24modliekaissvar

Ēst nenozīmē paēst
Paēst nenozīmē tikai ielikt kaut ko mutē, bet gan ievadīt asinīs, starpšūnu šķidrumā, šūnās. Viss, ko mēs apēdam, pūst un rūgst, noiet  aptuveni 12 metrus garu ceļu un iziet ārā. Tikai pavisam nedaudz (5%) asimilējas un nonāk asinīs. Jo mazāk ēd, jo labāk strādā fermenti, tādējādi labāk asimilējas aminoskābes un mazāk gribas ēst.
 
Nevis tauki, bet ūdens jeb tūskas
Pastāv uzskats, ka lieko svaru veido tauki, bet tā tas nav. Lai samazinātu svaru, cilvēki tērē lielu naudu, pērk taukus dedzinošus preparātus, bet rezultāta visbiežāk nav. Jo līdz 80% gadījumu cilvēkiem ar lieko svaru vainojamas tūskas, tas ir, aizturētais ūdens, ko organisms neizvada. Audos uzkrātie sāļi pēc osmozes principa aiztur ūdeni un nierēm tas rada papildus slodzi, tiek traucēta detoksikācija. Pat pie badošanās šī iemesla dēļ var palielināties svars. Sevišķi aktuāli tas ir cilvēkiem, kuri ikdienā lieto ceptus, sāļus produktus, jo tajos ir daudz nātrija, un, ja nepietiek kālija, kas ir nātrija antagonists, notiek ūdens aizturēšana.

Tūskas var veidoties visur: muskuļaudos, saistaudos (kolagēns labi notur ūdeni), aknās, smadzenēs (simptomātiski galvassāpes). Tūsku gradāciju veic pēc apakšējā arteriālā spiediena. 80mm dzīvsudraba stabiņa ir normāls spiediens, bet virs 90 mm sākas tūskas pirmā stadija. Asinsspiediena mērīšana jāveic no rīta pēc pamošanās, pieceļoties sēdus vēl esot gultā, tad ap pusdienlaiku un vakarā. Tikai tā var noskaidrot patieso asinsspiedienu.

Atšķirībā no tūskām, tauki uzkrājas uz vēdera un iekšējiem orgāniem, uzkrāšanās un samazināšanās notiek lēni, vienmērīgi. Tūskas gadījumā uzspiežot uz ādas pret kaulu, paliek bedrīte, bet tauki ir elastīgāki un tā uzreiz izlīdzinās. Salīdzinājuma ar taukiem, liekais svars, ko veido tūskas, ir ļoti svārstīgs.

Alū esošie apiņi un iesals pastiprina diurēzi. No organisma tiek pastiprināti izvadīts kālijs, rezultātā pavājinās sirds muskulis, un var iestāties aritmija. Tiem, kas regulāri lieto alu, būtu papildus jālieto kālijs, lai izvairītos no muskuļu tonusa samazināšanās, kas veicina tūskas.

Badojoties nevar atrisināt liekā svara problēmu
Ja cilvēks sāk badoties, organisms vispirms tērē ogļhidrātu rezerves, pēc tam olbaltumvielas, un tikai pēc tam tauku rezerves, sākot ar viscerālajiem (ap iekšējiem orgāniem) un beidzot ar zemādas taukiem (ārēji redzamie, par kuriem cilvēki visvairāk uztraucas). Jāatceras, ka lieko svaru var veidot gan tauki, gan ūdens (tūskas).

Badošanās daļēji iederas pie kopējās organisma attīrīšanās, bet nav veids kā risināt problēmas ar lieko svaru. Ilgāk badojoties, sākas olbaltumvielu patēriņš, kas ir muskuļu masa, ko pārveido glikozē. Kā galējās rezerves pēdējie tiek tērēti tie tauki, kas cilvēkus mulsina visvairāk. Badošanās organismam ir trauksme,  briesmas dzīvībai, tāpēc enerģijas un ūdens rezerve tauku veidā nākamai reizei tiek uzkrāta ar uzviju, turklāt tauki ir viena no tām vietām, kur uzkrājas toksīni. Pie novājēšanas tauki sadeg, bet toksīni nonāk asinīs un limfā. To bieži vien pavada galvassāpes un sliktā dūša. Palielinoties toksiskajai slodzei, uz aizturētā ūdens rēķina palielinās svars.

Viena molekula glikozes apstākļos, kad skābekļa koncentrācijas ir pietiekoša, mums dot 36 molekulas ATP enerģijas. Ja skābekļa nav, viena molekula glikozes dod tikai 6 molekulas ATP. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu vajadzīgo daudzumu enerģijas, organismam jāiztērē 6 reizes vairāk glikozes. Turklāt skābekļa trūkuma apstākļos no 6 molekulām glikozes radīsies 180 molekulas pienskābes. Citiem vārdiem sakot, kopējais organisma pH līmenis pavirzīsies uz skābo pusi, un tiks tērēti sārmainie mikroelementi, sākot ar kalciju, lai dzēstu skābes. Ķīmiskā reakcijā metāls un skābe veido sāli. Ja nedzer ūdeni, sāļi, jeb toksīni, netiek izvadīti un strauji palielinās toksiskā slodze.

