Onkoloģija 

Vēža rašanās process

Vēža rašanās iniciācija sākas ar neatgriezeniskām DNS mutācijām un pāriet promocijas fāzē, kurā notiek strauja mutējošo šūnu skaita palielināšanās. Procesam progresējot, audzējs izplešas audos un metastazējas, iespējams, pārejot uz citiem orgāniem.

Onkogēno faktoru ir daudz. Vieni no galvenajiem cēloņiem ir sadzīvē sastopamās ķīmiskas vielas, kuras atrodas mazgāšanas līdzekļos, apģērbā, piesārņotā gaisā un ūdenī. Šīs vielas var būt smagie metāli vai plastmasa (piemēram, PVC logi dzīvokļos, kas izdala formaldehīdus, dioksīnus, fenolus). Radiācija un dažādi augstfrekvences starojumi ir arī nozīmīgi vēža veicinoši faktori. Antibiotikas un hormonālie preparāti tiek saistīti ar paaugstinātu onkoloģisko risku. Uztura faktori, sevišķi cukurs un termiski apstrādāta gaļa, arī rada palielinātu risku; vēža šūnas īpaši patērē glutamīnu un glicīnu. Jo vairāk šo faktoru summējas, jo ātrāk DNS molekulārajā līmenī šūnās var uzkrāties kļūdas, kā rezultātā rodas nekontrolējama anomālu šūnu vairošanās.

Papildus faktori, kas veicina vēža attīstību, ietver mazkustīgu dzīvesveidu, kas sekmē limfas dīkstāvi, un uzturu, kas ir nabadzīgs mikroelementiem dēļ intensīvas lauksaimniecības praksēm un pesticīdu lietošanas noplicinātās augsnes.

Stress un psihosomatika nav primārie vēža cēloņi, bet gan darbojas kā trigeri jeb palaišanas mehānismu aktivizētāji.

 

  

Ģenētika

Ģenētiskā predispozīcija onkoloģijā ir aptuveni 2%, kas nozīmē, ka pārējie 98% atkarīgi no citiem faktoriem. Pirms onkoloģiska slimība sākas, tās profilakse ir iespējama ar augstu efektivitāti līdz pat 99%. Zinātniskie pētījumi liecina, ka uzturs spēlē lielu lomu vēža rašanās riska kontrolēšanā, salīdzinot ar sākotnējo skrājušos kancerogēno vielu daudzumu. Pat ja pastāv spēcīga ģenētiskā nosliece uz onkoloģiju, to ir iespējams ietekmēt ar uzturu. Piemēram, BRCA1 un BRCA2 gēniem, kas saistīti ar krūts vēzi, to klātbūtne negarantē slimības attīstību. Uztura un vides faktori būtiski ietekmē šo gēnu aktivitāti.

 

  

Kas kopīgs sēnēm un audzējam?

Pēc uzvedības vēzis līdzinās sēnīšu kolonijai, kas uz tās iztraucēšanu reaģē ar strauju vairošanos. Par iztraucēšanu tas uztver gan ķirurģisku iejaukšanos, gan dažādas manipulācijas ar preparātiem, kuri vērsti pret to. Starp sēnītēm un onkoloģiju varētu teikt, ka ir saskatāmas paralēles. Vēža šūnas arī necieš nekādus triecienus pret sevi, uz tiem reaģējot ar metastezēšanos un ir autonomas. Līdzīgi kā ar sēnēm tās iztraucējot, piemēram, izgriežot labdabīgos audzējus polipus, tie strauji savairojas. Ar antibiotikām ir līdzīgi kā onkoloģijā ar apstarošanu – sākumā straujš uzlabojums, iznīcinot 70% - 90%. Tālāk seko efektivitātes samazināšanās. Pārtraucot apstarošanu un neveicot citus pasākumus – seko strauja vēža šūnu vairošanās. Pret to tiek izmantoti citostatiķi (ķīmijterapija), kas bremzē šūnu vairošanos, taču tie darbojas arī uz veselajām šūnām, tai skaitā uz imunitātes šūnām, kas ir nevēlami.

Ne tikai vēža šūnas, bet arī cistas un miomas uzvedas līdzīgi kā sēnītes. Piemēram, papilomas ir vēža priekšvēstneši, kam nepieciešama uzmanība. Labdabīgā audzēja šūnas no ļaundabīgā audzējā šūnām atšķiras ar to, ka tās neiznīcina citas šūnas, bet tikai vairojas.

 

 

Polipi

Polipi ir patoloģiski izaugumi uz gļotādas (bet ne uz ādas), kas veidojas imūnsistēmas traucējumu rezultātā. Tie var veidoties dzemdē, žultspūslī, zarnu traktā un urīnpūslī. Viens no biežāk sastopamajiem labdabīgajiem zarnu gļotādas polipu veidiem ir tubulāra adenoma. Kaut arī tubulāra adenoma ļoti reti pāriet ļaundabīgā formā, tomēr polipi ir jāuztver, kā ļaundabīgā audzēja priekšvēstneši, tāpēc būtu nopietni jāpievērš uzmanība imūnsistēmas stiprināšanai. Polipu noņemšanai izvēloties ķirurģisko vai lāzermetodi, jārēķinās, ka līdzīgi kā ar sēnēm, tās reaģēs ar pastiprinātu vairošanos, tāpēc drošāka ārstēšanas metode ir fungoterapijas piedāvātie līdzekļi.

