Sirds un asinsvadi

Diemžēl aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās. Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām katru gadu mirst apmēram 15000 cilvēku.  Faktiski par slimībām tās īsti pat nevar nosaukt, jo tās ir sekas hroniskam C vitamīna un ūdens trūkumam,  svarīgāko minerālvielu deficītam organismā, kā arī organisma piesārņojumam, kaut gan farmācijas industrija, kas gūst milzīgu peļņu, strikti uzstāj, ka tās ir slimības. Protams, ja, tomēr esat nonākuši līdz dzīvībai bīstamai situācijai, variantu nav, jāseko ārsta norādījumiem. Tehnoloģiskie panākumi sirds slimību ārstēšanā angioplastija, šuntēšana un citas operācijas glābj dzīvību smagi slimajiem, bet nenovērš slimību cēloni. Taču, ja cēloņus apzinās un attiecīgi rīkojas, var arī nenonākt līdz infarktam, insultam, asinsvadu un sirds vārstuļu stenozei.

 

Sirdij, tāpat kā jebkuram orgānam ir sava asinsvadu sistēma. Tātad ir asinsvadi, muskuļi un nervu šķiedras, pa kurām pienāk impulsi sarauties un atslābināties. Un, ja te parādās problēmas, cieš viss organisms.

  ♥ Novērojama sirds muskuļa novājināšanās, piemēram, iekaisuma process, sirds muskulī savairojušās baktērijas (sirdī var būt tikai hlamīdijas, kas dzīvo šūnu iekšpusē, tāpēc ir grūti no tām atbrīvoties).

 

  ♠  Ja nieru glomeruļi (sīki kapilāru kamoliņi, kuros notiek asiņu filtrācija) slikti filtrē asinis piesārņojuma dēļ (olbaltumvielas, eritrocītu somiņas, sāļu nogulsnes utt.), pie izejas no nierēm (izejošās arteriolas) mainās asinsspiediens. Uz to reaģē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma, kas normā nodrošina nemainīgu cirkulējošo asiņu tilpumu un spiedienu. Tās darbības rezultātā paaugstinās asinsspiediens, tiek izvadīs kālijs un aizturēts nātrijs. Tā kā asinsvadu sašaurināšanās nevar būt lokāla, tā noritēs visā organismā, tas nozīmē - pacelsies kopējais asinsspiediens, lai sirds cauri nierēm varētu izgrūst asinis. Paaugstinātais asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz nierēm, un urīnā nonāk eritrocīti, leikocīti, olbaltumvielas, neizšķīduši sāļi. Tūskas zem acīm no rītiem ir pirmā pazīme, ka nieres strādā slikti.

  ♠  Ja aknas ir bojātas, hepatocītu (aknu parenhīmas šūnas) vietās ir izveidojušies fibrozi audi, neizbēgami paaugstinās asinsspiediens aknu vārtu vēnā (portālā hipertensija), sekas ir varikozas vēnas apakšējās ekstremitātēs, hemoroīdi, barības vada vēnu varikoze utt.

  ♠  Ja maz dzerat ūdeni, organisms ķersies pie savu rezervju izmantošanas, tai skaitā ņems ūdeni no asinīm. Rezultātā tās kļūs biezākas un, lai nodrošinātu normālu asiņu cirkulāciju, tiks pacelts asinsspiediens.

  ♠  Viskozas asinis. Asinīs ir daudz olbaltumvielu (sevišķi tas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes ar uzturu uzņemtām, olbaltumvielām), jo ir slikti pārstrādājas. Vēl var būt fermentu trūkums, pārēšanās, nepareiza pārtikas produktu kombinēšana utt. Tāpēc salīp eritrocīti, rezultātā paaugstinās arteriālais asinsspiediens.

  ♠  Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu daudzumu asinīs rada risku, taču pat vesels organisms regulāri paaugstina asinsspiedienu, lai neveidotos sastrēgumi. Tā var būt arī lokālā spiediena paaugstināšana, lai izvairītos no trombiem. Ja šis mehānisms bojājas, tad asinsspiediena paaugstināšana notiek visā organismā.

