Elpošanas sistēma

Populārs ir uzskats, ka piesātinātie tauki mēdz būt tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Tomēr tie sastopami arī augu taukos, piemēram, kokosriekstu eļļā, kakao sviestā. Piesātinātās taukskābes no nepiesātinātajām atšķiras ar to, ka istabas temperatūrā piesātinātās taukskābes ir cietas konsistences.

Dzīvnieku tauki ir cieti, bet augu tauki ir šķidri un tos sauc par eļļām. Piesātinātie tauki no bioķīmijas skatupunkta ir mazaktīvi, jo visas saites ar oglekļa atomiem tiem ir piesātinātas līdz maksimumam, tāpēc arī asimilācija ir ap 80%. Grūtāk asimilējas tie tauki, kuriem kušanas temperatūra ir augstāka par cilvēka ķermeņa temperatūru, un tie ir dzīvnieku izcelsmes.

Starp asins kapilāriem un alveolām difūzijas ceļā notiek gāzu apmaiņa, skābeklis nonāk asinīs. Plaušu alveolu virsmu pārsedzošā apvalka surfaktanta struktūrā ietilpst piesātinātās taukskābes, tāpēc, lai elpošana noritētu normāli, svarīga nozīme ir piesātinātajiem taukiem.

Uz augu izcelsmes taukiem nedrīkst cept, jo pie augstas temperatūras tie ļoti ātri oksidējas un pārvēršas par transtaukskābēm, kas ir spēcīgi kancerogēni. Izņēmums ir kokosriekstu eļļa, piesātinātie tauki tajā ir vairāk nekā 90%, salīdzināšanai sviestā tie ir ap 65%, cūku taukos ap 40%, olīveļļā ap 15%, bet saulespuķu eļļā ap 10%. Starp citu, aterosklerotisko pangu sastāvā piesātināto taukskābju saturs ir tikai 30%, bet pārējie 70% ir nepiesātinātās taukskābes.    

Kokosriekstu eļļas kušanas temperatūra ir +24⁰C, savukārt dzīvnieku izcelsmes taukiem tā ir no +36⁰C līdz +50⁰C, tas nozīmē, ka to asimilācijai nepieciešams ļoti daudz fermenta lipāzes. Orgāns, kas visvairāk cieš no Covid-19 vīrusa, ir plaušas, tāpēc kokosriekstu eļļa varētu būt kā viens no profilakses līdzekļiem.

Lai to izdarītu, jāpārtrauc cietā uztura lietošanu un košļāšanu, tādējādi organisms pārtrauks uztura pārstrādes fermentu izstrādi. Kuņģis neizdalīs sālsskābi un pepsīnu. Netiks izdalīta aizkuņģa dziedzera sula, kas satur amilāzi, lipāzi, tripsīnu utt. Neizdalīsies žults, kā arī zarnu sula ar proteāzēm.

Vienlaikus ar caurejas līdzekļiem ieteicams attīrīt tievo un resno zarnu no uztura paliekām, papildus dzerot daudz ūdens. Kad vairs neizdalās uztura pārstrādes fermenti, strauji aug audu proteolītisko fermentu aktivitāte, kuru uzdevums ir organisma olbaltumvielu struktūru sašķelšana. Vispirms noārdīti tiek slimie, nepilnvērtīgie un atmirušie audi, kas astmas gadījumā ir uz bronhu kapilāru gļotādas, kur audu lizējošie (šķeļošie) fermenti atslāņo audu strutaino saturu. Ar skropstainā gļotādas epitēlija kustībām un bronhiālo sienu gludās muskulatūras saraušanos strutu sakopojums tiek izgrūsts uz augšu. Nostrādā klepus reflekss, un strutainās krēpas tiek izklepotas.

Aptuveni diennakti pēc cietā uztura lietošanas pārtraukšanas sākas audu lītisko fermentu darbība. Indikators tam ir balts aplikums uz mēles, kas vēlāk kļūst iezaļgans, līdzīgi notiek barības vadā un zarnās, kas liecina par intensīvu no audiem izdalīto strutaino produktu iziešanu caur limfātisko sistēmu. Paralēli tas notiek arī caur aknām, nierēm un zarnu traktu.

Attīrīti tiek ne tikai bronhi, bet arī kuņģa, resnās un tievās zarnu sienas, asinsvadi un žultsvadi, smadzeņu apvalki, locītavas, starpskriemeļu diski utt. 

Obstruktīvs bronhīts ir stāvoklis, kad sīkie bronhi ir aizpildīti ar strutām. Tas nozīmē, ka skābeklim ceļš ir slēgts. Neieplūstot gaisam, saplok plaušu alveolas, un sākas pūšanas procesi, rodas ideāla vide stafilokokiem un citām baktērijām, vīrusiem, parazītiem, piemēram, toksoplazmai, tuberkulozes nūjiņai. Tāpēc saslimšana ar plaušu karsoni vai tuberkulozi ir kā turpinājums šim procesam.

Bērnībā iegūtais obstruktīvs bronhīts ir bīstams ar to, ka strutas no apakšējiem bronhiem var nokļūt līdz nierēm un līdz ar to  pat pie mazākās apsaldēšanas rodas glomerulonefrīts vai pielonefrīts, kas pāriet hroniskā formā, jo ir grūti diagnosticējams. Arī pēdu apsaldēšana veicina šo procesu. Sekas var būt hipertensija jauniešu gados, bet pusmūžā gados nieru nepietiekamība.

