26modparmedic

Par to, kā uztura ‘’zinātne’’ kļūst par marketinga ‘’biznesu’’
Pasaulē pārtikas industrija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas padarīt savu produkciju pievilcīgāku un paplašināt tās noieta apjomu. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir stāstīt par savas produkcijas labajām īpašībām un noklusēt sliktās īpašības, tādā veidā aizsargāt savu produkciju no atzīšanas par kaitīgu. It kā viss ir loģiski un saprotami, ja vien tā panākšanā netiek iesaistīta zinātne, liela nauda, vara, egoistiskās personiskās intereses. Arī farmācijas industrijas pielieto līdzīgas metodes. Ja masu informatīvajā telpā kāds produkts sāk asociēties ar veselības problēmu izraisīšanu, atspēkošanai noder visi paņēmieni, tai skaitā zinātnes iesaistīšana. Ja ir pieprasījums, atrodas arī piedāvājums – ‘’zinātnieki’’, kas pārdevuši sirdi un dvēseli, gatavi pat noķengāt savus kolēģus. Atlīdzībai par pakalpojumiem, protams, tiek izmantoti daudz rafinētāki paņēmieni nekā maksāšanu skaidrā naudā.

Manipulāciju klāsts ir plašs. Kaut vai tāds variants. Par pētījuma objektu tiek paņemts kāds no produkta, tā daudzajiem komponentiem. Piemēram, piesātinātie tauki, kuri var būt picā, desā, burgeros vai akrilamīds čipsos, grauzdiņos utt. Pētījuma dalībnieku grupa turpina lietot tos pašus produktus tāpat kā iepriekš, tikai ar samazinātu, par kaitīgu uzskatītās, vielas daudzumu. Lai pētījums izskatītos pārliecinošāks, paralēli tiek izveidotas pat vairākas grupas. Tā kā viens kaitīgs komponents tiek aizvietots ar citiem kaitīgiem komponentiem, pēc būtības nekas nemainās.   Pētījuma rezultātus nav grūti paredzēt, jo, samazinot par kaitīgu uzskatītās sastāvdaļas daudzumu produktā, izmaiņas nebūtiskas, tā kā iztrūkstošā kaitīgā viela tika aizvietota, palielinot citu kaitīgo vielu īpatsvaru, un sanāk, ka pārbaudāmais komponents iespaidu uz veselību nerada. Pat cipari nav jāpielabo. Secinājums plašsaziņas līdzekļos – zinātnieki pārbaudījuši iedarbību, un pētījumu rezultāti liecina, ka uztraukumam nav pamata. Vēl kāds piemērs – kancerogēns un viela, kas palielina šā kancerogēna nomācošu fermentu aktivitāti. Atkarībā no secības kā šī viela ar uzturu nonāk organismā, rezultāti var būt ļoti atšķirīgi, tāpēc atliek tikai izvēlēties vajadzīgo secību, atkarībā no pētījuma pasūtītāja interesēm. Kas attiecas uz iepriekš minētajiem piemēriem, objektīva patērētāju informēšana par produktu ietekmi uz veselību, var apdraudēt pārtikas ražotāju biznesu. Tāpēc šādi pētījumi ir kārtējā patērētāju apmuļķošana. Ražotāji apzinās, ka tas būtu pārāk bīstami, ja patērētāji izprastu patiesību - ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un termiski apstrādātie ogļhidrāti jebkurā veidā un kombinācijā veicina populārās, visiem labi zināmās ‘’pārticības’’ slimības.

Neaplūkojot visu uzturu kopumā, nevar būtiski uzlabot veselību, ja tā vienu neveselīgu komponenti modificē, vai aizvieto ar citu neveselīgu komponenti. Lūk, banāls piemērs, desā aizvietojot taukus ar gaļu, nevar neveselīgu uzturu padarīt par veselīgu, vai izvācot no kāda produkta kaitīgu vielu, pārvērst to par veselīgu, piemēram, izvācot akrilamīdu no čipsiem. Katras vienas atsevišķi ņemtās uzturvielas pētīšana, kardināli neko nemainot diētā, nesniedz skaidrību par ceļu uz veselību. Kamēr, tiks pētītas pilnīgi izolētas ķīmiskas vielas un atsevišķas uztura komponentes, bet zinātnieki arvien nāks klajā ar sensacionālām hipotēzēm par sarežģītām uztura un slimību sakarībām, skaidrības nebūs.

