Priekšvārds
Šī internetvietne ‘’Ekomedicīna’’ veltīta biškopības produkcijai un ekomedicīnai, tas ir zinātnei, kas ārstē bez medikamentiem, to vietā dodot zināšanas par slimību rašanās mehānismiem un cēloņiem, tātad arī izārstēšanu.
Ja par biškopības produkciju latviskajā masu informācijas telpā informācija ir atrodama, tad par ekomedicīnu tādas ļoti maz un ir sadrumstalota.
Daudzi man uzreiz iebildīs, ka nedrīkstu runāt par medicīnu, jo man nav augstākās medicīniskās izglītības. Jā, man tādas nav, un es nedrīkstu nozīmēt ārstēšanu. Toties man ir augstākā inženiertehniskā izglītība un esmu pieradis domāt loģiski, izvērtējot pieejamās informācijas ticamību, turklāt esmu neatkarīgs no farmācijas industrijas. Salīdzinājumā ar ārstiem man nav sertikāta, ko var atņemt par nepaklausību.
Mani nomāc jautājums - kā var izārstēt nopietni nepārzinot bioķīmiju, biofiziku, dietoloģiju, bioloģiju. Es to saku tāpēc, ka šādas zināšanu jomas vienkārši nav gandrīz ietvertas ārstu sagatavošanas programmā, kuras galvenais sastādītājs, rūpējoties par savām savtīgām interesēm, ir farmācijas industrija ar tās neizmērojamām finansiālajām iespējām, un kura ir padarījusi ārstus par savas produkcijas izplatītājiem. Turpretī ekomedicīnas skatījuma ārstam pirmkārt ir jābūt veselības skolotājam, kas uzrauga dabas likumu ievērošanu. Diemžēl notiek pretējais – ar medikamentu palīdzību mēģina apmānīt dabu. Ir tā, ka farmācija finansē medicīnisko izglītību, farmācija arī māca kā ārstēt, rezultātā cilvēces vēsturē vēl nekad nav bijis tik daudz zāļu un tik daudz hronisku slimību. Hroniskās slimības nav lipīgas, nav novēršamas ar vakcīnām, attīstās pakāpeniski, turpinās ilgi un nekad nepāriet pašas no sevis.
Lai izprastu cilvēka organismā notiekošos procesus ar medicīniskām zināšanām vien diemžēl nepietiek. Šie procesi ir saistīti ar apkārtējo vidi un visu ekosistēmu, kurā cilvēks ir viens no posmiem. Tās ir tūkstošos mērāmas savstarpēji atkarīgas bioķīmiskas reakcijas. To visu ar cilvēka prātu pat nevar aptvert. Šie mijiedarbības mehānismi ir sarežģītāki par jebkuru datorprogrammu. Cilvēka organisms ar problēmām tiek galā pats, jo ir ieprogrammēts tiekties uz veselību, nevis uz slimību.
Pamatdoma, kas šajā internetvietnē ir izklāstīta, nav nekas jauns, to ir izteicis medicīnas tēvs Hipokrāts, pasakot, ka, uzturam jābūt zālēm un zālēm jābūt uzturam. Pagājušajā un aizpagājušajā gadsimtā to visu ir detalizēti izklāstījuši, ekomedicīnas pamatlicēji, amerikāņu ārsti bioķīmiķi, tādi kā Pols Bregs, Normens Vokers, Herberts Šeltons, Arnolds de Vrizs (Arnold De Vries), šveiciešu ārsts bioķīmiķis un dietologs Maksimiljans Birhers-Benners (Maximilian Bircher-Benner). Esmu iepazinies ar tādu dižgaru atziņām kā amerikāņu zinātnieks uztura bioķīmiķis Kolins Kempbels (Colin Campbell), amerikāņu zinātnieks ārsts-dietologs un mikrobiologs Roberts Jangs (Robert Young), amerikāņu dietologs un kardiotorakālais ķirurgs Stīvens R. Gundrijs (Dr. Steven R Gundry MD), krievu medicīnas zinātņu doktors psihiatrs Jurijs Nikolajevs, krievu akadēmiķis Aleksandrs Ugolevs, un daudzi citi.
Līdzīgā kā šajā internetvietnē izklāstītā, šādā virzienā domā arī Amerikā bāzētā ārstu biedrība Physicians Committee for Responsible Medicine, kas apvieno ap 150000 biedru. Tie ir ārsti, kas par medicīniskiem pētījumiem nesaņem naudu, to dara bez atlīdzības, jo uzskata, ka gods un sirdsapziņa ir augstāk par visu. Esmu iedvesmojies arī no angļu izcilā dabaszinātnieka Deivida Atenboro (David Attenborough) dokumentālajām filmām.
Droši vien man daudzi pārmetīs, ka nav atsauces uz zinātniskiem pētījumiem. Nav ne jau tikai tāpēc, ka saraksts sanāktu ārkārtīgi garš, bet tāpēc ka ne vienmēr ir zināms, kas šos pētījumus apmaksājis. Diemžēl ne visi zinātnieki ir godprātīgi. Paļauties uz pseidozinātniskiem pētījumiem, kas pārpludina mūsdienu informatīvo telpu, ir ļoti bīstami. Ja šādas drošas informācijas par pētījumu pasūtītājiem un finansētājiem nav, ticamība šiem pētījumiem ir niecīga. Tas arī ir visbiežākais izskaidrojums tam, ka pētījumu rezultāti par vienu un to pašu tēmu bieži vien ir pat diametrāli pretēji. Šādā situācijā atliek vien domāt pašam, salīdzināt, analizēt un izdarīt secinājumus.