  ♠  Saspiests nervs. Ja ir, piemēram, kakla osteohondroze un ir saspiesta parasimpatiskās nervu šķiedras, kas dod signālu paplašināt (vazodilatācija), šis signāls var būt uztverts nepareizi, un notiek pretējais. Spazms var būt arī hormonāli izraisīts, piemēram, bailes vai stress, kad izdalās adrenalīns, notiek asinsvadu sašaurināšanās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

 

  ♦⇒  Viskozas (nesadalītas olbaltumvielas) un taukainas asinis (līdz galam nesašķelts holesterīns žults trūkuma dēļ).

  ♦⇒  Ūdens. Biezas asinis, jo trūkst ūdens.

  ♦⇒  Baktērijas. Hlamīdijas. Visiem, kam ir sirds išēmiskā slimība, hipertonija un pirms infarkta stāvoklis, jāveic asins analīzes uz hlamidiozi.

  ♦⇒  Asinsvadus paplašinošo medikamentu lietošana, piemēram, diltiazēms.

  ♦⇒  Kustības. Mazkustība izraisa mikrocirkulācijas traucējumus.

  ♦⇒  Iedzimtība, arī pārmantotās ģimenes tradīcijas. Ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas problēmas ar asinsspiedienu, nopietni jādomā par dzīvesveida maiņu.

  ♦⇒  Ekoloģija un bioenerģētiskie traucējumi.

  ♦⇒  Kaitīgie ieradumi: nikotīns, alkohols, nepilnvērtīgs miegs.

  ♦⇒  Skābju - sārmu līdzsvars. Globāls cēlonis. Ar asiņu viskozitāti un taukainību viss var būt kārtībā, tomēr asinsvados ir trombi, jo skābās asinīs ir maz skābekļa, kas pasargā no to veidošanās.

  ♦⇒  Izvades sistēmas. Ja zarnas piesārņotas, asinis būs treknas un viskozas. Ja limfas izvadi darbojas vāji, bronhi grūti caurejami, gļotas paliks asinīs un spiediens būs paaugstināts.

  ♦⇒   Fermenti un baktērijas. Fermenti sadala olbaltumvielas, sašķeļ taukus, izšķīdina holesterīnu. Ja to būs pietiekoši, viss būs kārtībā. Tāpēc ir svarīgs, termiski neapstrādāts un ar fermentiem bagāts uzturs.

 

  2. Ūdens trūkums. Šķidrā frakcija asinīs ir 85%, pārējie 15% ir formējošie elementi. Ja cilvēks maz lieto šķidrumu, šķidrā daļa asinīs samazinās un asinis kļūst biezas, tas nozīmē – apgrūtinās skābekļa transportēšana.

  3. Fermentu trūkums, jo lieto termiski apstrādātu uzturu ar konservantiem, asinīs nonāk līdz galam nepārstrādāts uzturs (šlakvielas), kas arī sabiezina asinīs un apgrūtina skābekļa piegādi šūnām.

  4. Minerālu nepietiekamība. Eritrocīta diametrs ir ap 5 mikroni, mazākā asinsvada diametrs 3 mikroni. Lai iekļūtu tajā un nogādātu skābekli, eritrocītam jāsaliecas. Taču, ja eritrocīti ir salipuši, tie šūnās iekļūt nevar, rezultātā skābekļa bads. Eritrocītu salipšanas cēlonis var būt minerālu nepietiekamība, tādu kā kālijs, nātrijs, kuri vajadzīgi, lai uzturētu noteiktu lādiņu. Sanāk tā, ka no ārpuses viens eritrocīts var būt uzlādēts pozitīvi, bet otrs negatīvi. Pēc fizikas likuma tie savā starpā pievelkas. Veidojas tādu eritrocītu konglomerāts.

