9modilgdzivotaji

Par godu vecākajam iedzīvotājam Mahmudam Bogir ogli Eivazovam (1808 – 1960), kas nodzīvoja 152 gadus, 1956. gadā pat tika izlaista pastmarka.

 

Ilgdzīvošana
Ilgdzīvošanas tēma mūsdienās netiek daudz iztirzāta. Plašsaziņas līdzekļos par cienījamu vecumu sasniegušiem cilvēkiem biežāk dzird kontekstā ar sociālajām problēmām: mazajām pensijām, sliktu aprūpi utt.

Var būt divi Ilgdzīvošanas varianti. Pirmais - neapskaužama eksistence pie dzīvību uzturošām sistēmām, kas tiek pasniegta kā mūsdienu medicīnas sasniegums. Otrs variants - tāds, kādu mums paredzējusi daba, tas ir, pārvietošanos bez palīgierīcēm, saglabājot skaidru prātu 120 – 140 gados. Šādi gadu skaitļi nav ņemti no literatūras, bet gan no vēsturiskām liecībām, arhīvu dokumentu kopijām un dokumentālajām kinohronikām, atsaucoties uz konkrētiem faktiem. Tie bija reāli cilvēki, pāris gadsimtus nesena vēsture.

Skaitlis 140 gadu, kas zinātniski tiek uzskatīts par ģenētiski ieprogrammēto cilvēka mūža garumu, tiek aprēķināts, vadoties no dzīvnieku mūža garuma – tas ir dzimumbrieduma vecumu pareizinot ar skaitli 7.  Ja, piemēram, dzīvniekam, kura mūžs dabā ir 12 – 15 gadi, dzimumbriedumu parasti sasniedz 1,5 – 2 gadu vecumā, savukārt cilvēkam tie ir 20 gadi. Tātad 20×7=140 gadi. Bet vecums, ja vien cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu, iestājas tikai tad, kad ir pārkāpts jau 100 gadu slieksnis.

 

Ko ilgdzīvotāji darīja citādāk un vai mēs arī varam?
Nav vienas atsevišķas ilgdzīvošanas receptes. Nodzīvoto gadu skaitlis summējas no daudziem komponentiem ar plus un mīnus zīmi un katram cilvēkam sanāk savs cipars.
 
Gēni.
Pārmantotie gēni mūža ilgumu iespaido tikai par dažiem procentiem. Galvenais ir tas,  kādā vidē šie gēni nokļūst. Bet par vidi, jāsāk rūpēties krietni agrāk, pirms iestājusies grūtniecība.  Diemžēl pēdējā gadsimta laikā grūtnieču toksikoze  kļuvusi sabiedrībā par pašsaprotamu normu. Šādos apstākļos noritējušā grūtniecībā nevar piedzimt pilnīgi vesels bērns, tomēr, mainot dzīvesveidu, no toksikozes ir iespējams izvairīties.
 
Ūdens.
Ūdens ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Tas jāvērtē ne tikai pēc ķīmiskajām analīzēm, bet arī pēc biofizikālajiem un bioķīmiskajiem parametriem. To viennozīmīgi pierāda ilgdzīvotāju skaita korelācija ar ūdens kvalitāti konkrētajā apgabalā. Pasaulē ir ap simts tūkstoš iedzīvotāju, kas pārsnieguši 100 gadu slieksni, un puse no tiem dzīvo Okinavas salā un tās apkārtnē, kur ir negatīvi lādēts un pareizi strukturēts ūdens ar mazu virsmas spraigumu.

Mūsdienās arī Latvijā ir pieejamas tehnoloģijas un viss nepieciešamais, lai šādu ūdeni sagatavotu mājas apstākļos, cenas šādām ierīcēm ir dažu simtu EUR diapazonā. Vajadzīga vienīgi motivācija rīkoties.

Veselīgs uzturs.
Tas ir galvenais ilgdzīvošanas pamatnoteikums. Neatkarīgi no tā, kur šie cilvēki dzīvojuši, to uzturā ir saskatāmas vienojošas iezīmes. Tas ir liels termiski neapstrādāta augu izcelsmes “dzīva” uztura īpatsvars ikdienas ēdienkartē un mazs dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš, kā arī mērenībā ēšanā.

