Onkoloģija
Rašanās cēloņu jeb onkogēno faktoru ir daudz. Viens no galvenajiem faktoriem ir sadzīvē sastopamā ķīmija, kas var būt mazgāšanas līdzekļos, apģērbā, piesārņotā gaisā un ūdenī, tie varbūt smagie metāli, plastmasa (piemēram, plastmasas (PVC) logi dzīvokļos, kas izdala formaldehīdus, dioksīnus, fenolus). Tā varbūt radiācija un visdažādākie augstfrekvences starojumi. Arī antibiotikas un hormonālie preparāti ir onkoloģiju veicinoši faktori. Nu un, protams, uzturs, sevišķi cukurs un gaļa, kas apstrādāta augstā temperatūrā. No aminoskābēm vēža šūnām visvairāk patīk glutamīns un glicīns. Jo vairāk šādu faktoru summējas, jo ātrāk organisma audu šūnās DNS molekulārajā līmenī var uzkrāties kļūdas un rezultātā rasties nekontrolējama anomālu šūnu vairošanās.
Pie vēža attīstības papildfaktoriem var pieskaitīt mazkustīgu dzīvesveidu, kas sekmē limfas dīkstāvi. Tas varbūt arī ar mikroelementiem nabadzīgs uzturs, kas nāk no mūsdienu ar pesticīdiem nogalinātās un noplicinātās augsnes.
Stress un psihosomatika nav vēža cēlonis, kā tas tiek bieži vien tiek vienkāršots, bet gan darbojas kā trigeris jeb mehānisma aktivizētājs.
Ne tikai vēža šūnas, bet arī cistas un miomas uzvedas līdzīgi kā sēnītes. Piemēram, papilomas ir vēža priekšvēstneši, tas nozīmē, ka nedrīkst operēt. Labdabīgā audzēja šūnas no ļaundabīgā audzējā šūnām atšķiras ar to, ka tās neiznīcina citas šūna, bet tikai vairojas.
Jāņem arī vērā ka mākslīgi izaudzēto sēņu ārstnieciskās īpašības var būt ne tik efektīvas, kā tas ir dabiskā vidē augušām sēnēm. Piemēram, čagu (melnā bērzu piepi), ko izmanto kā citostatiķi, tajā ir darbīgā viela pterīns (pteridīna atvasinājums) kas iznīcina vēža un saudzē veselās šūnas, salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētajiem citostatiķiem, kuri iznīcina visas šūnas. Interesanti ir tas, ka laboratorijā var iegūt precīzu šīs vielas kopiju. Ķīmiskās formulas identiskas, bet ārstnieciskais efekts ir tikai no cilvēka neizjauktā dabā iegūtās bērzu piepes. Tas nozīmē, ka neskartā dabā ir daudzi sarežģīti mehānismi, kurus cilvēks vēl neizprot.
Pasaulē daudzi onkologi pāriet uz fungoterapiju – ārstēšanu ar sēņu izmantošanu.
Jo vairāk slimības uzmācas, jo vairāk augļos un dārzeņos šī viela izstrādājas, tas nozīmē, ka ar fungicīdiem apstrādātā sterilā vidē izaudzētajiem, šīs vielas būs ievērojami mazāk, tāpēc tas ir viens no faktoriem, kāpēc brīvā dabā un bioloģiski audzētiem produktiem ārstnieciskās īpašības ir spēcīgākas.
Ir novērots, ka reģionos, kur daudz lietoto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un taukus, sievietēm ir 2 – 3 reizes lielāks estrogēnu līmenis, kas savukārt izraisa pastiprinātu šūnu dalīšanos, tai skaitā vēža šūnu.
Lai izvairītos no vēža un izārstētu šo slimību, ir jāsaprot rašanās mehānisms, kuram ekomedicīnā ir savs skaidrojums.