Sabiedrības lielākā daļa - bērni, pensionāri un daudzie tie, kas strādā par niecīgu algu, nekad nespēs dotēt zinātniskos pētījumus, sponsorēt politiskās partijas, piešķirt dažādus labumus zinātniekiem. Savukārt tie, kas dosies uz aptieku vai poliklīniku pie dietologa, ģimenes ārsta, lai uzzinātu ko vairāk par savas veselības saglabāšanu, saņems ieteikumus, par kuriem priecāsies industriālās ķīmiskās pārtikas ražotāji un farmācija. Kādi šie ieteikumi būs, to jau nav grūti paredzēt.

Ne velti parastam cilvēkam ir grūti, es pat teiktu neiespējami, noorientēties plašsaziņas līdzekļu sniegtajos sensacionālajos virsrakstos, kuros akcentētas triviālas detaļas, izraujot informāciju no konteksta. Balstoties uz šādām no pētījuma konteksta izņemtām detaļām, uz to pamata tiek izdarīti secinājumi par kompleksām attiecībām.  Vienam un tam pašam produktam, pat tiek piedēvētas dažreiz diametrāli pretējas īpašības. Rezultātā tiek novērsta uzmanība no daudz svarīgākiem faktoriem, kuri var ietekmēt kardinālas izmaiņas uzturā. Tāpēc nav jābrīnās, ka veselības tematikai veltītos žurnālos, par viena un tā paša produkta ietekmi uz veselību, parādās diametrāli pretēji atzinumi. Žurnāli pelna no zāļu reklāmām un ir kļuvuši par farmācijas mārketinga instrumentu. Medicīnas izglītības jomā pētījumi par slimību cēloņiem un ārstēšanu bez zālēm, gandrīz netiek skatīti. Kā var izveidoties kurioza situācija, kad kompānijas, kas pelna no cilvēku slimībām, māca tos pašus cilvēkus, kā būt veseliem! Vai tā drīkst būt, ka tie pārtikas ražotāji, kas pelna no tā, ko mēs ēdam, ir tiesīgi mums norādīt, ko ēst!

Loģiski būtu pašiem patērētājiem izlemt, vai konkrētais produkts vajadzīgs, jo faktiski viņi ir tie, kas apmaksā zinātnieku darbu. Dabā nekas nav jau izmainījies. Vienkārši atrodas zinātnieki, kas kalpo mūsdienu globālās pārtikas industrijas interesēm. Zinātnieku uzdevumam būtu jābūt pēc iespējas patiesākas informācijas sniegšana un, ko ar šo informāciju darīt tālāk, jālemj pašiem patērētājiem, kas galu galā ir faktiskie zinātnieku darba apmaksātāji.

Absurds
Ja pēdējos gados gandrīz 90% bērnu dzimst jau ar lielākiem vai mazākiem veselības traucējumiem, aizkavējas attīstībā, vai šāda augoša tendence nemudina aizdomāties, ka kaut kas nav, kā vajag, ka pirms grūtniecības nepieciešams attīrīties no uzkrātajām strutainajām nogulsnēm, visāda veida šlakvielām un toksīniem, kas uzkrāti, sākot jau no bērnības, jo imūnā placentārā barjera mūsdienu ķīmijas un antibiotiku ērā ir krietni cietusi un nespēj pilnībā izturēt slodzi, tāpēc slimības jau formējas, pirms vēl bērns piedzimst. Piemēram, bērnu cerebrālo trieku ir bezjēdzīgi ārstēt pēc piedzimšanas, par to jādomā krietni agrāk. Nācijas veselības problēmu nevar atrisināt onko un kardio centros, lai arī kādu naudu tajos ieguldītu. Pat valsts galvenajā bērnu slimnīcā (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) bērniem tiek pasniegti makaroni ar gaļu, kas ir absolūti nesavienojama, pūšanu un rūgšanu izraisoša kombinācija. Kā vispār drīkst šādu produktus dot slimiem bērniem? Par to būtu steidzami jāatbrīvo no darba atbildīgās amatpersonas par nekompetenci. Nepalīdzēs nekādi visjaunākie un visdārgākie medikamenti, kamēr netiks novērsti cēloņi. Atvainojos, ja šāds salīdzinājums liksies nekorekts, cilvēku organismi ar mūsdienu neadekvāto uzturu jau bieži vien ir piesārņoti tik tālu, ka, ja būtu atļauts kanibālisms, tad pēc pastāvošiem normatīviem šādu gaļu tik un tā nedrīkstētu lietot.