  5. ATF enerģijas pietiekamība. Eritrocītam ar skābekli nonākot līdz šūnai, tam jāizkļūst cauri šūnas membrānai, kas sastāv no fosfolipīdiem. Ja membrānas atveres nav piesārņotas, skābeklis nokļūst šūnā. Nonākot šūnā skābeklim, vēl ir nosacījums, lai tajā būtu ATF enerģija, koenzīms Q-10 un lecitīns.

 

Visi cilvēka svarīgākie orgāni satur daudz tauku, piemēram, smadzenes, plaušas. Smadzeņu sastāvā ir ap 30% holesterīna. Holesterīns ir šūnas dzīvības pamats, kas stabilizē šūnas membrānu. Galvenā holesterīna sintēzes vieta ir aknas, kas regulē tā līmeni asinīs.  Holesterīns vajadzīgs, lai veidotu nervu šķiedru apvalku. Tas uztur vielmaiņas procesus, neitralizē indes, piedalās žultsskābju sintēzē aknās. No tā tiek veidoti steroīdhormoni (piemēram, dzimumhormoni), holesterīns piedalās vitamīnu sintēzē. Šūnu membrānas sastāv no taukiem un holesterīna. Šūnu organellām ir savas membrānas. Šūnu organellām ir savas membrānas. Tās veido līdz 70% no kopējās šūnu masas. Nervu sistēma satur daudz holesterīna, jo nervu šķiedras ir pārklātas ar mielīna apvalku, tāpēc, lai katru dienu radītu miljoniem jaunu šūnu, vajag materiālu.

Holesterīns ir nekaitīgs un mūsu organismā ir ļoti vajadzīgs, jo bez tā neiztiek neviena organisma šūna. Parastā stāvoklī, kad ir normāls endotēlijs (asinsvadu iekšējā virsma), holesterīns pie asinsvadiem nepielīp. Cirkulējot pa asinsvadiem, tas nav trombu rašanās cēlonis, taču tā tas ir ar nosacījumu, ja asinsvadu iekšējās virsmas struktūrai nav traucējumu. Holesterīns kļūst bīstams, kad tas oksidējas, jo tad tas ir nostrādājis savu ciklu, kļūstot par šlakvielu jeb vielmaiņas galaproduktu, un, cirkulējot pa asinsvadiem, turbulences vietās pielīp pie sīkiem virsmas defektiem gļotādā. Jāzusver, ka homocisteīna līmenim šajā sakarā gan būtu jāseko, veicot attiecīgās analīzes.

Pret zema blīvuma lipoproteīniem (ZBL) ar medikamentiem aizrautīgi cīnīties nevajag, jo tie ir vajadzīgi neirohormonu sintēzei. Pretējā gadījumā tiks veicināts zems smadzeņu tilta retikulārās formācijas enerģētiskais potenciāls, vienkāršāk sakot, cilvēks nespēs saprast vienkāršas lietas.

Tā kā stresa hormona izstrādei vajadzīgs holesterīns, bet izejmateriāla tam nav, cilvēkam sākas dažādas smagas problēmas, ieskaitot psihiskus traucējumus. Pavājinās atmiņa un informācijas uztveršanas spēja. Starp citu, Alcheimera slimība sāka izplatīties līdz ar statīnu grupas medikamentu parādīšanos. Arī imūnsistēmai vajag daudz triglicerīdu un holesterīna, tāpēc nav jābrīnās, ka jebkurš vīruss šādu medikamentu lietotājiem kļūst nepārvarama problēma. Dzimumhormonu producēšanai arī vajadzīgs holesterīns, un, ja nav šo hormonu, samilzušās demogrāfiskās problēmas arī nevar risināt.

Vispareizākais holesterīna līmenis ir tāds, kāds tas ir, jo cilvēka ķermenis ir pašregulējoša sistēma, kas sabalansē tūkstošiem faktoru. Jāatceras, ka nekas tā neiespaido cilvēka veselību, kā uzturs.

