvidē atgaiņāties no uzbāzīgiem reklāmbaneriem un  tīrīt savas pastkastes no  lielveikalu reklāmas lapelēm ar pārtikas produktu piedāvājumiem, ja vien tos var saukt pār pārtikas produktiem. Diemžēl lielveikalu peļņas kāre jebkuriem līdzekļiem ir tik liela, ka ņem virsroku veselajam saprātam. Būtībā pārtikas produktu tirgotāji un ražotāji zāģē zaru, uz kura tie paši sēž. Varbūt būtu jāattopas un jāsāk domāt par veselībai noderīgas pārtikas piedāvāšanu un reklāmēšanu.
 
Sirds un asinsvadu slimības pašlaik Latvijā ir nāves cēlonis nr. 1. Tās pat īsti par slimībām nevar nosaukt, tās ir neveselīga dzīvesveida sekas. Onkoloģija ir otrajā vietā. Saslimušo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies par 40%. Regulāras profilaktiskās izmeklēšanas, pat jaunākā aparatūra un medikamenti maz ko līdzēs, ja netiks mainīta cilvēka domāšana un dzīvesveids. Pasaulē ir reģioni, kur ar šīm slimībām cilvēki gandrīz neslimo un nav tur ne dārgās aparatūras, ne jaunāko medikamentu, tur vienkārši neslimo, jo dzīvo citādāk.
 
Vai cilvēki kļūs veselāki palielinot veselības budžetu?
Es saprotu, ka sadaļā EKOMEDICINA izvietotā informācija ir pretrunā ar globālās ekonomikas interesēm. Šāda sabiedrības izglītošana diez vai patiks farmācijai, ķīmiskās pārtikas industrijai un lieltirgotājiem, kas ir galvenie reklāmdevēji komerciālajos masu medijos. Ir naivi cerēt, ka tie ignorēs savas ekonomiskās intereses, kaut arī varbūt klusībā domā līdzīgi.
 
Diemžēl oficiālā medicīna balstās uz saviem postulātiem un dogmām, vadās bieži vien pēc ‘’nopirkto’’ zinātnieku pētījumiem, tādu, kas ‘’pārdevušies’’ farmācijas un industriālās pārtikas ražošanas korporācijām. Pie šādas sistēmas darbs visiem nodrošināts un nevienam nenāk prātā, ka vajag citādāk, tas ir, neslimot, mirt nevis no slimībām, bet no vecuma. Tā tas bija pusotru gadsimtu nesenā pagātnē, simtgadnieki bija sastopami katrā sādžā. Tikai par šo tematu saprotamu iemeslu dēļ tagad daudz nerunā. Oficiālajai medicīnai tā būtu pat traģēdija, ja cilvēki līdz 80 gadu vecumam praktiski neslimotu. Kad es uzdevu jautājumu kādai Latvijas augsti stāvošai amatpersonai atbildīgai par veselības nozari – kā mainītos ikgadējā jaunu saslimšanas gadījumu statistika populārāko slimību segmentā (sirds asisnsvadu slimības, onkoloģija, cukura diabēts utt.), ja notiktu brīnums un veselības budžetu paaugstinātu trīs reizes. Sekoja klusums un tad atbilde – nekas nemainītos. Tā bija vismaz godīga atbilde, paldies par to. No šīs atbildes izriet loģisks jautājums: kā var citā veidā ietekmēt šo bēdīgo statistiku? Atbildi uz šo jautājumu esmu centies sniegt šajā internetvietnē EKOMEDICINA.
Pieļauju, ka par paveikto saņemšu apvainojumus un kritiku, taču citādi tas nav izdarāms.
                                                                                   Jānis Pentjušs
 
                                                                                                                                                     biteend