Polipu riska kategorijai pieskaitāmi tie, kam ir kairināto zarnu sindroms, celiakija un disbioze.

 

 

Ferments perforīns

Dažu sugu bērza piepēs, tādās sēnēs kā šitaki un zemestaukos (Phallus impudicus) ir polisaharīds lentinans, kas palielina citokīnu interleikīna-2 un interferona izstrādi vēža pacientiem. Lentinans stimulē imūnšūnas makrofāgus sintezēt lielā daudzumā unikālo fermentu perforīnu. Šis ferments “izurbj” un noārda vēža šūnu apvalkus jeb membrānas. Tā rezultātā svešās šūnas zaudē citoplazmu un iet bojā. Ar nelielu vēža šūnu daudzumu perforīns spēj tikt galā pats. Ja to ir vairāk, iesaistās imūnsistēma. Gadu gaitā perforīna izstrāde organismā samazinās. Pie temperatūras +38°C - +40°C perforīns noārdās. Jāuzsver, ka salīdzinājumā ar ķīmijterapiju, kas darbojas citotoksiski (nogalina šūnas), polisaharīds lentinans darbojas imunoloģiski, tas ir, stimulējot T-limfocītu darbību, kuri savukārt aktivizē makrofāgus. Vienlaicīgi tiek stimulētas arī naturālās killeru šūnas (natural killer cells - NK), kas ir galvenie audzēja šūnu un vīrusu nogalinātāji.

Jāņem vērā, ka mākslīgi izaudzēto sēņu ārstnieciskās īpašības var būt mazāk efektīvas nekā dabiskā vidē audzēto sēņu īpašības. Piemēram, čaga (melnais bērza piepe), ko izmanto kā citostatiķi, satur aktīvo vielu pterīnu (pteridīna atvasinājums), kas iznīcina vēža šūnas un saudzē veselās šūnas, salīdzinot ar ķīmiski sintezētajiem citostatiķiem, kuri iznīcina visas šūnas. Interesanti, ka laboratorijā var iegūt precīzu šīs vielas kopiju – ķīmiskās formulas ir identiskas, bet ārstnieciskais efekts ir tikai no cilvēka neizjauktajā dabā iegūtās bērza piepes. Tas nozīmē, ka neskartā dabā pastāv daudzi sarežģīti mehānismi, kurus cilvēks vēl neizprot.

Pasaulē daudzi onkologi pāriet uz fungoterapiju – ārstēšanu ar sēņu izmantošanu.

 

 

Silvesterols

Tā kā dabā augļiem un dārzeņiem nepārtraukti uzmācas sēnīšu slimības, tiem veidojas dabīgais aizsardzības līdzeklis silvesterols. Salīdzinājumā ar parastajām, vēža šūnas satur unikālu biomarķieri - CYP1B1, kas darbojas kā ķīmisko reakciju katalizators. Tam saskaroties ar silvesterolu, ko satur augļi un dārzeņi, veidojas substance, kas iznīcina tikai vēža šūnas, bet nebojā veselās šūnas. 

Jo vairāk slimības uzmācas, jo vairāk augļos un dārzeņos šī viela izstrādājas, tas nozīmē, ka ar fungicīdiem apstrādātā sterilā vidē izaudzētajiem, šīs vielas būs ievērojami mazāk, tāpēc tas ir viens no faktoriem, kāpēc brīvā dabā un bioloģiski audzētiem produktiem ārstnieciskās īpašības ir spēcīgākas.

 

 

Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas

Augu izcelsmes olbaltumvielas neveicina vēža attīstību, salīdzinājumā ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām. Ne tikai tas, ka dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas līdz galam pilnīgi nesadalās aminoskābēs un darbojas kā antigēns, bet arī, piemēram, gaļā ir dzelzs (hemoglobīns), kas ir spēcīgs ķīmisko reakciju katalizators. Cepot gaļu, rodas tādi briesmīgi mutogēni kā heterocikliskie amīni un nitro zoamīdi, kas veicina onkoloģiju.

Ir novērots, ka reģionos, kur daudz lietoto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un taukus, sievietēm ir 2 – 3 reizes lielāks estrogēnu līmenis, kas savukārt izraisa pastiprinātu šūnu dalīšanos, tai skaitā vēža šūnu. 

 

 

Viegli nesaslimt, bet grūti ārstēt

Ekomedicīnā uz onkoloģiju skatās pavisam mierīgi, jo uzskata, ka no tās ir viegli izvairīties, arī sākuma stadijas ir ļoti viegli ārstējama, grūtāk ir ar beidzamajām stadijām, kad jārīkojas ļoti radikāli, bet daudziem cilvēkiem tam vienkārši pietrūkst gribasspēka.

