Par Covid-19  

Pasaulē ir novēroti gadījumi, kad cilvēki no Covid-19 pilnīgi izārstējas, taču pēc dažām dienām saslimst ar bīstamām sēnīšu slimībām, piemēram, mukormikozi. Tam ir loģisks skaidrojums. Ārstējot elpceļu saslimšanas ar spēcīgiem steroīdu (pretiekaisuma) preparātiem, zarnu mikroflora tiek traumēta, bet zarnās taču aizsākas imunitātes veidošanās. Vāja imunitāte, vēl arī uzkrātā barības bāze sēnītēm un hipoksija, viss tas summējas, un veidojas pamatpriekšnosacījumi sēnīšu slimību attīstībai.

Covid-19 pandēmijas laikā tika piemirsti herpes, Epšteina-Barra, Citomegalo vīrusi, kas ir vēl bīstamāki, un pasaulē katru gadu izdzēš miljoniem dzīvību. Tie ir plaši izplatīti, veicina citu slimību rašanos un attīstību, taču nav nekur pazuduši.

Ja baktērijas var pieveikt ar antibiotikām, bet sēnītes ar pretsēnīšu līdzekļiem, tad vīrusus var pieveikt tikai ar imunitātes nostiprināšanu. Lai to nostiprinātu, vajadzīgi minerāli un mikroelementi, vajadzīga sakārtota zarnu mikrofora. Starp citu, ožas un garšas zudums, saslimstot ar Covid-19, ir cinka deficīta pazīme organismā. Saņemot cinku pārtikas piedevu veidā, papildus jālieto varš, lai nerastos tā deficīts. Viss ir savstarpēji saistīts. Cinks, vitamīni K₂ un D₃ ir galvenie profilaktiskie līdzekļi.

Kas notika pansionātos, kurus vienu pēc otra pārņema Covid-19? Vai šiem sirmgalvjiem profilaksei kāds deva šo vitamīnu minimumu. Par uztura bioloģisko vērtību, ko tiem pasniedz, pat runāt negribas. Pat bērniem bērnudārzos adekvāta uztura nav. Ja pašreizējiem sirmgalvjiem bērnībā tāds daudzmaz bija, tad mūsdienu bērni, tā turpinot, visdrīzāk, nesasniegs šādu vecumu.

Vīruss nav izdalīts, bet tam jābūt izdalītam izolāta veidā, un, saskaņā ar Koha postulātiem, to vajadzētu atrast visu cilvēku organismos, kuri cieš no šī vīrusa, bet veseliem cilvēkiem šim vīrusam nevajadzētu būt atrodamam. Izdalīto vīrusu, kultivējot kultūrā un inokulējot veselam indivīdam, tam būtu jāizraisa saslimšana, turklāt šim patogēnam (vīrusam) jābūt tādam pašam, kāds tas bija, izraisot sākotnējos saslimšanas gadījumus. Bet, ja vīruss nav izdalīts, saskaņā ar šiem Koha postulātiem, kā tas ir ar citām infekcijas slimībām, tad Covid-19 testu precizitāte kļūst apšaubāma un arī ārstēšanas stratēģija var izrādīties neveiksmīga. Starp citu tiem, kas spēs izdalīt šo vīrusu un pētījumus publicēs prestižajos medicīnas žurnālos, tiek apsolītas pat lielas naudas prēmijas. Diemžēl nav dzirdēts, ka kādam to izdevies izdarīt.

Ir bezjēdzīgi vakcinēties pret strauji mutējošiem vīrusiem, jo, kamēr tiks izstrādāta vakcīnā pret to, tas jau būs daudzreiz mutējis. Pret gripu vakcīnas tika izstrādātas jau 1996. gadā, bet vai gripa ir pazudusi? Turklāt vakcinācija notika vismaz trīs nedēļas pirms pandēmijas uzliesmojuma, un, pandēmijai sākoties, tā tika pārtraukta, jo, vakcinējot  pandēmijas laikā, var veidoties antivielu atkarīgas infekcijas pastiprināšanās (antibody-dependent enhancement, ADE), kas var palielināt vīrusa infekcijas smaguma pakāpi, jo vakcīnu stimulētās antivielas tā vietā, lai neitralizētu vīrusus, var atvieglot to iekļūšanu ķermeņa šūnās, un tādā veidā ir iespējama vīrusu replikācija. Var pat rasties smaga imūnā reakcija, kura var izraisīt letālu iznākumu.