Viens no skābekļa trūkuma jeb hipoksijas cēloņiem ir tauku nelietošana uzturā. Trūkst enerģijas, palielinās glikozes patēriņš (tieksme uz saldumiem), pārslogojas aizkuņģa dziedzeris un, ja nepietiek tauku, nav no kā ražot insulīnu, palielinās cukura līmenis asinīs un pastāv palielināts 2. tipa cukura diabēta risks. Saldummīļiem jāpapēta, kas notiek viņu organismā, vai ir hipoksija. Plaušu alveolas sastāvā ir 99% tauku. Ja nav tauku, rodas hipoksija, palielinās toksiskā slodze, Ja palielinās toksiskā slodze – nieres nespēj  izvadīt ūdeni, parādās liekais svars.

Lai visas sistēmas (hormonālā, fermentatīvā) pārkārtotos, svars jāsamazina pakāpeniski, lai nav sarežģījumu. Daudziem hormoniem ir holesterīna matrica. Nedrīkst ieturēt beztauku diētas, jo tauki ir vajadzīgi.

Hiperinsulinēmija
Mūsdienu sabiedrības slikts ieradums ir tā saucamās biežās uzkodas jeb kafejnīcu sindroms, kurās dominē ogļhidrāti (kūkasdažādi saldumi utt.). Katru reizi, kad jūs ieēdat tā saucamos ātros ogļhidrātus, izdalās insulīns, kas prioritāri tiek novirzīts to pārstrādei un tikai pēc tam piedalās olbaltumvielu sintēzē. Biežās no ogļhidrātiem sastāvošās uzkodas nopietni traucē olbaltumvielu sintēzi jeb mūsu organisma formēšanu. Tā saucās hiperinsulinēmija. Tāpēc ir svarīgi pilnvērtīgas un kvalitatīvas brokastis, jo tās ir bioķīmisko procesu palaišana organismā, kā arī žults dīkstāves profilakse.
 
Ātrie ogļhidrāti
Pie ātrajiem ogļhidrātiem pieskaitāms: cukurbiešu un cukurniedru cukurs, šokolāde, iebiezinātais piens ar cukuru, ievārījums, vīnogas, banāni, rozīnes, arī makaroni, kartupeļi (bez mizas sagatavotie), sevišķi kviešu milti un to izstrādājumi, ciete, vārītā desa un cīsiņi, kā arī baltie slīpētie rīsi, saldie vīni. Pie lēnajiem ogļhidrātiem: griķu un auzu pārslu putra, āboli, aprikozes, vīģes, žāvēti augļi, plūmes, bumbieri, kā arī medus. Ātrie ogļhidrāti jālieto, kad tuvākajā laikā sagaidāma liela fiziska slodze. Ja slodzes nebūs, tie uzkrāsies tauku veidā, tāpēc nedrīkst būt dominējošie uzturā. Mūsdienu sabiedrības klupšanas akmens ir hipodinamija (mazkustība), hipoksija (skābekļa trūkums asinīs) un insulīna izdalīšanās procesa sašūpošana (biežās ātro ogļhidrātu uzkodas). Vēl jāpieskaita, to ka mūsdienu stipri pārstrādātajā pārtikā hroniski trūkst hroma. Un, ja nav hroma, glikoze netiek šūnās, bet uzkrājas tauku veidā. Rezultātā var parādīties liekais svars, cukura diabēts, onkoloģija utt.

Augļi no zaļumiem atšķiras ar to, ka ēdot saldos, augļus var uzkrāt liekos taukus, bet ēdot zaļumus nevar.

Cērmes
Cilvēki, kas inficēti ar cērmēm, ir predisponēti iegūt lieko svaru. Ja vēl ir ūdens deficīts, vienīgais veids, kā organismam pasargāties no saindēšanās, ir uzkrāt taukus. Nesadedzinātie tauki tiek izvietoti visdažādākajās ķermeņa vietās un izmantoti kā parazītu radīto toksīnu atšķaidītāji.
 
Celulīts
No celulīta nav iespējams atbrīvoties īsā laika posmā, tas veidojas ilgstoši gadu gaitā. Tā pamatā ir piena cukurs galaktoze un ātrie ogļhidrāti.

Celulīts nav tauki, bet drīzāk zemādas muskuļu atrofija. Zem ādas ir specifiski saistaudi, kurus sauc par fascijām. Tie ietver katru muskuli un tam piegulošos taukaudus. Celulīta gadījumā palielinās tauku slānis un fascijas izstiepjas, bet plānākajās vietās gandrīz var pārplīst.

Atrofējušos muskuļu dēļ āda zaudē elasticitāti un vizuāli atgādina apelsīna miziņu. Sevišķi izteikti tas notiek, ja cilvēks bieži palielina un samazina tauku slāni, jo tauku šūnu skaits nemainās, mainās tikai tauku daudzums (drastiskas diētas un strauja pieņemšanās svarā). Iestājoties menopauzei un samazinoties fiziskai aktivitātei, bet uztura režīmam paliekot nemainīgam, situācija vēl vairāk pasliktinās.

Kā jau minēts iepriekš, divi populārākie celulīta rašanās iemesli ir piena cukurs galaktoze, kas ir laktozes sastāvdaļa un ātrie ogļhidrāti.

Ja nenotiks uztura režīma maiņa uz veselīgo pusi, no celulīta atbrīvoties ir gandrīz neiespējami. Kamēr fascijas, ko kontrolē augšanas hormons, nekļūst elastīgākas, arī rezultāta nebūs. Augšanas hormona izstrāde pēc 30 gadu vecuma samazinās, tāpēc, lai hormons izstrādātos, nepieciešamas samērīgas un regulāras fiziskās aktivitātes, sevišķi jānodarbina muskuļi, kas saistīti ar celulīta vietu (parasti augšstilbu, sēžas rajona).

