Attīrīšanās

Attīrīšanās ir ekomedicīnas pamats un visu slimību ārstēšanas priekšnoteikums. Vairāk nekā 2000 gadu senā pagātnē medicīnas tēvs Hipokrāts, kā vārdā nosaukts ārstu svinīgais zvērests, ir teicis: ‘’ Ubi pus, ibi evacua!’’, tulkojot no latīņu valodas, tas ir ‘’Kur strutas, tur tīri’’.

Ar attīrīšanos, lai arī kā tas neticami izklausās, ir ārstējamas praktiski visas slimības ar nedaudziem izņēmumiem, kad organismā jau iestājušās destruktīvas neatgriezeniskas izmaiņas, piemēram, pēdējā stadija onkoloģijā, epilepsija, Alcheimera slimība un vēl dažas. Kaut gan jāpiebilst, ka sākuma stadijā arī šīs slimības ir ārstējamas vai vismaz apturamas. Taču daudz vienkāršāks un ērtāks variants ir vienkārši līdz šīm slimībām nenonākt, savlaicīgi attīroties.

Šlakvielas

Šlakvielas ir atkritumi, kas uzkrājas un parasti netraucē. Tie neiznīcina šūnas. Tikai, kad to ir pārāk daudz, sākas problēmas, piemēram, gļotas – iesnas un klepus, aizturētais ūdens – tūskas.

Akmeņi sastāv no mikroskopiskiem kristāliem, kas ir nešķīstoši sāļi, uzkrājas jau no bērnības. Attīrīšanas process no tiem ir grūts un ilgstošs. Tie atrodas ne tikai nierēs, bet arī locītavās un ierobežo kustību diapazonu, var kairināt tās un būt par iekaisuma cēloni. Šlakvielas var uzkrāties asinsvados (miokarda infarkts, insults utt.).

Šlakvielām uzkrājoties, tās darbojas kā šunti elektriskajā ķēdē, tas ir, uzkrātie sāļi traucē signālu caurlaišanu.

Toksīni

Toksīni ir vielas, kas pat nelielos daudzums bojā un iznīcina šūnas. Toksīni organismā var uzkrāties tik daudz, ka var sākties iekaisuma process. Šī problēma aktuāla ir kļuvusi nesen. Ārsti domā, ka vainīga baktēriju savairošanās, bet antibiotikas nepalīdz, jo, tur ir tik toksiska vide, ka baktēriju vienkārši nav, tās nevar izdzīvot. Ārstēšana aprobežojas ar simptomu noņemšanu. Piemēri: prostatīts, cistīts, uretrīts utt. It kā iekaisuma process, kurā jābūt daudz baktēriju, gļotāda iekaisusi, bet baktēriju nav, kaut arī mācību grāmatās rakstīts, ka septisku iekaisumu izraisa baktērijas.

Toksīni mēdz uzkrāties dehidratētu fēčakmeņu veidā, maksilārajos sinusos, plaušu apakšdaļā, starpšūnu telpā.

Sabiedrībā nākas dzirdēt runājam, ka lūk tas un tas cilvēks ēd, kā pagadās, dzīvo uz nebēdu un nekādu veselības problēmu. Te varbūt divi varianti – pirmais retāk sastopamais, kad kādu laiku izvades sistēma pilnībā tiek galā un problēmas nerodas. Taču biežāk sastopams ir otrais variants, kad cilvēkam nepietiek enerģijas attīrīties. Toksīni krājas un krājas, līdz nobrūk kāda sistēma. Par šādiem cilvēkiem parasti stāsta, ka viss bija kārtībā, neslimoja, un tad, it kā ne no kā pēkšņi pārsteidza traģēdija.

No kā rodas oksalāti, fosfāti un urāti?

Neorganiskie minerāli izkrīt nogulsnēs, kristalizējas un pārvēršas par dažāda tipa akmeņiem (nierakmeņi, žultsakmeņi).

Oksalāti (skābeņskābes sāļi) no termiski apstrādātiem produktiem, sevišķi skābenes, rabarberi, pētersīļi, selerijas, spināti, kā arī no gāzētiem dzērieniem, kafijas, koncentrētām tējām, kakao pupiņām, šokolādes. Vienmēr rodas no produktiem, kas ļoti skābina organismu. Tie slikti izvadās.

Fosfāti rodas no infekcijas slimībām, piemēram, zarnu nūjiņas vai baktērijas Pseudomonas aeruginosa un Klebsiella pneumoniae izraisītām. Arī piena produkti sekmē fosfātu rašanos.

Urāti no gaļas un arī no piena produktiem. Veidojas, kad urīna pH ir zemāks par 6, kā arī, ja ir magnija deficīts, jo cilvēks nelieto zaļumus.

Visu veidu akmeņu veidošanās cēloņi ir ūdens deficīts organismā, kā rezultātā ir liela urīnskābes koncentrācija. Akmeņi izmainītā veidā var būt ne tikai nierēs, bet it visur, auss iekšienē (kad zvana ausīs), acs tīklenē, asinsvados (kad ir aterosklerotiskās pangas, kuru armatūra sastāv no kalcija sāļim).

Visiem, kam ir nierakmeņi un arī citi akmeņi, vairāk nekā 90% gadījumu šo nierakmeņu iekšienē dzīvo tā saucamās nanobaktērijas, kuras no asins plūsmas asimilē kalciju un rada kalcija-fosfora savienojumus jeb tā dēvētos apatītu konglomerātus, kas tām kalpo kā aizsargvairogs. Šīm baktērijām sastopoties ar antibiotikām, cilvēkiem, kuri tās lieto, baktērijas savai aizsardzībai pastiprināti izdala bioplēvi (gļotas). Daudzi cilvēki regulāri lieto antibiotikas. Antibiotikas drošības labad parasti tiek izrakstītas arī tad, kad ar ultraskaņu drupina nierakmeņus. Drupināšanas rezultātā atbrīvojas liels daudzums nanobaktēriju, kas ir ļoti noturīgas pret dažādām pret tām vērstām darbībām. Imūnsistēmai ir grūti tās pamanīt, taču daļēji tās tomēr tiek pamanītas un notiek antivielu izdalīšana, taču līdz galam nevarot pieveikt, sāk imūnsistēma sāk patstāvīgi izdalīt antivielas. Ar laiku tas draud nonākt līdz autoimūnām saslimšanām.

Tā kā baktērijām ir tendence pielāgoties antibiotiķiem, tie ar laiku kļūst neefektīvi, tāpēc, lai neveidotos šādas situācijas, kā dabīgie profilaktiskie līdzekļi noder ķiploki un propoliss. Pret propolisu baktērijas rezistenci izstrādāt nespēj.

