Par godu vecākajam iedzīvotājam Mahmudam Bogir ogli Eivazovam (1808 – 1960), kas nodzīvoja 152 gadus, 1956. gadā pat tika izlaista pastmarka.
Ilgdzīvošana
Ilgdzīvošanas tēma mūsdienās netiek daudz iztirzāta. Plašsaziņas līdzekļos par cienījamu vecumu sasniegušiem cilvēkiem biežāk dzird kontekstā ar sociālajām problēmām: mazajām pensijām, sliktu aprūpi utt.
Var būt divi Ilgdzīvošanas varianti. Pirmais - neapskaužama eksistence pie dzīvību uzturošām sistēmām, kas tiek pasniegta kā mūsdienu medicīnas sasniegums. Otrs variants - tāds, kādu mums paredzējusi daba, tas ir, pārvietošanos bez palīgierīcēm, saglabājot skaidru prātu 120 – 140 gados. Šādi gadu skaitļi nav ņemti no literatūras, bet gan no vēsturiskām liecībām, arhīvu dokumentu kopijām un dokumentālajām kinohronikām, atsaucoties uz konkrētiem faktiem. Tie bija reāli cilvēki, pāris gadsimtus nesena vēsture.
Skaitlis 140 gadu, kas zinātniski tiek uzskatīts par ģenētiski ieprogrammēto cilvēka mūža garumu, tiek aprēķināts, vadoties no dzīvnieku mūža garuma – tas ir dzimumbrieduma vecumu pareizinot ar skaitli 7. Ja, piemēram, dzīvniekam, kura mūžs dabā ir 12 – 15 gadi, dzimumbriedumu parasti sasniedz 1,5 – 2 gadu vecumā, savukārt cilvēkam tie ir 20 gadi. Tātad 20×7=140 gadi. Bet vecums, ja vien cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu, iestājas tikai tad, kad ir pārkāpts jau 100 gadu slieksnis.
Ko ilgdzīvotāji darīja citādāk un vai mēs arī varam?
Nav vienas atsevišķas ilgdzīvošanas receptes. Nodzīvoto gadu skaitlis summējas no daudziem komponentiem ar plus un mīnus zīmi un katram cilvēkam sanāk savs cipars.
Gēni.
Pārmantotie gēni mūža ilgumu iespaido tikai par dažiem procentiem. Galvenais ir tas, kādā vidē šie gēni nokļūst. Bet par vidi, jāsāk rūpēties krietni agrāk, pirms iestājusies grūtniecība. Diemžēl pēdējā gadsimta laikā grūtnieču toksikoze kļuvusi sabiedrībā par pašsaprotamu normu. Šādos apstākļos noritējušā grūtniecībā nevar piedzimt pilnīgi vesels bērns, tomēr, mainot dzīvesveidu, no toksikozes ir iespējams izvairīties.
Ūdens.
Ūdens ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Tas jāvērtē ne tikai pēc ķīmiskajām analīzēm, bet arī pēc biofizikālajiem un bioķīmiskajiem parametriem. To viennozīmīgi pierāda ilgdzīvotāju skaita korelācija ar ūdens kvalitāti konkrētajā apgabalā. Pasaulē ir ap simts tūkstoš iedzīvotāju, kas pārsnieguši 100 gadu slieksni, un puse no tiem dzīvo Okinavas salā un tās apkārtnē, kur ir negatīvi lādēts un pareizi strukturēts ūdens ar mazu virsmas spraigumu.
Mūsdienās arī Latvijā ir pieejamas tehnoloģijas un viss nepieciešamais, lai šādu ūdeni sagatavotu mājas apstākļos, cenas šādām ierīcēm ir dažu simtu EUR diapazonā. Vajadzīga vienīgi motivācija rīkoties.
Veselīgs uzturs.
Tas ir galvenais ilgdzīvošanas pamatnoteikums. Neatkarīgi no tā, kur šie cilvēki dzīvojuši, to uzturā ir saskatāmas vienojošas iezīmes. Tas ir liels termiski neapstrādāta augu izcelsmes “dzīva” uztura īpatsvars ikdienas ēdienkartē un mazs dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņš, kā arī mērenībā ēšanā.
Vēl kā kopsaucējus, kas apvieno ilgdzīvotājus, varētu minēt rūpnieciski pārstrādātu produktu nelietošana, pamatā pārtiekot no tā, kas izaug pašu dārzā, turklāt apvidū, kur augsne bagāta ar minerālvielām. Ilgdzīvotāji pārsvarā ir dzīvojuši vienā vietā, uzturā lietojuši dabīgos taukus, bet maz termiski apstrādātus ogļhidrātus.