Vakcinācijas jomā veselības ministrija akli seko Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām, taču jāņem vērā, ka šo organizāciju sponsorē arī vakcīnu ražotāji. No uzraudzības iestāžu puses ārsti tiek mudināti gan ar ‘’pātagu’’ gan ‘’burkānu’’ pēc iespējas vairāk vakcinēt. Ja ārsts daudz vakcinē, dabū speciālas piemaksas, ja maz, seko dažādas pārbaudes, kas draud ar sertifikāta nepagarināšanu. Sistēma ir uzbūvēta tā, ka ārstam ir neizdevīgi ziņot par vakcīnu radītām komplikācijām, tāpēc ziņojumu ir ļoti maz. Uz šādu maldīgu statistiku balstās vakcīnu aizstāvji, kaut gan ārstiem saskaršanās ar vakcīnu izraisītām komplikācijām ir ikdiena.   

Katram cilvēkam nepieciešamas zināšanas par dabas likumiem un savu organismu, kā rodas slimības un kā tās izārstēt. Tikai šīs vienkāršās patiesības ir jāatklāj cilvēkiem. Nedarot to, mēs radām slimniekus un gribam, lai ārsti tos izārstē. Masu mēdijos nepārtraukt notiek sūkstīšanās par finanšu trūkumu medicīnā. Ir jāsaprot, ka, lai arī cik lielu naudu ieguldām medicīnā, ja medicīna nav saskaņā ar dabas likumiem un grib apmānīt dabu, jebkura veselības aizsardzības sistēmas reforma nolemta neveiksmei.

Citādāk nebūs...
Katrai slimībai ir savas nianses, protams, ir individuālās nianses, kas jārisina individuāli ar nosacījumu, ka atrodat atbilstošu speciālistu, kurš saprot un spēj izprast bioloģiju un bioķīmiju, bet ne tie ārsti, kas strikti rīkojas pēc kaut kāda reglamenta, kuru kaut kur kāds sarakstījis kāda interesēs – lūk, tādi ķīmiskie preparāti ‘’uzsēdēties uz tiem’’, citu variantu nav, citādāk jums ...

Citādāk nebūs tās industrijas, kas apgroza triljoniem EUR. Tā ir mūsdienu korporatīvā medicīna, stingri saaugusī sistēma, kas tendēta iznīcināt tautas medicīnu – zināšanas, ko uzkrājuši mūsu senči, tās ir zināšanas par dabu.

Dabas iznīcināšana, cilvēka ievietošana nedabiskos dzīves apstākļos, un, ja pieskaita to, ka cilvēks lieto neadekvātu uzturu, rezultātā neizbēgami radīsies slimības un ar katru paaudzi slimības kļūs ‘’jaunākas’’. Ar tām slimībām, kuras agrāk skāra tikai vecus cilvēkus, saslims arvien jaunāki cilvēki.