Aplikums uz mēles

Tad, kad organismam nav jāpārstrādā ienākošais uzturs, tas pāriet attīrīšanas režīmā un sāk attīrīties no šlakvielām, tas ir, gļotām. Uz mēles redzamās gļotas ir kā aisberga redzamā daļa, tā ir tikai maza kripata no tā lielā gļotu daudzuma, kas ir zarnās. Gļotas ir ideāla barība dažādām baktērijām, piemēram, veidojas parodontoze.

Septiņas organisma piesārņojuma pakāpes

Mēs iztēlojamies, kādam cilvēkam jāizskatās 20, 50, 70 gados. Faktiski tās ir piesārņojuma pakāpes sekas. Dzīvnieku pasaulē ir citādāk, noteikt vecumu pēc to ārējā izskata ir ļoti grūti. Piemēram, televīzijas pārraidēs redzami milzīgi bari dzīvnieku, kuri savā starpā ne ar ko neatšķiras, ja nu vienīgi ar lielumu.

▼ 1. Ārēji it kā vesels cilvēks jūt nogurumu, kļūst nedaudz nervozs, no mutes nāk nepatīkams aromāts. Agrāk tīkamās nodarbes kļūst vienaldzīgākas. Cilvēks ir depresīvā noskaņojumā. Tas liecina par nervu kanālu sākotnējo piesārņojumu, kurš vēlāk var izraisīt kakla osteohondrozi.

▼ 2. Nogurumam klāt nāk galvassāpes, laušanas sajūta locītavās, muskuļos, vājums, biežas saaukstēšanās, aizcietējumi vai caurejas, pastiprināta gāzu veidošanās, nepatīkams ķermeņa aromāts.

▼ 3. Dažādu alerģisku reakciju parādīšanās. Tie var būt visdažādākie alergēni: ziedputekšņi, sadzīves putekļi, dzīvnieku spalvas, zāles un arī pat daži pārtikas produkti. Ja organisma piesārņojums pārsniedz pieļaujamo robežu, iespējamas biežas galvassāpes, klepus, kas var pāriet astmā ar gļotu un krēpu izdalīšanos. Parādās ādas izmaiņas: sausums, taukainība, celulīts, pinnes. Tādas slimības kā psoriāze, ekzēma, cukura diabēts. Sievietēm novērojami menstruālā cikla traucējumi, dažādi izdalījumi no vagīnas.

▼ 4. Organismā sāk veidoties cistas, papilomas, polipi, adenomas, tromboflebīti, audzēji. Parādās tādas problēmas, kā vājums un sāpes sirds apvidū, hronisks nogurums, prostatīts, hipertonija, migrēna, ādas pigmentācija, ekzēma, psoriāze un paātrināta novecošanās.

▼ 5. Cilvēku moka tādas saslimšanas kā radikulīts, akmeņi nierēs un žultspūslī, reimatisms, poliartrīts.

▼ 6. Tā kā nervu kanāli ir piesārņoti, signālu pārraide pa tiem nav iespējama. Tas var izraisīt parēzi jeb daļēju paralīzi vai Parkinsona slimību.

▼ 7. Toksīnu uzkrāšanās un neizvadīšanas galīgais rezultāts ir šūnu dalīšanās traucējumi, sēnīšu intervence un kā sekas, labdabīgie audzēji, sliktākā gadījumā onkoloģija, pirmkārt tas ir zarnu vēzis. Toksīni ir gandrīz visu slimību izraisītāji.

Žults

Aknas cenšas nepieļaut toksīnu atrašanos asinīs, tāpēc tos inaktivē un izvada ārā. Citādi toksīni grauj pašas aknas, kaut arī tām ir milzīgi resursi, tiek uzskatīts, ka, pat ja paliek 5% aknu, cilvēks neko nejūt. Diemžēl pat šādu resursu mūsdienu cilvēkam nepietiek. Kad aknas stipri piesārņotas, piemēram, apēdot kaut ko treknu, izpaužas reakcija: galvassāpes, nelaba dūša, roku trīcēšana, drudzis, slāpes. Cilvēks domā, ka apēdis sabojājušos produktu, bet vaina ir piesārņotas aknas, to darbības potenciāla samazināšanās. Aknu dabiskais attīrīšanās veids ir izvadīt toksīnus caur zarnām. Tiek izlaista žults, kas satur lielu daudzumu toksīnu. Žults zarnās darbojas kā caureju izraisošs līdzeklis. Toksīni kopā ar žulti ātri iziet cauri un nepaspēj uzsūkties. Ja zarnas ir tīras, tas notiek 20 – 30 minūtēs. Ja tas tā nav, zarnas ir aizdambētas ar gļotām, kas mūsdienās ir ļoti tipiski, žults iestrēgst gļotu kunkuļos un sāk uzsūkties asinīs. Un tad mēs attīrīšanās vietā saņemam toksīnus, kas kopā ar žulti uzsūcas asinīs. Toksīniem atkārtoti nonākot asinīs, žults izdalīšanās process tiek nobloķēts, un caur zarnām attīrīšanās process nenotiek. Tiek iedarbināts otrais variants – toksīnu izvadīšana caur nierēm, ko pavada slāpes, bet šis variants nav tik efektīvs. Ir vēl trešais variants. Divpadsmit pirkstu zarnā tiek izsviests liels daudzums žults, kura tiek novadīta uz augšu uz kuņģi. Sākas nepatīkama žults vemšana.

Ēdot vairākas reizes dienā, attīrīšanās nenotiek

Oficiālā medicīna runā tikai par vienu zarnu trakta funkciju – uztura pārstrādi un uzsūkšanos, tas ir, vajadzīgo asimilē, bet lieko izvada. Taču zarnu traktam ir vēl viens režīms – attīrīšanās režīms un priekšnoteikums tam ir uztura neesamība. No audiem, asinīm tiek izvadīti šlakvielas un toksīni, kas caur zarnu sienām nonāk zarnu iekšienē un tālāk parastā veidā tiek izvadīti ārā. Šie abi procesi nevar notikt vienlaicīgi – vai nu viens, vai nu otrs. Fizioloģijā ir pieņemts, ka cilvēks ēd vairākas reizes dienā. Tādā veidā tiek izslēgts attīrīšanas process. Daļa toksīnu un šlakvielu no zarnām nonāk atpakaļ asinsritē. To bieži vien pavada reibonis un galvassāpes. Šo simptomu izraisīšanā tiek vainots bads, taču vainīgi ir toksīni un pat ne šlakvielas. Cilvēks uzēd, un attīrīšanas process apstājas, arī simptomi pazūd.

Kā pārbaudīt zarnu aizaugšanas pakāpi ar gļotām?

