Tie ir Kaukāza kalnos un citviet dzīvojošie ļaudis, kuriem 100 gadu vecuma pārsniegšana nav nekas neparasts, tā ir ierasta parādība katrā ciematā. Šajās sejās saskatāma labestība un miers.
Ilgdzīvotāji
Kaut gan ilgdzīvotāju bija daudz vairāk, un tie pat ir nodzīvojuši vēl garāku mūžu, šajās fotogrāfijās ir redzami tikai tie, par kuru datiem pētniekiem nav nekādu šaubu. Zemāk ir redzamas daudzas dokumentālas liecības - dažādas senas vēsturiskas fotogrāfijas, gan kadri no 40-gadu beigās uzņemtās dokumentālās kinohronikas.
Tas ir Širali Farzali ogli Muslimovs (dzimis 26. marts 1805. g.– miris 2. septembris 1973. g.). Viņa māte nodzīvoja 90 gadus, bet tēvs 110 gadus.
Širali jaunākā meita piedzima no trešās sievas, kad viņam bija 136 gadi.
Bet šajā fotogrāfijā ir redzama vecākā meita Halima Gambarova, kura ir kopā ar mazbērniem un vēl jūtas spirgta, kaut gan jau pārsniegusi 104 gadu slieksni.
Širali Farzali ogli Muslimovs
Pēdējos dzīves gados Širali bieži aicināja uz visādiem pasākumiem. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, pāris dienas pēc atgriešanās no pasākuma Maskavā, kur tika cienāts ar mūsdienu pārtiku, ilgdzīvotāja organisms to nespēja izturēt un Širali devās mūžībā.
Mahmuds Bogir ogli Eivazovs (1808 – 1960). Māte nodzīvoja 150 gadus, bet meita 120 gadus.
Tas ir 125 gadīgais Džadžhagba pirms došanās medībās.
Mansurs Kiuts 146 gadu vecumā ir dzīvespriecīgs un aktīvi darbojas augļu dārzā.
107 gadus vecajam Cmellam Hadzem, kas uzkāpis augstu kokā, ap kuru aptinušies vīnogulāji, jaunākā meita Natella palīdz novākt vīnogu ražu.
1912. gadā atzīmējot slavenās Borodinas kaujas simtgadi, tika pulcināti un godināti šīs kaujas dalībnieki un liecinieki.
Pēdējā laika ilgdzīvotājs Magomeds Labazanovs (1890-2012) no Dagestānas.
Tā ir Tamana Azizova no Lankaranas Azerbaidžānā, kurai palika 131 gads.
Tamana Azizova
Tie ir Azerbaidžānas televīzijas ziņu raidījuma kadri. Šajās fotogrāfijās ir redzama Tamama Azizova no Lankaranas Azerbaidžānā, kura piedzima 1890. gadā un nodzīvoja 131 gadu, izaudzinot 4 bērnus un pārdzīvojot 3 karus. Blakus šai ilgdzīvotājai stāv viņas jaunākā meita Telnaza Azizova, kura piedzima, kad mātei bija 64 gadi. Meita pastāstīja, ka viņas māte ēda divas reizes dienā, neēda vakariņas un ēda to, kas tika izaudzēts pie mājām. Nelietoja alkoholu un neēda gaļu, jo uzskatīja, ka cilvēks no gaļas ātri noveco un slimo. Pirms pusdienām bija iecienījusi ēst medu, tam pievienojot kurkumu, ingveru un nedaudz citrona.
Lūk, tipisks mūsdienu ilgdzīvotājs, kurš nedaudz pārkāpis 100 gadu slieksnim. Kā redzams fotogrāfijā, seju klāj papilomas, kas liecina par lielo organisma piesārņojumu.
Azerbaidžānā Lerikas rajonā (netālu no Irānas robežas), kur bija sevišķi daudz ilgdzīvotāju, ir pat izveidots muzejs (vienīgais pasaulē), kas veltīts ilgdzīvotājiem, kurā tiek glabātas dokumentālas liecības par šiem cilvēkiem.
Vecākais cilvēks
Ja var ticēt ierakstiem baznīcas draudzes reģistrā, Anglijas pilsētā Šoredičā (Shoreditch), vēcākais zināmais cilvēks pasaulē ir Tomass Kārns (Thomas Carn), kurš nodzīvoja 207 gadus (1381-1588).
Ilgdzīvotāji Latvijā
Arī Latvijā bija ilgdzīvotāji. Kaut arī nebija pasaules rekordistu 100 gadu slieksni pārkāpušie bija sastopami katrā Latvijas nostūrī. Pēc manas vecāsmātes stāstītā tādi bija arī manu radinieku vidū. Mans vecvectēvs Andrievs nodzīvoja gandrīz līdz 100 gadiem, diemžēl ilgāk nodzīvot neļāva karš, un visi zobi viņam bija veseli. Man jau 20 gadu vecumā bija milzīgas problēmas ar zobiem. Izriet loģisks jautājums – ‘’Kāpēc?’’ Lai to saprastu, man nācās savā galvā pārstrādāt milzīgus informācijas apjomus. Apliecinājums tam ir šī internetvietne.
Mūža garumu ietekmējoši faktori bija tie paši arī senāk
Agrāk objektīvu iemeslu dēļ higiēnas līmenis bija krietni zemāks, un tas ļāva izplatīties infekcijas slimībām. Sevišķi augsts bija jaundzimušo mirstības līmenis. Tāpēc, aprēķinot vidējo mūža ilgumu, sanāca, ka cilvēki dzīvoja daudz mazāk. Arī muižās aristokrāti dzīvoja īsu mūžu un slimoja ar mūsdienu populārajām slimībām, jo fiziski nestrādāja un bieži rīkoja dzīres, kam sekoja pārēšanās. Salīdzinājumā ar vienkāršajiem cilvēkiem, kuri nevarēja to atļauties, aristokrāti lietoja daudz dzīvnieku izcelsmes produktu. Kaut arī toreiz pesticīdus neizmantoja un dzīvnieki ēda dabīgu barību, tomēr šis faktors ievērojami ietekmēja mūža garumu.
Sevišķi liels ilgdzīvotāju skaits bija starp vecticībniekiem. Ticība tiem neļāva ēst dzīvnieku izcelsmes produktus gandrīz 300 dienas gadā. Gavēšanas laikā organisms papildus attīrījās.