Vēzis, kas dažiem izklausās baismīga diagnoze, lai kā arī tas paradoksāli neizklausītos, visbiežāk skar cilvēkus ar stipru imunitāti, kas neslimo, cilvēkus spēka brieduma gados, arī jauniešus (leikoze). Lai radītu un palaistu onkoloģisko procesu, vajadzīga spēcīga imūnsistēma, jo vēža šūnas ir ļoti agresīvas, salīdzinājumā ar apkārtējām šūnām, tām vajag daudz enerģijas augšanai un anaeroba, tas ir, bezskābekļa vide. Vēža šūnas pēc daudziem parametriem līdzinās embrionālajām cilmes šūnām, nespēj diferencēties, bet attīstās, veidojot viendabīgu masu. Ekomedicīna uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka organismā ir uzkrājušie toksiski ķīmiski savienojumi un svešas olbaltumvielas, kurus citādā veidā uz āru izvadīt nevar. Lai neitralizētu, organisms cenšas, to lokalizēt un tādā veidā padarīt nekaitīgu. Sanāk tā, ka no jauna saslimt lielāks risks ir cilvēkam ar spēcīgu imunitāti, kas ar savu dzīvesveidu ir uzkrājis tik lielu daudzumu kancerogēnu vielu, ka organisms vairs tās nespēj izvadīt, tomēr arī saslimstot, lielākas izredzes izveseļoties ir tieši cilvēkiem ar spēcīgu imunitāti.
Kāda ir šādas pašnāvnieciskas rīcības motivācija? Ir taču organisma apmaiņas procesu pašregulēšanas sistēma, ko veic ar audu fermentiem, kā arī ar nervu un hormonālajām sistēmām. Kāpēc šis mehānisms nenostrādā un sākas agresīva ļaundabīga šūnu augšana? Tam jābūt kādam iemeslam. Tie ir uzkrājušies organisma audos neradnieciski produkti, kas ir ļoti indīgi un pat bīstami dzīvībai. Seko atbildes reakcija, tiek mobilizēti spēki, kas tos iznīcinātu. Notiek intensīva un agresīva šūnu augšana, viena kodola vietā veidojas divi, pēc tam četri, līdz vēža šūna pārplīst, absorbējot blakus veselās šūnas, iznīcina tās, kā arī pati iet bojā un rezultātā izdalās liels daudzums toksīnu, kas vēl vairāk palielina toksisko slodzi. Notiek lavīnveidīgs process, kuru, ja neaptur, var beigties letāli. Tāpēc saslimušajam ir vitāli svarīgi pārtraukt tālāku organisma piesārņošanu ar neadekvātu uzturu un nekavējoties veikt radikālas attīrīšanās programmas. Tieši toksiskās slodzes palielināšanās ar tās izraisītām komplikācijām ir galvenais nāves cēlonis un tikai retos gadījumos cēlonis var būt kāda orgāna nospiešana.
▓ Smaganās – parodontīts;
▓ Četros deguna blakusdobumos – haimorīts vai frontīts;
▓ Krūts audu iekaisums sievietēm – mastīts;
▓ Mandelēs – angīna;
▓ Galvas smadzenēs – meningīts;
▓ Smadzeņu apvalkā – arahnoidīts;
▓ Resnajā zarnā – paraprocitīts, apendecīts vai proktits;
▓ Plaušu alveolās – pneimonija;
▓ Pie bronhiālajiem limfmezgliem un bronhu lūmenā – bronhīts un bronhoadenīts;
▓ Pleiras dobumā – pleirīts;
▓ Žultspūslī – holecistīts;
▓ Subkutānos taukaudos – furunkuli, roze vai flegma;
▓ Iekaisums vēdera dobumā – peritonīts;
▓ Zemžokļa, zemmēles siekalu dziedzeros – parotīts (cūciņa)
Tā kā vīriešiem nav piena dziedzeru, kur filtrējas un uzkrājas no bronhiem ar asinīm nākušās strutas, bet sirds ir tuvu, uzkrājumi veidojas sirds sieniņā. Rezultātā koronāro artēriju tromboze, tai sekojošs infarkts.
