17modelpsist
Astma
Astma ir recidivējošs, alerģisks bronhu iekaisums, kā rezultātā tie kļūst hiperaktīvi un reaģē ar spazmu uz faktoriem, kas ir neitrāli veselam cilvēkam. Tie, kas ārstē šo slimību ar elpošanas ceļu paplašinātājiem bronhodilatatoriem, uzskata, ka pie vainas bronhu spazms, taču tā nav. No strutām izdalās kaitīgas vielas, kuras nonāk asinīs, kā arī bronhu sienu gļotādā un kairina to, izraisot ne tikai klepu, kas veicina krēpu iziešanu, bet arī bronhu caurules konvulsīvo spazmu, ko ārstē ar bronhodilatatoriem, visbiežāk salbutamolu. Ilgstoša šādu medikamentu lietošana var izraisīt bronhiālās muskulatūras paralīzi un  pārvērst bronhus par strutām pildītiem maisiņiem, kuri klepojot nav spējīgi paši iztukšoties, kas tālākā perspektīvā rada nosmakšanas draudus, jo bronhodilatatori vairs nepalīdz. Visiem, gan tiem, kuri saskārušies ar šo slimību, gan tiem, kas nav saskārušies, būtu jāielāgo, ka visi pretspazmas līdzekļi tādi kā antastmāns, teofedrīns, eifilīns, hormonālie un nehormonālie inhilatori, kā arī citi analoģiski līdzekļi, kas paplašina bronhus, tie visi atslābina bronhiālo muskulatūru. Maziem bērniem šī slimība norit ar grūtāk pamanāmiem simptomiem, bet nepietiekama asiņu apgāde ar skābekli izpaužas ar fizisko un garīgo atpalicību.

Nav astmas bez strutojoša obstruktīva bronhīta. Visam pamatā ir bronhu kapilāru aizdambēšanās ar atmirušajām un sadalīšanās procesā esošajām gļotādas šūnām, kas no iekšpuses pārklāj šo tievo cauruļu sieniņas. Šīs šūnas pārvēršas par strutām, kas izdala indīgos monoamīnus putrescīnu un kadaverīnu, kuri kairina gļotādas sienas, un uz ko bronhiālo sienu gludā muskulatūra atbild ar spazmu.

Tāpat kā visu iekšējo orgānu gludo muskulatūru, arī bronhu sienu gludo muskulatūru, mēs nevaram vadīt ar savām iegribām. Regulāri lietojot pretsmazmas līdzekļus, tie noved pie bronhu muskulatūras paralīzes un, tai klepojot, vairs nepietiek spēka sarauties, lai izgrūst krēpas. Krēpas krājas, līdz tās var izraisīt nosmakšanu.

Strutu avots ir resnā zarna, kur tās veidojas no pūstošā ēdiena, jo uztura pārstrādes orgāni nav spējīgi pārstrādāt tādu daudzumu un tādu uzturu, ko galvenokārt apēd mūsdienu cilvēks – termiski apstrādātas olbaltumvielas kopā ar cieti. Piena un gaļas produkti kopā ar maizi, makaroniem, pēc tam virsū augļi vai konditorejas izstrādājumi. Rezultātā bez pārtraukuma pūšanas, rūgšanas process un nepatīkama smaka no mutes, nereti bronhiālā astma un zarnu disbakterioze ir paralēli saistīti procesi.

Koronavīruss "Covid-19’’
Koronavīrusam "Covid-19’’ raksturīgs, tas, ka šis vīruss ir ļoti lipīgs un ātri mainās, tāpēc ir sarežģīti izstrādāt vakcīnu. Līdzīgi kā pie pārējiem šīs grupas vīrusiem, cieš visa elpošanas sistēma, tai skaitā plaušu elpošanas virsma (alveolas), kurās difūzijas ceļā notiek gāzu apmaiņa (gāzu molekulas no vides ar lielāku koncentrāciju pārvietojas uz vidi ar mazāku koncentrāciju). Tādā veidā ieelpotais skābeklis caur alveolām nonāk asinīs, bet no asinīm oglekļa dioksīds alveolās un tiek izelpots. Vīruss pats par sevi nav bīstams, bīstamas ir komplikācijas, ko tas rada, pirmkārt, tā ir hipoksija.

