31modvasks

Kāpēc medus šūnās tiek uzskatīts par vērtīgāku?
Šūnās medus ir hermētiski noslēgts un mazāk saskaras ar gaisu, tāpēc ir labāk saglabājušās vērtīgās vielas. Arī vaskam ir sava vērtība, tas adsorbē toksīnus.

 

Kas tie par gaišiem plankumiem medus burku iekšpusē augšējā daļā?
Tie ir gaisa burbulīši vai nelieli vaska gabaliņi. Tas liecina, ka medus pēc izsviešanas uzreiz ir safasēts burkās un novietots vēsā vietā. To dara, lai saskare ar gaisu būtu pēc iespējas īslaicīgāka un neveidotos noslāņošanās, jo medus atrodoties ilgāku laiku siltā vietā, tā augšējā daļā var veidoties lielāks ūdens procents, tādējādi virskārtā var sākties rūgšana.

 

Kāpēc rapša ziedu medus tiek uzskatīts par mazvērtīgāku?
Viss medus ir labs, ja vien nav iejaucies cilvēks. Rapsis tāpat kā pārējie kultivētie augi ir monokultūra, tas nozīmē, ka, pat ja augsne nav noplicināta, kas ir mazticami, bioloģiskā aktivitāte tam būs ievērojami vājāka salīdzinājumā ar dažādu ziedu medu no konvencionālās lauksaimniecības maz skartām dabas teritorijām. Rapša ziedu medū ir liels procents glikozes. Tas ļoti ātri kristalizējas. Labi iederas, pievienojot kafijai vai tējai, jo nemaina garšu. Problēma ir tā, ka rapsis ir ļoti uzņēmīgs pret slimībām. Jau sākot ar sēklām, to kodināšanā tiek izmantoti spēcīgi preparāti. Ziedēšanas laikā jāveic apmiglošana ar insekticīdiem, tādiem kā zeta-cipermetrīns, tiakloprīds un alfa-cipermetrīns. Cik šī ķīmija ir nekaitīga? Vai mainīgos laika apstākļos rapša audzētājiem lielajās platībās vienmēr izdodas ievērot visas agrotehniskās prasības, apsmidzinot rapša laukus? Vai lietus vienmēr noskalo izsvīdumu no lapām? Vai šīs indes sadalās un pēc cik ilga laika? Uz šiem jautājumiem biškopim ir pagrūti atbildēt. Eiropā rapša medus agrāk bija viens no lētākajiem, ko visbiežāk izmanto kulinārijas vajadzībām. Līdzīgi kā tas mūsdienās notiek ar pārējiem pārtikas produktiem, un medus nav izņēmums, pēdējā laika interesantākais absurds ir tas, ka reklāmas mašinērija rapša ziedu medu dažās Rietumeiropas valstīs ir padarījusi par pircēju pieprasītāko medus šķirni. Viss, kā parasti, tiek pakārtots maksimālai peļņas gūšanai.

Pasaulē, sakarā ar energokultūru audzēšanas popularitāti, ir daudz ĢM (ģenētiski modificētā) rapša sējumu. Bitēm tas var būt traģiski. Ievācot no šādiem augiem ziedputekšņus, tās bieži vien nepārziemo. Atliek tikai nojaust, kas var notikt ar cilvēku.

Kā zināms, medus tiek pieskaitīts pie tā saucamajiem lēnajiem ogļhidrātiem, kas strauji nepalielina cukura līmeni asinīs, taču ir izņēmumi. Rapša ziedu medum, salīdzinājumā ar pārējiem, ir ļoti liels glikozes procents. Tāpēc raugoties pēc glikēmiskā indeksa, šāds produkts pieskaitāms pie ātrajiem ogļhidrātiem. Cukura diabēta slimniekiem jāņem vērā, šāds medus palielinās glikozes līmeni asinīs.