Ir jārūpējas par holesterīna kvalitāti. Ar uzturu ir jāsaņem viegli sagremojamas un uzsūcamas (augu izcelsmes) olbaltumvielas. Veselam cilvēkam uzturs ar lielu daudzumu holesterīna nekaitē. Pat otrādi, ir novērots, ka, ilgstoši lietojot holesterīnu pazeminošus līdzekļus, attīstās plānprātība, Parkinsona un Alcheimera slimības. 

Desmit vistu olas kopā satur apmēram 1,5 g holesterīna, bet aknas diennaktī sintezē apmēram 2 g holesterīna. Holesterīnam ir ļoti liela nozīme cilvēka organismā. Tas ir nepieciešams steroīdo hormonu un dzimumhormonu izstrādē, žults veidošanā, kā arī smadzeņu neironu un sirds darbības nodrošināšanā, turklāt holesterīns ir visu tipu šūnās, un no holesterīna ir atkarīga asins viskozitāte. Tāpēc ārsts, kas izraksta holesterīnu pazeminošus medikamentus, faktiski nolemj pacientu lēnai nāvei.

 

Paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs nav jābūt, jo tiek traucēts lipīdu apmaiņas process. Paaugstināts holesterīna līmenis asinis neizbēgami izraisa aterosklerozi. Jāuzsver, ka to nebūt neizraisa liels tauku patēriņš, kā sabiedrībā bieži tiek uzskatīts, bet gan liels cukura patēriņš, tas ir, liels ātro ogļhidrātu īpatsvars ikdienas uzturā.

Statīni ir līdzeklis, ar ko tiek samazināta holesterīna izstrāde aknās, lai tādējādi samazinātu tā daudzumu asinīs. Statīni ir HMG-CoA reduktāzes inhibitori jeb fermentu, kuri piedalās holesterīna sintēzē, blokatori. Statīnus izmanto kā līdzekli infarkta un insulta novēršanai. Iespējamās kontrindikācijas statīnu lietošanai visbiežāk ir aknu ciroze, hepatīts aktīvā fāzē. Tos lietojot, būtu jāuzmanās no jebkura aknu bojājuma.

Lietojot statīna preparātus, papildus jālieto koenzīms Q10.

 

Holesterīna aterosklerotiskās pangas uz asinsvadu iekšējām sieniņām atrodas slānī starp gļotādu un asinsvadu muskuļu audiem. Tās novākt var proteolītiskie fermenti, kas izdalās pie badošanās.

Bet badošanās priekš mūsdienu cilvēka, kas nokļuvis narkotiskā atkarībā no industriālās ķīmiskās ‘’pārtikas’’, ir neiedomājami grūti. Kā rāda prakse, ja kritiskā stāvokli nonākušam cilvēkam jāizšķiras starp sātīgu paēšanu vai četru nedēļu attīrīšanos ar badošanos, vienmēr tiek izvēlēts pirmais variants. Tiem, kas šaubās, ka ar badošanos var attīrīt asinsvadus, jāatgādina Ļeņingradas blokāde, kad nebija neviena insulta vai infarkta.

 

Asins plūsmas un citu faktoru ietekmē pangas destabilizējas, veidojas bojājumi un izčūlojumi. Asinsvada sieniņas bojājums veicina pangas atraušanos, trombozes veidošanos ar pilnīgu asinsvada nosprostojumu un sekojošu išēmisku bojājumu. Var veidoties arī asinsvada sieniņas plīsumi un, piemēram, hemorāģiskā tipa insults (salīdzinoši retāk, tikai 15% gadījumu).

Visbiežāk tas notiek koronārajās artērijās, femorālajās artērijās, miega artērijā, un galvas smadzeņu asinsvados.

  ▬  ciets ūdens (satur lielu daudzumu ūdenī nešķīstošo minerālvielu),

  ▬  omega – 3, kā arī vitamīnu K₂ un D₃ deficīts,

  ▬  smēķēšana.

acetazolamīdu jeb diakarbu  φ jāseko zema blīvuma lipoproteīnu līmenim (jābūt zemākam par 1,7 mmol/l, bet šis skaitlis atšķirties dažādos informatīvajos avotos)

  φ attīrīšanās ar badošanos, intervālā badošanās,

  φ lielmolekulāro olbaltumvielu (sieri, biezpiens, gaļa) daudzuma samazināšana uzturā,

  φ lektīnus saturošo produktu ierobežošana,

  φ ķiploku un mārrutku iekļaušana ikdienas uzturā.