Vēl kā kopsaucējus, kas apvieno ilgdzīvotājus, varētu minēt rūpnieciski pārstrādātu produktu nelietošana, pamatā pārtiekot no tā, kas izaug pašu dārzā, turklāt apvidū, kur augsne bagāta ar minerālvielām. Ilgdzīvotāji pārsvarā ir dzīvojuši vienā vietā, uzturā lietojuši dabīgos taukus, bet maz termiski apstrādātus ogļhidrātus.

Nenoplicināta augsne.
Plašsaziņas līdzekļos šī tēma pagaidām netiek plaši iztirzāta, taču tā ir ļoti svarīga. Ilgdzīvotāju koncentrēšanās vietas līdzās ūdenim precīzi sakrīt ar to, cik augsne dotajā apvidū ir bagāta ar visiem cilvēkam nepieciešamajiem minerāliem. Pat viena minerāla deficīts uzturā, perspektīvā neizbēgami ietekmē veselību. Tie, kas iedziļinājušies šajā tematā un to izprot, priecājas par katru neuzarto un ar lapu kokiem aizaugušo lauku, kurš atstāts, lai daba to atkal sakārtotu. Tā ir lielākā bagātība, ko ir iespējams atstāt nākamajām paaudzēm, jo, ja būs kvalitatīva pārtika un neizpostīta apkārtējā vide, pārējais viss būs.

Pārejot uz veselīgu uzturu, krietni krītas pieprasījums pēc lopbarības, tas nozīmē, ka daudzkārt samazinās augsnes noplicināšana un uzlabojas bioloģiskā vide.

Attīrīšanās.
Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, fizisks darbs ikdienā, svīšana un pirts.  Tas viss ir saistīts ar attīrīšanos. Kā zināms, samazinoties ienākošā ēdiena daudzumam organismā, pastiprinās attīrīšanās process. Tātad arī badošanās un ēšana mazākos daudzumos pieskaitāma pie attīrīšanās. Mērenībā ēšanā var būt saistīta gan ar uztura sezonalitāti, gan neražu utt.  Arī gavēšana, kas saistīta, piemēram, ar reliģiju, labi palīdz attīrīties.

Veicot pēcnāves sekciju ilgdzīvošanas rekordistiem, bieži atklājas smagas aterosklerozes pēdas, tas nozīmē, ka, ja būtu mazāks organisma piesārņojums, nodzīvotu vēl ilgāk. Tīrs nepiesārņots organisms ir ilgdzīvotājus vienojošais faktors un kopējā iezīme.

Papildfaktori, kuri agrāk nebija.
Elektromagnētiskais starojums un vides piesārņojums.

No globālā vides piesārņojuma iedarbības un elektromagnētiskā starojuma pilnīgi izvairīties nevar, taču ievērojami samazināt kaitīgo iedarbību var gan, piemēram, neiegādāties mikroviļņu krāsnis, izvairīties no Wi-Fi un Bluetooth sakaru diapazona izmantošanas, kas ir vēl bīstamāks par mobilos telefonos izmantojamo, tāpēc censties izmantot optiskos kabeļus.  Viens no variantiem varētu būt pārcelšanās dzīvot uz lauku vidi. Latvijā tādas iespējas ir.

ĢMO.
ĢMO produkti drīzāk būtu pieskaitāmi pie masu lēnās iznīcināšanas ieročiem, un ar ilgdzīvošanu tiem nav  nekāda sakara. Tiek iespaidots zarnu mikrofloras sastāvs, reproduktīvā sistēma un neatgriezeniski ar neparedzamām sekām tiek iespaidota visa apkārtējā vide. Ir grūti pat iedomāties, kādus vēl vajag pierādījumus un argumentus par ĢMO bīstamību priekš tiem, kas sludina pretējo. Latvijā pagaidām vēl var izvairīties no ĢMO produktiem.
 