Mūsu sabiedrībā cilvēku dabas likumus ignorējošas rīcības radītās sekas pūlās novērst psihologi, sociālie pedagogi, dažādi palīdzības dienesti, galu galā piespiedu pāraudzināšanas iestādes utt. Masu informācijas telpā notiek nepārtraukta sūkstīšanās par šādu speciālistu trūkumu un iestāžu neefektivitāti, par vajadzību pēc papildus finansējuma.  Protams, gaidītā rezultāta nav un arī būt nevar, kamēr netiek meklēts patiesais cēlonis - cilvēkus baro pārtikas industrija ignorējot veselību, bet ārstē medicīniskā industrija, ignorējot pārtiku.

Uzturs kā tautas pārvaldīšanas instruments
Ja atskatāmies vēsturē, to, ka uzturs ir efektīvākais līdzeklis, kā pārvaldīt tautu, bija zināms vēl pirms mūsu ēras. Senajā Romā imperatora Konstantīna laikos, tas ir, mūsu ēras 3. gadsimtā tiem, kas atteicās lietot gaļu, mutē lēja izkausētu svinu. Mūsdienās tādas varvariskas metodes nelieto. Ir rafinētākas metodes - pilni veikali ar daudz efektīvākiem līdzekļiem, kaut vai alkohols aizplīvurots ar visdažādākajiem nosaukumiem, kas faktiski ir smadzeņu protoplazmātiskā inde un neatgriezeniski degradē cilvēka intelektuālās spējas, glāzes ar šo indi svētku reizēs svinīgi cilā pat augstākā līmeņa valsts amatpersonas. Kādu gan uzvedību var sagaidīt no jaunās paaudzes, ja veikali ir pilni ar legālajām narkotikām?
                                                                            biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 209 viesi un nav reģistrētu lietotāju

26manviedmedic

                                              Par medicīnu

Zinātnieki prognozē, ka no cilmes šūnām tuvākajos gados laboratorijas apstākļos varēs izaudzēt gandrīz jebkuru cilvēkam nepieciešamo orgānu, taču  diez vai tādā veidā izdosies atrisināt problēmas, kamēr netiks novērsti cēloņi, netiks mainīts dzīvesveids, kura  rezultātā cilvēks ir nonācis līdz šādai situācijai. Palielinot veselības aizsardzības budžetu pat vairākas reizes, maz ticams, ka izmaiņas sabiedrības veselībā būs būtiskas. 

Nerealizējamā misija
Kā panākt, lai ‘’vilks būtu paēdis un kaza paliktu dzīva’’. Pārfrāzēta šī tautas teiciena versija skan tā - kā ‘’ignorēt dabas likumus un saglabāt veselību’’. Tieši to mēs vēlamies panākt no mediķiem, nepārtraukti reformējot veselības aprūpes sistēmu. Pastāv tikai viena problēma – nevar izmainīt biofizikas un bioķīmijas likumus, tā teikt dabas likumus. Tas deputātiem diemžēl nav pa spēkam.

Kas tie par dabas likumiem? Lūk, daži. Cilvēkam, kā saprātīgākajai būtnei, daba ir paredzējusi augļus, tas ir, vispilnvērtīgāko savu produktu, bet gaļu un graudus bada periodu pārdzīvošanai, ko var izraisīt, piemēram, sausumi, plūdi. Pienu govs ir paredzējusi savam teļam un tikai noteiktā laika periodā. Katrai dzīvnieku sugai ir strikti citādāks piena sastāvs, kas der tikai tai un ne citai sugai. Dabā augļiem ir sezonāls raksturs, tas nozīmē, ka vienmēr nav ēdienu pārpilnība un ir arī gavēšana, kuras laikā organisms veic pašattīrīšanos. Daba cilvēkam ir paredzējusi nepārtrauktu mērenu fizisko aktivitāti, tāpēc mazkustība un, piemēram, profesionālais sports neiederas veselības uzturēšanā. Dzert ir paredzēts ūdens un nekas cits. Produktu uzglabāšanas veidus daba ir paredzējusi tikai šos – kaltēšana, sasaldēšana, sublimācija - un ne citus. Daba nav paredzējusi cepšanu, vārīšanu vai karsēšanu mikroviļņu krāsnīs. Tai nepatīk, ka to piesārņo.