Vājas peristaltikas pazīme ir caureju izraisošo līdzekļu vājā iedarbība. Lai pārbaudītu zarnu aizaugšanu ar gļotām, vienkāršākais veids ir apēst daudz vīnogu. Ja vēdergraizes un vēdera uzpūšanās nav, viss kārtībā. Sevišķi iedarbīga ir svaigu vīnogu sula. Ja no vīnogām vēders uzpūšas, tad no sulas uzpūtīsies vēl vairāk.

Fiziskā slodze uzlabo zarnu darbību (peristaltiku). Arī zarnu gludā muskulatūras darbība uzlabojas. Piemēram, profesionāliem sportistiem, pārtraucot sportot, bieži vien strauji pasliktinās veselība. Ēšanas ieradumi paliek, bet attīrīšanās faktors (kustības) nav.

Vai ir nepieciešams attīrīties?

Bieži nākas saskarties ar šādiem apgalvojumiem: ‘’Par pārtikas drošību rūpējas attiecīgās iestādes’’ vai ‘’Ēdu, kas man garšo un neslimoju’’ vai arī ‘’Zinu, ka šis produkts nav labs, bet es tikai nedaudz apēdīšu vai iedzeršu un nekas taču ļauns nenotiks.’’

Dabā ir iekārtots tā, ka katram cilvēkam, arī dzīvniekam ir noteikts detoksikācijas resursu limits. Ja cilvēks lieto uzturu, kādu tam paredzējusi daba, detoksikācijas resursu pietiek ar lielu rezervi.

Cilvēki savā starpā atšķiras tikai ar organisma piesārņojuma pakāpi un iekšējās enerģijas, tas ir, minerālu un fermentu rezervēm, pārējais ir pilnīgi vienāds, vienādi darbojas bioķīmiskie procesi, mēs sastāvam no vieniem un tiem pašiem mikroelementiem arī tām pašām aminoskābēm. Tāpēc tiem, kas ēd mūsdienu tradicionālo uzturu pēc principa “viss, kas garšo’’ un lepojas, ka neslimo, ir pamats nopietnam satraukumam. Kādā brīdī organismam var nepietikt resursu attīrīties un sekot ļaunākais scenārijs. Lepoties ar to, ka neslimo, var atļauties pilnīgi attīrījušies cilvēki, kuri uzturā lieto tikai to, ko tiem paredzējusi daba. Šādiem cilvēkiem pat vārīta putra izraisa caureju, organisms to uztver kā nedabīgu uzturu, enerģijas tam pietiek, tāpēc pēc iespējas ātrāk no šāda apēstā ēdiena cenšas atbrīvoties.

Ja netiek veikta pilna organisma attīrīšana, jebkuras slimības ārstēšana ir tikai netīrumu pārsūknēšana no vienas vietas citā.

Vēl pirms bērna piedzimšanas, ideālā variantā pat vēl pirms grūtniecības, mātei rūpējoties par sava organisma tīrību, bērnam piedzimstot, to neskars daudzās populāras saaukstēšanās kaites un arī infekcijas slimības, tādas kā difterija un dizentērija. Ja šūnas nav novājinātas ar toksīniem un organismā nokļuvušajiem mikrobiem nav barības bāzes, tie iedzīvoties nevar, jo veselo šūnu biolauks ir daudz spēcīgāks. Tīrs mātes organisms ir garantija, ka bērnu neskars ZPNS (zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms), tas ir elpošanas centra paralīze smadzenēs, kas nav nekas cits kā tas, ka toksīnu daudzums bērna asinīs ir sasniedzis kritisko robežu.

Tas, ka sieviete grūtniecības laikā nesaslimst, nenozīmē, ka viss kārtībā. Sievietei spēka pilnbriedā, endokrīnā sistēma spēj kompensēt slimības, un attīrīšanās nenotiek. Šlakvielas paliek organismā, strutas ar asinīm nokļūst auglī.

Attīrīšanās balstās uz cilvēka pašregulācijas mehānismiem

Ekomedicīna neizmanto ķirurģiskos skalpeļus, lāzerus, farmācijas preparātus, jo darbojas ar daudz precīzāku rīku – šūnu proteolītiskie (olbaltumvielas šķeļošie) fermenti proteāzes. Proteāzes atrodas gan dzīvnieku, gan augu, visu dzīvo audu šūnās, iekļautas to lizosomu protoplazmā. Taču šie fernenti ir aktīvi pie viena nosacījuma – nav cita fermentatīva darba, tas ir, cietā uztura pārstrādes (alimentārā deprivācija). Pārtraucot uztura pārstrādi, audu fermenti no audu lizosomām dodas uz starpšūnu telpu un lizē jeb noārda, pa visu organismu izkliedētās, slimās, bojātās šūnas un molekulas, kā arī to konglomerātus utt. Noārdīts tiek viss, kas nav savs, bet ir svešs. Šo ļoti precīzo darbu spēj veikt tikai individuālie organisma fermenti, bet ne farmācijas preparāti, ar kuriem var tikai sarežģīt situāciju, tāpēc ka organisms toksīnus, tas ir nevajadzīgos un bīstamos savienojumus, lai mazinātu to izraisīto toksisko slodzi, ir izkliedējis tos pa visām iespējamām vietām.

Bez pilnīgas organisma attīrīšanas nevar neko izārstēt

Iztīrīt šūnas nevar nevienas zāles, to var izdarīt tikai pats organisms ar audu fermentiem pie noteikuma, ka tiek radīti noteikti apstākļi – atbrīvošana no uztura pārstrādes. Lai to panāktu un uztura pārstrādes fermenti neizdalītos, ir jāpārtrauc cietā uztura lietošanu, jāpāriet uz zāļu tējām ar medu un jādzer svaigi spiestas sulas, kā arī jāveic vienreizēja zarnu trakta attīrīšana ar caureju izraisošiem līdzekļiem.