Medicīnas tehnoloģiju sasniegumi.
Tas ir vienīgs pozitīvais faktors, kas mūsdienās nācis klāt ilgdzīvošanai. Pie medicīnas sasniegumiem nav jāpieskaita farmācijas industrijas brīnumi, jo dabu ilglaicīgi nekad neapmānīsim. Dabā ir atrodams viss nepieciešamais, lai cilvēks būtu vesels. Vajag tikai zināšanas un ar mūsdienu informācijas tehnoloģijām tās izplatīt nav problēmu, vajag tikai gribēt. Vēl pozitīvs faktors ir tas, ka parādījušās veselības iespējamo problēmu diagnosticēšanas iespējas ļoti agrā stadijā, kad ar dabiskiem līdzekļiem šīs novirzes piekoriģēt ir pavisam vienkārši. 

 

Secinājums – ilgdzīvošana ir iespējama
Saliekot kopā  visus faktorus, to  plusus un mīnusus, var izdarīt secinājumu, ka arī mūsdienās ir iespējams 100 un vairāk gadus, būt tikpat možam un saglabāt skaidru prātu, kā vecajās fotogrāfijās redzamie cilvēki. Vajag tikai zināšanas un gribasspēku.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 186 viesi un nav reģistrētu lietotāju

9Ilgdzivotaji

Tie ir Kaukāza kalnos un citviet dzīvojošie ļaudis, kuriem 100 gadu vecuma pārsniegšana nav nekas neparasts, tā ir ierasta parādība katrā ciematā. Šajās sejās saskatāma labestība un miers.

                                             Ilgdzīvotāji

Kaut gan ilgdzīvotāju bija daudz vairāk, un tie pat ir nodzīvojuši vēl garāku mūžu, šajās fotogrāfijās ir redzami tikai tie, par kuru datiem pētniekiem nav nekādu šaubu. Zemāk ir redzamas daudzas dokumentālas liecības -  dažādas senas vēsturiskas fotogrāfijas, gan kadri no 40-gadu beigās uzņemtās dokumentālās kinohronikas.

 

1sirali
 
2sirali
Tas ir Širali Farzali ogli Muslimovs (dzimis 26. marts 1805. g.– miris 2. septembris 1973. g.). Viņa māte nodzīvoja 90 gadus, bet tēvs 110 gadus.

 

 

3sirali
Širali jaunākā meita piedzima no trešās sievas, kad viņam bija 136 gadi.

 

4holima
Bet šajā fotogrāfijā ir redzama vecākā meita Halima Gambarova, kura ir kopā ar mazbērniem un vēl jūtas spirgta, kaut gan jau pārsniegusi 104 gadu slieksni.
 
Širali Farzali ogli Muslimovs
Pēdējos dzīves gados Širali bieži aicināja uz visādiem pasākumiem. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, pāris dienas pēc atgriešanās no pasākuma Maskavā, kur tika cienāts ar mūsdienu pārtiku, ilgdzīvotāja organisms to nespēja izturēt un Širali devās mūžībā.

 

 

5eivazovs
Mahmuds Bogir ogli Eivazovs (1808 – 1960). Māte nodzīvoja 150 gadus, bet meita 120 gadus.

 

 

6medibas
Tas ir 125 gadīgais Džadžhagba pirms došanās medībās.

 

 

7kiuts
Mansurs Kiuts 146 gadu vecumā ir dzīvespriecīgs un aktīvi darbojas augļu dārzā.

 

 

8vinogas
107 gadus vecajam Cmellam Hadzem, kas uzkāpis augstu kokā, ap kuru aptinušies vīnogulāji, jaunākā meita Natella palīdz novākt vīnogu ražu.

 

 

10borodina
1912. gadā atzīmējot slavenās Borodinas kaujas simtgadi, tika pulcināti un godināti šīs kaujas dalībnieki un liecinieki.

 

 

9labazanovs
Pēdējā laika ilgdzīvotājs Magomeds Labazanovs (1890-2012) no Dagestānas.

