VESELĪBAS PAMATI
Uztura bagātinātāji
Pirms izklāstīt tēmu par uzturu bagātinātājiem, sākumā būtu jāakcentē, ka primārais tomēr ir un paliek uzturs un tikai pēc tam uztura bagātinātāji. Pārtika ir galvenais avots, no kura mēs saņemam enerģiju un visu, no kā sastāvam, tāpēc ar uztura bagātinātājiem to aizvietot nevaram, varam tikai papildināt un koriģēt iztrūkstošo, mēģināt pietuvināt optimālajam līmenim.
Uztura asimilācija ir ļoti sarežģīta bioķīmiskā sistēma. Tajā iesaistās tūkstošiem vielu, kuras katra gan atsevišķi, gan kopā rada iespaidu uz veselību. Gandrīz nepastāv varbūtība, kad kāda atsevišķa viela pārtikas piedevu veidā aizstās pilnvērtīgu ēdienu, drīzāk tā radīs blakusiedarbības. Mūsdienu neveselīgā uztura radītās problēmas nevar atrisināt tikai ar pārtikas piedevām, lai arī ko mēģina iestāstīt uztura bagātinātāju ražotāji un izplatītāji, jo viņiem tas ir bizness.
Vielu savstarpējā mijiedarbība, kā arī to iedarbība ar organismā esošām vielām ir neiedomājami sarežģīts process. Uztura vērtību nevar tikai vērtēt pēc tajā ietilpstošo vielu kopējās summas. Šīs vielas katrā produktā savienotas dažādās kombinācijās. Uzturvielām kombinējoties, to vērtība pilnīgi izmainās. Pārtikai sajaucoties ar siekalām, sākas gremošanas process. Ķīmisko reakciju norisi, sākot ar šūnām un beidzot ar orgāniem, kā arī to sistēmām vada smalki iekšējas kontroles mehānismi, kuri nosaka, kad notikt ķīmiskai reakcijai, kur un cik daudz radušās vielas aizvadīt.
Organismam nevar dot kādu vielu atsevišķi, tā jādod kompleksi ar citām vielām. Piemēram, kā zināms, vairogdziedzera problēmas visbiežāk izraisa joda trūkums, taču jods jādod kopā ar šūnām tik ļoti nepieciešamajām barības vielām, kā lipīdiem, olbaltumvielām u.c.
Jāsaprot, ka uztura bagātinātājos ietilpstošās barības vielas ir nozīmīgas tikai tad, ja ienāk kā ēdiena sastāvdaļas. Nevienas atsevišķi ņemtās ķīmiskās vielas ievadīšana nekad nebūs līdzvērtīga uztura lietošanai, bet atsevišķu ķīmisku vielu uzņemšana zāļu veidā var būt pat bīstama.
Uztura bagātinātājus var sadalīt divās grupās: dabiskajos (nepārstrādātajos) un rūpnieciski ražotajos.
Dabiskie ir, piemēram, spirulīna (jūras aļģe), lucerna, bišu maize. Tos ir veidojusi pati daba, un tur ir viss dzīvībai nepieciešamais vajadzīgajā formā. Pie dabiskiem uztura bagātinātājiem varētu pieskaitīt arī augu pulverus, kuri izgatavoti, izžāvējot un samaļot, piemēram, ziedlapas, koku mizas, pumpurus, augus utt. visdažādākajās kombinācijās, veidojot no tiem pulveru kokteiļus un tēju maisījumus. Tos lieto kā universālos līdzekļus, kuros ir plašs bioloģiski aktīvo un minerālvielu spektrs ar nosacījumu, ka augi auguši simbiozē jeb sinerģijā ar citiem organismiem, nevis kā monokultūra, pretējā gadījumā to bioloģiskā vērtība būs krietni zemāka.
Organisms vienkārši paņem to, kas tam tajā brīdī nepieciešams un savas vajadzības zina labāk par jebkuru uztura speciālistu, ziņojot par tām ar dažādiem simptomiem, tāpēc ieklausieties sava organisma dotajos signālos! Tas, protams, attiecas uz dabīgiem produktiem, nevis ķīmiskās pseidopārtikas industrijas produkciju, kurai pievienoti garšas, smaržas, krāsas, konsistences uzlabotāji, kuru uzdevums ir neesošo padarīt par vēlamo.