Lai izvairītos no vēža un izārstētu šo slimību, ir jāsaprot rašanās mehānisms, kuram ekomedicīnā ir savs skaidrojums.

Vēzis, kas dažiem izklausās baismīga diagnoze, lai kā arī tas paradoksāli neizklausītos, visbiežāk skar cilvēkus ar stipru imunitāti, kas neslimo, cilvēkus spēka brieduma gados, arī jauniešus (leikoze). Lai radītu un palaistu onkoloģisko procesu, vajadzīga spēcīga imūnsistēma, jo vēža šūnas ir ļoti agresīvas, salīdzinājumā ar apkārtējām šūnām, tām vajag daudz enerģijas augšanai un anaeroba, tas ir, bezskābekļa vide. Vēža šūnas pēc daudziem parametriem līdzinās embrionālajām cilmes šūnām, nespēj diferencēties, bet attīstās, veidojot viendabīgu masu. Ekomedicīna uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka organismā ir uzkrājušie toksiski ķīmiski savienojumi un svešas olbaltumvielas, kurus citādā veidā uz āru izvadīt nevar. Lai neitralizētu, organisms cenšas, to lokalizēt un tādā veidā padarīt nekaitīgu. Sanāk tā, ka no jauna saslimt lielāks risks ir cilvēkam ar spēcīgu imunitāti, kas ar savu dzīvesveidu ir uzkrājis tik lielu daudzumu kancerogēnu vielu, ka organisms vairs tās nespēj izvadīt, tomēr arī saslimstot, lielākas izredzes izveseļoties ir tieši cilvēkiem ar spēcīgu imunitāti. 

 

 

Kas ir ļaundabīgs audzējs?

Audzēju veidošanās procesi jeb neoplāzija ir nekontrolējama, ātri augoša šūnu masa, kam raksturīga metastazēšanās un liela šūnu un to uzbūves elementu morfoloģiskā dažādība.

Kāda ir šādas pašnāvnieciskas rīcības motivācija? Ir taču organisma apmaiņas procesu pašregulēšanas sistēma, ko veic ar audu fermentiem, kā arī ar nervu un hormonālajām sistēmām. Kāpēc šis mehānisms nenostrādā un sākas agresīva ļaundabīga šūnu augšana? Tam jābūt kādam iemeslam. Tie ir uzkrājušies organisma audos neradnieciski produkti, kas ir ļoti indīgi un pat bīstami dzīvībai. Seko atbildes reakcija, tiek mobilizēti spēki, kas tos iznīcinātu. Notiek intensīva un agresīva šūnu augšana, viena kodola vietā veidojas divi, pēc tam četri, līdz vēža šūna pārplīst, absorbējot blakus veselās šūnas, iznīcina tās, kā arī pati iet bojā un rezultātā izdalās liels daudzums toksīnu, kas vēl vairāk palielina toksisko slodzi. Notiek lavīnveidīgs process, kuru, ja neaptur, var beigties letāli. Tāpēc saslimušajam ir vitāli svarīgi pārtraukt tālāku organisma piesārņošanu ar neadekvātu uzturu un nekavējoties veikt radikālas attīrīšanās programmas. Tieši toksiskās slodzes palielināšanās ar tās izraisītām komplikācijām ir galvenais nāves cēlonis un tikai retos gadījumos cēlonis var būt kāda orgāna nospiešana. 

 

 

Par galveno cēloni uzskatāmas strutas

Strutas ir iekaisuma produkts, kas sastāv no bojā gājušām šūnām, mikroorganismiem un audu šķidruma.

Tās var uzkrāties dažādās ķermeņa vietās, sevišķi pēc pārslimotām infekcijas slimībām:

  💩 Smaganās – parodontīts;

  💩 Četros deguna blakusdobumos – haimorīts vai frontīts;

  💩 Krūts audu iekaisums sievietēm – mastīts;

  💩 Mandelēs – angīna;

  💩 Galvas smadzenēs – meningīts;

  💩 Smadzeņu apvalkā – arahnoidīts;

  💩 Resnajā zarnā – paraprocitīts, apendecīts vai proktits;

  💩 Plaušu alveolās – pneimonija;

  💩 Pie bronhiālajiem limfmezgliem un bronhu lūmenā – bronhīts un bronhoadenīts;

  💩 Pleiras dobumā – pleirīts;

  💩 Žultspūslī – holecistīts;

  💩 Subkutānos taukaudos – furunkuli, roze vai flegma;

  💩 Iekaisums vēdera dobumā – peritonīts;

  💩 Zemžokļa, zemmēles siekalu dziedzeros – parotīts (cūciņa)

Tā kā vīriešiem nav piena dziedzeru, kur filtrējas un uzkrājas no bronhiem ar asinīm nākušās strutas, bet sirds ir tuvu, uzkrājumi veidojas sirds sieniņā. Rezultātā koronāro artēriju tromboze, tai sekojošs infarkts.