 

tamanazizova
Tā ir Tamana Azizova no Lankaranas Azerbaidžānā, kurai palika 131 gads.
 
Tamana Azizova
Tie ir Azerbaidžānas televīzijas ziņu raidījuma kadri. Šajās fotogrāfijās ir redzama Tamama Azizova no Lankaranas Azerbaidžānā, kura piedzima 1890. gadā un nodzīvoja 131 gadu, izaudzinot 4 bērnus un pārdzīvojot 3 karus. Blakus šai ilgdzīvotājai stāv viņas jaunākā meita Telnaza Azizova, kura piedzima, kad mātei bija 64 gadi. Meita pastāstīja, ka viņas māte ēda divas reizes dienā, neēda vakariņas un ēda to, kas tika izaudzēts pie mājām. Nelietoja alkoholu un neēda gaļu, jo uzskatīja, ka cilvēks no gaļas ātri noveco un slimo. Pirms pusdienām bija iecienījusi ēst medu, tam pievienojot kurkumu, ingveru un nedaudz citrona.

 

 

musdienuildzivotajs
Lūk, tipisks mūsdienu ilgdzīvotājs, kurš nedaudz pārkāpis 100 gadu slieksnim. Kā redzams fotogrāfijā, seju klāj papilomas, kas liecina par lielo organisma piesārņojumu.

 

 

muzejslerika
Azerbaidžānā Lerikas rajonā (netālu no Irānas robežas), kur bija sevišķi daudz ilgdzīvotāju, ir pat izveidots muzejs (vienīgais pasaulē), kas veltīts ilgdzīvotājiem, kurā tiek glabātas dokumentālas liecības par šiem cilvēkiem.

 

Vecākais cilvēks
Ja var ticēt ierakstiem baznīcas draudzes reģistrā, Anglijas pilsētā Šoredičā (Shoreditch), vēcākais zināmais cilvēks pasaulē ir Tomass Kārns (Thomas Carn), kurš nodzīvoja 207 gadus (1381-1588).

 

Ilgdzīvotāji Latvijā
Arī Latvijā bija ilgdzīvotāji. Kaut arī nebija pasaules rekordistu 100 gadu slieksni pārkāpušie bija sastopami katrā Latvijas nostūrī. Pēc manas vecāsmātes stāstītā tādi bija arī manu radinieku vidū. Mans vecvectēvs Andrievs nodzīvoja gandrīz līdz 100 gadiem, diemžēl ilgāk nodzīvot neļāva karš, un visi zobi viņam bija veseli. Man jau 20 gadu vecumā bija milzīgas problēmas ar zobiem. Izriet loģisks jautājums – ‘’Kāpēc?’’ Lai to saprastu, man nācās savā galvā pārstrādāt milzīgus informācijas apjomus. Apliecinājums tam ir šī internetvietne.

 

Mūža garumu ietekmējoši faktori bija tie paši arī senāk
Agrāk objektīvu iemeslu dēļ higiēnas līmenis bija krietni zemāks, un tas ļāva izplatīties infekcijas slimībām. Sevišķi augsts bija jaundzimušo mirstības līmenis. Tāpēc, aprēķinot vidējo mūža ilgumu, sanāca, ka cilvēki dzīvoja daudz mazāk. Arī muižās aristokrāti dzīvoja īsu mūžu un slimoja ar mūsdienu populārajām slimībām, jo fiziski nestrādāja un bieži rīkoja dzīres, kam sekoja pārēšanās. Salīdzinājumā ar vienkāršajiem cilvēkiem, kuri nevarēja to atļauties, aristokrāti lietoja daudz dzīvnieku izcelsmes produktu. Kaut arī toreiz pesticīdus neizmantoja un dzīvnieki ēda dabīgu barību, tomēr šis faktors ievērojami ietekmēja mūža garumu.

Sevišķi liels ilgdzīvotāju skaits bija starp vecticībniekiem. Ticība tiem neļāva ēst dzīvnieku izcelsmes produktus gandrīz 300 dienas gadā. Gavēšanas laikā organisms papildus attīrījās.

                                                                                                                         biteend