Bērnu vakcinēšana pārvērš tos no rezistentiem īpatņiem par mērķi jebkuram patogēnam. Bērniem labi darbojas aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss, kas rada spēcīgu imunitāti, un jebkura infekcija, izejot caur bērna organismu, kļūst vājāka attiecībā pret pārējiem ģimenes locekļiem, kas ir sevišķi svarīgi attiecībā uz senioriem un cilvēkiem ar vāju imunitāti. Tādā veidā ar bērnu izolēšanu tiek panākta lielāka varbūtība, ka seniori var sastapties ar vīrusu neizmainītā formā, kas ir krietni bīstamāk.

Evolūcijas procesā imūnsistēma ir izveidojusies tā, ka tai nepārtraukti uz kaut ko jāreaģē, bet, ja parasto kairinātāju nav, tā var sākt reaģēt (alerģiska rakstura reakcijas) uz ziedputekšņiem, putekļiem, plastmasām utt. 

Tā kā visas Covid-19 populārākās vakcīnas orientētas uz vīrusa S (spike – pīķa jeb smailes) proteīniem (galvenokārt uz posmu, kas saistīts ar receptoriem), tāpēc vīrusam mainoties, vakcīna vairs nevar būt tik efektīva, tas nozīmē, ka vakcīnas efektivitāte vājinās. To iespaido arī faktors, ka šādas RNS tipa vakcīnas, kas ir orientētas uz antivielu veidošanos, šim antivielu daudzumam mazinoties, samazinās arī to efektivitāte, jo neveidojas šūnu atmiņa un nenoris pilnvērtīga šūnu imunitāte. 

Citādāk tas ir ar cilvēkiem, kas ignorē dabas likumus, ēd un dzer, kā pagadās un ko pagādās, kā arī neatmet kaitīgos ieradumus (alkohols, narkotikas, smēķēšana, mazkustība, kafija uc.), turklāt tiem izteikti pietrūkst svarīgāko minerālelementu, sevišķi tādu kā selēns, silīcijs, cinks, kā arī vitamīns D₃. Šie cilvēki atrodas masu mediju veicinātajā stresā. Tā vietā, lai runātu par profilaksi, runāts tiek tikai par nevakcinēšanās briesmām. Stresa situācijā organisms pastiprināti tērē šos svarīgos mikroelementus. Vīrusam, nonākot šādu cilvēku organismā, ir iespēja strauji vairoties, tātad arī izplatīties uz citiem cilvēkiem. Kā likums, šādiem cilvēkiem ir liels daudzums citu veselības problēmu, kas imūnsistēmas pārslodzes un mazspējas rezultātā pāriet no latentās uz akūto formu, bet saslimšana bieži vien norisinās ļoti smagā formā vai pat notiek ļaunākais. Ar vakcīnām mēs īslaicīgi varam paglābt šos cilvēkus tādā veidā, ka organisms jau iepriekš sagatavo antivielas pirms saskaršanās ar īsto vīrusu, rezultātā iegūstot laiku organisma mobilizācijai cīņā ar to. Taču problēma līdz galam netiek atrisināta, jo vīrusiem ir ’’barības bāze’’. Tie cenšas izvairīties no imūnsistēmas, veicot mutācijas un radot jaunus paveidus, pret kuriem vakcīnu radītā aizsardzība var izrādīties maz efektīva. Tāpēc tieši šī cilvēku kategorija neatkarīgi no tā, ir vai nav vakcinēti, apdraud pārējos cilvēkus.

Ir jāsaprot, ka jebkurš svešķermenis, kas satur olbaltumvielas (baktērija, sēnīte, vīruss vai vīrusa fragments vakcīnu veidā), nonākot cilvēka asinsritē, rada imūnsistēmas reakciju. Lai organisms radītu antivielas un mobilizētu šūnu imunitāti, tiek tērēta enerģija, kā arī vitamīnu un mikroelementu rezerves utt. Ja daudzmaz vesels cilvēks, kurš rūpējas par savu imūnsistēmu un visticamāk vīrusu pārslimotu asimptomātiski vai ļoti vieglā formā, pandēmijas laikā izlemj vakcinēties, tad šādā veidā papildus noslogo savu imūnsistēmu un var gadīties, ka šo resursu iztrūkums, kamēr nav pilnībā izveidojusies imunitāte, var veicināt smagāku saslimšanu. Tāpēc imunoloģijas mācību grāmatās iesaka vakcinēties līdz pandēmijas sākumam, lai savlaicīgi izveidotos aizsardzība.