Koronavīrusa izraisītās slimības"Covid-19’’ simptomi:

    Visbiežāk noris bez simptomiem, īpaši bērniem. Pediatriskajiem pacientiem atsevišķos gadījumos novērots multisistēmiskais iekaisuma sindroms, kas ir līdzīgs toksiskā šoka sindromam (drudzis, tahikardija, izmainīta apziņa).

    Simptomi: drudzis, nogurums, sauss klepus, elpas trūkums(jāpievērš uzmanība, nereti liecina par tālāku smagu gaitu!), ožas sajūtas zudums (saista ar cinka deficītu), apetītes zudums, muskuļu sāpes.

    Retāk sastopamas klīniskās izpausmes: rinīts (iesnas), konjunktivīts, galvassāpes, tromboemboliski notikumi (infarkts, insults).

Smaržas sajušanas zaudēšana nav drošs simptoms, tā ir cinka deficīta pazīme, taču, ja cinka rezerves organismā ir pietiekamas, šāds simptoms var neparādīties. Ožas pazušana, kā novērojumi rāda, dod cerību, ka slimība norisināsies vieglā formā ar minimālām komplikācijām. Ožas traktā nervu šūnām, kas nodod signālu smadzenēm, nav receptoru, tāpēc Covid-19 tās nebojā, taču šos neironus aptver īpašas nervu šūnas - ožas receptori, kurus vīruss bojā, reizē arī pats vīruss netiek tālāk. Ja šo ožas receptoru ir daudz, liela daļa vīrusu nenonāk plaušās un bronhos, rezultātā slimība noris vieglākā formā. Pēc izslimošanas ar laiku ožas receptori atjaunojas un cilvēks atkal sajūt smaržas. 

Koronavīrusa "Covid-19’’ darbības mehānisms
Alveolas, kuru diametrs ir apmēram 0,2 mm, tās no visām pusēm apjož biezs kapilāru tīkls. Gaisu no asinīm, norobežo alveolu un kapilāru blīvi sakļautās sienas, kuru summārais biezums ir tikai 0,014 mm. Vīruss sabojā šīs kapilāru un alveolu sienas, tā teikt, veic to perforāciju, asinis iekļūst alveolās un applūdina tās, veidojas bakteriāla infekcija, sākas pneimonija, tiek traucēta plaušu normāla ventilācija. Plaušās veidojas fibrozie audi. Rezultātā nenotiek gāzu apmaiņa, kas klīniski izpaužas kā elpas trūkums. Līdzīgi kā ar citām saslimšanām slimības sākuma stadijas ir vieglāk ārstējamas. Cilvēki ar spēcīgu imūnsistēmu un nepiesārņotu organismu parasti pārslimo asimptomātiski. Piesardzības pasākumi tomēr ir nepieciešami, lai pasargātu riska grupām pieskaitāmos cilvēkus. 
 
Faktori, kas veicina ‘’Covid-19’’ saslimšanu
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir D vitamīna deficīts, kas skar 80% pasaules iedzīvotāju, un tas ir cēlonis ļoti daudzām slimībām.

D3 vitamīnam ir pretiekaisuma darbība, tas samazina iekaisuma procesu stimulējošo citokīnu daudzumu. Vīrusiem D vitamīns ir bīstams, jo mobilizē imūnsistēmu, tāpēc tie, cenšas pārtraukt tā sintēzi. Lai vitamīns uzsūktos, nepieciešams magnijs, tātad jāēd pēc iespējas vairāk zaļumu. Nedrīkst aizmirst antioksidantus, selēnu un vitamīnu C, kā arī cinku.

Riska grupas
   Pacienti ar novājinātu imunitāti

   Vecāka gadagājuma cilvēki

   Smēķētāji

   Pacienti ar esošām respiratorām saslimšanām un citām hroniskām slimībām (cukura diabētu, sirds-asinsvadu, aknu, nieru utt.)

Elpceļu infekcijas parasti biežāk sastopamas ziemas beigās un pavasarī, kad cilvēkiem imūnsistēma ir vis vājāka. Tas saistīts ar minerālvielu un vitamīnu deficītu (uzturā mazāk tiek lietoti augļi, dārzeņi), sevišķi tas attiecas uz Dvitamīnu, jo šajā periodā ir mazāk saules gaismas. Faktiski darbojas tie paši faktori, kas saistīti ar imūnsistēmas uzturēšanu labā stāvoklī.