Tieši asins un audu nepietiekamā apgāde ar skābekli ir galvenais audzēja attīstības faktors. Tiek traucēta audu elpošana, tas nozīmē metaboliskajos procesos vielmaiņas produkti neoksidējas līdz galam un neizvadās, bet, paliekot audos, sāk pūt. Izdalās monoamīni, kas ir bīstamas indes, tādi kā putrescīns, ptomaīns, kadaverīns. Izdalās amonjaks, sērūdeņradis, metāns. Klāt šiem iepriekš nosauktajiem endogēnajiem faktoriem pievienojas vēl eksogēnie (ārējie) faktori, tādi kā gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, smēķēšana, radiācija utt. Summējoties vairākiem faktoriem, var pārprogrammēties šūnu augšana. Lai no tā izvairītos, efektīvākais līdzeklis ir attīrīšanās, pat ja process ir tikko sācies. Ar ķīmijterapiju (audu citostatikīem) vienlaicīgi vai pat ātrāk tiek nogalinātas veselās šūnas. Imūnsistēma zaudē spējas atjaunoties un vēzis pārvēršas par imūndeficītu.

Lai apturētu audzēja augšanu, jācīnās ar cēloņiem, jālikvidē strutu perēkļi, jāattīrās un nedrīkst pieļaut jaunu piesārņojumu. Ja vien imūnsistēma netiek novājināta, likvidējot cēloņus, organisms pats sākuma stadijā tiek galā ar audzēja augšanu.

Likvidējot rašanās cēloņus, ja vien nav bijusi ķīmijterapija vai apstarošana, pat pēc operācijas izveseļošanās norit veiksmīgi.

Ķīmijterapija ir ļoti nepatīkama tēma, tā pamatojas uz aplamu pieņēmumu –  tiek uzskatīts, ka vēzis progresē, situācijai ar katru nākamo mutāciju patstāvīgi pasliktinoties. Ar to nestiķējas onkoloģisko slimnieku ārstēšanas shēma, kas balstās uz pieņēmumu – onkoloģiskās šūnas normālas vairs nekļūs. Ko darīt, vajag tās iznīcināt un labākais ierocis, ķīmiskais ierocis – ķīmijterapija, kas vairākumā gadījumu nepalīdz.

Ķīmijterapijas un apstarošanas izmantošana sākuma stadijās ir kļūda, jo novājinot imūnsistēmu, ārstēšanas process nonāk strupceļā. Paradoksālākais ir tas, ka strutas vairāk vai mazāk uzkrājas audos visiem cilvēkiem, bet ar vēzi saslimst tie, kam stipra imūnsistēma. Vesels cilvēks uzskata, ka nevajag attīrīties, jo nav ne iesnu, ne klepus, ne gripas utt. Kamēr organisms spēj kompensēt šīs slimības, saslimšana, jeb attīrīšanās process nesākas. Dažādi toksiskie savienojumi krājas un krājas, kamēr organisms to neiztur un uzsāk to likvidāciju jeb neitralizāciju audzēja veidā. Tas var būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgais process.

Tāpēc nav jāgaida diagnozi apstiprinoši analīžu rezultāti. Attīrīties nekad nav par agru. Attīroties jūs neko nezaudēsiet, bet katra iegūtā stunda var būt izšķiroša.

 

 

Labdabīgie audzēji

Pie labdabīgiem audzējiem pieskaitāmi miomas jeb mastopātija, endometrioze, fibromas (savienotājaudu saaugumi), cistas (blīvā apvalkā iekapsulējušies strutu maisiņi) un līdzīgi veidojumi. Cēloņi tie paši, ārstēšana tā pati, tāpēc nav jāvilcinās. Tie ir kā agresīvo, ļaundabīgo šūnu priekšvēstneši. Nav jākrīt panikā, ar tiem var viegli tikt galā, jānovāc rašanās cēloņi.

Ideālā variantā cilvēka ādai vajadzētu būt gludai un nekam uz tās nebūtu jābūt, taču mūsdienās tā notiek reti. Hemangiomas tāpat kā angiomas ir atsevišķu ādas posmu lokalizēta punktveida patoloģija. Tie ir labdabīgie audzēji, sīko asinsvadu veidojumi, kas vizuāli izskatās kā sārti mezgliņi, atgādina plakanus kupolveidīgus izaugumus vai sabiezējumus, kuri zemādas audos veidojas no deformētiem kapilāriem un vēnulām. Vēl ir kapilārās hemangiomas, limfangiomas, kavernozās angiomas. Ja šādi veidojumi ir uz ādas, tad liela varbūtība, ka tie var būt arī iekšējos orgānos un audos, tāpēc, ja to skaits palielinās, der konsultēties ar speciālistu, veicot dermatoskopiskus un histoloģiskus izmeklējumus. Speciālists ieteiks, kādu noņemšanas metodi labāk izmantot – medikamentozo vai ķirurģisko (elektrokoagulācija, lāzers, kriodistrukcija). Rētas dziedēšanai labi iederas propolisa preparāti. Tautas medicīnā ārstēšanai izmanto kalanhojas izvilkumu un strutenes sulu.