Lai šādas zināšanas apgūtu un sistematizētu, man vajadzēja daudzus gadus intensīvi lasīt un klausīties informatīvos materiālus, iegūtus no visdažādākajiem avotiem. Mūsdienu masu informatīvā telpa ir pārblīvēta ar informāciju par veselības problēmām. Par to kā būt veselam tiek runāts ļoti daudz, diemžēl tikai neliela daļa no šīs informācijas ir noderīga. Nesistematizējot informāciju, tiek radīts informatīvais haoss. Kam tas izdevīgi, nav grūti uzminēt.
Droši vien būsiet pamanījuši, ka gan interneta vidē, gan drukātajā presē gandrīz katru informatīvo materiālu par veselību pavada medikamentu vai medicīnisku pakalpojumu reklāmas, kuras saistītas ar attiecīgo tēmu. Šādas reklāmas bieži vien ir galvenais par veselības tēmām rakstošo un rūnājošo mediju ienākumu avots. No reklāmām neatsakās pat sabiedriskie mediji. Loģiski, ka reklāmdevējs diez vai būs priecīgs par antireklāmu. Te nu ir atbilde tiem, kas brīnās, kāpēc par veselības problēmām netiek runāts plašsaziņas līdzekļos tādā rakursā, kā tas ir šajā internetvietnē ‘’Ekomedicīna’’. Ar šeit izklāstīto informāciju es vēlos iekustināt cilvēkus pašiem loģiski analizēt lietu būtību, nevis vienmēr akli ticēt ārstu teiktajam, sevišķi farmācijas industrijas atbalstītajos masu medijos. Cilvēkam jāpadomā, kā var uzticēt pašu dārgāko, tas ir, savu veselību tiem, kas nespēj sakārtot savu, jo mūsdienu mediķi slimo pat vairāk nekā kā viņu pacienti.
Nav jau tā, ka neviens neko nesaprot, lielākā daļa ārstu nojauš sava darba bezjēdzību. Taču pastāvošā, visu stingri reglamentējošā sistēma ārstiem ir uzstādījusi dzelžainus rāmjus – tā un ne citādi, pretējā gadījumā tiesu darbi, vai pat ārsta sertifikāta anulēšana. Ja vēl pieskaita farmācijas industrijas iespējamos bonusus, šādā situācijā ‘’iet pret straumi’’ ir ļoti grūti.
Šajā internetvietnē izklāstītā informācija ļoti daudziem nav izdevīga un pat bīstama. Tā dara cilvēkus neatkarīgus no ārstiem, aptiekām, medikamentiem, tā maina cilvēku domāšanu, un ar tiem kļūst grūtāk manipulēt. Nav šaubu, ka šādu informāciju savas savtīgas un tuvredzīgas ekonomiskās intereses aizstāvot, mēģinās apšaubīt gan gaļas ražotāji un pārstrādātāji, gan piena produktu ražotāji, maizes cepēji, konditori, dzērienu ražotāji, konvencionālie graudaudzētāji, mežu izcirtēji un daudzi, daudzi citi. Pat daļai biškopju, kuri savas dravas izvietojuši konvencionālās lauksaimniecības sējumu laukos, šāda informācija nepatiks, jau nemaz nerunājot par farmācijas industriju ar savu neizmērojamo ietekmi. Taču paradoksālākais ir tas, ka pat tiem, kam šādas zināšanas ļoti varētu palīdzēt, mēģinās tās apšaubīt, tas ir līdzīgi kā vainot spoguli par to, ka nepatīk seja, jo ir tāda cilvēku daļa, kas savās problēmās vienmēr vaino kādu citu (dakterus, zāles, sliktos produktus utt.), tikai ne sevi. No tradīcijām un kaitīgiem ieradumiem ar narkotiska rakstura darbības iezīmēm atteikties ir ļoti grūti, it sevišķi, ja tie formējušies dzīves garumā, tāpēc, lai sevi attaisnotu, tā teikt, savam sirdsmieram, der visi argumenti.
Lai arī cik šāda informācija kādam būtu neērta, to ignorējot, nav iespējams atrisināt nevienu no sasāpējušām sabiedrības problēmām – covid-19, veselība, demogrāfija, izglītība, galarezultātā arī labklājība un aizsardzība, jo viss ir savstarpēji saistīts.
Apgūstot šajā internetvietnē izklāstītās zināšanas, Jums ātrāk izdosies izprast savas problēmas, tādā veidā mazāk zaudēsiet laiku nokļūšanai pie attiecīgā speciālista. Arī saruna ar šo ārstu par veselības problēmas risināšanu veidosies krietni konstruktīvāka.
Internetvietne ‘’Ekomedicīna’’ drīzāk ir labdarības nekā biznesa projekts. Tajā nav reklāmas baneru, nav sponsoru, arī ziedojumi netiek vākti. Vienīgais finansiālais balsts tās uzturēšanai un attīstībai ir saražotā biškopības produkcija, tāpēc, izvēloties iegādāties piedāvāto biškopības produkciju, reizē tiks atbalstīts arī šis projekts, kas ir tik vajadzīgs pašreizējā situācijā visai sabiedrībai.