Liela dzīvnieku koncentrācija vienviet (fermās) vai cilvēku (pilsētās) ir nozīmīgs infekciju izplatīšanās faktors. Plaša slimības izplatība vienā reģionā cilvēku vidū tiek dēvēta par epidēmiju, bet dzīvnieku – par epizootiju. Šie nedabīgie faktori veicina vīrusu mutāciju un to jaunu štammu veidošanos, sāk parādīties gadījumi, kad vīrusi mutāciju rezultātā spēj pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Varētu pat teikt, ka koronavīruss "Covid-19’’ ir kā dabas atriebības mehānisms, ar ko tā soda par ekosistēmas ekoloģiskā līdzsvaru izjaukšanu un neadekvāta uztura lietošanu. To visu ignorēt un paļaujoties vien uz jaunu vakcīnu izstrādi, būtu naivi, jo tā turpinot, nāks arvien jauni vīrusi un, iespējams, pat vēl bīstamāki. Piemēram, ja šis vīruss būtu tikpat ‘’toksisks’’ kā iepriekšējie mazāk lipīgie Ebolas vīruss, SARS vai MERS, situācija kļūtu pavisam bēdīga.

Surfaktants
Plaušu alveolas iekšējais apvalks sastāv no surfaktanta, kura sastāvu veido 99% tauku un 1% olbaltumvielu.

Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu elpošanas un gāzu maiņas funkciju, ir svarīgi uzturā lietot kvalitatīvus taukus pietiekamā daudzumā. Bērnam dzimstot, jau ar pirmo ieelpu, alveolas izplešas, bet izelpojot nesaplok, jo surfaktants samazina to virsmas spraigumu jeb pilda karkasa funkciju. Ja ir problēmas ar surfaktanta kvalitāti, piemēram, priekšlaicīgi dzimušiem bērniem (surfaktants ir pietiekamā daudzumā, sākot no 35. nedēļas), tādiem, kuru mātes slimo ar cukura diabētu (insulīns kavē surfaktanta sintēzi) vai māte pēdējā grūtniecības periodā maz lietoja kvalitatīvus taukus, bērnam var parādīties jaundzimošo respiratorā distresa sindroms, kas nereti beidzas letāli.

Pateicoties surfaktantam, skābeklis no alveolas nokļūst asinsvados. Elpošanas kvalitāti nosaka surfaktanta kvalitāte. Ja elpošanas funkcija ir novājināta un samazinās skābekļa parciālais spiediens asinīs, veidojas respiratora hipoksija.

Surfaktants patīk baktērijām, sēnītēm, vīrusiem dažādiem parazītiem, tai skaitā cērmēm (viens no attīstības cikla posmiem var būt plaušas). Tāpēc organisms cenšas nepieļaut to iekļūšanu alveolās. Bronhos ir bārkstiņas, kas virza gļotas un svešķermeņus ārā, kā arī gļotu dziedzeri, kas izdala gļotas. Ieelpojot jebkādas daļiņas, darbojas klepus reflekss, lai nepieļautu to iekļūšanu alveolās. Gļotu ierobežošana ar medikamentu palīdzību veicina bronhiālās astmas rašanos.

Uz surfaktantu nelabvēlīgi iedarbojas beztauku diētas, nikotīns, spirts, benzīna tvaiki, acetona tvaiki, alkohols, matu kopšanas līdzīgi līdzekļi, nagu lakas, mašīnu izplūdes gāzes, mazkustīgs dzīvesveids utt. Ja surfaktants ir nekvalitatīvs, rodas hipoksija. Simptomi: nogurums, nervozitāte (sevišķi tas attiecas uz sievietēm), miega traucējumi, galvassāpes, apgrūtināta domāšana, depresīvs garastāvoklis, tieksme uz saldumiem. Ieroči pret hipoksiju – antioksidantus saturošā pārtika, tauki un kustības. Plaušu alveolas var attīrīt ar jūras sāļo gaisu vai galokamerām, kas darbojas pēc līdzīga principa. Sāls kairina gļotu dziedzerus un veicina gļotu izdalīšanos, veidojot krēpas, kas tiek atklepotas. Ar atklepošanu notiek attīrīšanās.