Tieši asins un audu nepietiekamā apgāde ar skābekli ir galvenais audzēja attīstības faktors. Tiek traucēta audu elpošana, tas nozīmē metaboliskajos procesos vielmaiņas produkti neoksidējas līdz galam un neizvadās, bet, paliekot audos, sāk pūt. Izdalās monoamīni, kas ir bīstamas indes, tādi kā putrescīns, ptomaīns, kadaverīns. Izdalās amonjaks, sērūdeņradis, metāns. Klāt šiem iepriekš nosauktajiem endogēnajiem faktoriem pievienojas vēl eksogēnie (ārējie) faktori, tādi kā gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, smēķēšana, radiācija utt. Summējoties vairākiem faktoriem, var pārprogrammēties šūnu augšana. Lai no tā izvairītos, efektīvākais līdzeklis ir attīrīšanās, pat ja process ir tikko sācies. Ar ķīmijterapiju (audu citostatikīem) vienlaicīgi vai pat ātrāk tiek nogalinātas veselās šūnas. Imūnsistēma zaudē spējas atjaunoties un vēzis pārvēršas par imūndeficītu.
Lai apturētu audzēja augšanu, jācīnās ar cēloņiem, jālikvidē strutu perēkļi, jāattīrās un nedrīkst pieļaut jaunu piesārņojumu. Ja vien imūnsistēma netiek novājināta, likvidējot cēloņus, organisms pats sākuma stadijā tiek galā ar audzēja augšanu.
Likvidējot rašanās cēloņus, ja vien nav bijusi ķīmijterapija vai apstarošana, pat pēc operācijas izveseļošanās norit veiksmīgi.
Ķīmijterapija ir ļoti nepatīkama tēma, tā pamatojas uz aplamu pieņēmumu – tiek uzskatīts, ka vēzis progresē, situācijai ar katru nākamo mutāciju patstāvīgi pasliktinoties. Ar to nestiķējas onkoloģisko slimnieku ārstēšanas shēma, kas balstās uz pieņēmumu – onkoloģiskās šūnas normālas vairs nekļūs. Ko darīt, vajag tās iznīcināt un labākais ierocis, ķīmiskais ierocis – ķīmijterapija, kas vairākumā gadījumu nepalīdz
Ķīmijterapijas un apstarošanas izmantošana sākuma stadijās ir kļūda, jo novājinot imūnsistēmu, ārstēšanas process nonāk strupceļā. Paradoksālākais ir tas, ka strutas vairāk vai mazāk uzkrājas audos visiem cilvēkiem, bet ar vēzi saslimst tie, kam stipra imūnsistēma. Vesels cilvēks uzskata, ka nevajag attīrīties, jo nav ne iesnu, ne klepus, ne gripas utt. Kamēr organisms spēj kompensēt šīs slimības, saslimšana, jeb attīrīšanās process nesākas. Dažādi toksiskie savienojumi krājas un krājas, kamēr organisms to neiztur un uzsāk to likvidāciju jeb neitralizāciju audzēja veidā. Tas var būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgais process.
Tāpēc nav jāgaida diagnozi apstiprinoši analīžu rezultāti. Attīrīties nekad nav par agru. Attīroties jūs neko nezaudēsiet, bet katra iegūtā stunda var būt izšķiroša.
Ideālā variantā cilvēka ādai vajadzētu būt gludai un nekam uz tās nebūtu jābūt, taču mūsdienās tā notiek reti. Hemangiomas tāpat kā angiomas ir atsevišķu ādas posmu lokalizēta punktveida patoloģija. Tie ir labdabīgie audzēji, sīko asinsvadu veidojumi, kas vizuāli izskatās kā sārti mezgliņi, atgādina plakanus kupolveidīgus izaugumus vai sabiezējumus, kuri zemādas audos veidojas no deformētiem kapilāriem un vēnulām. Vēl ir kapilārās hemangiomas, limfangiomas, kavernozās angiomas. Ja šādi veidojumi ir uz ādas, tad liela varbūtība, ka tie var būt arī iekšējos orgānos un audos, tāpēc, ja to skaits palielinās, der konsultēties ar speciālistu, veicot dermatoskopiskus un histoloģiskus izmeklējumus. Speciālists ieteiks, kādu noņemšanas metodi labāk izmantot – medikamentozo vai ķirurģisko (elektrokoagulācija, lāzers, kriodistrukcija). Rētas dziedēšanai labi iederas propolisa preparāti. Tautas medicīnā ārstēšanai izmanto kalanhojas izvilkumu un strutenes sulu.