Secinājums – ne jau nevakcinētie apdraud vakcinētos vai otrādi, apdraudējumu rada cilvēki, kas ar savu dzīvesveidu sagādā vīrusiem labvēlīgu mutēšanas un vairošanās vidi. Tie var būt gan vakcinētie, gan nevakcinētie. 

1. Ar ko sabiedrībai vakcinētie cilvēki ir mazāk bīstami kā nevakcinētie, kuri Covid-19 ir pārslimojuši asimptomātiski un tiem dabīgā veidā ir izveidojušās antivielas?

2. Pārējo cilvēku apdraudēšanas kontekstā, kā no nevakcinētiem cilvēkiem atšķiras vakcinētie, kuriem vājās imunitātes dēļ neveidojas antivielas?

3. Vakcinējot cilvēkus, kuriem dabīgā ceļā ir izveidojušās antivielas, kā arī revakcinējot tos, kuriem pēc vakcinācijas ir vēl saglabājušās antivielas - vai šādiem cilvēkiem nesāksies ļoti intensīvi koagulācijas procesi, kas izraisa pārāk aktīvu dažādu orgānu asinsvadu oklūziju (slēgšanos), DIK (disseminētās intravazālās koagulācijas) sindromu un rezultātā trombus?

4. Vai pandēmijas sakarā konstruktīva citādāka atšķirīga viedokļa totāla nepieļaušana oficiālajos sabiedriskajos masu medijos spēj veicināt tautas uzticību tiem?

5. Imunoloģijā ir sen labi zināms, ka visspēcīgākā imunitāte ir tiem, kas slimību pārslimo asimtomātiski, bet nevis smagi pārslimojušiem vai vakcinētajiem. Vai bezsimptomātiski pārslimojušie cilvēki tiek ieskaitīti, aprēķinot kolektīvo imunitāti? Ja nē, tad kāpēc?

6. Cik cilvēkiem no nevakcinētajiem, kuri slimojuši smagā formā vai pat nav izdzīvojoši, inficējoties ar Covid-19, pirms tam nav bijušas hroniskas veselības problēmas un cik cilvēki pirms saslimšanas ir bijuši pilnīgi veseli?

7. Kā apgalvo epidemiologi, Covid-19 mutācija notieka ar ātrumu 2 reizes mēnesī. Populārākās vakcīnas tika izstrādātas gandrīz pirms diviem gadiem. Vai šādā situācijā varam paļauties tikai uz vakcīnām, ignorējot profilaksi? Ja tā, tad kāpēc valstīs ar ļoti lielu sabiedrības vakcinācijas aptveri, kur nevakcinēto ir gandrīz tikai daži procenti (Izraēla, Nīderlande, Dānija), palielinājās saslimušo skaits?

8. Kā lai izskaidro to, ka nabadzīgajās Āfrikas valstīs, par kurām pandēmijas sākumā tik ļoti bažījās eksperti un kurās bija vismazākais vakcinēto procents pasaulē, piemēram, Zimbabvē, saskaņā ar oficiālajiem datiem, bija vismazāk saslimušo un gandrīz nebija letālo iznākumu?

9. Kā iespaido placebo efekts, gan vakcinētos, gan nevakcinētos, kontekstā ar vienpusēju viedokli par vakcināciju oficiālajos masu mēdijos?

10. Nosauciet kaut vienu slimību, pret kuru vakcinējot veidojas spēcīgāka imunitāte par dabīgo, kura izveidojas, pārslimojot šo slimību!

11. Cik no mirušajiem cilvēkiem Covid-19 ir bijis galvenais nāves cēlonis?

12. Kā tas var būt, ka Zviedrijā, kur bija vismazāk Covid-19 ierobežojumu, ir vismazākais saslimušo un mirušo rādītājs uz 100 tūkstošiem cilvēku Eiropā?

Godīgas atbildes uz šiem jautājumiem veicinātu sabiedrības uzticību un izpratni, kā arī uzlabotu cīņas efektivitāti ar pandēmijām. 