 

Vislielāko kaitējumu asinsvadiem nodara ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs, visbiežāk tiek bojāti mikrokapilāri acs tīklenē. Nierēs attīstās perifērā neiropātija ar jušanas un motorikas (kustību) izmaiņām, muskuļu vājumu, bet pie audu kritiskas paskābināšanās nākotnē, trūkstot skābeklim, var attīstīties nekroze. Uz artēriju bojātā iekšējā aizsargslāņa epitēlija var rasties iekaisums, un tajā vietā veidoties holesterīna plātnītes, līdz izveidojas aterosklerotiskās pangas. Cukurs nav neaizvietojams, glikozi organisms var iegūt no taukiem un tādā veidā  izvairīties no problēmām ar asinsvadiem. 

 

Tauki sirds un asinsvadu sistēmai nav bīstami, taču bīstami ir ātrie ogļhidrāti, kas traucē taukmaiņu. Visvairāk vitamīnu E var uzņemt ar oregano eļļu, kviešu dīgstiem, bet ne ar baltmaizi vai visdažādākajiem miltu izstrādājumiem. Uzņemot šādu veselībai kaitējošus produktus notiek pretējais – oksidācijas rezultātā tiek tērētas E vitamīna rezerves.

Rekordists E vitamīna daudzumā ir kviešu dīgsti, no kuriem ar vairākkārtēju starpību atpaliek mencu aknas un saulespuķu eļļa.

 

Cēloņi līdzīgi kā citām slimībām - mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids, kas veicina asins dīkstāvi mazā iegurņa rajonā. Tas, protams, ir neadekvātais uzturs, ar ko saistīti biežie aizcietējumi, aptaukošanās. Nepieciešams vairāk dzert kvalitatīvu ūdeni un neko citu. Jāveic speciāli fiziski vingrinājumi. Saasinājumu gadījumos jāatsakās no sāļiem un asiem ēdieniem.

 

  ∞  atmiņas pasliktināšanās un koncentrācijas spēju pavājināšanās,

  ∞  personības izmaiņas,

  ∞  sensorās disfunkcijas,

  ∞  slikta orientācija jaunā vietā,

  ∞  aizcietējumi,

  ∞  ieslīgšana sevī, gausums un apātija,

  ∞  apgrūtināta pašsavākšanās un pašorganizēšanās.

Jēdzienā ‘’kognitīvā rezerve’’ tiek ietverta cilvēka smadzeņu spēja veidot jaunas neironu saites mentālam uzkrājumam, tas ir, cilvēka intelektam, kas veidojas, trenējot atmiņu jaunībā, risinot loģikas un matemātiskus uzdevumus, analizējot sarežģītas dzīves situācijas. Ja šī rezerve dzīves gaitā tiek uzkrāta pietiekoši liela, intelekts saglabājas pietiekami ilgi arī vecumdienās. Vienkāršāk sakot, smadzenes jānodarbina visu dzīvi. Tas ir novērojams, piemēram, ar māksliniekiem, aktieriem, kuri aktīvi visu dzīvi nodarbinājuši smadzenes un sasnieguši cienījamu vecumu, spēj dziļi loģiski analizēt dažādas mūsdienu norises, pat ja dzīves laikā iespējams savai veselībai nav pievērsuši lielu uzmanību.