                                                                          biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 375 viesi un nav reģistrētu lietotāju

17elpsistema

                                          Elpošanas sistēma

Kādi tauki vajadzīgi plaušām?
Plaušu alveolu šūnām, kā arī ikvienas organisma šūnas membrānai nepieciešami piesātinātie tauki, kas nesatur divkāršās vai trīskāršās saites, tām nav vajadzīgi dzīvnieku izcelsmes tauki. Plaušām tie ietilpst surfaktanta sastāvā, kas nodrošina to, ka izelpas laikā alveolas nesaplok.

Populārs ir uzskats, ka piesātinātie tauki mēdz būt tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Tomēr tie sastopami arī augu taukos, piemēram, kokosriekstu eļļā, kakao sviestā. Piesātinātās taukskābes no nepiesātinātajām atšķiras ar to, ka istabas temperatūrā piesātinātās taukskābes ir cietas konsistences.

Dzīvnieku tauki ir cieti, bet augu tauki ir šķidri un tos sauc par eļļām. Piesātinātie tauki no bioķīmijas skatupunkta ir mazaktīvi, jo visas saites ar oglekļa atomiem tiem ir piesātinātas līdz maksimumam, tāpēc arī asimilācija ir ap 80%. Grūtāk asimilējas tie tauki, kuriem kušanas temperatūra ir augstāka par cilvēka ķermeņa temperatūru, un tie ir dzīvnieku izcelsmes.

Starp asins kapilāriem un alveolām difūzijas ceļā notiek gāzu apmaiņa, skābeklis nonāk asinīs. Plaušu alveolu virsmu pārsedzošā apvalka surfaktanta struktūrā ietilpst piesātinātās taukskābes, tāpēc, lai elpošana noritētu normāli, svarīga nozīme ir piesātinātajiem taukiem.

Uz augu izcelsmes taukiem nedrīkst cept, jo pie augstas temperatūras tie ļoti ātri oksidējas un pārvēršas par transtaukskābēm, kas ir spēcīgi kancerogēni. Izņēmums ir kokosriekstu eļļa, piesātinātie tauki tajā ir vairāk nekā 90%, salīdzināšanai sviestā tie ir ap 65%, cūku taukos ap 40%, olīveļļā ap 15%, bet saulespuķu eļļā ap 10%. Kokosriekstu eļļas kušanas temperatūra ir +240C, savukārt dzīvnieku izcelsmes taukiem tā ir no +360C līdz +500C, tas nozīmē, ka to asimilācijai nepieciešams ļoti daudz fermenta lipāzes. Orgāns, kas visvairāk cieš no Covid-19 vīrusa, ir plaušas, tāpēc kokosriekstu eļļa varētu būt kā viens no profilakses līdzekļiem.

Bronhiālās astmas ārstēšana ekomedicīnā
Lai atbrīvotos no tablešu un inhalatoru lietošanas un pašas astmas kā arī vienlaikus no pārējām slimībām, ir tikai viens variants, tas ir, attīrīt organismu. Tā ir visa organisma attīrīšana no sacietējušām strutām maksilārajos un frontālajos sinusos, fēčakmeņiem, žultsakmeņiem, nierakmeņiem un daudz kā cita nevajadzīga, tai skaitā zarnu, kā arī citu audu attīrīšana no parazītiem ar pret parazitāriem līdzekļiem.

Lai to izdarītu, jāpārtrauc cietā uztura lietošanu un košļāšanu, tādējādi organisms pārtrauks uztura pārstrādes fermentu izstrādi. Kuņģis neizdalīs sālsskābi un pepsīnu. Netiks izdalīta aizkuņģa dziedzera sula, kas satur amilāzi, lipāzi, tripsīnu utt. Neizdalīsies žults, kā arī zarnu sula ar proteāzēm.