 

Kas ir izsvīduma medus?
Ja ir karstas dienas un aukstas naktis, var novērot, ka koku lapas kļūst spīdīgas. Gadās, ka, novietojot automašīnu zem koka, šis lipīgais šķidrums uzpil uz stikla, padarot to slikti caurredzamu. Tā ir tā saucamā saldā augu rasa, sīkie šķidruma pilieniņi uz augu lapām. Tās var būt gan koku lapas, gan arī priežu un egļu skujas. Ar šiem pilieniņiem barojas zem lapām dzīvojošie insekti (visbiežāk dažādu sugu laputis). Kad šī izsvīduma ir daudz, insekti to līdz galam nepārstrādā un izdala. Bites visu, kas ir salds, gan no skujām, gan no lapām savāc un nes uz stropu. To fermentizē, samazina mitrumu un izsvīduma medus ir gatavs. Cilvēka organismam šāds medus ir ļoti labvēlīgs.

 

Kādu medu labāk izvēlēties?
Tas, protams, ir katra cilvēka gaumes jautājums. Medus bieži vien atšķiras pēc krāsas, garšas un smaržas pat blakus novietotos stropos, nemaz nerunājot par lielākiem attālumiem. Bites, atrodot labāku ienesumu, paziņo par to pārējām, lai saime dotos uz šo vietu. Tas var būt 3 km rādiusā jeb 28 km2 apkārtnē. Katru gadu ir atšķirīgi laikapstākļi. Tas nozīmē dažādu ražu no ziedošajiem nektāraugiem. Katrā vietā katru gadu kompozīcija sanāk citādāka. Par to, cik medus Latvijā ir atšķirīgs, var pārliecināties vasaras biškopju saietos, kad uz konkursu par labāko medu tiek atvesti ap 100 paraugu no visām Latvijas malām. Atšķirība ir milzīga. Tāpēc, pirms izdarīt secinājumu, ka medus negaršo, ir vērts salīdzināt arī citus piedāvājumus. Tāpat kā vīns, medus mēdz būt ļoti dažāds. Jo lielāka ziedu dažādība, jo vērtīgāks veselībai būs medus.

 

Kā pareizi lietot medu?
Medum ir ļoti laba saderība ar citiem pārtikas produktiem, palīdzot organismam tos asimilēt. Medu nevajadzētu likt karstā tējā vai kafijā, bet ēst atsevišķi. Pie smagām fiziskām slodzēm medus palīdz ātri atgūt spēku, bet pirms gulētiešanas palīdz nomierināties. Ja vēl neesat atteikušies no govs piena lietošanas, tad vismaz nevajadzētu to lietot kopā ar medu. Medu ieteicams nenorīt uzreiz, bet kādu brīdi paturēt mutē, jo dažas vērtīgās vielas nonāk asinīs jau tam atrodoties mutē. Medus darbojas arī kā zarnu peristaltikas uzlabotājs.

 

Vai medus var izraisīt alerģiju?
Nē! Alerģiju izraisīt var tikai lielmolekulārie aminoskābju savienojumi, kas ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielās: sieros, biezpienā, gaļā. Medus ir ogļhidrāts, tāpēc alerģiju neizraisa un izraisīt nevar. Medus var tikai paātrināt attīrīšanās procesa sākšanos, kas ir energoietilpīgs process un, saņemot šo enerģiju, organisms uzsāk attīrīšanās procesu, ko bieži vien dēvējam par alerģiju. Pārejiet uz adekvātu uzturu un aizmirstiet uz visiem laikiem par alerģijām.

  

Vai medu var lietot cukura diabēta slimnieki?
Jā, var, jo medum gandrīz nevajag insulīnu. Pēc glikēmiskā indeksa medus pieskaitāms pie lēnajiem ogļhidrātiem, kuri strauji nepalielina cukura līmeni asinīs. Izņēmums varētu būt medus šķirnes ar lielu glikozes daudzumu, piemēram, rapša ziedu medus.

 

Kur vislabāk pirkt medu?
Tas, protams, jāizlemj katram pašam. Kā liecina aptaujas un statistika, Latvijā lielākā daļa medus tiek pārdota pa tiešo, biškopis – patērētājs (bez starpniekiem). Lielveikalos iztirgo apmēram 8% medus. Līdzīgas tendences ir arī citur pasaulē.