Salīdzinājumam, ja, piemēram, siltā un mitrā telpā, atstājam uz ilgāku laiku netīrus traukus, tie sasmako un appelē. Tas nozīmē, ka kādam šie netīrumi ir barība. Precīzi tas pats notiek cilvēka organismā, kur ir silta un mitra vide. Šī pandēmija ir sekas tam, ka cilvēks rīkojas pēc sava prāta, nevis tā, kā to paredzējusi daba. Ja organismā ir pārmērīgi uzkrātās strutas, gļotas un novājinātas šūnas, uzrodas tādi organismi, kam tā ir barība un iespēja vairoties. Vienkārša loģika. Vai tad to tik grūti saprast?

Galvenajiem oficiālās informācijas izplatītājiem, kā LR1 un LTV1, vēlētos atgādināt - ir teorija, ka diskusijā par jebkuru tēmu, lai izlemtu optimālo rīcību, ir jābūt vismaz 10% neatkarīgu un neietekmētu citādi domājošo. Pretējā gadījumā pieņemtais lēmums ir apšaubāms. 

’’Savlaicīgi silti saģērbties’’ nozīmē attīrīt organismu no nevajadzīgā un iedot tam vajadzīgo, tas arī ir viss. Kā bonusā vienlaikus automātiski atrisināsies neskaitāmas veselības nozares problēmas, par kurām jau ir nogurts klausīties. 

Jā, vakcīnas ir ērts veids, kā cilvēkam īslaicīgi izvairīties no smagākas saslimšanas, un tā inficētajam dod lielākas cerības izdzīvot, tas ir fakts. Tā tas bija ar sākotnējo paveidu pret, kuru izveidoja vakcīnas. Diemžēl šis mRNS tipa vīruss nepārtraukti mainās, tāda ir šī vīrusa daba. Tāpēc vakcīnas, kas tika radītas agrāk pret sākotnējo paveidu, izrādās arvien neefektīvākas pret katru nākamo paveidu. Sevišķi skaidri to redzam, kas notieka ar omikronu - vakcinētie slimoja biežāk nekā nevakcinētie. Vai ar šādām mazefektīvām vakcīnām, atkārtoti vakcinējoties, iegūsism vēlamo efektu? Vai neparādīsies nopietnas blaknes? Diemžēl tāds scenārijs cilvēkiem ar daudzām hroniskām kaitēm arī ir iespējams. Varbūt loģiskāk būtu censties atbrīvoties no šīm hroniskajām slimībām un stiprināt imunitāti. Cēloņi visām slimībām ir taču ļoti līdzīgi.

Jāsaprot, ka ne jau pats vīruss vai vakcīnas, kas faktiski ir novājināts vīruss, vai vīrusa fragments, rada nepatīkamās blaknes vairākuma gadījumos. Tās ir dažādas hroniskās slimības, kas imūnsistēmai papildus uzliek slodzi, un, saskaroties ar vīrusu, tā netiek galā, tāpēc bieži vien tās pāriet no latentās akūtajā formā. Vienkārši sakot, imūnsistēma pārslogojas un nespēj slapēt iekapsulējušos iekaisuma procesus jeb par blaknēm dēvētās slimības, kuru visbiežākais cēlonis ir ārstēšana ar medikamentiem, nomācot simptomus un nelikvidējot cēloņus.

Sevišķi liela slodze uz imūnsistēmu gulstas, ja ar iekļuvušo tai nepazīstamo vīrusu saskaras pirmo reizi. Vajadzīgs laiks, lai to atpazītu, bet vīruss pa to laiku vairojas, sevišķi strauji progresējot, ja tam ir piemērota vide.  Turpretī, ja cilvēks ir vakcinēts, šis laiks un imūnsistēmas resursi tiek ietaupīti, tādā veidā veiksmīgāk netiek ļauts aktivizēties hroniskajām kaitēm. Tikai nelaime ir tā, ka vakcinējoties hroniskās slimības nekur nepazūd, bet turpina atrasties latentā jeb snaudošā formā, ko ir izdevies panākt, pateicoties medikamentiem (noņemti simptomi). Taču vīruss arī nesnauž, veic mutācijas un cenšas apiet antivielas, tāda ir šī mRNS tipa vīrusu daba – nepārtraukti mainīties. Tāpēc nav brīnums, ka vakcinēšanās efektivitāte uz jaunajiem vīrusa paveidiem gada laikā ir samazinās uz pusi, to atzīst paši vakcīnu ražotāji. Sanāk, ka jāvakcinējas un jāvakcinējas atkal. Par to, kādas tam var būt sekas, kā tas var sekmēt citokīnu vētras, autoimūnos procesu attīstību utt., diemžēl gandrīz nerunā.