Paralēli slēgtajai asinsrites sistēmai ir vēl limfātiskā sistēma ar limfvadiem, kas pavada asinsvadus pa visu organismu. Salīdzinājumā ar asinīm, limfa pa limfvadiem virzās pašplūsmā pateicoties gludās muskulatūras spazmai. Asinis organisma šūnām piegādā barības vielas un difūzijas veidā skābekli caur šūnu membrānām, kā arī izvada ogļskābo gāzi, ko nogādā uz plaušām. Limfātiskā sistēma no starpšūnu telpas izvada vielmaiņas galaproduktus jeb atkritumus, kas gandrīz 80% atrodas starpšūnu šķidrumā, bet pašās šūnās nedaudz vairāk par 10%, pārējie pašā limfā. Lai attīrītu starpšūnu šķidrumu no toksiskām vielām un šlakvielām, kas rodas, pārstrādājot novājinātās šūnas, ievērojami jāpaātrina limfātiskās sistēmas darbību. Tieši tas tiek panākts ar caureju izraisošiem līdzekļiem, kā arī daudz dzerot zāļu tējas un ūdeni ar noteiktām fizikāli-ķīmiskām īpašībām. Tas var notikt tikai tad, ja zarnās limfātiskās sistēmas drenāžas dabīgie kolektori - gļotādas kārpiņas, kurās atveras limfātiskie kapilāri nebūs blīvi aizklāti ar strutām, fekāliju masām un gļotām. Pretējā gadījumā atkritumi nenonāks, kur tiem jānonāk, atgriezīsies un uzkrāsies iespējams jau citās vietās. Tāpēc ‘’izārstējot’’ ar zālēm vai citādā veidā, kurā nav ietverta organisma pilna attīrīšana, slimības ātri vien atgriezīsies, iespējams, jau jaunā veidolā. Nav jāizgudro jauni medikamenti, jaunas sirds asinsvadu ķirurģijas metodes vai pat sirds transplantācijas tehnoloģijas. Nav jāgaida insults vai infarkts, vienkārši savlaicīgi jāiztīra resnā zarna.

Mūsdienās vairs nedrīkst tā attīrīties, kā pirms 100 gadiem

Attīrīties badojoties, dzerot tikai ūdeni, kā to veiksmīgi savā laikā praktizēja ar saviem pacientiem, ja var tā teikt, ekomedicīnas pamatlicēji ārsti bioķīmiķi Pols Bregs, Normens Vokers un Herberts Šeltons, mūsdienās tā nedrīkst. Iemesls tam ir pavisam banāls. Pēdējos 100 gados katastrofāli palielinājies cilvēku organismā piesārņojuma līmenis un minerālvielu deficīts, kā arī klāt nākuši dažādi starojumi (elektromagnētiskie, 4G, 5G, WI-FI, Bluetooth, radioaktīvie utt.). Pārāk strauja attīrīšanās ļoti piesārņotam un novājinātam organismam var radīt nepanesamu slodzi aknām un nierēm.

Daba ir paredzējusi tikai vienu attīrīšanās veidu – badošanos

Kādi vien attīrīšanās brīnumlīdzekļi un paņēmieni nav dzirdēti. Taču viss ir pavisam vienkārši. Daba visu saka priekšā, piemēram, kad cilvēks saslimst, viņam pazūd apetīte, tādā veidā organisms uztura pārstrādei neizlietoto enerģiju novirza toksīnu neitralizācijai un izvadīšanai. Jo slimība, precīzāk gan būtu teikt, organisma pašattīrīšanās, norit straujāk un tā kā attīrīšanās ir energoietilpīgs process, tāpēc jo vairāk jūtams nespēks.

Ja organismam nepietiek spēka attīrīties, akūtā slimības forma pāriet hroniskā formā.

Autofāgija

Autofāgija cilvēkam sekmē ilgmūžību, labu atmiņu, staltu stāju, gludu un tīru ādu, iznīcina vīrusus un nevēlamās baktērijas. Autofāgijas procesu vislabāk ierosina badošanās, kas ir jebkuras dzīvas būtnes periodisks un dabisks stāvoklis, dodot iespēju imūnsistēmai un orgāniem pašattīrīties. Daudzmaz veselam cilvēkam pietiek 16-18 stundas neko neēst, lai palaistu šo procesu, izņēmums varētu būt aizkuņģa dziedzeris, kam nepieciešamas vairākas diennaktis, lai reģenerētos.

Autofāgijas process notiek tā: fagosomas pārtver bojātās olbaltumvielas un pārvelk tās pie lizosomām, kurām ir nepieciešamie fermenti, lai tās pārstrādātu. Daļa pārstrādāto olbaltumvielu caur limfātisko sistēmu tiek izvadītas ārā no organisma, bet otra daļa tiek atkārtoti izmantota. Turklāt organismā ir vēl tā dēvētās siltuma šoka olbaltumvielas, kuras sāk sintezēties, kad notiek ķermeņa anomālā uzsilšana, un veic to pašu funkciju, ko fagocīti, bojātās olbaltumvielas pārvieto uz lizosomām noārdīšanai (lizēšanai). Šādā veidā pirtīs un saunās notiek attīrīšanās process.

Brīvie radikāļi, stresi, radiācija, oksidēšanās procesi utt. - tas viss bojā šūnu ribosomas, kur sintezējas olbaltumvielas. Ja olbaltumvielas ir bojātas, tās tiek pārstrādātas fagocitozes veidā. Taču cilvēkam, vairākas reizes dienā ēdot, uztura pārstrādei tiek tērēts liels daudzums resursu, kā, piemēram, hormoni, fermenti, kā arī nepieciešams liels daudzums enerģijas, rezultātā organisma atjaunošanai, aizsardzībai, attīrīšanās procesam šūnu līmenī un nevajadzīgo šūnu pārstrādei šīs enerģijas nepietiek.

Bez bojātajām olbaltumvielām sintēzes procesā un amiloīda plātnītēm, ko jāpārstrādā fagocitozes veidā, ir vēl oksidācijai un mutācijai pakļautās olbaltumvielas, piemēram, cepot gaļu, veidojas heterocikliskie amīni un nitrozamīni, kas ir ļoti spēcīgi, onkoloģiju izraisoši, mutagēni.

Cepot olbaltumvielas kopā ar cukuriem, notiek glikolizēšanās, tas ir, fruktozes molekula pievienojas proteīnam, tāpēc apgrūtinās bioloģiskā funkcionēšana. Ja vien cilvēks neēd daudzreiz dienā un viņa organismā nenotiek iekaisuma procesi, autofāgijas process norit normāli, arī glikācijai pakļautās olbaltumvielas tiek pārstrādātas.

Visefektīvāk cilvēka organismā autofāgija notiek, pārejot uz veģetāro keta diētu, pirms tam veicot pret parazitāro attīrīšanos, papildus lietojot cinku un vitamīnus K₂ un D₃. Kā traucējošie faktori ir stresa hormons kortizols, lielmolekulārie aminoskābju savienojumi (dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas), cukurs un uzturs ar lielu kaloriju daudzumu.

Badošanās

Badošanās ir dabisks process, un tas nav nekas neparasts. Dabā badošanās ir paredzēta un nav pretrunā ar bioķīmijas likumiem. Tā stimulē pašattīrīšanās procesu šūnu līmenī - autofāgiju. Tiek stiprināta imūnsistēma, ja vien nav barības vielu deficīta. Badošanās mobilizē dzīvniekus kļūt aktīvākiem.