Angiomu cēloņu klāsts ir ļoti plašs, tās var būt aknu slimības, hormonālie traucējumi, hormonālā kontracepcija, vitamīnu deficīts, citomegalovīrusi, alkohola lietošana, smēķēšana.
Jebkurš ilgstoši noritošs hronisks process šūnu līmenī vai tas ir iekaisums, hipoksija, acidoze vai kādas vielas trūkums, vai arī organisma piesārņojums, agri vai vēlu nobeidzas ar onkoloģisku saslimšanu, jo tiek traucēts šūnu dalīšanās algoritms, kā rezultātā arī rodas vēža šūnas.
90% no visiem urīnpūšļa iekaisumiem ir bakteriāla rakstura, galvenokārt tās ir zarnu nūjiņas (E.coli, ap 80% gadījumu). Citi biežāki izraisītāji: stafilokoki, klebsiellas, proteus miriabilis, enterobaktērijas, ureoplazmas utt. Krietni vien retāk tie ir vīrusi (piemēram, adenovīruss, citomegalovīruss), ļoti reti sēnīšu infekcijas (candida).
Nereti cistīts tiek iegūts slimnīcā (tā saucamā hospitālā infekcija), piemēram, ar urīna katetriem saistītās infekcijas, kuru izraisītāji nereti ir rezistenti pret antibakteriālo (antibiotiku) terapiju, līdz ar to apgrūtinot ārstēšanu.
Pēc antibiotiku kursa beigām noteikti jāveic zarnu mikrofloras atjaunošana, piemēram, izmantojot bišu maizi.
Ekomedicīnā cistīta ārstēšanai izmanto ķimeņu tēju. Ķimenes samaļ, aplej ar karstu ūdeni un liek nostāvēties dažas stundas, dzer starp ēdienreizēm. Vēl izmanto kumelīšu tēju (lokāla terapija, piemēram, kumelīšu vanniņas).
Herpes vīrusa izsitumus var apstrādāt ar propolisu. Jāsaprot, ka herpes parādīšanās ir sava veida atgādinājums, ka jāparūpējas par imunitāti, lai nesāktos nopietnākas problēmas.
respiratorā saslimšana, precīzāk būtu teikt, tika izprovocēts pašattīrīšanās process. Māte vadījās pēc mūsdienu klasiskās medicīnas rekomendācijām – vakcīnas, temperatūru pazeminošie medikamenti, ja nepalīdz, antibiotikas, tādā veidā vēl vairāk tika traumēts jaundzimušā bērna organisms. It kā viss labi beidzās. Temperatūra normalizējas, klepus un iesnas pazuda, tas nekas, ka nedaudz sēc, kopumā bērns izveseļojās. Bet, vai izveseļojās? Seko nākošā un nākošā saslimšanas reize, scenārijs tas pats.
Faktiski slimība tiek izkliedēta, iedzīta dziļāk audos, medicīniskā terminoloģijā izsakoties – tiek kompensēta. Bet ne likvidēta no organisma! Ar antibiotiķiem nogalinātās elpošanas ceļu gļotādas atmirušās šūnas, kļūst par pūstošu strutainu masu, kas nonāk arī garo stobra kaulu smadzenēs, kur notiek asinsrade – eritrocītu un leikocītu radīšana. Asinīs parādās daudz blastu formu. Kā atbilde uz tur iekļuvušajiem toksīniem, seko pastiprināta leikocītu producēšana, kuri paredzēti organismā iekļuvušo svešinieku neitralizācijai, lai uzturētu tīru organisma iekšējo vidi. Arī antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz, jo nevar iekļūt kaulu smadzenēs. Mikrobu rezistences dēļ, tās kļūst neefektīvas un maz ko var palīdzēt. Izejai no situācijas nav brīnumlīdzekļu, ir tikai viens variants – attīrīt un turpmāk nepiesārņot, lai nākotnē nebūtu jāvāc ziedojumi dārgai dzīvības glābšanas operācijai ar cerību, ka izdosies.
Melanoma ir ļaundabīgs audzējs. Tas attīstās no ādas pigmenta šūnām melanocītiem, kas producē melanīnu. Ir vēl bazalioma un plakanšūnu karcinoma, kas nav tik bīstami vēža veidi.