Rūpnieciski sagatavotie uztura bagātinātāji var būt dažādi. Viens variants ir dabisko izejvielu izžāvēšana un safasēšana. Otrs variants, kad no tām pašām izejvielām izņem kādu atsevišķu komponentu un rezultātā vienas un tās pašas vielas iedarbība ir citādāka, nekā pirms tam, kad šī viela atrodās sākotnējā produktā. Patērētāju ērtībai uztura bagātinātāji tiek sagatavoti tabletēs vai kapsulās un ir precīzi zināms to sastāvs. Piemēram, bifidobaktēriju aizsardzība ir svarīga, kad tās jānogādā uz resno zarnu, lai pasargātu no kuņģa sulas un žults iznīcinošās iedarbības, tāpēc šādas baktērijas ievieto aizsargapvalkā – speciālās kapsulās. Tas ir pluss, bet mīnuss ir būtiski lielāka cena par tām pašām bioloģiski aktīvajām vielām, kas bieži sastopamas parastos produktos.
Vai ir nepieciešams lietot uztura bagātinātājus?
Ja pieņemam, ka ikdienā lietojat bioloģiskām metodēm un nenoplicinātā augsnē audzētu, svaigu, termiski neapstrādātu, pareizi sagatavotu pārtiku samērīgā daudzumā un pietiekoši daudz dzerat kvalitatīvu ūdeni, esat fiziski aktīvs, jums nav kaitīgu ieradumu, un ikdienā neizjūtat spēcīgu stresu, tad uztura bagātinātājus var nelietot. Tas ir ideālais variants.
Ja tā nav, ieteicams tomēr lietot dabiskas izcelsmes uztura bagātinātājus. Ikdienā paļaujoties tikai uz to pārtiku, kas nopērkama lielveikalos, būt veselam pat teorētiski gandrīz nav iespējams.
Vēl jau arī pastāv variants neko nedarīt. Pēc statistikas tā arī dzīvo 95% populācijas un tikai 5% cilvēku ir reāli gatavi darīt kaut ko savā labā. Finansiāli šāds dzīvesveids, ko piekopj vairākums sabiedrības, ir ļoti neizdevīgs, jo tiek maksāts par pārtiku, ar kuru organisms nesaņem visu vajadzīgo un iegūst veselības problēmas, bet pēc tam jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Šādā veidā tiek nelietderīgi tērēta arī nodokļu maksātāju nauda.
Uztura bagātinātāji ir vidusceļš. Kaut arī tas nav labākais un lētākais variants, tomēr tas ir populārs daudzās attīstītajās valstīs, kurās ir garš vidējais mūža ilgums un kur ekoloģiskā situācija ir vēl nelabvēlīgāka nekā Latvijā.
Attīrīšanās, izmantojot sorbentus un speciālās piedevas
Ja ikdienā lietojat tradicionālo uzturu, bez attīrīšanās neiztikt. Taču, ja cilvēks nevar sevi noskaņot, ilgstoši badoties (sk. sadaļā ‘’Attīrīšanās’’), laba alternatīva ir šīm nolūkam izveidotas programmas uztura bagātinātāju plānveidīgas lietošanas veidā kopā ar speciālu diētu.
Royal Society of Medicine dati liecina, ka 87 miljardi dolāru gadā pasaulē tiek tērēti tādu slimību ārstēšanai, kas saistītas ar zarnu trakta piesārņojumu (kopumā vairāk nekā 65 slimības).
Papētīsim, kas notiek resnajā zarnā. Iedomāsimies lielu kastroli, kurā ielikts viss, ko cilvēks pa dienu ir apēdis. Tajā ir raugs, jo lielākā daļa cilvēku ēd raudzētas mīklas izstrādājumus, piemēram, rauga maizi, bulciņas. Neaizmirsīsim patogēnās baktērijas un sēnītes, kas ir netīra zarnu trakta patstāvīgie iemītnieki. Zarnu masā sastopami arī pesticīdi un nitrāti, kuri lauksaimniekiem palīdz iegūt lielāku ražas masu, kā arī konservanti, aromatizatori, irdinātāji, stabilizatori, emulgatori, sintētiskās krāsvielas, skābuma regulētāji un, iespējams, agrāk lietoto medikamentu atliekas. Turpat mitinās 2 - 4 veidu zarnu parazīti un pāris miljoni to oliņu (ar tiem inficēti 95 – 100% cilvēku), pat neskatoties uz rūpīgi ievērotu personīgo higiēnu. Pievienojot 2 - 12 kg fekāliju akmeņu un, blīvi aiztaisot vāku, novieto šo kastroli siltā vietā. Tagad teiciens ‘’nāve noslēpusies zarnu traktā’’ vairs jums neradīs šaubas, ka jūsu veselības stāvokli spēcīgi ietekmē šī pūstošā un rūgstošā masa, kas rada tādas veselības problēmas kā nogurums, pirmsmenstruālo sindromu, galvassāpes, dermatoloģiskas saslimšanas (psoriāze) aizcietējumus, pastiprinātu gāzu veidošanos, lieko svaru, celulītu, rūgtu garšu mutē un citas problēmas.