Badošanās nav zāles, tas ir fizioloģiskais miera stāvoklis, kas ļauj organismam mobilizēt savus spēkus. Šajā nolūkā tā praktiski der pie visām slimībām, ar kurām organisms spēj tikt galā pats. Ar badošanos labi ārstēšanai pakļaujas kuņģa-zarnu trakta slimības, daudzas ādas slimības, lielākā daļa iekaisuma procesu un saaukstēšanās. Tiek nostiprināta sirds, samazinās asinsspiediens un palēninās pulss. Badošanās ir efektīvākais attīrīšanās līdzeklis no toksīniem, kas uzkrājušās vielmaiņas traucējumu rezultātā vai, piemēram, no medikamentu lietošanas, alkohola, smēķēšanas utt. Varētu pat teikt - notiek organisma atjaunošanās. Obligāts nosacījums šajā laikā – daudz dzert ūdeni.

Obligāts priekšnosacījums, pirms sākt badoties, ir parazītu neesamība

Kaut arī mūsdienu ķimizētais, “nedzīvais” uzturs ir iedragājis ne tikai cilvēku populāciju, arī parazītiem tas sagādājis diskomfortu. Taču globalizācija ir tas faktors, kas veicina parazītu izplatību. Ja badošanās paredzēta 1 - 2 dienas, parazītu esamība var būt nepamanāma. Ja badošanās ilgst nedēļu vai vairāk un, piemēram, aknās iemājojušās askarīdas, lamblijas, opisthorchiasis utt, asins analīžu rezultāti var izrādīties ļoti nepatīkami. Tāpēc pirms badošanās būtu jāveic izmeklēšana. Aptuveno ainu var noteikt ar biorezonances metodi, tālāk precizējot to ar imūnfermentatīvo analīzi.

Vēl būtu jāatceras, ka parazītus, nedrīkst nogalināt ar ķīmiskiem preparātiem, jo tie paliekot un sadaloties organismā, izdala spēcīgas indes, tāpēc parazīti ir jāizdzen, radot tiem nekomfortablus apstākļus. Parazītu esamības risku var kardināli samazināt, ja ikdienā ar uzturu lieto dabīgos antiparazitāros līdzekļus. Pie tādiem var pieskaitīt, piemēram, mārrutkus, piparus, skudru koka mizu, melno riekstu lapas, propolisu, ķiplokus, vērmeles un daudzus citus dabīgos līdzekļus.

Tradicionālajā medicīnā parasti izmanto, piemēram, Verramox, Decaris, Trichopol vai to analogus. Tiem ir šaurs darbības diapazons, iznīcina noteiktu grupu parazītus, jo neaptver visus tārpu veidus un ne vienmēr sasniedz, jo tārpi ir paslēpušies. Jāņem vērā, ka šādiem preparātiem ir ļoti spēcīgas blakusparādības. Piemeram, Decaris izraisa asins vēzi, bojā aknas. Vermox, Trichopol iedarbība uz aknām ir pat graujoša. Lai kaut daļēji to kompensētu, paralēli būtu jālieto, piemēram, mārdadžu sēklas.

Ar ko atšķiras badošanās, dzerot tikai ūdeni, no sausās badošanās?

Dedzinot taukus, ķīmisko reakciju rezultātā, tas ir, metabolisma procesā parādās galaprodukti: ūdens un skābeklis. Enerģijas iegūšanas procesu no taukiem sauc par ketozi. Badojoties un dzerot tikai ūdens, ketozes process sākas 3-4 dienu laikā, bet sausās badošanās gadījumā (nedzerot ūdeni) jau otrajā dienā.

Ketozes procesā veidojas endogēnais ūdens, un tā ir būtiska atšķirība no badošanās, dzerot ūdeni. Endogēnais ūdens attīra labāk nekā no ārpuses ienākošais, jo endogēnajam ūdenim starpšūnu šķidrumā un šūnās ORP (oksidēšanās reducēšanās potenciāls) ir no - 40 līdz - 70mV, bet, piemēram, krāna vai pudeļu ūdenim šis rādītājs ir no +100 līdz +300mV.

Lai pārveidotu ūdeni līdz šūnām nepieciešamajiem parametriem, jo citādāks ūdens tām neder, nepieciešams daudz enerģijas, fermentu un svarīgu barības vielu, tāpēc endogēnais ūdens ir vērtīgāks, taču, ja cilvēks ir kalsns un tam nav lielu tauku rezervju, ilgi badoties bez ūdens dzeršanas nedrīkst. Kaut gan, lai uzlabotu efektu, var, piemēram, pēc vairāku dienu badošanās ar ūdeni, dienu vai divas pabadoties bez ūdens. Taču ideāls variants ir dzert ūdeni ar tādiem parametriem, kā tas ir šūnās, izmantojot speciālu uzlādētāju. Šādi ūdens lādētāji Latvijā ir pieejami.

Badošanās iedarbina attīrīšanās procesu

Aknām attīrīšanās procesā ir sevišķi palielināta slodze. Kā jau minēts, pirms badošanās būtu jāpārliecinās, lai nebūtu parazītu, tādu kā ankilostomas (visbīstamākā), toxocariasis, opisthorchiasis, lamblijas. Parazītus nevajag iznīcināt, bet jāizdzen, lai samazinātu toksisko slodzi.

Patogēnā mikroflora nomirst, kad nedod piemērotu uzturu, jo tai vielmaiņas procesi ir ātrāki, un dzīves laiks īsāks, tāpēc badojoties, tā aiziet bojā pirmā.

Radikāli pārejot uz termiski neapstrādātu uzturu, uz dārzeņiem un augļiem, notiek strauja organisma attīrīšanās, kas rada lielu slodzi aknām un nierēm. Tiek šķīdināti trombi un ir gadījumi, kad embols aizsprosto artērijas. Toksīnu izvadīšanā iesaistās arī āda. Uz ādas var uzmesties izsitumi. Vielmaiņas attīrīšanas procesus aktivizē strauja temperatūras maiņa, tāpēc labi iederas pirts.

Aizkuņģa dziedzera reģenerācija notiek tikai tad, kad neienāk uzturs.

Attīrīšanās ar badošanos vispārējās vadlīnijas

Situācijas, kad nedrīkst badoties: palielināts asinsspiediens, atklātas čūlas, akūtas vīrusu infekcijas, spēcīga išēmija. Uzsākot badošanos, ir svarīgi, lai būtu tīrs zarnu trakts. To var panākt ar caureju izraisošiem līdzekļiem, tādiem kā magnija sulfāts, rīcineļļa, sennas tēja, bet, ja ir liels zarnu piesārņojums, papildus izmanto klizmas. Tas ir svarīgi, lai atvērtos zarnu trakta limfas izvadkanāli, kuru skaits ir ap 300, jo izvadīšanas process notiek tikai tad, ja zarnu traktā ir mazāks spiediens nekā limfātiskajā sistēmā.