Demences pirmā fāze visbiežāk norit nemanāmi asimptomātiski. Otrajā fāzē jau ir novērojami viegli traucējumi, ko ārsti dēvē par dabiskām vecuma izmaiņām, kaut gan ir zināmi cilvēki, kuri pārsnieguši simts gadu slieksni un ir ļoti erudīti, tiem ir laba atmiņa un dziļa loģiskā domāšana. Ja runā par trešo stadiju, tad tā ir asinsvadu demence, kas var izpausties arī kā Parkinsona slimība, Alcheimera slimība utt. Vecuma demenci veicina daudzi faktori – tie var būt dzīves laikā pārdzīvotie stresi, insulti, infarkti utt.

Galvenā smadzeņu barība ir polinepiesātinātā taukskābes omega-3, precīzāk EPA, (dokozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaskābe), jo smadzenes darbojas galvenokārt uz ketoniem. Glikozi var iegūt no taukiem. Smadzenēm, lai būtu laba atmiņai, ir ļoti svarīgs magnijs, jo, ja tā pietrūkst, šūnu mitohondrijā radusies enerģija ATP veidā uzkrāsies nepietiekami. Tas nozīmē, ka jāēd viss, kas ir zaļš, jo tur ir magnijs. Cinks smadzenēm vajadzīgs, lai neveidotos amiloīda plātnītes, kas bojā smadzeņu sinapses, tādējādi neveidotos plānprātība. Atmiņu bojā organismā pārlieku liels daudzums dzelzs, kas ir spēcīgs ķīmisko reakciju katalizators, piemēram, cepot gaļu (gaļā ir daudz dzelzs), veidojas ļoti kaitīgi mutagēni, tādi kā heterocikliskie amīni un nitrozamīni.

Vitamīna B₁ (tiamīna) deficīts ir ļoti kaitīgs galvas smadzenēm, pasliktinās atmiņa, iestājas apātija, pavājinās redze, parādās miega apnoja un attīstās demence. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut vitamīna B₁ deficītu, ko visvairāk izraisa alkohols un pārmērīgi liels ātro ogļhidrātu īpatsvars uzturā. Vislabākā profilakse - adekvāts uzturs!  

Uz smadzeņu šūnām nelabvēlīgi darbojas arteriālā hipertensija, diabēts un pirmsdiabēta stāvoklis, paaugstināts glikozes un insulīna līmenis asinīs, hipoksija, elektromagnētiskie starojumi, radiācija un smago metālu uzkrāšanās. Svarīgi, lai būtu jods, selēns un neveidotos B grupas vitamīnu deficīts, sevišķi tas attriecas uz vitamīnu B₁₂, jo bez tā sarūk nervu šķiedru mielīna apvalki.

Ja smadzenes enerģiju gūst cukuru sadalīšanās rezultātā tikai no ātrajiem ogļhidrātiem, turklāt ja cilvēkam jau ir pirmsdiabēta stāvoklis, tas ir insulīnrezistence, tad organismā sāk veidoties beta amiloīdi, tas ir amiloīda plātnītes, kas var būt par Alcheimera slimības un plānprātības priekšvēstnešiem.

Alumīnija jonu uzkrāšanās organismā veicina demences attīstību un ne tikai, sekmē arī Parkinsona un Alcheimera slimību parādīšanos.

 

Maziem bērniem ieilgusī intrakraniālā hipertensija, ja neko nedara, var beigties ar cerebrālo trieku vai aklumu.

Intrakraniālā hipertensijas novēršanai mediķi parasti izraksta diurētiķus (urīndzenošus preparātus), piemēram, acetazolamīdu jeb diakarbu. Ar urīndzenošu līdzekļu ilgstošu lietošanu jābūt piesardzīgiem, lai nerastos problēmas ar sirdi, jo tādā veidā no organisma tiek izskalots kālijs.

Tautas medicīnā izmanto upeņu, kosas un bērza lapas vienādās proporcijās, tās sasmalcina, aplej ar ūdeni +70⁰C temperatūrā un liek vairākas stundas nostāvēties termosā. Šādu tēju regulāri dzer pirms ēdienreizēm. Pārmaiņu pēc, līdzīgi sagatavojot, var dzert arī sarkanā āboliņa galviņu tēju.