Ieskatīsimies, kas notiek piesārņotā zarnu traktā. Ēdot “nedzīvu” (vārītu, ceptu, marinētu, šķiedrvielām nabadzīgu) uzturu, zarnu trakta bārkstiņas pārklājas ar biezu gļotu plēvīti, tāpēc pirms uztura bagātinātāju lietošanas ir svarīgi attīrīt zarnu traktu. Netīrā zarnu traktā dominē rūgšanas un pūšanas procesi. Temperatūra tajā lokāli paaugstinās, ir vāja zarnu peristaltika, uzkrājas ēdiena paliekas, rezultātā siltā un smagā resnā zarna sievietēm var spiest uz dzemdi, olvadiem, urīnpūsli, izraisot tādas veselības problēmas kā iekaisumus, cistas un neauglību. Bet vīriešiem uz prostatu, izraisot prostatītu, neauglību, kā arī samazinot seksuālo aktivitāti.
Viss, ko dzeram un, kas nav ūdens, uzsūcas resnajā zarnā. Kopā ar ūdeni resnajā zarnā uzsūcas toksiskas vielas, kas bloķē fermentus, bez kuriem nevar funkcionēt neviena šūna. Šīs toksiskās vielas organisms iekapsulē, veidojot polipus, cistas, adenomas. Netīrā zarnu traktā dominē patogēnās baktērijas (kampilo baktērijas, enterokoki, klostrīdijas utt.). Vācu zinātnieki, izpētot 2000 cilvēkus, secināja, ka tikai 3% nav disbakteriozes. Bet zarnu trakta labās baktērijas ir lielākais organisma imunitātes orgāns, tā ir pirmā frontes līnija cīņā ar baktērijām un vīrusiem. Labās baktērijas izstrādā pienskābi, kas nepatīk patogēnajām, piedalās B grupas un K vitamīna sintēzē, izdala vielas, kas sekmē zarnu peristaltiku. Ja zarnu trakts ir piesārņots, aknas sāk strādāt ar pārslodzi, simptomātiski parādās galvassāpes, trūkst enerģijas, rodas problēmas ar atmiņu, uzbudināmība un aizkaitinājums. Arī nieres tiek pārslogotas, jo tām katru minūti jāattīra 1,6 litri piesārņotu asiņu, tāpēc attīstās nieru iekaisīgas saslimšanas, paaugstinās asinsspiediens.
Toksisko vielu izvades ceļš ir arī plaušas. Resnajā zarnā venozais kolektors ir izveidots tā, ka no divām trešdaļām zarnu trakta (tā kopējais garums 12m) asinis plūst caur aknām, bet no pēdējās trešdaļas (ieskaitot resno zarnu, sigmveida zarnu un taisno zarnu) venozās asinis iet caur plaušām, apejot aknas. Tāpēc problēmas zarnu traktā bieži vien izraisa plaušu slimības līdz pat bronhiālai astmai. Ja zarnu trakts ir piesārņots un aknas un nieres nestrādā, kā vajag, toksisko vielu izvades funkcijas uzņemas āda (acne, ekzēma, psoriāze utt.).
Katrs auto īpašnieks saprot, ka ir ekspluatācijas noteikumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Jāizmanto noteiktas kvalitātes benzīns. Eļļa un filtri jāmaina pēc noteikta perioda. Ja motors visu laiku darbosies uz pilnu gāzi, tas ātri vien nolietosies. Tikai ievērojot šos noteikumus, var cerēt, ka mašīna kalpos ilgi un droši. Tieši tas pats notiek ar cilvēka organismu, lietojot neveselīgu uzturu, organisms ir spiests strādāt ekstremālā režīmā (uz pilnu gāzi), lai neitralizētu bīstamās vielas. Attiecībā uz paša organismu, cilvēks domā, ka var visu mūžu ēst, kā pagadās, neveikt nekādas attīrīšanas procedūras. Diemžēl šādā veidā notiek organisma priekšlaicīga nolietošanās un pavājināta tā dzīvotspēja jau tā nelabvēlīgajā vidē.