Vienlaikus ar caurejas līdzekļiem ieteicams attīrīt tievo un resno zarnu no uztura paliekām, papildus dzerot daudz ūdens. Kad vairs neizdalās uztura pārstrādes fermenti, strauji aug audu proteolītisko fermentu aktivitāte, kuru uzdevums ir organisma olbaltumvielu struktūru sašķelšana. Vispirms noārdīti tiek slimie, nepilnvērtīgie un atmirušie audi, kas astmas gadījumā ir uz bronhu kapilāru gļotādas, kur audu lizējošie (šķeļošie) fermenti atslāņo audu strutaino saturu. Ar skropstainā gļotādas epitēlija kustībām un bronhiālo sienu gludās muskulatūras saraušanos strutu sakopojums tiek izgrūsts uz augšu. Nostrādā klepus reflekss, un strutainās krēpas tiek izklepotas.

Aptuveni diennakti pēc cietā uztura lietošanas pārtraukšanas sākas audu lītisko fermentu darbība. Indikators tam ir balts aplikums uz mēles, kas vēlāk kļūst iezaļgans, līdzīgi notiek barības vadā un zarnās, kas liecina par intensīvu no audiem izdalīto strutaino produktu iziešanu caur limfātisko sistēmu. Paralēli tas notiek arī caur aknām, nierēm un zarnu traktu.

Attīrīti tiek ne tikai bronhi, bet arī kuņģa, resnās un tievās zarnu sienas, asinsvadi un žultsvadi, smadzeņu apvalki, locītavas, starpskriemeļu diski utt. 

Obstruktīvs bronhīts
Nepareiza produktu kombinēšana, kas izraisa pūšanas un rūgšanas procesus zarnu traktā, vārīts un cepts uzturs, gaļas produkti, kas veido līķu indes ir cēlonis šlakvielu uzkrāšanās procesam zarnu traktā. Nofiksējoties uz zarnu sieniņām, šlakvielas izdala toksiskus produktus, kas nonāk tuvākajos orgānos. Tā no šķērsvirziena resnās zarnas, kas novietota zem diafragmas, indes nonāk sīkajās bronhiolās un plaušās. Tā kā kopējais sīko bronhiolu iekšējais virsmas laukums ir ļoti liels, bet gļotu izeja ļoti šaura, veidojas obstruktīvs bronhīts.

Obstruktīvs bronhīts ir stāvoklis, kad sīkie bronhi ir aizpildīti ar strutām. Tas nozīmē, ka skābeklim ceļš ir slēgts. Neieplūstot gaisam, saplok plaušu alveolas, un sākas pūšanas procesi, rodas ideāla vide stafilokokiem un citām baktērijām, vīrusiem, parazītiem, piemēram, toksoplazmai, tuberkulozes nūjiņai. Tāpēc saslimšana ar plaušu karsoni vai tuberkulozi ir kā turpinājums šim procesam.

Bērnībā iegūtais obstruktīvs bronhīts ir bīstams ar to, ka strutas no apakšējiem bronhiem var nokļūt līdz nierēm un līdz ar to  pat pie mazākās apsaldēšanas rodas glomerulonefrīts vai pielonefrīts, kas pāriet hroniskā formā, jo ir grūti diagnosticējams. Arī pēdu apsaldēšana veicina šo procesu. Sekas var būt hipertensija jauniešu gados, bet pusmūžā gados nieru nepietiekamība.

Ekomedicīnā obstruktīvu bronhītu ārstē ar vispārējo organisma attīrīšanos, kā arī izmanto samaltu mārrutka sakni kopā ar citrona sulu pa dažām tējkarotēm dienā. Pateicoties mārrutkos esošajiem šķīdinošiem un šķeļošiem fermentiem, kuri iekļūst vissīkākajos bronhos plaušu lejasdaļā, kur ir  blīvs atzarojumu tīkls, tur šie fermenti sašķeļ atmirušās šūnas. Tiek izšķīdinātas strutas, kas, kairinot bronhu gļotādu, izraisa klepu. Tādā veidā tiek izvadītas strutainās krēpas. Arī iesnas palīdz.

Ja strutas izšķīdina un izkliedē ar medikamentiem, apkaro ar antibiotikām, bet neizvada no organisma, perspektīvā tas draud ar gangrēnām, leikozi, onkoloģiju utt. 