 

Cik daudz medus būtu ieteicams lietot?
Medus ir enerģija koncentrētā veidā gatava tūlītējai lietošanai, tāpēc daudzums atkarīgs no fiziskās un garīgās slodzes. Ārsti apiterapeiti iesaka gadā izlietot vismaz 5 kg medus. Pēc statistikas vidējais cukura patēriņš attīstītajās valstīs ir ap 70 kg uz vienu iedzīvotāju. Ja aizvietotu cukuru ar medu, piemēram, cilvēks tērētu 100 g dienā, gadā sanāktu 36 kg, bet statistika saka, ka Latvijā šis skaitlis svārstās ap 1 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

 

Kā pareizi jāuzglabā medus?
Kā jebkuru bioloģiski aktīvu produktu, visdrošāk medu ir uzglabāt no 0oC līdz +100C grādu diapazonā nemainīgā temperatūrā, tumšā vietā, hermētiski noslēgtos traukos. Trauki var būt gan no stikla, gan speciālās pārtikas plastmasas. Aukstums medum nekaitē.

                                                                             biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 604 viesi un nav reģistrētu lietotāju

31vasks

                                              Vasks

Vasks ir taukiem līdzīga viela, ko bites izdala caur vaska dziedzeriem, lai veidotu šūnas, kur izvietot medu un audzēt perus. Tīrā veidā vasks ir balts, bet, kontaktējoties ar ziedputekšņiem, kļūst dzeltens.

Viena Latvijas standarta stropa peru telpā ir 15 rāmīši, katrā rāmītī ir ap 9000 šūnu. Lai no vaska izveidotu 1 šūnu, jāstrādā 40 bitēm.

Novietojot istabā vasku, var iegūt patīkamu, dabisku smaržu. Tā ir laba alternatīva ķīmiskajiem gaisa atsvaidzinātajiem ar dažādiem mākslīgajiem aromātiem.

Zemā temperatūrā vasks kļūst ļoti trausls, bet  +650C kļūst šķidrs. Saskaroties ar uguni, tas deg. Tīrs vasks bez piemaisījumiem izdeg bez atlikuma. Tas ir nedaudz vieglāks par ūdeni un var peldēt pa tā virsu.

Vispopulārākais izmantošanas veids ir vaska sveces. Taču to plaši izmanto gan rūpniecības un pārtikas nozarē, gan arī medicīnā un kosmētikā. Plašo pielietošanas iespēju dēļ vaska pieprasījums ir daudz lielāks par piedāvājumu.

Atvākojumu vasks, ar ko bites aizvāko pilnās šūnas ar medu, salīdzinājumā ar pārējo vasku, ir bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām. Vaska atvākojumu sūkāšana  noder kā efektīvs līdzeklis (absorbents) elpošanas ceļu saaukstēšanās gadījumos pret dažādiem baktēriju un vīrusu radītiem toksīniem. Vasku cilvēka organisms gandrīz nepārstrādā, tomēr, tam virzoties pa barības traktu, vasks spēj savākt un absorbēt dažādas kaitīgās vielas. Vaska atvākojumi noder arī stomatoloģijā smaganu nostiprināšanai un mutes dobuma attīrīšanai.

Senatnē cilvēkiem nebija ne stropu, ne medus sviedes. Bites dzīvoja mežā koku dobumos. Tāpēc iegūto medu cilvēki ēda kopā ar šūnām, tas ir vasku, kopā ar bišu maizi un propolisu. Iespējams, ka pat gadījās bišu māšu peru pieniņš, kas bišu saimē ir tikai ļoti īsu laika periodu. No veselības viedokļa tā ir laba kombinācija. Medus – enerģija, bišu maize – šūnu celtniecības materiāls, propoliss – aizsardzība un vasks – toksīnu absorbents, bet, cilvēkiem darbojoties ar bitēm, neizpalika arī to dzēlieni un bišu inde pieplusojās kā papildus ārstniecisks līdzeklis. Mūsdienās, kad esam iemācījušies visus šos produktus atdalīt, dominē galvenokārt medus.