Alberta Zēra attīrīšanās programma
Vienu no labākajām kompleksajām attīrīšanas sistēmām pasaulē šobrīd ir izstrādājis Kanādas zinātnieks Alberts Zērs (Albert Zehr). Šī programma izstrādāta pakāpeniskai organisma attīrīšanai, tā paredzēta 14 dienām, un cilvēkam nav būtiski jāizmaina sava ikdienas dzīve. Alberts Zērs ir ārsts nutriciologs. Viņš 30 gadus veltīja tādu zāļu formulu izpētei, kas ļautu efektīvi attīrīt mūsu organismu. Ir autors divām brīnišķīgām grāmatām par veselīgu uzturu. ‘’Veselības soļi’’ (Healthy Steps) un ‘’Palīdzi savai veselībai’’ (Help Yourself Healthcare). Lielāko daļu savas dzīves Alberts Zērs veltījis tam, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot veselību. Viņš dziļi pārliecināts, ka mūsu organismam piemīt liels pašizārstēšanās potenciāls, ja vien mēs to regulāri attīrām un piedāvājam veselīgu uzturu. Ja 300m2 lielu telpu (tik liela ir zarnu trakta kopējā platība), var iztīrīt 3 nedēļās, tas ir to vērts. Programmas laikā attīrās arī aknas, nieres un limfa. Tā paredzēta visiem, kas vēlas attīrīt savu organismu, darot to patstāvīgi, sev ērtā laikā, bez īpašas aparatūras, sanatorijām, stacionāriem, klizmām. Tajā ir iekļauta arī antiparazitārā programma. Tas ir ļoti svarīgi, jo cilvēks nedrīkst badoties kopā ar parazītiem, badošanās laikā tie izraisīs spēcīgu intoksikāciju. Programmas sastāvā ietilpst tikai dabīgie pret antiparazitārie līdzekļi: melnā rieksta lapas, skudru koka miza, ķiploks, lucerna un citi. Tradicionālo uzturu lietojošiem cilvēkiem ideālā variantā divas reizes gadā būtu jāveic profilaktisku attārpošanos. Ķīmiskie līdzekļi ir ļoti toksiski un tos neiesaka lietot regulāri.
Tāda unikāla ārstēšanas metode, kā īslaicīga badošanās, ir pazīstama daudzās valstīs kopš seniem laikiem. Pārvērtēt badošanos nozīmi nav iespējams. Badošanās laikā notiek kuņģa-zarnu trakta, asiņu, limfas attīrīšanās, atjaunojas visu organisma sistēmu darbība, samazinās iekaisums, notiek imunitātes nostiprināšanās un daudz citu labu lietu. Tomēr jāsaprot, ka badoties vajag pareizi, ievērojot organisma fizioloģiskās prasības. Otrajā-trešajā badošanās dienā parasti notiek uzkrāto toksisko savienojumu izvade. Ja badošanās notiek nepareizi, tas var radīt sarežģījumus. Alberts Zērs ir ņēmis vērā šo apstākli un programmā iekļāvis sorbentu kaolīnu (baltos mālus). Mālu ārstnieciskās īpašības zināmas kopš Ķīnas imperatoru dinastiju laikiem, kuri pēc nostāstiem esot zinājuši mūžīgās jaunības un ilga mūža noslēpumu. Kaolīns ir sorbents, kam piemīt unikālas īpašības palielināt savu apjomu, piesaistīt un absorbēt toksiskās vielas, pēc tam tās izvadīt no organisma. Tas būtiski samazina badošanās krīzes iespēju. Ļoti svarīga šīs programmas īpatnība ir tā, ka tajā iekļauti fermenti un derīgās baktērijas.
Programma sastāv no trīs etapiem.