Noderīga metode ir intervālā badošanās. Jāsamazina estrogēna līmenis un jānodrošina organisms ar tam nepieciešamajām minerālvielām. 

Galvenie liekā svara cēloņi
     Mazkustība (katru dienu jānodarbina visas muskuļu grupas, jo tas ir vienīgais veids, kā limfātiskajā sistēmā nodrošināt cirkulāciju).

     Daudz trekna, salda, fermentus nesaturoša uztura (tukšas kalorijas).

     Nepietiekama vairogdziedzera darbība, piemēram, trūkst joda, iekaisums utt.

     Hroma trūkums organismā.

     Organisma piesārņojums un gremošanas traucējumi.

     Slikti strādā nieres, tāpēc notiek šķidruma aizture.

     Ja organismā ir iekaisuma vai autoimūnie procesi, būs pagrūti nomest lieko svaru.

 
Aknu aptaukošanās jeb taukainā hepatoze (steatoze)
Mūsdienās aknu aptaukošanās attīstītajās valstīs lielākā vai mazākā mērā skar gandrīz 70% no populācijas. Ir divas taukainās hepatozes formas – alkohola un ne alkohola izraisītās.

Galvenā vizuāla aknu aptaukošanās pazīme ir izspiedies un nokarājies vēders. Precīzu diagnozi var noteikt, veicot ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, bet vēl precīzākai izmeklēšanai var izmantot elastogrāfiju, kā arī veikt laboratoriskās analīzes, nosakot vai ir un cik daudz ir fermentu ASAT (aspartātaminotransferāze) un ALAT (alanīnaminotranferāze), kas ir kā informatīvi aknu bojājuma marķieri. Par aknu aptaukošanos var liecināt arī paaugstināts feritīna līmenis (olbaltumvielu komplekss, kas saista fosfātu un dzelzs hidroksīdu), kā arī paaugstināts C-reaktīvais olbaltums (CRO).

Raksturīgi ir tas, ka šis process gandrīz vienmēr notiek uz metabolā sindroma fona, kura populārākās pazīmes ir dislipidēmija, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, aptaukošanās un insulīnrezistence.

Aknu aptaukošanos izraisa:

 Ω  Pārmērīga tauku sintēze aknās, ko izraisa, piemēram, alkohols.

 Ω  Pārmērīgs cukura patēriņš, ieskaitot saldos augļus (lieko un neizmantoto daudzumu organisms transformē taukos),

 Ω  Pārmērīgs uzturā uzņemto tauku daudzums. Ar uzturu no tievās zarnas ar asinīm tauki nonāk aknās. Problēma nav tauki, bet gan iegūtais pārmērīgais kaloriju daudzums, kas tiek transformēts taukos.

 Ω  Arī pie nepareizas badošanās ir iespējama aknu aptaukošanās, jo tiek inducēts tauku sadalīšanās process audos jeb ketoze, kā rezultātā atbrīvojas triglicerīdi un brīvās taukskābes, kas ar asinīm nonāk aknās.

 Ω  Pie retākiem cēloņiem pieskaitāma vāja tauku šķelšanās aknās.

 Ω  Tauki nepietiekoši tiek izvadīti no aknām, kas saistās ar lecitīna vai žults nepietiekamību, kā arī ar zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) sintēzes traucējumiem. Neizvadītie tauki, nonākot ar asinīm līdz aknu šūnām hepatocītiem, oksidējas un bojā tās. Turklāt tiek aktivizēti specifiskie makrofāgi, kas sāk izstrādāt pro-iekaisuma citokīnus, tādējādi vēl vairāk pastiprinās iekaisuma process aknās un šajā orgānā sākas nākamais process – hepatīts.

Hepatītam attīstoties, veidojas nekrozes posmi, kas pakāpeniski tiek aizvietoti ar fibroziem audiem. Kad šos fibrozos savienotājaudu kļūst daudz, veidojas ciroze. Cirozei attīstoties, aknu vārtu vēnas sistēmā palielinās spiediens un notiek barības vada varikozo vēnu paplašināšanās, kā rezultātā ir iespējama asiņošana, kas ir ļoti bīstama.

Jāsaprot, ka šis process, kura galvenais cēlonis ir neadekvāts uzturs, notiek lēni un likumsakarīgi. Pēc aknu aptaukošanās seko aknu nekroze, tālāk fibroze, bet pēc fibrozes – aknu ciroze, kad glābt jau var tikai aknu transplantācija. Izārstēt cirozi ir ļoti grūti un sarežģīti, kaut gan nav neiespējami, ja vien ir milzīgs gribasspēks un pašdisciplīna.

Pilnībā aknas var izārstēt tikai ar dabīgiem līdzekļiem, maksimāli tos dažādojot. Tās ir fiziskās aktivitātes, pāreja uz veģetāro keto diētu (inducēt ketolīzes procesu, tas ir, enerģiju iegūt no taukiem, bet ne ogļhidrātiem), intervālā badošanās, antiparazitārās programmas, ūdens ar attiecīgām fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, papildus lietot vitamīnu B4 (holīnu) un lecitīnu, atteikties no termiski apstrādātām cietēm un saldumiem, lietot uzturā rūgtvielas, zaļumus, mārdadžu sēklas, ķiplokus, hlorellu, spirulīnu un krustziežu dzimtas augus (kāposti, brokoļi utt.).