Skalojot zarnas ar klizmām, netiek izskalota zarnu nūjiņa, resnā zarna tikai tiek atbrīvota no pūstošās masas un sastrutojušās zarnu gļotādas, radot piemērotus apstākļus simbiozās, jeb normālās mikroformas attīstībai.

Lai badošanās laikā organismu nodrošinātu ar minerālvielām, izmanto dažādu ārstniecisko augu maisījumu tējas. Sagatavojot tēju, jāatceras, ka temperatūrā virs +65⁰C minerāli pāriet neorganiskā, ūdenī nešķīstošā formā, tātad organisms tos izmantot nevar. Lūk, daži populārākie ārstnieciskie augi, no kā pagatavot tējas: kumelīte, piparmētra, pelašķi, raudene, melisa, ceļtekas, māllēpe, trijkrāsu vijolīte, miltenes, salvija, nātre, maura sūrene. Tēju kompozīcijas pagatavo, samaisot vairākus augus kopā, jo iedarbība visiem ārstniecības augiem ir līdzīga ar nelieliem individuāliem akcentiem. Tās mūsdienu cilvēka organismā, kas satur daudz toksīnu, darbojas kā sava veida antidots, kas attīrīšanās laikā mīkstina toksisko slodzi.

Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka gan ārstnieciskie augi, gan biškopības produkti, kas arī ir iegūti no augiem, vienmēr būs vērtīgāki, ja tie ievākti brīvā dabā, nevis auguši kā monokultūra konvencionālās lauksaimniecības noplicinātajā augsnē. Minerālvielu deficīts ir viens no galvenajiem veselības problēmu rašanās cēloņiem.

Lai organismu nodrošinātu ar enerģiju, var izmatot medu vai kā alternatīvu inulīnu, kas ir dabīgais polisaharīds, kuru iegūst visbiežāk no topinambūru saknēm un tam nav sintētisko analogu. Te jāpiezīmē, ka medum jābūt pēc iespējas ar lielāku fruktozes proporciju (neder rapša ziedu medus), jo fruktozei salīdzinājumā ar glikozi gandrīz nevajag hormonu insulīnu, lai iekļūtu šūnās. Medus kopā ar tēju ir jāizšķīdina mutē, jo nedrīkst uzreiz norīt, lai nepamodinātu rupjā uztura pārstrādi.

Palaižot autolīzes, jeb pašizšķīšanās procesu, uzkrāto vielmaiņas procesa atkritumu intensīva izvadīšana notiek pa visdažādākajiem ceļiem – caur zarnām, nierēm, plaušām, ādu. Tie var būt izdalījumi no deguna, klepus, krēpas. Pēc 3 badošanās nedēļām uz mēles var parādīties balts aplikums, kas vēlāk kļūst dzeltenzaļš. Tas liecina par šlakvielu iziešanu visā uztura pārstrādes traktā, bet alkoholiķiem šajā laikā sākas aktīva aknu attīrīšanās, ko pavada smakojoša izelpa, kura atgādina sabojājušos vīnu.

Uz resnās zarnas gļotādas ir visu iekšējo orgānu un centrālās nervu sistēmas sadaļu refleksogēnās zonas. Gļotādai attīroties no šlakvielām, tās vairs nekaitē organismam. Piemēram, pazūd galvassāpes, slikta dūša, paroksismāla tahikardija jeb sirdsklauves utt.

Veicot vairāku nedēļu pilno attīrīšanos, cilvēks spēj atbrīvoties no uz narkotiskā darbības principa balstītām atkarībām un daudzām slimībām.

Intervālā badošanās

Intervālā badošanās nav īsti diēta, bet gan drīzāk kā dienas režīms, kad ēst un kad neēst. To var apvienot ar kādu no diētām, piemēram, keto diētu. Kaut arī intervālā badošanās ir vienkāršākais badošanās veids, vienalga ieguvumu var būt ļoti daudz.

Badošanās efekti cilvēka organismā:

☻ izdalās augšanas hormons,

☻ darbojas autofāgija,

☻ notiek ketozes procesa palaišana, tas ir, pāriešana no ogļhidrātiem uz taukiem enerģijas iegūšanai, enerģija tiek iegūta no taukskābēm (ieskaitot organisma rezerves),

☻&nsbp; pazeminās insulīna līmenis,

☻ ketoni labāk baro smadzenes un nerada insulīna svārstības, neizraisot arī insulīna rezistenci, kad šūnā glikozes ir maz, bet asinīs gan insulīna, gan glikozes ir daudz, tas graujoši darbojas uz asinsvadiem un rada problēmas aknām un nierēm.

Insulīns izstrādājas ne tikai, kad ēd saldumus, bet arī tad, ja ēd visu pārējo: taukvielas un olbaltumvielas. Ja ēd daudzreiz dienā, izdalās milzīgs daudzums insulīna. Cilvēka organisms tam nav piemērots, dabā nav tāda apjoma pārtikas, turklāt tāda daudzuma saldumu, tāpēc problēmu rašanās ir tikai laika jautājums. Ja ir pastāvīgi paaugstināts insulīna daudzums asinīs, nav iespējams samazināt svaru.

Lipīdi, tas ir, tauki, šādas problēmas nerada, turklāt ketoni darbojas kā antioksidanti, un, ja vēl samērīgā daudzumā, tad šis ir ideāls variants, atliek tikai nokoriģēt ēdienreizes. Sākumā jāpāriet no vairākām uz trijām ēdienreizēm, turklāt izslēdzot jebkādas našķošanās starp tām. Kad ir aprasts, var pāriet uz divām ēšanas reizēm, saglabājot iepriekšējo kopējo kaloriju daudzumu. Lai attīrīšanās process darbotos, diennaktī nepieciešamais ēšanas pārtraukums ir 16 – 18 stundas, ietverot nakts un rīta stundas, tad kad attīrīšanās process norit visefektīvāk. Uzturā nedrīkst būt minerālu un vitamīnu deficīts. Protams, nedrīkst aizmirst fiziskās aktivitātes, lai izlietotu kalorijas.

Kā darbojas magnija sulfāts?

Salīdzinājumā ar citiem medikamentiem magnija sulfāts, nonākot kuņģī un zarnu traktā, neuzsūcas. Ienākot un uzturoties resnajā zarnā, tas paaugstina osmotisko spiedienu uz sāls koncentrācijas paaugstināšanas rēķina. Organisms cenšas izlīdzināt osmotisko spiedienu visās vidēs un sūta no visiem audiem starpšūnu šķidrumu, kurš satur lielu daudzumu uzkrāto toksīnu. Resnās zarnas beigu posms jeb sigma un taisnā zarna, liela daudzuma ienākošā šķidruma rezultātā iztiepjas un notiek atbrīvošanās kopā ar nonākušiem toksīniem. Lai organisms tādā veidā neatūdeņotos un nezaudētu minerālvielas, ir svarīgi daudz dzert pareizi sagatavotas zāļu tējas.