 

Kad cilvēks ir uztraucies un nonācis stresa stāvoklī, pastiprinās elpošana, jo, sašaurinoties asinsvadiem, sāk pietrūkt skābekļa visā organismā. Pirmie skābekļa deficītu izjūt tā lielākie patērētāji - sirds muskulis, kā arī smadzenes. Tāpēc ir jāpaplašina asinsvadi. Kaut arī pirmajā brīdī tas izklausās dīvaini, ir vienkāršs veids, lai to panāktu - jāpalēnina elpošana vai pat uz pus minūti tā jāpārtrauc. Rezultātā palielinās ogļskābās gāzes koncentrācija asinīs, un, ja tā sasniedz 6,0 – 6,5% no kopējā gāzu daudzuma, asinsvadu gludā muskulatūra sāk atslābināties, rezultātā asinsvadi paplašinās un palielinās skābekļa asimilācija.

Ir vēl psiholoģiskais aspekts. Ar šādiem elpošanas vingrinājumiem arī domāšana koncentrējas uz citu problēmu – vēlmi dziļāk ieelpot, bet stresu radījusī situācija kļūst otršķirīga. Ar šādiem vienkāršiem vingrinājumiem stresa situācijās var pat izvairīties no insulta un infarkta.

Cilvēki, kuriem ir liekais svars vai cita veida veselības problēmas un nevar ilgstoši neelpot, profilaksei var izmantot dabīgos sedatīvos preparātus, piemēram, baldriānu, bet ar hipotensīvajiem medikamentiem būtu jāuzmanās, jo perspektīvā tie atstāj ļoti negatīvas sekas. 

 

Asinsvadi nav sterili, bet baktērijas ir saistītas ar kalciju, jo tās dzīvo aterosklerotiskajās pangās. Tā kā disbakterioze ir plaši izplatīta, bet zarnas ir perforētas, sevišķi, ja pietrūkst C vitamīna, baktērijas visvairāk nokļūst asinsritē.

Atbrīvoties no aterosklerotiskajām pangām ir grūti, bet izvairīties ir viegli.

Svarīga ir vitamīnu D₃ un K₂ attiecība. Vitamīns D₃ kalciju nogādā līdz kauliem, bet vitamīns K₂ neļauj tam nonākt uz asinsritē. Ja vitamīna K₂ nepietiek, kalcijs nonāk asinīs, sajaucas ar holesterīnu un nogulsnējas iekaisušajos asinsvados. Ja to tēlaini salīdzina, kalcijs ir armatūra, un holesterīns ir betons, bet par pastiprinošo savienotāju kalpo bioplēve (gļotas). Vitamīns K₂ ir tas, kas sasaista kalciju kaulaudos, rezultātā tas nenonāk asinsvados un tur neuzkrājas. Tāpēc svarīgi ir lietot fermentētos dārzeņus, kas ir bagāti ar K₁ vitamīnu, bet sevišķi bagāti ar šo vitamīnu ir skābētie kāposti. Zarnu traktā, ja vien tur mājo normāla mikroflora, vitamīns K₁ transformējas par K₂ vitamīnu. Ēd dienā 300g skābēto kāpostu un vienlaikus izvairīsies no daudzām citām veselības problēmām!

 

 

Glutēna molekulas olbaltumvielu struktūrai ir 4 dažādi veidi - gliadīns (80%), gluteīns, albumīns un globulīns. Gledaīns nonākot zarnu traktā, tam sadaloties noteiktos peptīdos vai pat nesadaloties, viegli iekļūst asinsritē un izkļūst pat cauri hematoencefalītiskai barjerai, nokļūstot smadzenēs, kur atrodas opiātu receptori, tos kairina un bloķē. Cilvēkam tiek izraisīta eiforijas sajūta un ar laiku veidojas atkarība.

Līdzīgi kā ir ar gaļu, kad veidojas līdz aminoskābēm nesadalītas olbaltumvielas. Uz tām reaģē imūnsistēma, veidojas strutains iekaisums, kas var izpausties, piemēram, kā izsitumi uz ādas, galvassāpes līdz pat autoimūniem procesiem vai pat audzējiem.