Daba par savu likumu ignorēšanu cilvēkus soda, piemērojot attiecīgo ‘’krimināllikuma pantu’’ slimību.

Cilvēka saslimšana ir visu pārtikas ražošanas, izglītības un veselības aizsardzības sistēmu kļūdu galīgais rezultāts. Ja cilvēks ievēro dabas likumus, līdz 80 gadiem vispār nebūtu jāslimo.

Ir neloģiski subsidēt veselībai nedraudzīgu lauksaimniecības produktu ražošanu un pēc tam ieguldīt naudu ārstēšanā jeb seku novēršanā. Ne jau visi finansiāli var atļauties ‘’lētos’’ ikdienas produktus, par kuriem pēc tam ļoti dārgi jāmaksā ārstēšanās izdevumu veidā.

Runājot par pašu parastāko, sākot ar maizi no graudiem, kurus pirms sēšanas kodina ar spēcīgām indēm, augšanas periodā apstrādā ar pesticīdiem, bet pirms ražas novākšanas, lai vienlaikus nobriestu graudi, apstrādā ar tādiem glikofosātu saturošiem preparātiem kā Raundaps, Kliniks, Ouragan, Taifun B un citiem herbicīdiem, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu šūnu DNS. Arī lopkopībā, izbarojot šādus graudus, liels daudzums pesticīdu atlieku nonāk gaļā un pienā.

Ikdienā lietojot ķimizēto pārtiku, sekas parādās vēlāk. Bet process ir sācies, un pirmo simptomu parādīšanās ir neizbēgama. Var jau ar attrīšanās programmām un uztura bagātinātājiem mēģināt šo procesu aizkavēt. Tomēr vienkāršāk un arī lētāk būtu lietot adekvātu uzturu.

 
Stāvu un skatos, stāvu un brīnos
Lielveikalā, stāvot rindā pie kases, mani ieintriģēja pretim esošajā aptiekā izvietotie uzraksti ar lielajiem burtiem. Tā bija moderni iekārtota aptieka no populāra aptieku tīkla, kurā rosījās daudz cilvēku. Tā kā aptiekās man gandrīz nav nekādu darīšanu, droši vien esmu atpalicis no dzīves. Ienākot iekšā, stāvu un skatos, stāvu un brīnos – no visām pusēm mani ielenc uzraksti: ‘’Kaklam’’, ‘’Vēderam’’, ‘’Locītavām’’, ‘’Sirdij’’, ‘’Sāpēm’’, ‘’Saaukstēšanās’’, ‘’Nervi’’. Lūkojoties uz šādu piedāvājumu, neviļus rodas iespaids, ka šie orgāni vai orgānu sistēmas nav savstarpēji saistītas un ir pašas pa sevi. Kā var atsevišķi novērst šādas veselības problēmas, kurām visām viens un tas pats kopsaucējs? Tāpēc nav brīnums, ka veselības budžetu katru gadu palielinām, bet veselāki nekļūstam.

Varbūt loģiskāk būtu pircējus mudināt revidēt iepirkuma groza saturu, lai ar tādiem pirkumiem pie veikala kases nav jādodas taisnā solī uz aptieku, lai īslaicīgi šķietami novērstu problēmas, kuras šāds uzturs neizbēgami un garantēti rādīs? Varbūt beidzot būtu jāsaprot, ka, tikai izglītojot sabiedrību, ir iespējams sakārtot mūsdienu aktuālās cilvēku veselības problēmas!  

 
Ar cilvēkiem, kuri neaizdomājas, kas ir kas, viegli manipulēt
Ar šādu cilvēku auditoriju ir viegli manipulēt – pareklamē un sāk pirkt. Piemēram, pabaida ar holesterīnu, dodas pirkt holesterīnu pazeminošos preparātus. Pastāsta, ka herbicīdu un insekticīdu atliekas pārtikā pieļaujamos daudzumos ir nekaitīgas un cilvēki šādus produktus droši lieto, bet farmācija kopā ar industriālās pārtikas ražotājiem iegūst milzīgu peļņu, izmantojot to, ka sabiedrība daudz kam naivi notic. Realitāte ir tāda, ka indes nemēdz būt nekaitīgas, tās mēdz būt ātrākas vai lēnākas iedarbības. Rezultātu tas nemaina. Tāpēc neļaujiet ar sevi manipulēt, domājiet, analizējiet un izdariet secinājumus paši! Cerams, ka šī interneta vietne jums to palīdzēs.
 