 
Liekais svars ir izvades sistēmas problēma
Tīru zarnu biezums ir 2 mm, bet, ja uz to virsmas ir gļotas, biezums var sasniegt vairākus milimetrus, kas klīniski izpaužas ar šķietamu adipozitāti (aptaukošanos) vēdera rajonā. Uzkrātās gļotas var svērt pat vairākus kilogramus. Ja zarnas ir tīras, ideālais uztura atrašanās laiks tajās ir ap 8 stundām un pūšanas, rūgšanas procesi nepaspēj iesākties. Tas nozīmē, ka nav papildus piesārņojuma.

Ja zarnu trakts ir tīrs un strādā ideāli, bet organismam ir pietiekoši daudz enerģijas, tad pat vārīta putra var izraisīt caureju, jo organisms to uztver kā nedabīgu produktu un cenšas no tā pēc iespējas ātrāk atbrīvoties.

Faktiski liekais svars ir izvadsistēmas problēma. Ja tā darbojas perfekti, viss nederīgais un liekais uzreiz tiek izvadīts un liekais svars neveidojas, pat ja ēd daudz treknas pārtikas.

Medus nerada lieko svaru
Kaloriju skaitīšana, ir neobjektīva pieeja, jo vienlaicīgi darbojas ļoti daudzi faktori: uztura pārstrādes fermentatīvās sistēmas stāvoklis, zarnu trakta uzsūkšanas spēja, produktu kombinācija un savienojamība utt. Palielināt svaru var pat ar augļu sulas diētām.

Jāņem vērā, ka termiski, vai citādi “nogalinot” produktus, tie zaudē brīvo elektronu enerģiju, kā arī fermentus, nenotiek pašpārstrāde (autolīze). Atšķirībā no cukura un to saturošiem izstrādājumiem, medus tik nenoslogo fermentatīvo sistēmu, tieši otrādi, tas papildina fermentus. Medus ir sātīgs, tas samazina citu produktu patēriņu. Netiek pārslogots aizkuņģa dziedzeris, jo medus pamatā sastāv no dabīgās fruktozes un tai, kā zināms, gandrīz nevajag hormonu insulīnu, tā pa tiešo var ienākt šūnās. Starp citu, šī iemesla dēļ arī cukura līmeņa mērīšana asinīs ar glikometru ir neobjektīva. Kaut arī pēc saldo augļu vai medus ēšanas cukura līmenis asinīs paaugstinās, taču tas nav tik bīstami, kā ar cukuru.

Ja cilvēks lieto bioloģiski aktīvu uzturu, un izvadsistēma darbojas normāli, nekāds liekais svars neveidojas, pat ja ēd medu lielos daudzumos. Tā kā medus gandrīz neveido atkritumus, kuri jāizvada, jo pārstrādājas pilnībā, tas nenoslogo izvades sistēmu. Tieši otrādi, tas dod enerģiju attīrīšanās procesam. Jo, ja organismam nav nepieciešamās enerģijas, attīrīšanās process nemaz nesākas. Rezultātā toksīni netiek izvadīti un pakāpeniski krājas. Lai samazinātu to koncentrāciju, tādā veidā aizsargātos, organisms aiztur ūdeni un veido tauku slāni, kur tos noglabāt, kas arī ir galvenais liekā svara cēlonis.

                                                                    biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 194 viesi un nav reģistrētu lietotāju

24liekaissvars

                                                     Liekais svars

Vai tiešām gribat ēst?
Dzīvnieki ēd, lai iegūtu enerģiju un šūnu celtniecības materiālu, lai uzbūvētu ķermeni.
Cilvēkam atšķirībā no dzīvniekiem ir arī citi iemesli, un lielā daļā gadījumu tas nav izsalkums. Lūk, daži piemēri:

   Garlaicība.

    Tradīcijas: dzimšanas dienas, bēru, kāzu mielasts, ciemiņi, lietišķas pusdienas.

    Klīniskā depresija, nepatikšanas nomākts garastāvoklis.

    Ēšana kā ieradums, dienas režīms.

Šādi cilvēks tērē naudu, iegādājas produktus un apēd vairāk kaloriju, nekā iztērē. Ja neatrod lietderīgāku iztērēšanas veidu, dodas uz sporta zāli, lieto uztura bagātinātājus un tamlīdzīgi, lai no tām atbrīvotos. Latvijā gandrīz pusei iedzīvotāju ir problēmas ar lieko svaru.

Lai lieko svaru zaudētu, jābūt pirmkārt, motivācijai (piemēram, tāpēc ka grūti staigāt). Ja jums šī motivācija ir, un patiešām gribat atbrīvoties no liekā svara, tad jāuzstāda sev pamatnoteikums – jāēd tikai tad, kad gribas un ne savādāk. Bads un apetīte ir pilnīgi dažādas lietas. Apetītei nav nekāda sakara ar izsalkumu. Bads ir tad, kad aknās sāk beigties glikoigēns un organisms saka, ka vajag apēst kaut ko treknu vai saldu, kaut gan ēdiena tuvumā nav. Savukārt apetīte ir kad, piemēram, nesen paēdāt, ejat gar kafejnīcu, tur salikti vilinoši ēdieni, kas izraisa apetīti un jūs nolemjat ieēst, taču, kad sākat ēst, aptverat, ka negribat ēst.