Angiomu cēloņu klāsts ir ļoti plašs, tās var būt aknu slimības, hormonālie traucējumi, hormonālā kontracepcija, vitamīnu deficīts, citomegalovīrusi, alkohola lietošana, smēķēšana. 

 

 

Iekaisums

Lietojot balto miltu izstrādājumus un cukuru, aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, lai glikoze varētu iekļūt šūnās. Taču līdzās insulīnam vienlaikus izdalās arī tāda viela kā augšanas faktors, kas stimulē šūnu augšanu un iekaisuma faktorus vienlaicīgi. Iekaisums imūnsistēmai palīdz sadziedēt bojājumus. Audzējs šīs iekaisumu veicinošās vielas izdala lielos daudzumos, tādejādi tiek stimulēta šūnu augšana, tai skaitā vēža šūnu. Ar asinsriti tās iekļūst apkārtējos audos, kā arī izplatās tālāk pa visu organismu un turpina izdalīt vielas, kas veicina to augšanu. Ja imūnsistēma ir kārtībā un nav pārslogota, tā atpazīst šīs šūnas un iznīcina. Onkoloģiskā saslimšana var sākties apmēram no 600 vēža šūnām, koncentrējoties tām vienviet. Šis sākotnējais perēklis var būt tikai magones sēklas lielumā.

Jebkurš ilgstoši noritošs hronisks process šūnu līmenī vai tas ir iekaisums, hipoksija, acidoze vai kādas vielas trūkums, vai arī organisma piesārņojums, agri vai vēlu nobeidzas ar onkoloģisku saslimšanu, jo tiek traucēts šūnu dalīšanās algoritms, kā rezultātā arī rodas vēža šūnas. 

 

 

Cistīts

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, ko visbiežāk izraisa baktērijas.. Sievietēm tas notiek apmēram 5-8 reizes biežāk nekā vīriešiem īsākā urīnizvadkanāla dēļ.

90% no visiem urīnpūšļa iekaisumiem ir bakteriāla rakstura, galvenokārt tās ir zarnu nūjiņas (E.coli, ap 80% gadījumu). Citi biežāki izraisītāji: stafilokoki, klebsiellas, proteus miriabilis, enterobaktērijas, ureoplazmas utt. Krietni vien retāk tie ir vīrusi (piemēram, adenovīruss, citomegalovīruss), ļoti reti sēnīšu infekcijas (candida).

Nereti cistīts tiek iegūts slimnīcā (tā saucamā hospitālā infekcija), piemēram, ar urīna katetriem saistītās infekcijas, kuru izraisītāji nereti ir rezistenti pret antibakteriālo (antibiotiku) terapiju, līdz ar to apgrūtinot ārstēšanu.

Pēc antibiotiku kursa beigām noteikti jāveic zarnu mikrofloras atjaunošana, piemēram, izmantojot bišu maizi.

Ekomedicīnā cistīta ārstēšanai izmanto ķimeņu tēju. Ķimenes samaļ, aplej ar karstu ūdeni un liek nostāvēties dažas stundas, dzer starp ēdienreizēm. Vēl izmanto kumelīšu tēju (lokāla terapija, piemēram, kumelīšu vanniņas). 

 

 

Herpes labialis

Visbiežāk ar herpēm saprot HSV-1 (herpes simplex vīruss-1) izraisītos ādas izsitumus, kas sākotnēji izskatās kā ar šķidrumu pildīti pūslīši (vezikulas) un vēlāk pārveidojas par sāpīgiem izčūlojumiem. Izsitumi izzūd bez pēdām. Ārstēšanai parasti nozīmē sistēmiski aciklovīru per os tablešu/kapsulu veidā, ļoti smagos gadījumos (piemēram, herpes vīrusa meningīts) aciklovīru ievada intravenozi. Citi preparāti: valaciklovīrs, famciklovīrs. Ja nepieciešams, antipirētiķi, pretsāpju medikamenti.

Herpes vīrusa izsitumus var apstrādāt ar propolisu. Jāsaprot, ka herpes parādīšanās ir sava veida atgādinājums, ka jāparūpējas par imunitāti, lai nesāktos nopietnākas problēmas. 

 

 

Leikoze

Akūtā leikoze ir ilgstošs strutains process organismā, kas nerodas pēkšņi, bet sākas vēl pirms bērna piedzimšanas. Hronoloģiskā secībā pasekosim, kā tas notiek. Māte pirms grūtniecības nekādas attīrīšanās programmas neveica, grūtniecības laikā lietoja klasisko lielveikalos nopērkamo populāro uzturu, vienlaicīgi to pašu arī saņēma vēl nedzimušais bērns. Arī tad, kad bērns piedzima, caur mātes pienu faktiski ēda to pašu, ko māte. Toksīni un šlakvielas krājās un krājās. Tad nesen dzimušo bērnu skāra caurvējš, saaukstējās un piemetās visparastākā akūtā

respiratorā saslimšana, precīzāk būtu teikt,  tika izprovocēts pašattīrīšanās process. Māte vadījās pēc mūsdienu klasiskās medicīnas rekomendācijām – vakcīnas, temperatūru pazeminošie medikamenti, ja nepalīdz, antibiotikas, tādā veidā vēl vairāk tika traumēts jaundzimušā bērna organisms. It kā viss labi beidzās. Temperatūra normalizējas, klepus un iesnas pazuda, tas nekas, ka nedaudz sēc, kopumā bērns izveseļojās. Bet, vai izveseļojās? Seko nākošā un nākošā saslimšanas reize, scenārijs tas pats.