Melanomas pamatne pārsvarā ir melna, jo veidojas no ādas pigmenta šūnām melanocītiem. Iespējams, melanoma var veidoties arī uz gļotādas, zem nagu plāksnēm vai pat uz acs varavīksnes. Tā var izveidoties ne tikai uz dzimumzīmēm, bet dažos gadījumos pat uz veselas ādas. Melanoma metastazējas caur asinīm, limfu, limfmezgliem un ātri attīstās. Bieži vien nonāk arī galvas smadzenēs.
Ja melanoma tiek atklāta sākuma stadijā, izārstēt ir viegli, taču, ja parādīšanās cēloņi nav likvidēti, tā atkal var atgriezties.
Saules spektra ultravioletais starojums un solāriji tiek uzskatīti par galvenajiem saslimšanas cēloņiem. Pie papildus cēloņiem var pieskaitīt dzimumzīmju kairināšanu un traumēšanu, kā arī imūnsistēmas aktivitātes pazemināšanos, kas rodas uz barības vielu deficīta ietekmē.
Melanomai mēdz būt vairākas formas. Mazāk agresīvas ir lentigenozā forma (visbiežāk uz sejas), mezglainā forma un forma uz virsmas (sievietēm uz kājām, vīriešiem uz krūts). Pie vairāk agresīvām pieskaitāma akrālā forma (visbiežāk uz pēdām un roku elkoņiem). Viltīgāka ir ahromatiskā (bez pigmenta) melanoma. Tā ir bīstama, jo to ir grūti pamanīt - tā parasti ir gaiši brūnā vai rozā krāsā.
▼ cilvēki, kuriem ir radinieki ar šo slimību (iedzimtības faktors),
▼ cilvēki ar zilām acīm, gaišu ādu un gaišiem matiem,
▼ sievietes, kurām ir endometrioze,
▼ tie, kas lieto hormonālos preparātus, piemēram, vīrieši potences uzlabošanai.
Savlaicīga diagnostika ir visefektīvākais veids, kā izvairīties no melanomas, tāpēc ir regulāri jāapskata savs ķermenis. Sevišķa uzmanība jāpievērš jaunām dzimumzīmēm. Jāseko, lai vecās dzimumzīmes nepalielinās, lai nemaina formu un neizplūst malas, jāseko, lai tās būtu līdzenas un krāsojums būtu vienmērīgs. Sāpēt dzimumzīmes sāk tad, kad melanoma jau ir 3. vai 4. stadijā un ir skarti tuvākie limfmezgli, kā arī citi orgāni. Pret ķīmijterapiju melanoma ir nejūtīga. Palīdz fungoterapija.
Tāpēc, ja ir mazākās aizdomas, jākonsultējas ar dermatologu, kurš var veikt optisko un digitālo dermatoskopiju vai nepieciešamības gadījumā audu parauga noņemšanu biopsiju.
Diemžēl maz tiek runāts, kā nenonākt līdz šai slimībai. Vai tad ar regulārām pārbaudēm var novērst onkoloģiskā procesa cēloņus. Jā, tādā veidā vēzi var atklāt agrīnā stadijā, kad ir daudz vieglāk ārstēt. Bet varbūt var krūtis jau savlaicīgi izoperēt, tā teikt - nav krūšu, nav problēmu. Šur tur pasaulē arī šādu absurdu versiju mediķi piedāvā. Kā pareizāk rīkoties? Varbūt vienkārši cerēt kā loterijā, ka ar mani tas neatgadīsies. Bet varbūt labāk būtu nenonākt vispār līdz krūts vēzim?
Kāpēc tā atgadās? Kurš gan nav slimojis, gan bērnībā, gan vēlāk? Populāras pierastas slimības - akūta respiratora saslimšana, iesnas, angīna, gripa, bronhīts, sinusīts, alerģiskais rinīts utt. Populāri ārstēšanas preparāti – antibakteriālie preparāti, antibiotiķi, elpceļu paplašinātāji bronhodilatatori, hormonālie preparāti utt. Jā, paliek labāk. It kā cilvēks izārstējas. Bet, vai līdz galam? Kur paliek slimības izraisītāji, organisma slimo sairušo šūnu paliekas un mikrobi, kas parazitē uz tiem? Atbilde - izkliedējas pa visu organismu.