Kā darbojas mārrutki?

Uzreiz jāpiebilst, ka runa ir par svaigi sagatavotiem mārrutkiem ar dabīgo citrona sulu, bet ne lielveikalos nopērkamajiem, kam pievienota ķīmiski sintezētā citronskābe vai etiķis.

Pateicoties tam, ka mārrutki satur daudz aktīvo fermentu, kas sašķeļ un izšķīdina vārgās un atmirušās šūnas, iekļūstot visšaurākajos bronhu kapilāros, kuri veido blīvu tīklu plaušu lejasdaļā, tiek izšķīdināti tajos izveidojušies strutu aizsprostojumi. Sašķidrinātās strutas sāk kairināt bronhu gļotādu, izraisot klepu, līdzīgi kā tas notiek pie saaukstēšanās. Lai pilnīgi iztīrītu bronhus un plaušas, sarīvētie mārrutki jālieto apmēram 2 -3 mēnešus. Ieguvums ir izvairīšanās no hipoksijas. Arī daudziem parazītiem mārrutki nepatīk.

Ūdens

Badojoties, tas ir, nelietojot cieto uzturu, bet tikai šķidrumu, svarīgs faktors ir ūdens fizikāli-ķīmiskās īpašības, pretējā gadījumā nevar panākt vajadzīgo efektu. Pastāv vairākas iespējas uzlabot ūdens kvalitāti. Ir dažādas elektroierīces, piemēram, brīvā ūdeņraža molekulu ģeneratori, ir kapsulas ar pulveriem, ko pievieno ūdenim vai arī pilienu veidā. Vienkāršākais variants, kā iegūt negatīvi lādētu ūdeni, ir pievienot tam svaigu citronu sulu un uzreiz dzert.

Organiskās skābes rada sārmainu vidi

Jēdziens ‘’skābs vai sārmains’’ nenozīmē ēdiena vai dzēriena garšu, bet gan to reakciju, kāda rodas nonākot kuņģī un zarnu traktā pēc sašķelšanas ar uztura pārstrādes sulām un fermentiem. Visas svaigās un neapstrādātās skābās ogas un augļi, tai skaitā citroni, dzērvenes nonākot zarnu traktā un sašķeļoties, rada sārmainu vidi, jo to sastāvā esošās organiskās skābes disociē nevis kā skābes, bet gan kā sārmi, atšķeļot negatīvi lādēto hidroksilgrupu (OH-) Šīs grupas sastāvā esošie brīvie elektroni, nonākot audos, rada ļoti labvēlīgu efektu, jo ir brīvās enerģijas nesēji, kura vitāli nepieciešama dzīvības procesam.

Tāpēc ūdenim vai ārstnieciskajām augu tējām, pievienojot citronu sulu, var ievērojami palielināt labvēlīgo iedarbību. Te gan jāatgādina, ka citrona sula jau pēc dažām minūtēm sāk zaudēt savu efektivitāti, tāpēc jādzer uzreiz.

Medus kopā ar citrusaugļu sulām un ārstniecisko augu tēju rada sārmainu vidi un uztura neesamības situācijā tiek nodrošināta audu barošana. Lai attīrīšanās process noritētu, sārmainas vides noturēšana ir svarīga, jo nepilnvērtīgo olbaltumvielu struktūru noārdīšana rada skābu pH jeb acidozi.

Badošanās beigu posms

Badošanos pārtrauc pakāpeniski. Sāk ar svaigām augļu sulām, kas atšķaidītas ar ūdeni, pakāpeniski pārejot uz neatšķaidītām. Pēc tam dārzeņu sulas un jau vēlāk zaļie kokteiļi.

Lai pēc badošanās organisms pārietu normālā režīmā, jāatjauno zarnu simbiozā mikroflora (labās baktērijas) un minerālu rezerves organismā, kas sevišķi tiek tērētas izmantojot caurejas līdzekļus. Tas nozīmē, jāiedod tām barība – cietās šķiedrvielas, ar ko ir bagāti zaļie augi un dārzeņi. Nav jēgas no kapsulām ar probiotiķiem, ja šīm baktērijām nebūs barības.

Arī biškopības produkti te lieti noder. Piemēram, bišu māšu peru pieniņš satur daudzas svarīgas bioloģiski ļoti aktīvas vielas. Jāpiezīmē, ka dažus gramus bišu māšu peru pieniņa paliekot zem mēles, tas pakāpeniski uzsūcas. Efektīvs ir tikai svaigais vai sasaldētais, vislabāk ar šoka saldēšanu saldētais, bet ne izžāvētais. Ar bišu maizi pēc badošanās var efektīvi atjaunot minerālu rezerves un pabarot simbiozo mikrofloru.

Badošanās perioda ilgums

Badošanās ilgums nav stigri noteikts un ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Tas var būt viena nedēļa, vai pat septiņas nedēļas pie ļoti lielas organisma piesārņojuma pakāpes, piemēram, alkoholiskā vai narkotiskā atkarība. Tiem, kas saka, ka, nevar izdzīvot bez gaļas, jāatgādina, ka īstā bada sajūta iestājas 40. badošanās dienā. Īstenība gaļu grib patogēnā mikroflora, kas caur neirohumorālās regulācijas sistēmu dod signālu, ka jāēd. Vienkāršāk sakot, sliktās baktērijas uztraucas par savu eksistenci, to dzīves ilgums ir apmēram 10 dienas.

Pāreja uz ierasto diētu

Ilgstošas badošanās laikā, sevišķi, ja tiek izmantoti caureju izraisošie līdzekļi, tiek ievērojami zaudētas minerālvielas. Arī zarnu mikroflora, gan simbiozā, gan patogēnā, ja tai nav barības bāzes, iznīkst un nevar pārstrādāt uzturu. Tāpēc pārejas posmu uz ierasto diētu sāk ar augļu un dārzeņu sulām, pakāpeniski pievienojot pašus augļus un dārzeņus.

Antiparazitārais ikdienas uzturs

Gan patogēnās baktērijas, gan parazīti barojas ar organismā uzkrātām šlakvielām un novājinātām šūnām, tāpēc tos īsti nevar uzskatīt par ienaidniekiem. Agrāk, kad antisanitārie apstākļi bija daudz sliktāki, parazīti cilvēkus neiznīcināja.