Ārstē katru slimību atsevišķi
Mūsdienu medicīnā ir iegājies tā, ka viena un tā paša organismā notiekošā procesa pariešanas pakāpieni, tas ir, organisma transformācijas stāvokļi tiek nosaukti par dažādām slimībām, turklāt tās ārstē dažādi speciālisti, katru slimību atsevišķi. Piemēram, bērnam elpceļos uzkrājas gļotas, parādās iesnas, bet cēloņi netiek novērsti, un tā tas turpinās, līdz parādās nākamā slimība, sākumā akūtais bronhīts, kuru ārstējot ar medikamentiem, tas var pāriet hroniskā formā un palielinās pneimonijas risks. Pneimoniju izārstēšana ar medikamentiem nepaliek bez sekām, palielinās iespēja saslimt ar bronhiālo astmu, kuru ilgstoši daudzu gadu garumā ārstējot ar spazmolitiķiem, palielinās varbūtība saslimt ar citām slimībām, tādām kā honiska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar smagām sekām, piemēram, plaušu fibroze vai plaušu enfizēma, turklāt cilvēki ar šādām problēmām ir potenciālie Covid-19 upuri. Turpinot organisma piesārņošanu un neveicot tā attīrīšanu, bet ārstējoties, piemēram, ar pulmicort, var nonākt līdz bronhu spazmām, vai pat plaušu vēzim. Tās ir viena un tā paša procesa sekas un nav nejaušas viena no otras neatkarīgas slimības, kā tas tiek traktēts mūsdienu medicīnā, kad organisma dažādie stāvokļi atkarībā no to simptomiem tiek nosaukti par diagnozēm un mediķiem, protams, šai katrai diagnozei ir paredzēts milzīgs medikamentu arsenāls.

Biežie vien ir tā, ka pacientam aizejot pie ārsta, viņam tiek izrakstīts garš saraksts ar medikamentu receptēm. Viena daļa šo medikamentu ir paredzēta, lai nospiestu imūnsistēmas reakciju kaskādi (pretiekaisuma, pretsāpju, antibiotikas utt.) un otra daļa (imūnmodulatori), lai kompensētu trūkstošos imunitātes posmus, kas tika nospiesti ar pirmās daļas medikamentiem. Īsāk sakot, ar vienām zālēm cenšas pazemināt imunitāti, bet ar otrām paaugstināt, rezultātā zaudētāji ir slimnieki un vinnētāji – farmācija.

Un sākas viss no gala
Kādā televīzijas pārraidē rādīja darba devēju attālā reģionā, kurš sūdzējās, ka strādnieki galīgi degradējušies un negrib strādāt ne par mazu, ne lielu naudu. Nedaudz parādīja arī kādu strādnieku, kurš pusdienoja pie galda, uz kura bija desa, batons un šķīstošā kafija. Ar to viss tika pateikts. Ja līdz tam šis darba devējs par to nav aizdomājies, var atgādināt, ka pie šāda ikdienas ēdiena sabruks pat visčaklākais un veselākais strādnieks. Rezultātā radušos depresīvo noskaņojumu kādu laiku, līdz veselība galīgi sabruks, mēģinās labot ar cigaretēm, alkoholu vai citām narkotikām. Citu optimistiskāku iespējamo variantu vienkārši nav, brīnumi nenotiek.