Nenoplicināta augsne.
Plašsaziņas līdzekļos šī tēma pagaidām netiek plaši iztirzāta, taču tā ir ļoti svarīga. Ilgdzīvotāju koncentrēšanās vietas līdzās ūdenim precīzi sakrīt ar to, cik augsne dotajā apvidū ir bagāta ar visiem cilvēkam nepieciešamajiem minerāliem. Pat viena minerāla deficīts uzturā, perspektīvā neizbēgami ietekmē veselību. Tie, kas iedziļinājušies šajā tematā un to izprot, priecājas par katru neuzarto un ar lapu kokiem aizaugušo lauku, kurš atstāts, lai daba to atkal sakārtotu. Tā ir lielākā bagātība, ko ir iespējams atstāt nākamajām paaudzēm, jo, ja būs kvalitatīva pārtika un neizpostīta apkārtējā vide, pārējais viss būs.
Pārejot uz veselīgu uzturu, krietni krītas pieprasījums pēc lopbarības, tas nozīmē, ka daudzkārt samazinās augsnes noplicināšana un uzlabojas bioloģiskā vide.
Attīrīšanās.
Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, fizisks darbs ikdienā, svīšana un pirts. Tas viss ir saistīts ar attīrīšanos. Kā zināms, samazinoties ienākošā ēdiena daudzumam organismā, pastiprinās attīrīšanās process. Tātad arī badošanās un ēšana mazākos daudzumos pieskaitāma pie attīrīšanās. Mērenībā ēšanā var būt saistīta gan ar uztura sezonalitāti, gan neražu utt. Arī gavēšana, kas saistīta, piemēram, ar reliģiju, labi palīdz attīrīties.
Veicot pēcnāves sekciju ilgdzīvošanas rekordistiem, bieži atklājas smagas aterosklerozes pēdas, tas nozīmē, ka, ja būtu mazāks organisma piesārņojums, nodzīvotu vēl ilgāk. Tīrs nepiesārņots organisms ir ilgdzīvotājus vienojošais faktors un kopējā iezīme.
Papildfaktori, kuri agrāk nebija.
Elektromagnētiskais starojums un vides piesārņojums.
No globālā vides piesārņojuma iedarbības un elektromagnētiskā starojuma pilnīgi izvairīties nevar, taču ievērojami samazināt kaitīgo iedarbību var gan, piemēram, neiegādāties mikroviļņu krāsnis, izvairīties no Wi-Fi un Bluetooth sakaru diapazona izmantošanas, kas ir vēl bīstamāks par mobilos telefonos izmantojamo, tāpēc censties izmantot optiskos kabeļus. Viens no variantiem varētu būt pārcelšanās dzīvot uz lauku vidi. Latvijā tādas iespējas ir.
ĢMO.
ĢMO produkti drīzāk būtu pieskaitāmi pie masu lēnās iznīcināšanas ieročiem, un ar ilgdzīvošanu tiem nav nekāda sakara. Tiek iespaidots zarnu mikrofloras sastāvs, reproduktīvā sistēma un neatgriezeniski ar neparedzamām sekām tiek iespaidota visa apkārtējā vide. Ir grūti pat iedomāties, kādus vēl vajag pierādījumus un argumentus par ĢMO bīstamību priekš tiem, kas sludina pretējo. Latvijā pagaidām vēl var izvairīties no ĢMO produktiem.
Medicīnas tehnoloģiju sasniegumi.
Tas ir vienīgs pozitīvais faktors, kas mūsdienās nācis klāt ilgdzīvošanai. Pie medicīnas sasniegumiem nav jāpieskaita farmācijas industrijas brīnumi, jo dabu ilglaicīgi nekad neapmānīsim. Dabā ir atrodams viss nepieciešamais, lai cilvēks būtu vesels. Vajag tikai zināšanas un ar mūsdienu informācijas tehnoloģijām tās izplatīt nav problēmu, vajag tikai gribēt. Vēl pozitīvs faktors ir tas, ka parādījušās veselības iespējamo problēmu diagnosticēšanas iespējas ļoti agrā stadijā, kad ar dabiskiem līdzekļiem šīs novirzes piekoriģēt ir pavisam vienkārši.
Secinājums – ilgdzīvošana ir iespējama
Saliekot kopā visus faktorus, to plusus un mīnusus, var izdarīt secinājumu, ka arī mūsdienās ir iespējams 100 un vairāk gadus, būt tikpat možam un saglabāt skaidru prātu, kā vecajās fotogrāfijās redzamie cilvēki. Vajag tikai zināšanas un gribasspēku.