Viltus bada sajūtu izraisa garšas pastiprinātāji, sākot ar ķīmiski sintezētajiem, līdz visdažādākajām garšvielām, jo garšas veicina apetīti, kas visbiežāk gala rezultātā veicina biežāku ēšanu lielākos apjomos. Tās ir variācijas ar sešām garšām – salds, sāļš, pikants, ass, rūgts un skābs -, kuras var būt visdažādākajās kombinācijās. Rezultātā rodas sajūtas, kas ir līdzīgas narkotiskai atkarībai, ko maldīgi dēvē par ‘’organisms prasa pēc...’’, kam nav nekāda sakara ar patieso izsalkumu. Turklāt vēlmi ēst noteikti provocē cukurs un to saturošie izstrādājumi, kā arī ūdens nedzeršana (ūdens jādzer lēnām).

Nepareizas ēšanas shēma
Matemātiski kalorijas skaitīt nav īsti pareizi, ir jāņem vērā dažādi aspekti, kādā veidā tās ienākušas, ar ko un kad, glikēmiskais indekss un insulīna indekss, kas raksturo, kā olbaltumvielas un taukus saturošie produkti paaugstina insulīna līmeni asinīs.

Nereti dietologi iesaka ēst nedaudz, nelielās porcijās un bieži, pie šādas pieejas tauku dedzināšana ir apgrūtināta, ja vien nav smagas fiziskas slodzes. Ir bezjēdzīgi ‘’dedzināt’’ cukura rezerves, jo drīz vien atkal gribēsies ēst. Vajag dedzināt taukus. Ja vadīsieties pēc dietologu ieteikumiem, kuri saka – ēdiet nedaudz, nelielās porcijās un bieži -, pie šādas pieejas nekad nesāksies tauku skaldīšana, ja vien nepakļausiet sevi ļoti smagai fiziskai slodzei un savaldīsieties no vilinājuma uzkost kaut ko saldu.

Jāēd mazāk, bet pietiekamā daudzumā olbaltumvielas saturošus produktus. Ogļhidrātus, sevišķi ātros, pēc iespējas mazāk, izņemot zaļumus.

Kā tas notiek? Cilvēks apēd ātros ogļhidrātus, cukurs nonāk asinīs, izstrādājas nepieciešamais insulīns, lai cukuru novadītu šūnās. Parasti insulīna izdalās nedaudz vairāk nekā nepieciešams, un drīz vien atkal parādās izsalkums, kam seko nogurums, turklāt glikogēnā pārveidotās un neizmantotās kalorijas tiek pārvērstas taukos, veidojot taukaudus. Paralēli veidojas insulīna rezistence, kas uztur hiperglikēmiju, kura vēl vairāk provocē izsalkumu un tieksmi pēc uzkodām. Veidojas pirmsdiabēta stāvoklis, un, ja cilvēks neko nemaina, seko 2. tipa diabēts.

Ar fiziskām aktivitātēm var sadedzināt ap 20% lieko tauku, no pārējiem var atbrīvoties tikai ar veselīgu uzturu un intervālo badošanos. Ēdot retāk, insulīns izdalīsies mazāk un, pārejot uz keto diētu, tas vēl mazāk būs vajadzīgs, tāpēc aizkuņģa dziedzeris vēl vairāk tiks atslogots. 

Kas notiek ar enerģiju?
Tauki ir iekonservēta enerģija. Tie sastāv no ūdens un enerģijas. Nekā cita nav. Arī tiem sadaloties – ūdens un enerģija. Mēs ar taukiem saņemam enerģiju, kas atradās iekonservētā formā. Viena tauku molekula – 32 ATP molekulas. Visvairāk enerģijas ir augu un dzīvnieku taukos. Lai izdalītos enerģija, jānotiek hidrolīzei. Tas notiek divpadsmit pirkstu zarnā sārmainā vidē. Ja vide nebūs sārmaina, nekāda ogļhidrātu hidrolīze nenotiks un tie, nokļūstot asinīs, uzkrāsies. Visa enerģija, ko ēdam, galarezultātā sadalās līdz glikozei.

Medus dod enerģiju uzreiz, jo tur ir jau gatava glikoze, bet tā galvenā sastāvdaļa fruktoze var tieši nokļūt šūnās bez insulīna līdzdalības. Arī pārējie medū esošie cukuri - saharoze un maltoze - vēlāk divpadsmitpirkstu zarnā hidrolīzes ceļā kļūst par glikozi. Tas nenotiek uzreiz, bet ar laika nobīdi, tāpēc medu varētu pieskaitīt pie lēnajiem ogļhidrātiem.

Ja saņemam vairāk kaloriju, nekā izlietojam, starpība tiek saglabāta tauku veidā. Taču kaloriju skaitīšana ir laika izšķērdēšana. Liekā svara samazinājums, kas panākts ar kaloriju ierobežošanu, reti paliek uz ilgu laiku. Ja pietiekami dzersiet kvalitatīvu ūdeni un ēdīsiet “dzīvu” (fermentiem bagātu) uzturu, svars kritīsies. Badošanos nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par svara samazināšanas paņēmienu, jo ar to tiek izjaukts vielmaiņas metaboliskais process un svars var atgriezties ar uzviju.

Nesabalansēts uzturs un barības vielu nepietiekamība uzreiz noved pie svara paaugstināšanās. Tā organismam ir kā trauksme, ka jātaisa rezerves (jāuzkrāj tauki), tāpat arī nesagremotā barība (pārēšanās), jo pietrūkst fermentu visu pārstrādāt, kas rada apburto loku - organisms nesaņem vajadzīgās barības vielas, tāpēc pieprasa ēst vēl un vēl un, jo vairāk ēd, jo sliktāk pārstrādājas.