Faktiski slimība tiek izkliedēta, iedzīta dziļāk audos, medicīniskā terminoloģijā izsakoties – tiek kompensēta. Bet ne likvidēta no organisma! Ar antibiotiķiem nogalinātās elpošanas ceļu gļotādas atmirušās šūnas, kļūst par pūstošu strutainu masu, kas nonāk arī garo stobra kaulu smadzenēs, kur notiek asinsrade – eritrocītu un leikocītu radīšana. Asinīs parādās daudz blastu formu. Kā atbilde uz tur iekļuvušajiem toksīniem, seko pastiprināta leikocītu producēšana, kuri paredzēti organismā iekļuvušo svešinieku neitralizācijai, lai uzturētu tīru organisma iekšējo vidi. Arī antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz, jo nevar iekļūt kaulu smadzenēs. Mikrobu rezistences dēļ, tās kļūst neefektīvas un maz ko var palīdzēt. Izejai no situācijas nav brīnumlīdzekļu, ir tikai viens variants – attīrīt un turpmāk nepiesārņot, lai nākotnē nebūtu jāvāc ziedojumi dārgai dzīvības glābšanas operācijai ar cerību, ka izdosies.

 

 

Melanoma

Melanoma pēc saslimušo skaita daudzuma gadā svārstās starp ceturto un piekto vietu no visiem vēža saslimšanas veidiem. Pasaulē pēdējos 40 gados kopējais ikgadējais saslimšanu skaits ir palielinājies 15 reizes. Katru gadu tiek atklāti 230 tūkstoši melanomas saslimšanas gadījumu. Pasaules Veselības organizācija tuvāko 10 gadu laikā prognozē saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu par 25%.

Melanoma ir ļaundabīgs audzējs. Tas attīstās no ādas pigmenta šūnām melanocītiem, kas producē melanīnu. Ir vēl bazalioma un plakanšūnu karcinoma, kas nav tik bīstami vēža veidi.

Melanomas pamatne pārsvarā ir melna, jo veidojas no ādas pigmenta šūnām melanocītiem. Iespējams, melanoma var veidoties arī uz gļotādas, zem nagu plāksnēm vai pat uz acs varavīksnes. Tā var izveidoties ne tikai uz dzimumzīmēm, bet dažos gadījumos pat uz veselas ādas. Melanoma metastazējas caur asinīm, limfu, limfmezgliem un ātri attīstās. Bieži vien nonāk arī galvas smadzenēs.

Ja melanoma tiek atklāta sākuma stadijā, izārstēt ir viegli, taču, ja parādīšanās cēloņi nav likvidēti, tā atkal var atgriezties.

Saules spektra ultravioletais starojums un solāriji tiek uzskatīti par galvenajiem saslimšanas cēloņiem. Pie papildus cēloņiem var pieskaitīt dzimumzīmju kairināšanu un traumēšanu, kā arī imūnsistēmas aktivitātes pazemināšanos, kas rodas uz barības vielu deficīta ietekmē.

Melanomai mēdz būt vairākas formas. Mazāk agresīvas ir lentigenozā forma (visbiežāk uz sejas), mezglainā forma un forma uz virsmas (sievietēm uz kājām, vīriešiem uz krūts). Pie vairāk agresīvām pieskaitāma akrālā forma (visbiežāk uz pēdām un roku elkoņiem). Viltīgāka ir ahromatiskā (bez pigmenta) melanoma. Tā ir bīstama, jo to ir grūti pamanīt - tā parasti ir gaiši brūnā vai rozā krāsā.

Pie riska grupas pieskaitāmi:

  👀 cilvēki, kuriem uz ķermeņa ir vairāk par 20 dzimumzīmēm,

  👀cilvēki, kuriem ir radinieki ar šo slimību (iedzimtības faktors),

  👀 cilvēki ar zilām acīm, gaišu ādu un gaišiem matiem,

  👀 sievietes, kurām ir endometrioze,

  👀 tie, kas lieto hormonālos preparātus, piemēram, vīrieši potences uzlabošanai.

Savlaicīga diagnostika ir visefektīvākais veids, kā izvairīties no melanomas, tāpēc ir regulāri jāapskata savs ķermenis. Sevišķa uzmanība jāpievērš jaunām dzimumzīmēm. Jāseko, lai vecās dzimumzīmes nepalielinās, lai nemaina formu un neizplūst malas, jāseko, lai tās būtu līdzenas un krāsojums būtu vienmērīgs. Sāpēt dzimumzīmes sāk tad, kad melanoma jau ir 3. vai 4. stadijā un ir skarti tuvākie limfmezgli, kā arī citi orgāni. Pret ķīmijterapiju melanoma ir nejūtīga. Palīdz fungoterapija.