1) Pirmais etaps ’’sagatavošanās’’ ilgst 7 dienas. Tajā ievēro diētu, no uztura izslēdzot, gaļu, piena produktus, maizi, saldumus. Ēdam biezputras, dārzeņus, zivis, zaļumus. Programmā ietilpstošie komponenti atbrīvos no parazītiem un toksiskām vielām zarnu traktā un pabaros šūnas ar vitamīniem un mikroelementiem, kā arī atmiekšķēs zarnu traktu. Šai etapā visas toksiskās vielas no orgāniem un audiem tiek izvadītas uz resno zarnu. Protams, cilvēkam vienlaikus diennaktī jālieto 2-3 litri kvalitatīva ūdens.
2) Otrais etaps’’attīrīšanās’’ ilgst 4 dienas. Bads bez bada sajūtas. Šajā laikā neēd, bet ēdienreizes vietā 4 reizes dienā lieto pulveri, kas izšķīdināts ūdenī. Iedzerot tas uzbriest, un rodas sāta sajūta. Pulveris satur kaolīnu (baltos mālus), kas absorbē 40 reižu vairāk toksisko vielu, nekā pats sver. Tas iespiežas visās zarnu krociņās, savāc parazītus un kā ar birsti izslauka zarnu traktu. Par tīrām asinīm bezgala pateicīgas ir nieres un aknas. Šūnas tiek pabarotas, jo tiek lietoti dabīgi vitamīni, mikroelementi, labās baktērijas un citas labas lietas.
3) Trešais - ‘’atjaunošanās’’. Notiek pakāpeniska atgriešanās pie parastās ēdienkartes. Tiek turpināta mikroelementu un vitamīnu saņemšana, bet labās baktērijas un fermenti šajā periodā paredzēti dubultdevā, lai atjaunotu barības sagremošanas procesus. Arī šajā etapā, tāpat kā visos pārējos, paredzēts lietot daudz ūdens.
Jau pēc mēneša var sajust enerģijas pieplūdumu un miega uzlabošanos, āda ir tīrāka un elastīgāka, samazinās smaka no mutes, nav sviedru aromāta un vēdera pūšanās, asinsspiediens stabilizējas, samazinās aizdusa, normalizējas aknu, sirds un nieru darbība, asinsvadu stāvoklis, locītavas kļūst mīkstākas un lokanākas, mazinās alerģiskās izpausmes, nostiprinās imunitāte. Pēc programmas iziešanas daudzi atvadās no cistām (cistas un adenomas ir 4. organisma piesārņotības pakāpe). Programmas laikā attīrās starpšūnu limfa, kur uzkrājas ap 80% toksīnu. Organisma detoksikācijas rezultātā atjaunojas hormonālās sistēmas darbība un pāriem, kuri sirgušu ar neauglību bieži vien paveras priecīgs blakusefekts – iespēja piedzimt bērniņam, turklāt ar brīnišķīgu veselību. Svarīgi ir atcerēties, ka, lietojot tradicionālo uzturu tādu, kādu diemžēl lieto mūsdienu sabiedrības vairākums, organisma attīrīšanas programmas būtu jāveic regulāri un pat obligāti.
Kā darbojas koenzīms Q10
Koenzīms Q10 (CoQ10), saukts arī par ubihinonu, ir dabiska viela, kas atrodas gandrīz visās mūsu ķermeņa šūnās. Tā ir vitamīnam līdzīga viela, kas piedalās šūnu enerģijas (ATP) ražošanā mitohondrijos. Nosaukums ubihinons nāk no vārda ubiquitous – “visur sastopams”, jo tas ir gandrīz visās šūnās.
Organisms Q10 ražo pats, bet tā līmenis samazinās ar vecumu, stresa, slimību un dažu medikamentu (piem., statīnu) lietošanas laikā.
Galvenās funkcijas organismā:
֍ bez Q10 šūnas nespēj efektīvi ražot enerģiju,
֍ īpaši svarīgs orgāniem ar lielu enerģijas patēriņu: sirdij, smadzenēm, muskuļiem, aknām,
֍ darbojas ka antioksidants aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresa un brīvo radikāļu bojājumiem,
֍ palīdz palēnināt šūnu novecošanos,
֍ atbalsta sirds muskuļa darbību,
֍ bieži pētīts saistībā ar sirds mazspēju, augstu asinsspiedienu un statīnu blaknēm.