Gāzētajos saldinātajos dzērienos ir milzīgs daudzums cukura. Enerģijas pieplūdums parādās, pateicoties glikozei un kofeīnam.

Lieko svaru iespaidojošie faktori
Iedzimtībai, ko bieži izmanto kā argumentu liekam svaram, noteicošā loma ir pavisam neliela, tikai daži procenti gadījumu. Pārmantotām tradīcijām ģimenē un sabiedrībā gan ir daudz lielāka loma, tās ir ēdienu izvēles un gatavošanas tradīcijas. Vēl jāpieskaita kaitīgie ieradumi, tādi kā, neiet kājām, bet braukt ar mašīnu, liftu utt.

Ir hiperaktīvie cilvēki, kas lielos daudzumos ēd visu, kas pagadās un kam nav liekā svara. Tas liecina, ka uzturs slikti pārstrādājas, zarnas aizaugušas ar sēņu micēlijiem, fēčakmeņiem, sacietējušām gļotām utt.

Arī tūskas veido lieko svaru. Pastāv pilnīgi nepareizs uzskats, ka, parādoties tūskām, jāierobežo ūdens patēriņš. Tieši otrādi, tūskas liecina par nepietiekamu kvalitatīva ūdens dzeršanu, šķidruma aizplūšanas traucējumiem, jo nevar izvadīt ūdeni no starpšūnu šķidruma, kur tas uzkrājas un veido lieko svaru. Ilgstoši maz dzerot ūdeni, turklāt nekvalitatīvu, šķīstošie sāļi nogulsnēsies nieru lejasdaļā. Nieres pārvietosies uz leju, tiks traucēta urīna forsāža (nierakmeņu slimība).   

Lieko svaru var veicināt ekoloģiskā situācija apkārtnē, kā arī situācija mājoklī. Tā iespaido aknas, kas savukārt saistītas ar glikogēna izstrādi. Arī vīrusi, piemēram, adenovīruss, ietekmē aizkuņģa un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, rezultātā pavājinās vielmaiņas procesi. Lieko svaru veicina arī medikamenti, sevišķi asinis šķidrinošie un locītavu, tāpat hormonālie pretapaugļošanās preparāti.

Estrogēnu aktivitāte sievietēm var sekmēt svara palielināšanos. Salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm tas nav tik bīstami, ja nu vienīgi locītavām. Savukārt vīriešiem tauku uzkrāšanās, sevišķi ap jostasvietu, rada daudz nepatīkamākas sekas. Tādējādi palielinās risks saslimt ar cukura diabētu, išēmiskām sirds slimībām, asinsvadu un citām slimībām, pazeminās testosterona līmenis.

Ja jums ir liekais svars, tas nozīmē, ka kaut ko darāt nepareizi. Ar diētu vien nepietiks. Visi iepriekš minētie faktori darbojas vienlaicīgi. Starp ilgdzīvotājiem tikpat kā nav cilvēku ar lieku svaru.

Lieko svaru pavadošās problēmas
Lai atbrīvotos no liekā svara, ir jāpāriet uz cilvēkam dabas paredzēto uzturu, jāsakārto zarnu mikroflora un fermentatīvā sistēma. Jādod barība labajām bacteroidetes tipa baktērijām, kuras pārtiek no rupjajām šķiedrvielām (dārzeņi, zaļumi, augļi utt.), tādā veidā aizņemot vietu un neļaujot iemājoties patogēnajām baktērijām, piemēram, firmicutes, kas rūgšanas procesā noārda barību un paliek vairāk kaloriju, ko pārvērst taukos. Jādzer ūdens un jālieto kvalitatīvi tauki, kas nepieciešami hormonu veidošanai. Arī biškopības produkcija var noderēt. Kā zināms, dabā bagātākais labo baktēriju (iekonservētā veidā) avots ir bišu maize, tas ir līdzeklis, ar ko atjaunot mikrofloru. Atliek tikai pēc atjaunošanas tās barot, regulāri lietot šķiedrvielām bagātu uzturu un jūs aizmirsīsiet ne tikai lieko svaru, bet arī daudzas citas veselības problēmas.

Sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, olbaltumvielu masa pārstāj augt un arī neuzkrājas, pretēji notiek ar taukiem.

Informatīvajā telpā nepārtraukti parādās reklāmas ar piedāvājumiem ērti un viegli atrisināt liekā svara problēmu, sākot ar ’tauku sadedzinātājiem’’, dažādām tabletēm un beidzot ar adatu terapiju. Šīs visas metodes balstās uz vienu un to pašu mehānismu – tiešā vai netiešā veidā ietekmēt organisma hormonālo sistēmu, jeb iekšējās sekrēcijas dziedzerus, tādus kā aizkuņģa dziedzeris, vairogdziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieru dziedzeri. Metodes,  kuras balstās uz izraisīto pastiprinātu dziedzeru darbību, diemžēl rada arī to darbības traucējumus, piemēram, diabēts, impotence, menstruālā cikla traucējumi utt. Pielietojot šīs metodes, jau pirmajos mēnešos tiešām notiek novājēšana, taču uzpeld jaunas problēmas un liekais svars atgriežas, jo cēloņi – šlakvielu uzkrājumi, tādi kā strutas, gļotas, akmeņi nav pazuduši.