Maksillārie un frontālie sīnusi (deguna blakusdobumi)
Deguna blakusdobumu iekaisumu sauc par sinusītu vai haimorītu. Deguna ejas ir elpošanas ceļu sākums pa kuriem gaiss nonāk deguna blakusdobumos – frontālajos sīnusos (atrodas pieres daļā) un maksilārajos sinusos (atrodas vaigu kaulos). Tikai pēc tam gaiss no aizdegunes nonāk trahejā, bronhos un plaušās, tādā veidā apgādājot asinis ar skābekli. Visi elpceļi ir pārklāti ar gļotādu, līdzīgi, kā tas ir kuņģa-zarnu traktā (GI).

Blakusdobumi ir paredzēti gaisa sildīšanai un filtrēšanai pirms tas nonāk bronhos. Kauliem šajos blakusdobumos ir poraina struktūra, un tie ir pārklāti ar gļotādu. Taču deguna blakusdobumiem ir vēl viena svarīga funkcija. Gļotāda, kura pārklāj deguna frontālos blakusdobumus, no gaisa difūzijas ceļā asimilē vieglos jonus (negatīvi lādētos) un daļēji skābekli, to visu tieši novirzot uz galvas smadzenēm. Tas darbojas kā stimulators pilnvērtīgai smadzeņu darbībai un palīdz izvairīties no galvassāpēm, piemēram, arahnoidīta gadījumā, vai pat iespējams, ka novērš dzīvībai bīstamas problēmas. Tas iekļūst arī zobu smaganās un baro to audus.

Ja elpošanas process ir traucēts, bērni var kļūt kaprīzi, tiem ir traucēta apetīte, slikti uztver mācību materiālu. Pieaugušajiem iespējamo problēmu saraksts ir daudz garāks.  

Strutas deguna blakusdobumos
Cilvēkiem, kas ikdienā lieto neadekvātu uzturu, gļotāda, kas pārklāj blakusdobumu virsmu, jau no agras bērnības sāk atmirt un sākas pūšanas process, kas turpinās visu dzīvi. Toksīni, tai skaitā līķu inde kadaverīns, kas nāk no strutām, aizturas deguna blakusdobumos un difūzijas ceļā nonāk asinīs un smadzenēs. Tas, vai smadzenes paliks veselas, atkarīgs no hematoencefāliskās barjeras noturības un audu imūnsistēmas, kā arī no trīs smadzeņu apvalkiem, kas tās ietver. Ja noturība izrādīsies nepietiekama, iespējamas galvassāpes, abscess (strutu sakopojums), onkoloģija.

Kopā visos 4 sinusos pieaugušam cilvēkam var uzkrāties vairāk nekā glāze strutu, kas nogulsnējas un sacietē. Ar laiku tās pēc izskata rentgenuzņēmumā sāk līdzināties kaulam, tātad kļūst neredzamas.

Imūnsistēma vietās, kur ir intoksikācija, reaģē ar pretreakciju, cenšoties neitralizēt svešinieku. Ja neirohumorālā sistēma spēj kontrolēt imūnsistēmu, reakcija būs adekvāta. Ja nē, aizsardzības vietā iegūsim pārmērīgu audu agresiju nediferencēto šūnu sintēzes veidā, sintezēsies milzīgs daudzums šūnu jeb audzējs. Jebkura ilglaicīga intoksikācija izraisa imunitātes kairinājumu, var rasties audzēji, paaugstināts asinsspiediens, migrēna, Alcheimera slimība, smadzeņu asinsvadu skleroze, insults un citas komplikācijas.  