Koenzīms Q10 ir taukos šķīstošs, vitamīniem līdzīgs hinons jeb organisks savienojums, kas ir viens no galvenajiem komponentiem mitohondriju elpošanas ķēdē, kurš nodrošina enerģētisko apmaiņu šūnās, kā arī pilda antioksidanta un stabilizatora funkcijas šūnu membrānās. Turklāt Q10 pārveido vitamīnu E aktīvajā formā, palielina limfocītu daudzumu, tai skatā NK šūnas (natural killer cells - NK), kas iznīcina vēža šūnas. Q10 palielina slāpekļa oksīda sintēzi, tādā veidā paplašinot asinsvadus, līdz ar to iespējams samazināt arteriālo asinsspiedienu.
Koenzīms Q10 veic vairākas funkcijas: tas nepieciešams ATF sintēzei, piedalās organisma termoregulācijā, palīdz uzturēt stabilu sirds, nieru, aknu, smadzeņu un citu svarīgu orgānu darbību. Q10 ir visās organisma šūnās, jo ir saistīts ar mitohondrijam. Savā struktūrā tas satur 10 oglekļa atomus, kā arī spēj viegli piesaistīt un atdot ūdeņraža jonus. Svarīga funkcija, ko pilda Q10, ir šūnu membrānu stabilizācija, lai saglabātu lādiņu.
Koenzīms Q10 izvada protonus H+ uz iekšējo membrānas virsmu, transportē elektronu uz pašu membrānu, veidojot potenciālu starpību. Protoniem H+ izejot caur membrānu un nonākot uz šūnas iekšējās virsmas, mijiedarbībā ar membrānas elektroniem veidojas ATF. Šo reakciju rezultātā veidojas arī blakusprodukti. Membrānu elektroni iedarbojas uz atomāro skābekli, un, skābeklim O2 pārejot atomārajā formā O, tas perspektīvā savienojas ar ūdeņradi. Tādējādi izveidojas ūdens. Tādā veidā neitralizējas blakusprodukti mitohondrijos. Ja starp membrānām izveidojas daudz atomārā skābekļa, var veidoties reaktīvā skābekļa savienojumi, tas ir brīvie radikāļi, kuru neitralizācijas funkciju pilda Q10.
Koenzīms Q10 spēj arī bez fermenta ATF sintāze atpakaļ cauri membrānai izvadīt ūdeņraža jonus bez ATF ģenerēšanās, taču rezultātā paaugstinās temperatūra. Tādā veidā notiek termoregulācija ķermenī.
Reaktīvā skābekļa veidošanos veicina ilgstoša un nogurdinoša fiziskā slodze, bet mērena regulāra slodze veicina Q10 veidošanos, protams, kopā ar pilnvērtīgu uzturu.
Antioksidants glutations
Ar gadiem cilvēkam glutationa izstrāde organismā samazinās, bet tiem, kas ignorē veselīgu dzīvesveidu, šis process notiek daudzreiz straujāk. Glutationa sintēze cilvēka organismā notiek aknās, un, tiklīdz aknu funkcijas ir traucētas, veidojas tā deficīts.
Glutationa molekula sastāv no 3 aminoskābēm: cisteīna, glutamīna un glicīna. Šāda molekula darbojas kā sava veida slazds, kas atpazīst un pārtver toksiskos metabolītus, pesticīdus un kancerogēnus, tai skaitā arī tos, kas rodas, lietojot medikamentus, kas var izpausties kā blaknes.
Glutations mazina iekaisuma procesus, neitralizē brīvos radikāļus, palēnina novecošanos, piemēram, uz ādas tas izpaužas kā pigmentācijas traucējumu samazināšanās un elastīguma uzlabošanās.
Glutations uzlabo pašsajūtu, atmiņu, prāta spējas, reakcijas ātrumu un izturību.
Tā izstrādi organismā veicina fiziskās aktivitātes un adekvāts uzturs, bet tiem, kam ar to ir, kā ir, glutations jālieto kā uztura bagātinātājs, bet vislabāk izvēlēties to, kas ir liposomālajā formā.
Vitamīnu un minerālu liposomālā forma
Liposoma ir doba sfēriska nanodaļiņa, kuras iekšiene ieslēgta aktīva viela vitamīns vai minerāls. Liposomas darbojas kā nano kapsulas, kas visos uztura pārstrādes posmos pasargā vitamīnu no iznīcināšanas. Aktīvās vielas tiek nogādātas tieši šūnā tūlītējai asimilācijai. Liposomas apvalks ir pilnīgi identisks cilvēka šūnu membrānām. Tas sastāv no fosfolipīdiem un ir pilnīgi dabīgs komponents ar ļoti labām iekļūšanas spējām, kas aknām un nierēm nerada toksisko slodzi.