Strādniekam, nonākot slimnīcā, nekas daudz nemainās, dzīvā uztura nav. Putra ar apšaubāmas kvalitātes tēju, pusdienās kotlete ar makaroniem, ko dekorē marinēta gurķa šķēle, bet, lai tas viss labāk rūgtu un pūtu, tiek aizdzerts ar saldo augļu sulu no tetrapakas, naivā ilūzijā cerot, ka saņems vitamīnus. Nav nekas neparasts, ja slimniekiem rokas attālumā atrodas tuvinieku atnestā kolas pudele un čipsu paka vai kāds cits ķīmiskās industrijas ražojums, bet ārstējošais ārsts vienaldzīgi tam paiet garām. Saprātīgi būtu par šādu vienaldzību ārstam uz kādu laiku pat anulēt licenci, kaut gan problēma slēpjas daudz dziļāk, pašas veselības aizsardzības sistēmas pamatos, sākot ar to, ko māca topošajiem ārstiem.

Ar medikamentiem tiek panākta īslaicīga veselības uzlabošanās ilūzija. Šis sasirgušais strādnieks tiek izrakstīts no slimnīcas. Atgriežas darbā pie sava darba devēja. Un sākas viss no gala.

Ko darīt?
Nav iespējama sabiedrības veselības problēmas atrisināt, būvējot arvien jaunus kardioloģiskos, onkoloģiskos un citu slimību centrus. Ir naivi cerēt, ka arvien ar jaunākiem medikamentiem un modernākām metodēm izdosies apmānīt dabu. Cilvēks nevar būt gudrāks par dabu, par to, kas viņu ir radījis. Ir vienkārši jāievēro dabas likumi. Tāpēc ar sabiedrības veselību pirmkārt ir jānodarbojas lauksaimniecības un izglītības ministrijām, bet kā pēdējai - Veselības ministrijai.

Lai cilvēks normāli dzīvotu, ir zināšanas, kas būtu jāapgūst jau pamatskolā. Kā iespējams kaut ko līdz galam izārstēt, ja šādas zināšanu nav ietvertas pat medicīnas augstskolu programmās vai ir ļoti minimālas. Gandrīz nemāca par ūdens fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, par produktu saderību un iespējamo uzvedību organismā, par organisma piesārņošanu un attīrīšanu, kas ir pamats jebkuras slimības ārstēšanā. Nav runa par daudz sarežģītātākām jomām, kā lingvistiskā ģenētika, morfoģenēze, fantomi, laika fraktalitāte, kur vēl daudz neskaidrību saistībā ar to, kā tas darbojas uz cilvēku.   

Lūk, daži mani ieteikumi:
֍  Par veselību skolās jārunā no pirmās līdz pēdējai klasei kontekstā ar dabas likumiem un bioķīmiju, uztura bagātinātājiem, sadzīves ķīmiju, kosmētiku Skolās jāmāca, kā ar šiem daudzajiem faktoriem sadzīvot un izdzīvot.

֍  Kas cits, ja ne sabiedriskie masu mēdiji var iekustināt tautas izglītošanas procesu. Masu mēdijiem būtu jāuzņemas vadošā virzītājloma, piemēram, kā tas līdzīgi notiek ar korupcijas skandāliem.

֍  Ieviest kā obligātu prasību norādīt uz etiķetes to, vai produkta sastāvā ir ĢMO izejvielas, neatkarīgi no pievienotā daudzuma. Vai dzīvniekiem ir vai nav izbarota kombinētā barība, kuras sastāvā ir ĢMO sastāvdaļas. Arī uz biškopības produkciju tas attiektos (piemēram, vai nav ĢMO rapša ziedu klātbūtne).

֍  Ieviest prasību ražotājiem, norādot uz produkta etiķetes tā sastāvu,piemēram, sastāvdaļai ‘’augu eļļa’’ vai ‘’tauki’’ norādīt tālāku atšifrējumu, kas tā par eļļu, kas tie par taukiem.

֍  Aizliegt sviesta ražošanu ar tauku saturu mazāku par 82%. Zemāku tauku saturu sviestā var panākt, tikai to hidrolizējot. Faktiski tās ir transtaukskābes (margarīns).