Ar šlakvielām piesārņotas nieres reaģē ar savu asinsvadu spazmu, lai izlaistu caur sevi mazāk nevajadzīgo vielmaiņas atkritumvielu. Turklāt sāk izdalīties hormons renīns, kas sašaurina asinsvadus visā organismā. Lai bīdītu asinis pa sašaurinātajiem asinsvadiem, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, palielinot asinsspiedienu. Arī kalsniem cilvēkiem var celties asinsspiediens, ja zarnas piesārņotas un uztura pārstrāde traucēta.

Lai arī minētie liekā svara samazināšanas paņēmieni ir ar negatīvu iedarbību, samierināties ar liekajiem kilogramiem un neko nedarīt tomēr nevajadzētu. Var jau būt, ka šī “bumba ar laika degli” uzreiz neuzsprāgs, bet sekas agrāk vai vēlāk būs.

Lieko svaru parasti pavada paaugstināts asinsspiediens, cieš sirds, parādās aizdusa, diabēta risks, sāpes locītavās un to deformācija utt. Tā kā ir traucēti audu oksidēšanās - reducēšanās procesi, ir maz skābekļa, bet daudz tauku, kuros paslēpti neizvadītie toksīni, kas ir ideāli apstākļi vēža šūnām.

Eksistē viscerālie tauki, kas aptrodas vēdera un krūšu kurvja dobumā ap iekšējiem orgāniem un no ārpuses nav redzami.

Nav nejaušību, ir cēloņi un likumsakarības
Nereti uzskata, ka liekā svara cēlonis ir vielmaiņas vai hormonālie traucējumi. Bet vai aizdomājamies, kas tie par cēloņiem, kas tie par traucējumiem? Varbūt tādus daba paredzējusi? Nē, daba paredzējusi ideālu absolūtu veselības stāvokli un ideālu organisma stāvokli, bet traucējumi rodas ilgstošā laika periodā, lietojot neadekvātu uzturu, kādu daba nav paredzējusi: produkti ar kancerogēniem, transtaukskābēm, lielu kaloriju daudzumu, burgeri utt. Ir izdomāti neskaitāmi vilinājumi, lai cilvēks ēstu un ēstu. Tie ir garšas, pēcgaršas, smaržas uzlabotāji utt. Tāpēc cilvēkam pašam ar sevi jātiek skaidrībā – ēst, lai dzīvotu vai dzīvot, lai ēstu.

Cilvēki ar lieko svaru parasti ilgi nedzīvo. Liekais svars, kā likums, ir saistīts ar glikozes un insulīna līmeņa svārstībām asinīs, locītavu bojājumiem, sliktu rētu dzīšanu, stenokardiju (sirds išēmiju), arteriālo hipertensiju, akūtiem kardiovaskulāriem notikumiem (infarkts, insults).

Faktoru, kas izraisa aptaukošanas, ir ļoti daudz, tas ir ne tikai nesamērīgais apēsto kaloriju daudzums, tie var būt hormonālie kontraceptīvie līdzekļi, medikamenti, sevišķi, piemēram, glikokortikoīdi utt. Arī steidzoties var apēst vairāk nekā parasti, jo sāta sajūta iestājas pakāpeniski. No galda jāiet projām, kad vēl ir viegla izsalkuma sajūta. Starp citu, tas ir viens no ilgdzīvotāju paradumiem.  

Kā palielināt ķermeņa masu?
Ja par lieko svaru tiek runāts daudz un visur, tad par to, kā palielināt ķermeņa masu, palielinot muskuļu masu, tiek runāts krietni mazāk. Taču ir cilvēki, kam arī šī tēma aktuāla.

Kā galveno cēloni pazeminātam ķermeņa svaram jāatzīmē parazītu klātbūtne. Tāpēc ideāli būtu veikt periodiskas izmeklēšanas vai vismaz regulāri lietot pret parazitāro uzturu, to dažādojot un paralēli stingri ievērot higiēnas noteikumus. Arī fēčakmeņi zarnās, disbakterioze, čūlas, čūlainie kolīti un caureja var sekmēt svara samazināšanos, jo vājina uztura uzsūkšanos zarnās.

Kādi ir priekšnoteikumi muskuļu masas palielināšanai? Pirmkārt, ar uzturu jāuzņem visas neaizvietojamās aminoskābes, lai organisma šūnu ribosomās sintezētos mums nepieciešamās olbaltumvielas, kuras imūnsistēma atpazīst un uztver kā savējās. Lai sekmīgi noritētu olbaltumvielu sintēze no aminoskābēm, nav nepieciešamas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kuras līdz galam cilvēka organisms sadalīt nespēj un rodas virkne problēmu. Jā, piemēram, sportisti ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām uzaudzē lielus muskuļus. Kamēr tie aktīvi kustās, it kā viss ir kārtībā, ar toksisko slodzi organisms daudzmaz tiek galā, bet, tiklīdz pārstāj sportot, cilvēks burtiski sabrūk.

Ne visos augos ir visas aminoskābes, taču, augus kombinējot, var iegūt visas gan neaizvietojamās, gan aizvietojamās aminoskābes. Piemēram, nevārītos kartupeļos, nātrēs, ciedru riekstos ir visas neaizvietojamās aminoskābes, gārsā, kas aug kā nezāle, ir 7 aminoskābes, jūras zilzaļajā aļģē spirulīnā ir vairāk par 20 aminoskābēm, bet olbaltumvielu šajā spirulīnā sanāk 2 reizes vairāk nekā gaļā utt.

