Bišu inde

Bišu inde jeb apitoksīns ir vērtīgs ārstniecisks līdzeklis, kas mobilizē organisma aizsardzības spēkus veselības uzturēšanai. Galvenās apitoksīna ārstnieciskās īpašības: palielina hemoglobīna saturu asinīs un samazina viskozitāti, uzlabo vielmaiņu, kavē aterosklerozes attīstību un palielina organisma kopējo rezistenci pret slimībām.

Cilvēkam, kuram iepriekš nav iekodušas bites, koduma vietā var veidoties pietūkums. Taču pēc daudzkārtējiem kodieniem divu nedēļu laikā attīstās rezistence un tūskas vairs neveidojas.

Apitoksīns ir ļoti spēcīga antibakteriāla viela. Tas ir ļoti efektīvs līdzeklis pret stafilokokiem, streptokokiem, tuberkulozes un difterijas ierosinātājiem. Zinātniekiem pat līdz galam nav zināms bišu indes sastāvs. Apitoksīnam un daļai tā ķīmisko savienojumu nav analogu dabā. Tas ir sarežģīts tauku, aminoskābju un olbaltumvielu savienojums. Bišu indi var ilgstoši vārīt vai sasaldēt, bet tā nemaina savu sastāvu un īpašības. Tā ir noturīgākā un stiprākā dezinficējošā viela dabā. Cilvēka kuņģī bišu inde pārstrādājas pilnīgi.

Mēs zinām, ka ar ērču piesūkšanos izplatās encefalīts un Laima slimība. Ja pret encefalītu var potēties, tad pret Laima slimību ilgstoša imunitāte izstrādāties nevar, tātad vakcīnas nav pieejamas. Ir izpētīts, ka apitoksīns iznīcina borēlijas (Borrelia burgdorferi), kas ir Laimas slimības ierosinātāji. Tāpēc tautas medicīnā uzreiz pēc piesūkušās ērces izvilkšanas blakus šai vietai pieliek biti, lai ievadītu apitoksīnu (iedzeltu) un samazinātu risku saslimt ar Laimas slimību, pret kuru nedarbojas vakcīnas. Tas saistīts ar to, ka borēliju virsma ir ļoti mainīga. Ja, piemēram, streptokokam ir tikai 8 gēni, tad borēlijai ap 800 gēnu. Imūnsistēmai pret šādu antigēnu ir ļoti grūti izstrādāt antivielas, ja nu vienīgi pašā inficēšanās sākuma, kad ir neliels daudzums borēliju un ir ļoti spēcīga imunitāte. Arī ķīmiski sintezētie preparāti ir maz efektīvi, jo tiklīdz tie organismā ienāk, tā borēlija iekapsulējas un ir pasargāta, turpretī no dabiskiem preparātiem tā neslēpjas, tādā veidā to var iznīdēt.

Apitoksīns ļoti labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu kopumā, stimulē nervu šūnu darbību, imūnsistēmu, paaugstina darbaspējas un kopējo tonusu. Uzlabojas miegs un apetīte. Nonākot cilvēka organismā, apitoksīns paplašina asinsvadus. Asinīs palielinās hemoglobīna daudzums, palēninās eritrocītu nogulsnēšanās ātrums un palielinās leikocītu līmenis asinīs. Bišu inde stimulē sirds muskuli, pazemina paaugstināto arteriālo spiedienu un samazina aterosklerozes risku.

Starp citu, pētot ilgdzīvotājus, kuri pārsnieguši 100 gadu slieksni, pārsteidzoši atklājies, ka divas trešdaļas no viņiem ir biškopji vai cilvēki, kuriem nācies daudz saskarties ar bišu kodieniem.

ℵ  2. Histamīns. Uzlabo asinsriti, paplašina asinsvadus.

ℵ  3. Apamīns. Sastāv no 18 aminoskābēm. Satur sēru. Spēcīgi kairina nervu sistēmu. Veicina stresa hormona kortizola izdalīšanos.

ℵ  4. Hialuronidāze. Palielina kapilāru caurlaidību un veicina ievadītās inde izplatīšanos apkārtējos audos.

ℵ  5. Adolapīns. Proteīns, kas mazina iekaisumu un sāpes. Neļauj salipt eritrocītiem, tādējādi kavē trombu veidošanos.

ℵ 6. Fospolipāze A2. Veido ap 12% no kopējā apitoksīna sastāva. Tā ir ferments, kuram piemīt neirotropās īpašība. Tas sagrauj fosfolipīdus, kuri veido šūnu membrānas. Fospolipāze A2 samazina asins koagulāciju (sarecēšanu).

ℵ  7. Noradrenalīns. Hormons, kas neitralizē adrenalīna izraisīto iedarbību.

ℵ  8. Dopamīns. Hormons, kas stimulē mērķtiecību un rada apmierinātības sajūtu.