Bojā gājušās šūnas sastāv no olbaltumvielām. Pūstot bezskābekļa vidē, tās pārvēršas par strutām, kas tiek izkliedētas pa visām iespējamām vietām, sevišķi, kur ir tukšums, kā tas ir bronhos, pakāpeniski noslīdot uz plaušu lejas daļu, kur atrodas bronhiālie kapilāri (abstruktīvais bronhīts).
Tā gadu no gada, saaukstējoties un ārstējoties iepriekš minētajā veidā, pēc ‘’izārstēšanās’’ neveicot attīrīšanās tūres, tiek veicināta arvien lielāka strutu uzkrāšanās tā saucamajā bronhu kokā. Organismam tas draud ar plašu saindēšanos ar monamīniem, tādiem kā kadaverīns, ptomaīns, kas izdalās no uzkrātām strutām. Starp visām organisma šūnām patstāvīgi notiek sakari caur biolauku, nervu, limfātisko, asins un hormonālo sistēmām. Imūnsistēma saņem trauksmi. Ar strutām un sēnīšu micēlijiem aizaugušos bronhu kapilārus parastā veidā attīrīt nevar. Lai glābtos no bīstamā toksiskā materiāla, tā tuvumā tiek radītas paaugstinātas agresivitātes nedifirencētās šūnas lielos daudzumos tā iznīcināšanai. Šādas šūnas tiek radītas ar šūnu sintēzei neraksturīgi lielu ātrumu un ir kā pašnāvnieciskās šūnas, kas iznīcina bez izšķiršanas visu sev apkārt. Tā izskatās onko procesa klīniskā scēna.
Kāpēc sievietēm izvēle visbiežāk krīt uz krūts dziedzeriem? Tāpēc ka tie ir ļoti tuvu bronhiem, aktīvi funkcionē un to audi ir irdeni. Tie vienlaicīgi ir kā filtrs, kas neļauj indēm nokļūt koronārajos asinsvados un sirds muskulī, tāpēc sievietes daudz retāk slimo ar miokarda infarktu, kā tas ir vīriešiem.
Nav jāgaida, kad attīrīšanas darbu veiks agresīvās ļaundabīgās šūnas. Ir daudz labāks variants. To var izdarīt audu fermenti proteāzes, kas iznīcina tikai atmirušās un pūstošās šūnas, bet neaiztiek veselās. Taču ir nosacījums, tās sāk darboties tikai tad, kad neienāk cietais uzturs un neizdalās uztura pārstrādes fermenti. Tātad attīrīšanās ar badošanos. Šo organisma pašregulēšanās procesu var novērot, piemēram, kad saslimstam - negribas ēst.
Vai var ar šūnu citostatiķiem, jeb ķīmijterapiju un apstarošanu iznīcināt ļaundabīgo audzēju? Vai ir jēga tādā veidā iznīcināt esošās vēža šūnas, kuras tāpat ātri vien sairst? Faktiski ķīmijterapija un apstarošana ir vērstas ne jau pret esošām vēža šūnām, bet gan pret spēcīgo imūnsistēmu, tās spēju sintezēt jaunas atipiskās šūnas. Tādā veidā imūnsistēma tiek novājināta, padarīta no veselas par imūndepresīvu, ko dēvē arī par imūndeficīta sindromu.
Vēzis ir organisma stāvoklis, kas pāriet tāpat kā iesnas. Organismam vajag tikai palīdzēt ar dabiskiem līdzekļiem un neturpināt to piesārņot. Veicot nopietnas audu attīrīšanas programmas un strikti pieturoties pie adekvāta kvalitatīva uztura, jebkura ļaundabīgā audzēja forma sākuma stadijā ir izārstējama nepilna gada laikā, tādā veidā nesagraujot imūnsistēmu. Nevajag censties apmānīt dabu ar rupju iejaukšanos tās darbības mehānismos, bet gan censties izprast tos, saprast, kā viss darbojas, ievērot dabas likumus un nekonfliktēt ar organismu.