Tāpēc, ja ir mazākās aizdomas, jākonsultējas ar dermatologu, kurš var veikt optisko un digitālo dermatoskopiju vai nepieciešamības gadījumā audu parauga noņemšanu biopsiju.

 

  

Krūts vēzis

Pēc statistikas krūts vēzis sievietēm ir visizplatītākais vēža veids. Plašsaziņās līdzekļos, runājot par šo tēmu, vienmēr tiek atgādināts, ka regulāri jāiet uz pārbaudēm. Daudzas sievietes neiet, jo vienkārši baidās izdzirdēt briesmīgo diagnozi.

Diemžēl maz tiek runāts, kā nenonākt līdz šai slimībai. Vai tad ar regulārām pārbaudēm var novērst onkoloģiskā procesa cēloņus. Jā, tādā veidā vēzi var atklāt agrīnā stadijā, kad ir daudz vieglāk ārstēt. Bet varbūt var krūtis jau savlaicīgi izoperēt, tā teikt - nav krūšu, nav problēmu. Šur tur pasaulē arī šādu absurdu versiju mediķi piedāvā. Kā pareizāk rīkoties? Varbūt vienkārši cerēt kā loterijā, ka ar mani tas neatgadīsies. Bet varbūt labāk būtu nenonākt vispār līdz krūts vēzim?

Kāpēc tā atgadās? Kurš gan nav slimojis, gan bērnībā, gan vēlāk? Populāras pierastas slimības - akūta respiratora saslimšana, iesnas, angīna, gripa, bronhīts, sinusīts, alerģiskais rinīts utt. Populāri ārstēšanas preparāti – antibakteriālie preparāti, antibiotiķi, elpceļu paplašinātāji bronhodilatatori, hormonālie preparāti utt. Jā, paliek labāk. It kā cilvēks izārstējas. Bet, vai līdz galam? Kur paliek slimības izraisītāji, organisma slimo sairušo šūnu paliekas un mikrobi, kas parazitē uz tiem? Atbilde - izkliedējas pa visu organismu.

Bojā gājušās šūnas sastāv no olbaltumvielām. Pūstot bezskābekļa vidē, tās pārvēršas par strutām, kas tiek izkliedētas pa visām iespējamām vietām, sevišķi, kur ir tukšums, kā tas ir bronhos, pakāpeniski noslīdot uz plaušu lejas daļu, kur atrodas bronhiālie kapilāri (abstruktīvais bronhīts).

Tā gadu no gada, saaukstējoties un ārstējoties iepriekš minētajā veidā, pēc ‘’izārstēšanās’’ neveicot attīrīšanās tūres, tiek veicināta arvien lielāka strutu uzkrāšanās tā saucamajā bronhu kokā. Organismam tas draud ar plašu saindēšanos ar monamīniem, tādiem kā kadaverīns, ptomaīns, kas izdalās no uzkrātām strutām. Starp visām organisma šūnām patstāvīgi notiek sakari caur biolauku, nervu, limfātisko, asins un hormonālo sistēmām. Imūnsistēma saņem trauksmi. Ar strutām un sēnīšu micēlijiem aizaugušos bronhu kapilārus parastā veidā attīrīt nevar. Lai glābtos no bīstamā toksiskā materiāla, tā tuvumā tiek radītas paaugstinātas agresivitātes nedifirencētās šūnas lielos daudzumos tā iznīcināšanai. Šādas šūnas tiek radītas ar šūnu sintēzei neraksturīgi lielu ātrumu un ir kā pašnāvnieciskās šūnas, kas iznīcina bez izšķiršanas visu sev apkārt. Tā izskatās onko procesa klīniskā scēna.

Kāpēc sievietēm izvēle visbiežāk krīt uz krūts dziedzeriem? Tāpēc ka tie ir ļoti tuvu bronhiem, aktīvi funkcionē un to audi ir irdeni. Tie vienlaicīgi ir kā filtrs, kas neļauj indēm nokļūt koronārajos asinsvados un sirds muskulī, tāpēc sievietes daudz retāk slimo ar miokarda infarktu, kā tas ir vīriešiem.

Nav jāgaida, kad attīrīšanas darbu veiks agresīvās ļaundabīgās šūnas. Ir daudz labāks variants. To var izdarīt audu fermenti proteāzes, kas iznīcina tikai atmirušās un pūstošās šūnas, bet neaiztiek veselās. Taču ir nosacījums, tās  sāk darboties tikai tad, kad neienāk cietais uzturs un neizdalās uztura pārstrādes fermenti. Tātad attīrīšanās ar badošanos. Šo organisma pašregulēšanās procesu var novērot, piemēram, kad saslimstam - negribas ēst.

 

 

Kas izraisa dzemdes kakla vēzi?

