3toksini

 

                                                Parazīti un toksīni

Metabolisma jeb vielmaiņas procesā neizbēgami rodas toksīni. Tas ir normāli, un organisms ar to veiksmīgi tiek galā. Piemēram, tauki rada acetonu, olbaltumvielas: indolu, skatolu un merkaptānu utt. Jo kvalitatīvāks produkts, jo mazāk to būs, mazāk noslogosim organismu. Toksīni nav tikai, piemēram, konservanti, smagie metāli, radionuklīdi, rūpnieciskie atkritumi, pesticīdu atliekas pārtikā utt. Tie var būt arī, piemēram, pārdozēti vitamīni, organisms paņem tik, cik vajag, bet pārējais tiek izvadīts kā toksīni. Vietas, kur toksīni var uzkrāties: zemādas taukaudi, fibrozie audi, muskuļi, plaušas, aknas, liesa, limfātiskie mezgli utt.

Toksīni iedalās ūdenī (80%) un taukos (20%) šķīstošie. Organismam tie pēc iespējas ātrāk jāizvada ārā. Tā kā lielākā daļa toksīnu iziet ar urīnu, tā analīze visprecīzāk raksturo kopējo situāciju organismā.

Bez toksīniem, kuri neizbēgami būs, piemēram, pat vistīrākajā bioloģiskajā saimniecībā audzētajā gaļā, ir tā saucamie pievienotie jeb eksogēnie, kas produktā nonākuši ražošanas un pārstrādes procesā, piemēram, antibiotikas, augšanas hormoni, lopbarībā esošās kaitīgās vielas utt.

Ja cukura patēriņš pēdējos simts gados uz vienu cilvēku ir palielinājies vairāki desmiti reižu, tad ar eksogēnajiem toksīniem situācija ir vēl dramatiskāka. Šodienas realitāte ir tāda, ka, šie eksogēnie toksīni atrodami gandrīz 99% produktu, kas nopērkami parastajos pārtikas veikalos.

Ražotājiem aromatizatori ir vajadzīgi, nevis lai mums patiktu produkts, bet lai apmānītu mūsu garšas receptorus. Kartupeļi lielākoties sastāv no cietes (ātrais ogļhidrāts), kas ir ievērojami lētāka par gaļu, tāpēc tiek pievienota desām. Cilvēkam paņemot gabalu mutē, garšas receptori nosūta uz smadzenēm signālu par gaļu. Kad produkts ir apēsts un sāk pārstrādāties, izrādās, ka tie ir kartupeļi. Šūnas smadzenēm saka, ka kartupeļi, smadzenes neizpratnē. Radās pirmais garšas iespaids, un, ja vienreiz garšas receptorus apmānīja un nokalibrēja uz šo garšu, var turpināt tālāk. Pēc pāris stundām ātrie ogļhidrāti ‘’sadeg’’ un atkal gribas ēst. Bizness plaukst un ražotājus neinteresē, kāds labums no šādas pārtikas ir cilvēkam un kas notiks pēc tam.

Attiecībā uz gaļas vērtību, jebkura augšanas paātrināšana pasliktina koncentrāciju. Tas nozīmē, ka, jo ātrāk gaļas dzīvnieks audzis, jo gaļa būs mazvērtīgāka. Piemēram, vistas tiek izaudzētas 36 dienās - dabiskos apstākļos vajadzīgs vairāk nekā pus gads. Te gan jāņem vērā, ka liela loma šai ātraudzībā ir selekcionētajām šķirnēm, lai gan to ietekmē dzīvnieku turēšana mazkustībā un augšanas stimulatori. Rezultātā olbaltumvielas ir mazvērtīgākas un vairāk veidojas toksīni.

Ar augļiem un dārzeņiem ir līdzīgi. Tiek iegūta maksimāla masa ar minimālu barības vielu daudzumu augsnē. Lai vienkāršāk transportētu un ilgāk uzglabātu, augļi tiek novākti pusgatavi, kā arī tiek ķīmiski apstrādāti, lai labāk izskatītos un nebojātos.

Ja klāt šiem vēl pieskaita pārējos daudzos toksīnu avotus, pēdējā simtgadē toksiskā slodze ir trīskāršojusies. Tas nozīmē, ka parastajā ikdienas režīmā cilvēka detoksikācijas sistēma draudīgiatrodas uz iespēju resursu izsīkuma robežas.

Neizvadītie toksīni turpina cirkulēt asinīs, un pirmais, kas cieš, ir asinsvadi un sirds. Atbildes reakcija var būt asinsspiediena samazināšanās. Vairs nebūs ideālais 120/80, bet mazāks, veidosies arteriālā hipotensija. Var būt citi nosaukumi: neirocirkulārā distonija, veģetatīvā distonija. Tas ir stāvoklis, kam ir viens un tas pats fundamentāls cēlonis – toksīni. Kopumā jo vairāk toksīnu cirkulē asinīs, jo zemāks asinsspiediens. Taču organisms to ilgi paciest nevar, jo pietrūkst skābekļa un rezultātā sāk celt asinsspiedienu, līdz tas kļūst paaugstināts.