Ir arī otrs variants – nevakcinēties. Taču tas ir daudz grūtāks ceļš, prasa daudz zināšanu un gribasspēka, krasi jāmaina dzīvesveids virzienā, kā tas ir aprakstīts šajā internetvietnē. Arī rezultāts visdrīzāk var būt pavisam cits – pazūd daudzās hroniskās slimības un nav vairs vajadzīgi gadiem lietotie medikamenti, parādās enerģija un dzīvesprieks, tiek atslogoti mediķi, arī nav tik ļoti jābaidās no vīrusiem, jo pastāv ļoti liela varbūtība, ka organisma saskaršanos ar tiem var pat nepamanīt. Tādu cilvēku mūsdienu sabiedrībā diemžēl ir maz, taču tādi ir, bet sabiedriskajos masu medijos par tiem tikpat kā nedzird. Dzird tikai smagi slimo nožēlas, ka nebija vakcinējušies.    

Cienījamie žurnālisti, kas esat tautas acis un ausis, jūs esat gudri un loģiski domājoši cilvēki, jūs godīgi un patiesi stāstāt par notikumiem Ukrainā, paldies jums par to.  Diemžēl gluži pretējais notieka  Covid-19 pandēmijas atspoguļošanā mūsu oficiālajā informatīvajā telpā, kas man brīžiem atgādināja dažu kaimiņvalstu oficiālos propogandas televīzijas kanālus. Arī es daudz kam nepiekrītu, ko saka antivakseri, jo tas nav tik vienkārši, ir pamatīgi jāiedziļinās medicīnas jomā, bet kāpēc jūs paļaujaties uz dažiem, es atļaušos teikt, pseidospeciālistiem*, kas sabiedriskajos masu medijos līdz apnikumam apgrozās gandrīz vai katru dienu, kuri pat ignorē to kas ir rakstīts imunoloģijas un virusoloģijas mācību grāmatās. Ne jau man jūs mācīt, kā iegūt informāciju. Pasaulē ir prestiži medicīnas žurnāli, piemēram,BMJ, Lancet, var reizēm pašķirstīt arī virusoloģijas mācību grāmatas, ir pieejamas no grantiem neatkarīgu zinātnieku un akadēmiķu uzstāšanās utt. Galu galā jāieklausās arī pašu vakcīnu ražotāju teiktajā. Ir augstākā līmeņa virusologi, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi un atklāti atzīst, ka tik un tā nāksies gandrīz visiem izslimot. Vienkārši žurnālistiem ir pašiem jāiedziļinās šajās tēmās un šiem pseidospeciālistiem*, kas nepārtraukti aicina vakcinēties un vakcinēties, jāuzdod jautājums, kas notiks ar daudzreiz novakcinētajiem cilvēkiem pēc dažiem gadiem. Ja jums kā žurnālistiem izveidojusies situācija veselības problēmu atspoguļošanas jomā nepatīk, tad tā jāmaina, bet, ja ar savu darbību nevarat šo situāciju izmainīt, tad ir jāpaiet malā, citādāk sanāk, ja situāciju nemaināt un neatkāpjaties, kļūstat par organizētas grupas līdzdalībniekiem. Tiem, kas savu sirdsapziņu ir pārdevuši, der ieskatīties Bībelē Mateja evangēlijā, kur rakstīts par 30 sudraba monētām.

Var dažus cilvēkus ar puspatiesībām kādu laiku apmānīt, bet nevar visu laiku mānīt visus cilvēkus, un tie, kas tā dara, agri vai vēlu nokļūs neērtā situācijā, kā tas bija ar padomju režīma slavinātājiem. Nav vairs 80-gadi, kad toreiz nebija tādu tehnisko iespēju informācijas saglabāšanā kā tagad un pēc atmodas varēja taisnoties, ka tā gluži neteica. Ja kāds kaut vai netiešā veidā izdara spiedienu uz žurnālistiem, tad tas ir jāpasaka, citādi par šādu televīziju un radio uz barikādēm, piemēram, es vairs neiešu. Nojaušu, ka līdzīgi rīkosies arī daudzi citi.

*par pseidospeciālistiem uzskatāmi ārsti, vai citi ar medicīnu saistīti darbinieki, kuri runā par slimību simptomu novēršanu, bet nerunā par slimību cēloņiem un profilaksi