Mazkustīgs dzīvesveids un ilgstoša sēdēšana veicina to, ka rumpja apakšdaļā veidojas asins dīkstāve, apgrūtinās venozā attece, kā arī pasliktinās asins apgāde, no kuras ir atkarīga barības vielu un skābekļa piegāde.  Arī bieža antibiotiku lietošana iespaido mikrofloras stāvokli vagīnā, kur mājo simtiem veidu dažādu mikroorganismu. Ar antibiotikām izjaucot līdzsvaru, veidojas ilgstoši iekaisuma procesi, tai skaitā kandidoze. Rezultātā parādās reproduktīvās sistēmas problēmas, tai skaitā palielinās risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Pirms vakcinēties pret papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, der zināt, ka šim vīrusam ir apmēram 350 paveidi, bet vakcīna ir efektīva tikai pret mazāk nekā 10 šo vīrusu paveidiem. Šīs vakcīnas darbības ilgums ir 3-4 gadi, bet tās nepatīkamākā blakne ir apgrūtināta apaugļošanās.

 

 

Glioblastoma

Glioblastoma ir agresīvs un bīstams smadzeņu audzēju veids, ko pilnīgi izoperēt nevar. Tas aptver pusi no visiem smadzeņu audzēju veidiem. Simptomi var būt ļoti dažādi – runas traucējumi, krampji, roku tirpšana, epileptiskās lēkmes, spontāns ģībonis, spontāni rodas hipertensija un galvassāpes.

Bez saslimšanas cēloņiem, kas raksturīgi citiem audzēju veidiem, glioblastomas sakarā būtu jāizceļ šādi faktori.

Pirmkārt, kā mūsdienās aktuāls faktors ir, bieža mobilo telefonu izmantošana pieliekot tos cieši pie auss.

Otrkārt ir svešu cilmes šūnu ievadīšana organismā, vēlme ārēji saglabāt jaunību. Šī slimība diemžēl bieži vien skar sabiedrībā plaši pazīstamus cilvēkus, kas saistīti visbiežāk ar izklaides industriju, kuri ar neveselīgo dzīvesveidu (nakts balles utt.) izraisīto straujo novecošanos cenšas bremzēt ar cilmes šūnu terapiju.

Kā trešo faktoru varētu atzīmēt - medicīniskā in vitro apaugļošana (IVF) – tas ir ārpusķermeņa apaugļošana, kas cieši saistīta ar intensīvu hormonālās terapijas pielietošanu.

Vēl kā faktoru varētu pieskaitīt radioaktīvo izotopu, smago metālu un alumīnija nonākšanu smadzenēs.

Kā papildfaktors, kā trigers jeb procesa palaidējs var būt stipri ilgstošs stress un galvas traumas.

  

 

Nav tādas pretvēža imunitātes

Pretvēža imunitāti nemaz nevajag, jo vēža šūnas dzīvo neilgi. Tās apēdot blakus šūnas, mirst. To vietā nepārtraukti rodas jaunas šūnas, ja vien imūnsistēma ir pietiekoši spēcīga.

Vai var ar šūnu citostatiķiem, jeb ķīmijterapiju un apstarošanu iznīcināt ļaundabīgo audzēju? Vai ir jēga tādā veidā iznīcināt esošās vēža šūnas, kuras tāpat ātri vien sairst? Faktiski ķīmijterapija un apstarošana ir vērstas ne jau pret esošām vēža šūnām, bet gan pret spēcīgo imūnsistēmu, tās spēju sintezēt jaunas atipiskās šūnas. Tādā veidā imūnsistēma tiek novājināta, padarīta no veselas par imūndepresīvu, ko dēvē arī par imūndeficīta sindromu.

Vēzis ir organisma stāvoklis, kas pāriet tāpat kā iesnas. Organismam vajag tikai palīdzēt ar dabiskiem līdzekļiem un neturpināt to piesārņot. Veicot nopietnas audu attīrīšanas programmas un strikti pieturoties pie adekvāta kvalitatīva uztura, jebkura ļaundabīgā audzēja forma sākuma stadijā ir izārstējama nepilna gada laikā, tādā veidā nesagraujot imūnsistēmu. Nevajag censties apmānīt dabu ar rupju iejaukšanos tās darbības mehānismos, bet gan censties izprast tos, saprast, kā viss darbojas, ievērot dabas likumus un nekonfliktēt ar organismu.       

 

 

Uzņemieties atbildību par savu veselību

Ir pasaulē reģioni, kur gandrīz ar šo slimību nesaskaras. Domājiet un analizējiet paši – kāpēc. Nepārejot uz adekvātu uzturu, tas ir, neatslogojot imūnsistēmu, nevar uzveikt šo slimību. Onkoloģija ar lielu varbūtību, zinoši izmantojot dabas līdzekļus, ir uzveicama pat 4. stadijā, nerunājot par sākuma stadijām. Tādu dokumentētu piemēru ir pietiekoši. Galvenā problēma cilvēkam ir psiholoģiska rakstura - ir grūti pilnīgi izmainīt iepriekšējo dzīvesveidu, atbrīvoties no neadekvātas pārtikas izraisītās narkotiskās atkarības. Sāciet jau šodien kaut ko darīt savas veselības labā, jo rīt var izrādīties par vēlu. Lai jums pietiek gribasspēka valdīt pār sevi!