Lai arī cik daudz lietosiet olbaltumvielu, tās muskuļos nenonāks un to masa nepalielināsies, līdz muskuļi tiks noslogoti tiktāl, ka slodzi vairs izturēt nevarēs, un tikai tad smadzenes dos signālu palielināt muskuļu masu. Regulāri fiziski noslogojot muskuļus, tajos uzkrātie tauki kopā ar toksīniem pazudīs un to vietā veidosies muskuļu masa. Toksīnus var izvadīt pa limfātisko sistēmu caur zarnām vai ādu ar sviedriem. Lai izvadīšana būtu efektīvāka, var izmantot lakricas saknes. Var dzert zāļu tēju izvilkumus, tādā veidā saņemsiet minerālus, bioflavonoīdus, fitoncīdus utt. Ēdiet bišu maizi un tādas diedzētās sēklas kā amarants, linsēklas, lēcas, kailgraudu auzas, magones, sezams, utt. Sevišķi tas svarīgi pie onkoloģiskām un autoimūnām saslimšanām, kad lielos daudzumos tiek tērētas aknu šūnas hepatocīti un imūnšūnas. To  veidošanai aminoskābju nepietiek, un organisms tās ņem no muskuļiem, kauliem. Rezultātā cilvēks novājē. Ja sāk lietot vairāk biezpienu un gaļu, kā to dažreiz iesaka ārsti, situācija vēl vairāk pasliktinās.    

Keto diēta
Keto diētas būtība ir enerģijas saņemšana no taukiem un gandrīz pilnīga ogļhidrātu izslēgšana no uztura. Rezultātā notiek energoapmaiņas pāreja šūnās, tātad arī audos, no glikolīzes uz ketozi, tas ir no glikozes sašķelšanas kā galvenā enerģijas avota uz ketonu (tauku) sašķelšanu (Krebsa cikls jeb oksidatīvā fosforilēšana)Lai ketolīzes process noritētu, absolūtais patērētais cukura daudzums diennaktī nedrīkst pārsniegt 25-30g, ieskaitot to cukuru, ko satur arī augļi.

Keto diēta ir ideāls veids, kā cilvēkiem ar pārmērīgu lieko svaru no tā atbrīvoties. Cilvēka organisms tādā veidā pakāpeniski iemācās iegūt enerģiju arī no saviem taukiem un turpina to darīt, galvenais ir nepārsniegt kaloriju daudzumu ar ienākošo uzturu. Svaram samazinoties, lai nerastos ādas elasticitātes samazināšanās (nokārusies āda), jāseko, lai ar uzturu saņemtu pietiekami sēru (zaļumi, augļi un dārzeņi).

Cilvēkam nepieciešamo holesterīnu sintezē aknas. Ja aknas darbojas normāli, tās spēj sintezēt vairāk par 10 reizēm holesterīna, kā diennaktī ir nepieciešams, tas nozīmē, ka no ārpuses holesterīns nav vajadzīgs. Medicīnā tiek uzskatīts, ka dzīvnieku izcelsmes tauki holesterīns jeb holesterols vainojami pie insulta un infarkta. Netieši tā tas ir, tomēr patiesībā pie vainas ir ogļhidrāti, kas rada asinsvados iekaisuma procesus, sevišķi tas attiecas uz izstrādājumiem no mūsdienu modernajām kviešu šķirnēm ar lielu lipekļa (glutēna) daudzumu.

Pēc keto diētas definīcijas ēdienkarti ar nepieciešamo kaloriju daudzuma jāsastāda, tas ir kalorijas jāiegūst 75% no taukiem, bet 25% no olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Starp citu, zaļumi pieskaitāmi pie ogļhidrātiem, tikai salīdzinājumā ar cukuru tie nav ātrie ogļhidrāti.

Pārejot uz keta diētu, parasti novērojama manāma veselības uzlabošanās, taču tā saistīta ar ātro ogļhidrātu (baltmaize, limonādes, saldumi utt.) lietošanas pārtraukšanu, jo mazāk nepieciešams insulīns.

Vēl svarīgs aspekts ir tauku izcelsme (augu vai dzīvnieku). Dažos gadījumos īslaicīgi (ne vairāk par 2 mēnešiem) šī diēta ir efektīva, piemēram, bērniem pie epilepsijas, vai cilvēkiem ar lieko svaru, 2. tipa cukura diabētu. Keto diēta ir kontrindicēta 1. tipa cukura diabēta pacientiem, jo var izraisīt ketoacidozi.

Lūk, dažas svarīgas funkcijas, ko tauki pilda cilvēka organismā:

  φ  Uzbūves - ietilpst šūnu membrānas sastāvā.

  φ  Enerģētiskā – oksidējoties 1g tauku, izdalās 9,3 kcal

  φ  Enerģijas uzkrāšana – tauki var veidot 10 – 30% vai pat vairāk no ķermeņa kopējās masas.

  φ  Siltuma - kalpo kā siltumizolators.

  φ  Mehāniskā aizsardzība (piemēram, nieres ietvertas tauku kapsulā).

  φ  Taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanās.

  φ  Tauki ir steroīdo hormonu sintēzes izejmateriāls (testosterons, estrogēns utt.).

 

Secinājums
Bez kardinālām uztura izmaiņām nav iespējams samazināt lieko svaru un pēc tam to atkal neatgūt!