Ekomedicīnā obstruktīvu bronhītu ārstē ar vispārējo organisma attīrīšanos, kā arī izmanto samaltu mārrutka sakni kopā ar citrona sulu pa dažām tējkarotēm dienā. Pateicoties mārrutkos esošajiem šķīdinošiem un šķeļošiem fermentiem, kuri iekļūst vissīkākajos bronhos plaušu lejasdaļā, kur ir  blīvs atzarojumu tīkls, tur šie fermenti sašķeļ atmirušās šūnas. Tiek izšķīdinātas strutas, kas, kairinot bronhu gļotādu, izraisa klepu. Tādā veidā tiek izvadītas strutainās krēpas. Arī iesnas palīdz.

Ja strutas izšķīdina un izkliedē ar medikamentiem, apkaro ar antibiotikām, bet neizvada no organisma, perspektīvā tas draud ar gangrēnām, leikozi, onkoloģiju utt. 

Blakusdobumi ir paredzēti gaisa sildīšanai un filtrēšanai pirms tas nonāk bronhos. Kauliem šajos blakusdobumos ir poraina struktūra, un tie ir pārklāti ar gļotādu. Taču deguna blakusdobumiem ir vēl viena svarīga funkcija. Gļotāda, kura pārklāj deguna frontālos blakusdobumus, no gaisa difūzijas ceļā asimilē vieglos jonus (negatīvi lādētos) un daļēji skābekli, to visu tieši novirzot uz galvas smadzenēm. Tas darbojas kā stimulators pilnvērtīgai smadzeņu darbībai un palīdz izvairīties no galvassāpēm, piemēram, arahnoidīta gadījumā, vai pat iespējams, ka novērš dzīvībai bīstamas problēmas. Tas iekļūst arī zobu smaganās un baro to audus.

Ja elpošanas process ir traucēts, bērni var kļūt kaprīzi, tiem ir traucēta apetīte, slikti uztver mācību materiālu. Pieaugušajiem iespējamo problēmu saraksts ir daudz garāks.  

Kopā visos 4 sinusos pieaugušam cilvēkam var uzkrāties vairāk nekā glāze strutu, kas nogulsnējas un sacietē. Ar laiku tās pēc izskata rentgenuzņēmumā sāk līdzināties kaulam, tātad kļūst neredzamas.

Imūnsistēma vietās, kur ir intoksikācija, reaģē ar pretreakciju, cenšoties neitralizēt svešinieku. Ja neirohumorālā sistēma spēj kontrolēt imūnsistēmu, reakcija būs adekvāta. Ja nē, aizsardzības vietā iegūsim pārmērīgu audu agresiju nediferencēto šūnu sintēzes veidā, sintezēsies milzīgs daudzums šūnu jeb audzējs. Jebkura ilglaicīga intoksikācija izraisa imunitātes kairinājumu, var rasties audzēji, paaugstināts asinsspiediens, migrēna, Alcheimera slimība, smadzeņu asinsvadu skleroze, insults un citas komplikācijas.

Termiski un ķīmisko apdegumu, kā arī apsaldējumu rezultātā, ja to virsma ir liela, sākas hipoksija, bet, ja traumas ir ļoti lielas, cilvēks var neizdzīvot. Tieši tas pats notiktu arī gadījumā, ja cilvēku noklātu ar gaisu necaurlaidīgu krāsu. Arī aukstums mazina ādas elpošanas spēju, iespaidojot visu elpošanas sistēmu kopumā.

Krākšanas iespējamie cēloņi var būt aptaukošanās, alkohola lietošana, galvas smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, deguna starpsienas deviācija (izliekums), polipi degunā un palielinātas mandeles (adonoīdi).

Pirmais vīrusa mērķis ir strutas elpošanas orgānos, tie cieš vispirms. Tālāk komplikācijas iet uz sirdi, smadzenēm, nierēm. Būtībā pacients slimo tāpēc, ka uzkrātie toksīni un šlakvielas vīrusa iedarbības rezultātā, bojājot šūnu apvalku, nonāk asinīs. Barojoties ar organismā uzkrātām šlakvielām, vīrusi mūs attīra un ir kā iegansts, nevis cēlonis. Labākā profilakse pret gribu ir attīrīties un nepiesārņoties. Tas attiecas arī uz korona vīrusiem. Ja vīrusam nebūs barības bāzes, tas ienāks organismā un iznīks. Ja imūnsistēma ir stipra, cilvēks ar gripu neslimo, jo stipra imūnsistēma no toksīniem cenšas atbrīvoties saviem spēkiem, pastiprināti sintezējot agresīvās šūnas un tas jau ir virziens uz onkoloģijas pusi.

Saslimstot ar gripu, jāveic kopējā attīrīšanās, kā tas aprakstīts sadaļā ‘’attīrīšanās’’, tas ir, jāatņem vīrusiem barības bāze. Tādā veidā attīrīsies asinsvadi, normalizēsies asinsspiediens, izvairīsieties no infarkta un insulta, bērniem nākotnē nedraudēs, piemēram, glomerulonefrīts, pielonefrīts, kā arī citas nepatīkamas un bīstamas slimības.

Gripas vīruss ārā, svaigā gaisā, nepilnas minūtes laikā oksidējas un iet bojā, tāpēc gripas slimniekiem ir ļoti svarīgi vēdināt telpas. Ar medikamentiem gripas vīrusu iznīcināt nevar.