Jo mazāka dzīvā būtne, jo šaurāks tās barības diapazons. Ja barības nebūs, arī parazītu nebūs. Tas, protams, attiecas uz vienšūņiem, bet ne, piemēram, velteniskiem tārpiem, lenteņiem vai sūcējtārpiem. Jo sarežģītāka parazīta uzbūve, jo plašāka tā barības bāze.

No parazītiem, kas dzīvo cilvēka organismā, pilnīgi izsargāties nav iespējams, bet samazināt to ietekmi gan var. Parazītiem nepatīk sīpoli un sīpolloki, ķiploki, dilles, koriandrs, krustnagliņas, kurkuma, citrons, skujas vai skuju ekstrakts, mārrutki, sinepes, lauru lapas, ķirbju sēklas, melnie rutki, redīsi, pētersīļi, propoliss, sēru saturošie pākšaugi (zirņi, pupas un lēcas), visu veidu pipari. Ogas: dzērvenes, irbenes, upenes, pīlādži, upenes, ērkšķogas, upeņu lapas, liepziedu un apiņu tējas.

Kad un ko labāk ēst

Augļus var ēst gan rītā, gan vakarā, cik grib un kad grib. Visu nosaka apetīte. Vienīgais noteikums ir ēst tos atsevišķi, lai labāk asimilējas. Rodas jautājums, kāpēc radušies dažādi dietologu izstrādātie ierobežojošie ieteikumi? Dietologi saprot, ka ‘’tradicionālais’’ uzturs, ko lieto lielākā sabiedrības daļa, neizbēgami piesārņo organismu, tāpēc tika izstrādāti dažādi ieteikumi. Piemēram, neēst pēc plkst. 18:00 vakarā. Kas notiek, ja, piemēram, apēd gaļu ar kartupeļiem vai makaroniem pirms gulētiešanas? Sākumā uztura pārstrādes sistēma pastrādā kādas pāris stundas, bet pēc tam aizmieg. Kamols no gaļas un pārējā iestrēgst uz ilgāku laiku, nekā tas būtu bijis no rīta, kad cilvēks aktīvi kustas un, pateicoties vibrācijai, zarnu trakts strādā ar lielu intensitāti, tāpēc viss ātri iziet cauri. Ja virzīšanās notiek lēni, sākas pūšanas un rūgšanas process, ko zarnu trakts nekontrolē, to dara pūšanas un rūgšanas baktērijas (patogēnā mikroflora). Radušās indīgās vielas izplatās pa visu organismu. Jo ilgāk uzturs atrodas organismā, jo tas vairāk piesārņo. Tāpēc, piemēram, sievietes, kas uztraucas par lieko svaru, strikti ievēro noteikumu – neēst vakarā, jo, ja izvades sistēma nedarbojas ideāli, organisms, lai kaut daļēji neitralizētu toksīnu un šlakvielu iedarbību, tos uzkrāj zemādas audos, cerībā sagaidīt labvēlīgus apstākļus, lai izvadītu.

Šie noteikumi neattiecas uz augļiem. Augļi organismu neattīra, arī nepiesārņo. Pat, ja mēs tos apēdam uz nakti, tie paspēj iziet cauri un nerada problēmas. Diemžēl mūsdienu cilvēkam uzturs pa zarnu traktu virzās diennakti un pat trīs. Un šādā situācijā pat svaigi augļi sāks rūgt. Tāpēc vainojami ir nevis augļi, bet lēnais uztura pārstrādes process. Un, ja tas ir lēns, ēšanas laikam vairs nav nozīmes, ēd rītā vai vakarā.

Kas var notikt pēc attīrīšanās, atgriežoties pie tradicionālā uztura?

Sajaucot dārzeņus ar eļļu, labāk noritēs attīrīšanās, tie veicinās zarnu peristaltiku, bet eļļa žults izdalīšanos, un pievienotie asumi (mārrutki, ķiploki, pipari utt.), veicinās gļotu šķidrināšanu, tātad vieglāku to izvadīšanu un, kā jau minēts, tas ir arī antiparazitārais un antibakteriālais līdzeklis. Pērejot uz adekvātu uzturu pastiprināsies asins plūsmu perifērajos audos.

Pēc zarnu traktu sakārtošanas, taču, atkal atgriežoties pie termiski apstrādātā uztura, iespējama caureja, jo organisms ir sakārtojies un tam pietiek spēka pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no nedabiska uztura. Tā ir ekstremāla attīrīšanās un liecina par veselu zarnu traktu.

Termiski apstrādātie augļi un dārzeņi

Termiski apstrādātie augu valsts produkti piesārņo organismu ar šlakvielām, bet ne toksīniem. Toksīni tajos var būt tikai tad, ja augu audzēšanas procesā tiek izmantoti pesticīdi. Augļus un dārzeņus dara garšīgus to saturā esošās organiskās skābes. Termiski apstrādājot, tās pārvēršas par sāļiem. Katru dienu šie sāļi vairāk vai mazāk tiek izvadīti no organisma, tomēr daļa pakāpeniski uzkrājas visas dzīves garumā. Tieši šī uzkrāšanās ir saistīta ar to, ka bērni ar laiku zaudē lokanību. Vietas, kur sāļi uzkrājas, ir muskuļi, cīpslas, locītavas, kauli. Uzkrājoties arvien vairāk, tie kļūst par visu problēmu cēloni, kas saistītas ar locītavām (artrīts, artroze, reimatisms utt.).

Pēc alkohola lietošanas var būt divi varianti

� Miegā organisms sāk attīrīties un izmet lielu daudzumu toksīnu, kas izpaužas kā paģiras. Ja iedzer atkal, organisms saprot, ka nevarēs izturēt tik lielu slodzi un pārtrauc attīrīšanos, tāpēc kļūst labāk.

� Organisms turpina detoksikāciju un cilvēkam paliek pavisam slikti. Pārmērīgs toksīnu daudzums asinīs, iedarbojoties uz galvas smadzenēm, izraisa uz ilgu laiku nepatiku pret alkoholu.

Izcilais amerikāņu ārsts naturopāts, bioķīmiķis Pols Bregs (Paul Chappius Bragg) apraksta gadījumu no savas prakses. Uz pieņemšanu atnāk sieviete un saka, ka darīšu visu, ko liksiet – badošos, veselīgi ēdīšu utt. tomēr no kafijas, alkohola un cigaretēm atteikties nevarēšu. Ārsts piekrīt. Pēc badošanās un organisma attīrīšanas sievietei radās riebums pret šiem ieradumiem un viņa pati atteicās no tiem. Šis piemērs parāda to, ka, attīrot organismu, var ļoti vienkārši atrisināt daudzas problēmas.

biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Attīrīšanās