Olbaltumvielas, kas sasaistītas ar cukuriem (visbiežāk tas ir gliadīns), neizvadās no organisma vai ļoti grūti izvadās, tāpēc tās izvietojas asinsvados zem gļotādas. Rezultātā asinsvadi visā garumā kļūst blīvi, zaudē elastību un sāk plaisāt. Holesterīns, pielīpot pie šīm plaisām, pilda ielāpa funkciju. Tas nelīp pie gludiem elastīgiem asinsvadiem. Holesterīns šādā situācijā, aizlāpot asinsvadu mikroplaisiņas, darbojas kā glābējs vēl no briesmīgākām sekām - insulta. Rodas loģisks jautājums – vai mākslīgi ar medikamentiem, pazeminot holesterīna līmeni asinīs, var samazināt bojājumus asinsvados. Situācijās, kad jāglābj dzīvība, protams, der visi līdzekļi, tai skaitā asinsspiedienu pazeminošie, taču ar tiem nevar novērst cēloņus, cilvēkam jāmaina dzīvesveids. 

To pierāda arī statistika – Eiropā kara laikā, kad maizi ēda daudz mazāk, sirds un asinsvadu slimības bija krietni retāka parādība, kaut gan stresa bija vairāk, turklāt tajos laikos arī maize bija daudz draudzīgāka cilvēka veselībai nekā mūsdienās.

Ogļhidrātu amilopektīnu-A satur mieži, auzas un rudzi, bet visvairāk tieši kvieši. Tā kā šo ogļhidrātu ļoti viegli var sašķelt ferments amilāze, tam piemīt augsts glikēmiskais indekss, augstāks nekā cukuram vai konfektēm. Tas nozīmē, ka asinīs notiek strauja cukura līmeņa paaugstināšanās, kas savukārt tiešā vai netiešā veidā izraisa visas populārākās mūsdienu slimības.

Maizē esošie graudi ir bijuši pakļauti +180⁰C temperatūrai. Kas tur ir palicis? Taukskābes ir kļuvušas par transtaukskābēm, olbaltumvielas ir denaturējušās un kļuvušas par grūti pārstrādājamiem lielmolekulāriem aminoskābju savienojumiem polipeptīdiem, bet ogļhidrāti ir karamelizējušies un ir parādījies akrilamīds, kas ir kancerogēna viela. 

Lai mazinātu graudos esošo kaitīgo lektīnu ietekmi, būtu vēlams graudus diedzēt, jo dīgstot sāk darboties visi augšanas procesi – aktivizējas fermenti, koenzīmi un augšanas faktors. Piemēram, sagatavojot putru, uz diennakti iemērc graudus, pēc tam nolej ūdeni un aplej ar vārošu ūdeni, sasedz un pēc kāda laika putra gatava, bet vēl drošāk ir izmantot graudu zaļos dzinumus. Diedzēšanai droši var izmantot amarantu un brokoļu sēklas.      

Paradokss ir tas, ka, jo graudiem lielāks lipekļa (glutēna) daudzums, jo par tiem zemniekiem vairāk maksā. Ražotājiem tas ir izdevīgi, gandrīz no karotes mīklas var izcept batonu, jo lipeklis labi palīdz noturēt mitrumu un gaisu. Glutēnu kā iebiezinātāju un konservantu pievieno ļoti daudziem produktiem – jogurtiem, desām, konditorijas izstrādājumiem utt.

Saprotot šo absurdu, man ir ļoti nožēlojami skatīties uz konvenciālo zemnieku lielajiem uzartajiem un ar graudaugiem nosētajiem laukiem, kuros ar pesticīdiem tiek iznīcināts viss dzīvais, samazinās dabas daudzveidība un reizē arī iespējas izdzīvot cilvēkam. Absurda kalngals ir tas, ka par to šādiem zemniekiem tiek maksātas vēl subsīdijas.