Ja toksīnus (ūdens-sāļu savienojumus) ar urīnu izvadīt neizdodas, organisms to dara ar sviedriem. Jo sliktāk strādā nieres, jo vairāk jāsvīst. Ja svīšanas mehānisms darbojas slikti, organisms vienalga met ārā toksīnus caur ādu, piemēram, kaut ko apēdot pēkšņi parādās izsitumi uz ādas. Visticamāk tie ir toksiskie dermatīti, piemēram, neirodermatīts. Aprakstītais mehānisms drīzāk ir pseidoalerģija, nevis īstā alerģija

Toksīniem ilgstoši izdaloties caur ādu, tie neizbēgami nokļūst ādas derivātos matos un nagos. Starp citu, veicot matu skrīningu, var precīzi noteikt, kad un kādi toksīni ir ienākuši cilvēka orgasmā. Matu izkrišana liecina par toksīnu esamību, un šampūni tur nepalīdzēs, tā ir detoksikācijas aizsargreakcija, līdzīgi ir ar trausliem nagiem. Lai šos simptomus novērstu, organisms jāatbrīvo no toksīniem. Dabā ir iekārtots tā, ka viss bioloģiski pārstrādājas, arī no ādas izvadītie toksīni kaut kam garšo. Tās ir sēnītes, simptomātiski blaugznas. Dermatologi ieviesuši dažādus nosaukumus: trihofītija, demodekoze, mikrosporija. Piemēram bērnam, alergodermatoze, bet mediķi nozīmē antibiotikas, antidepresantus, hormonālos preparātus.

Kamēr kaut kam būs barības bāze (ar urīnu savlaicīgi neizvadītie toksīni), dažādas ziedes un procedūras būs neefektīvas, un niezēšana turpināsies. Šādi uz cilvēku nezināšanas rēķina milzīgu naudu pelna farmācijas industrija un kosmētikas ražotāji.

Caur ādu iziet sīkie toksīni, bet ir vēl tā saucamie lielmolekulārie toksīni, kuri caur ādu netiek. Organismam atliek tos kaut kur noslēpt, lai netraucē. Pakāpeniski, vairāku gadu garumā kalcija un fosfora vietā kaulos un zobos tiek izvietoti sāļu savienojumi: fosfāti, urāti, oksalāti utt. Kauli sāp, tie kļūst trausli un zaudē izturību. Mēs to pazīstam kā osteoporozi, ortozi, osteohondrozi utt. Kalcijs kaulos nenonāk, kamēr tā vietu aizņem toksiskie sāļi. Tikmēr ķirurģi, stomatoloģi, osteopāti, fizioterapeiti, visi būs nodrošināti ar darbu.

Vēl ir gaistošas toksiskas vielas, kas tiek izvadītas ar gaisu un izpaužas, piemēram, kā nepatīkama elpa pēc alkohola lietošanas (aldehīdi, ketoni). Smaka no mutes ir toksīnu pazīme un pēc tās var noteikt, kādi toksīni tie ir. Ķermeņa dezodoranti, mutes skalojamie līdzekļi un mēles tīrīšana, atsvaidzinošas zobu pastas un citi līdzekļi uz laiku padara simptomus nemanāmus, tomēr problēma paliek neatrisināta.

Cēlonis visam minētajam ir viens – toksīni. Var to saukt par toksikozi, intoksikozi, intoksikāciju, organisma piesārņojumu utt. Būtība nemainās.

Toksīnu izvadīšana

Normālā veidā cilvēks toksīnus izvada caur nierēm un zarnu traktu. Ja šīs sistēmas netiek galā, sāk darboties rezerves varianti izvadīšana caur plaušām (klepus, bronhiālā astma, adenoīdi, otīti, haimorīti utt.) un ādu (izsitumi, nieze, ekzēma, psoriāze, parrapsoriāze, toksikodermija utt.). Plaušās toksīni nonāk no sigmveida nodaļas zarnās, kas atrodas netālu no zarnu izejas. Nepatīkama elpa un sviedru smaka liecina par nopietnu organisma piesārņojumu. Caur ādu jāizdalās tikai sviedriem, bet, ja toksīnu ir pārāk daudz, tie tiek izvadīti arī caur ādu.

Locītavu iekaisums

Locītavu iekaisums ir limfātiskās sistēmas bojājums. Tūskas var būt tikai limfātiskas. Roku pietūkums ir padušu limfmezglu aizdambēšanās. Acu – apakšžokļu un sejas limfmezgli. Tas netieši liecina arī par nieru darbības traucējumiem. Ja nieres izvada mazāk šķidruma, nekā vajag, tas paliek organismā un rezultāts vislabāk redzams uz acu plakstiņiem. Limfātiskajā sistēmā atrodas ap 80% procentu no organismā esošajiem toksīniem, tai skaitā sēnītes, baktērijas, beigtās šūnas. Kvalitatīva ūdens dzeršana pietiekamā daudzumā, regulāra iešana pirtī un svīšana ir tas, kas var palīdzēt attīrīt limfātisko sistēmu.

Dezodoranti

Padušu rajonā atrodas vairākas svarīgas limfmezglu grupas. Pa tiem ar sviedriem no limfātiskas sistēmas organisms izvada indes un toksīnus. Bieži vien sviedru aromāta un citu faktoru dēļ cilvēki lieto dezodorantus. Ķīmiskās vielas cauri limfmezglu sienām bloķē sviedru izdalīšanos. Ar dezodorantiem drīkst neitralizēt smakas, bet nekādā gadījumā nedrīkst bremzēt sviedru izdalīšanos.

Uztura alerģija.

Pateicoties mūsdienu ‘’modernajai’’ pārtikai, kas satur konservantus, formaldehīdus, benzolu, modificēto cieti, etiķskābi un daudz ko citu, zarnās var veidoties iekaisuma process. Tā rezultātā var sākties alerģiska reakcija, un to papildus veicina, antibiotikas, kefīrs, rauga maize, kā arī daudz saldumu uzturā. Starp citu, zemenes, kas tiek bieži vainotas alerģijas izraisīšanā, to neizraisa. Cēlonis visdrīzāk ir uz ogām esošās sēnītes un, protams, organisma kopējais piesārņojums, kas saistīts ar neadekvāta uztura lietošanu.

                                                                                                                                                                        biteend