֍  Daba ir paredzējusi tikai divus veidus, kā uzglabāt pārtiku, to kardināli nedegradējot jeb nenogalinot – izkaltēt vai sasaldēt. Tikai dzīva šūna dzīvai šūnai spēj nodot barības vielas un enerģiju. No termiski apstrādātās, ar konservantiem vai citādi nogalinātās pārtikas kaut cik labumu organisms spēj gūt tikai ar patogēnās mikrofloras starpniecību, vienlaikus saņemot lielu toksīnu un šlakvielu daudzumu. Rūpējoties par sabiedrības veselību, loģiski būtu, ja valdība ar saviem regulēšanas mehānismiem veicinātu tieši šos pārtikas uzglabāšanas veidus.

֍  Apzināties, ka Latvija salīdzinājumā ar blīvi apdzīvotiem pasaules reģioniem līdz galam vēl nav neatgriezeniski iznīcinājusi dabu, tāpēc ir izcila vieta augstākās kvalitātes pārtikas ražošanai. Šī prioritāte ir jāizmanto. Efektīvākais atbalsts laukiem būtu gan esošo, gan potenciālo ražotāju izglītošana. Bioloģiskā, videi draudzīgā saimniekošana prasa krietni vairāk zināšanu.

֍  Par Wi-Fi starojumu pagaidām runā ļoti maz, taču tas ir viens no kaitīgākajiem augstfrekvences starojumiem, ar ko visi saskaras, sevišķi, ja vienviet koncentrējas liels daudzums izstarotāju, piemēram, cilvēku pulcēšanās vietās.

֍  Kvalitatīva ūdens (ar attiecīgām fizikāli-ķīmiskām īpašībām) pieejamības nodrošināšana vismaz bērnudārzos un skolās.

֍  Ieviest diferencēto nodokli pārtikai, par pamatu ņemot produkta bioloģisko vērtību, atkarībā kādu iespaidu tas rada uz vesela cilvēka organismu.

֍  Ierobežot, bet vislabāk atteikties no produktiem, kuros izmantots termofilais raugs: maize un konditorijas izstrādājumi, arī kefīrs, kurā par ieraugu tiek izmantots specilāls raugs (vienšūnu sēnīte), kā arī dzērieni ar tējas sēni.

֍  Izglītojot jaunos medicīnas speciālistus, izglītības programmās akcents jāliek uz veselības profilaksi, nevis slimību ārstēšanu. Pašam ārstam jābūt veselam un ar savu piemēru jāpopularizē veselīgs dzīvesveids savu pacientu vidū. Medicīnas sistēmas finansējumam jābalstās uz principu – jo cilvēki mazāk slimo, jo mediķiem vairāk paliek naudas, nevis otrādi. Pasaulē tāda prakse izrādās šur tur ir - valsts reģionos, kur vismazāk slimo un visvairāk ilgdzīvotāju, ir visbagātākie ārsti.

֍  Nav iespējams sabiedrības veselības problēmas atrisināt būvējot arvien jaunus kardioloģiskos, onkoloģiskos un citu slimību centrus. Ar sabiedrības veselību pirmkārt ir jānodarbojas lauksaimniecības un izglītības ministrijām.

Šie ieteikumi neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tie palīdz taupīt naudu, tālākā perspektīvā- ļoti lielu naudu. Ekonomisti attīstītajās valstīs ir parēķinājuši izdevumus veselības nozarē un izdarījuši secinājumus - ka darīt kaut ko, kamēr cilvēks vēl ir vesels, ir septiņas reizes ekonomiski izdevīgāk nekā pēc tam, kad jau noticis tas, kas notiek. Turklāt koriģēt kaut ko pirms cilvēks vēl nav saslimis – risks minimāls, bet pēc tam neatgriezenisku seku risks – milzīgs un finansiālie izdevumi daudzkāršojas. Uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, lai vairāk dzimtu bērni, turklāt veseli, ignorējot veselīgu dzīvesveidu, pat teorētiski nav iespējams.

Izvēles variantu un alternatīvu maz: būt vai nebūt.