Frontālie sinusi un redze
Acis no frontālajiem sinusiem atrodas vēl tuvāk nekā smadzenes, tāpēc ar laiku acs lēcā iesūcas strutas ar toksīniem, izraisot tās saduļķošanos, ko sauc par kataraktu. Ja toksīni nokļūst aiz acs mugurējā kamerā, notiek salipšanas process, kas traucē acs iekšējā šķidruma  atteci, rezultātā palielinās iekšējais spiediens, jo vielmaiņas procesa atlikumi netiek izvadīti no acs, veidojas glaukoma. Acs arvien vairāk uzbriest, un tas draud ar aklumu. Ar asinsvadus paplašinošiem pilieniem un ķirurģisko iejaukšanos procesu var tikai piebremzēt. Līdzīgi ir ar dzirdi, ja toksīni pa Eistāhija kanālu nokļūst auss audos, novēro dzirdes pavājināšanos un troksni ausīs.
Kā ārstē haimorītu ekomedicīnā?
Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc runa var būt tikai par vispārējām vadlīnijām. Kad deguna blakusdobuma iekaisums  – haimorīts sācies un tur ir uzkrājušās strutas, attīrīšana jāveic ļoti piesardzīgi. Te nepietiek ar kopējo attīrīšanos, papildus degunā jāpilina alpu vijolīšu sakņu bumbuļu sula atšķaidīta ar ūdeni, daži pilieni dienā, bet bērniem var izmantot maigāku līdzekli – svaigu sarkano biešu sulu. Tādā veidā pakāpeniski tiek šķīdinātas uzkrātās un sablīvējušās strutas kopā ar toksīniem. Jāturpina pilināt, kamēr izdalījumi no deguna pārstāj tecēt, iespējams tas var ilgt līdz pat 2-3 mēnešiem.
Krākšana
Pati krākšana nav slimība. Tās ir relaksētu rīkles gala elpceļu sienu un mīksto aukslēju vibrācijas, jo apkārtējo audu spiediena dēļ elpceļi miegā sašaurinās. Šī sašaurināšanās var būt līdz pat pilnai obstrukcijai. Tādā gadījumā to sauc par obstruktīvās miega apnojas un hipopnojas sindromu. Ja elpceļi ir sašaurināti, tas nozīmē, ka gaiss pilnā apjomā nenonāk līdz plaušām, rezultātā arī līdz dzīvībai svarīgiem orgāniem, tai skaitā smadzenēm, kuras dod cilvēkam signālu pamosties. Cilvēks pamostas, elpošana atjaunojas, cilvēks atkal aizmieg, un tā tas periodiski atkārtojas. Sekas ir tādas, ka izpaliek dziļā miega fāze, tāpēc cilvēks ir nepilnīgi izgulējies. Skābekļa nepietiekamība ir papildfaktors arteriālās hipertensijas attīstībai un aritmijai.

Krākšanas iespējamie cēloņi var būt aptaukošanās, alkohola lietošana, galvas smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, deguna starpsienas deviācija (izliekums), polipi degunā un palielinātas mandeles (adonoīdi).

Gripa  
Kā ierasts, katru gadu tiek runāts par gripu un arī aicina vakcinēties parasti pret prognozējamo kādu no iepriekšējās sezonas gripas vīrusa tipiem. Tā kā vīrusu mutācija – tas ir piemērošanās videi, notiek daudz ātrāk nekā tiek saražotas vakcīnas pret tiem, precīzi prognozēt vīrusa tipu ne vienmēr izdodas. Lai vīruss iemitinātos un vairotos, tam vajadzīga barības bāze, piemēram,  atmirušie audi, šlakvielas, toksīni un novājinātas šūnas, jo veselām šūnām ir daudz spēcīgāks biolauks, un vīruss tām neko nevar izdarīt.

Pirmais vīrusa mērķis ir strutas elpošanas orgānos, tie cieš vispirms. Tālāk komplikācijas iet uz sirdi, smadzenēm, nierēm. Būtībā pacients slimo tāpēc, ka uzkrātie toksīni un šlakvielas vīrusa iedarbības rezultātā, bojājot šūnu apvalku, nonāk asinīs. Barojoties ar organismā uzkrātām šlakvielām, vīrusi mūs attīra un ir kā iegansts, nevis cēlonis. Labākā profilakse pret gribu ir attīrīties un nepiesārņoties. Tas attiecas arī uz korona vīrusiem. Ja vīrusam nebūs barības bāzes, tas ienāks organismā un iznīks. Ja imūnsistēma ir stipra, cilvēks ar gripu neslimo, jo stipra imūnsistēma no toksīniem cenšas atbrīvoties saviem spēkiem, pastiprināti sintezējot agresīvās šūnas un tas jau ir virziens uz onkoloģijas pusi.

Saslimstot ar gripu, jāveic kopējā attīrīšanās, kā tas aprakstīts sadaļā ‘’attīrīšanās’’, tas ir, jāatņem vīrusiem barības bāze. Tādā veidā attīrīsies asinsvadi, normalizēsies asinsspiediens, izvairīsieties no infarkta un insulta, bērniem nākotnē nedraudēs, piemēram, glomerulonefrīts, pielonefrīts, kā arī citas nepatīkamas un bīstamas slimības.