Nonākot līdz šūnai, liposomas fosfolipīdu apvalks saplūst ar tai bioloģiski draudzīgu šūnas membrānu un atbrīvo aktīvo vielu, turklāt fosfolipīdi no liposomas iekārtojas brīvo radikāļu bojātajā šūnas membrānas struktūrā un atjauno tās aizsargfunkciju.
Starp citu, 1 nm (nanometrs) ir 1 miljardā daļa no 1metra. Mata diametrs ir 100000 nm, bet mati aug ar ātrumu 10 nm vienā sekundē.
Iegādājoties uztura bagātinātājus, jāņem vērā kofaktors
Cinks un varš, ja ir neorganiskā formā, piemēram, sulfāta veidā, savstarpēji būs antagonisti, turpretī, ja ir organiskākā helātu formā (kopā ar aminoskābi), problēmu ar asimilāciju nebūs. Jāievēro – ja lieto tikai cinku, tad jālieto arī varš, citādāk vara daudzums strauji samazināsies un otrādi. Ja, piemēram, nepieciešama dzelzs, tad, lai tas labāk asimilētos, jāpievieno cinks un varš. Šādu nianšu, kas ar ko der un neder, ir tūkstošiem. Sertificēti uztura bagātinātāju ražotāji šīs nianses zina un pievienotajās anotācijās parasti arī norāda, tomēr katra situācija ir individuāla, tāpēc der uzklausīt arī speciālista viedokli.
Citādāk ir ar dabiskajiem uztura bagātinātājiem, jo tajos par kofaktoru ir parūpējusies pati daba, visu sabalansējot optimālajās kombinācijās un proporcijās. Protams, izņēmumi, kad kaut kas nesader, ir iespējami, jo cilvēks ir stipri attālinājies no dabas.
Pirms lietot, jāiepazīstinās ar lietošanas instrukciju
Pievēršoties uztura bagātinātāju lietošanai, ir lietderīgi pakonsultēties ar nutriciologu, jo to lietošanas instrukcijās ne vienmēr var paredzēt visas iespējamās situācijas. Lūk, tikai daži piemēri. Nebūtu racionāli lietot tādus minerālkompleksus kā magnijs un kalcijs uztura bagātinātāju veidā ar ēdieniem, kuru sastāvā ir auzu pārslas, jo tie sasaistīsies ar fitīnskābi. Arī taukskābju komponentus tādus kā omega-3 nedrīkst lietot kopā ar minerālu kompleksiem, jo taukiem sadaloties līdz taukskābēm, tās kopā ar minerāliem veidos nešķīstošas nogulsnes. Lietojot dzelzs, magnija un kalcija preparātus, lai tie nenogulsnētos, virsū nedrīkst uzdzert tēju, kas satur miecvielas tanīnus.
Ja lieto medikamentus, piemēram, urīndzenošos līdzekļus vai hormonālās kontracepcijas tabletes, papildus nepieciešams lietot minerālvielas un vitamīnus, īpaši B grupas. Pretējā gadījumā var rasties olbaltumvielu apmaiņas traucējumi.
Uzņemot atsevišķi minerālus, piemēram, tādus kā magnijs, kalcijs, cinks, dzelzs, nedrīkst vienlaikus lietot fitātus saturošus produktus (graudaugu), kas sasaista šos minerālus un kavē to uzsūkšanos gremošanas sistēmā, kā rezultātā rodas minerālvielu nepietiekamība. Tas attiecas uz graudaugiem un pākšaugiem. Piemēram, īpaši tas attiecināms uz auzu pārslām un kviešiem ar lielu lipekļa daudzumu.
Antioksidantus jālieto pareizā kombinācijā ar citiem komponentiem, jo kad antioksidants neitralizē brīvo radikāli, pats pārvēršas par brīvo radikāli, Piemēram, vitamīna E gadījumā var veidoties noturīgs savienojums, kas var būt pat toksisks, tāpēc E vitamīnu jālieto kopā ar vitamīnu C, bet tā kā vitamīns C ne vienmēr ir kā antioksidants, jālieto bioflavonoīdi, kas atrodami augļos, dārzeņos un ogās.