33modparpartt

Ir teiciens – Dievs radīja pārtiku, bet velns kulināriju. Bībele mums stāsta, ka Dieva valstībā paradīzes dārzā Ādamam un Ievai bija doti augļu koki. Par to, ka šajos kokos karātos desas un makaroni nekas nav teikts. Tur pretī katli, uguns, vārīšana, pannas mums asociējas ar citas valstības atribūtiem.  

Ko mēs zinām par to, ko ēdam?
Visgrūtākais manā skatījumā, ir pārliecināt cilvēkus darīt kaut ko savā labā,  tas ir grūtāk nekā katru dienu ‘’baudīt’’ desmitiem bišu kodienu. Man ir palicis atmiņā televīzijas žurnālistu eksperiments ar slēpto kameru. Uz augļu konservu burkas etiķetes sastāvā ierakstīja vārdus: ‘’ciankālijs (ļoti bīstams veselībai)’’. Protams, šīs nāvējošās indes tur nebija. Šajā eksperimentā uz pircējiem labi darbojās visādi tirdzniecības triki: izpārdošana, izdevīga tirdzniecības vieta, ‘’dabisks produkts’’. Veidojās pat rinda. Un neviens neiedziļinājās, ko viņš pērk. Secinājums ir tāds, ka cilvēki akli paļaujas, ka kāds viņu vietā ir padomājis par veselību, drošību utt. Un ja tas cits to nav izdarījis vai dara pavirši! Kas tad?

Pircēju vieglprātība rada plašas iespējas negodīgiem pārtikas ražotājiem un tirgotājiem gūt ekonomisko labumu, graujot patērētāju veselību, kā arī ar zemu cenu izspiest no tirgus godprātīgos ražotājus.

Ir skumji skatīties, ka cilvēki ir noveduši sevi līdz tam, ka vienīgais prieks ir pieēsties, nolaižoties līdz dzīvnieku līmenim. Tie ir nelaimīgi cilvēki, kas dzīvo tikai baudas gūšanai. Mēs esam saprātīgas būtnes, kam ētiski, tikumiski un garīgi jāattīstās. Ēdiens ir tikai celtniecības materiāls un enerģijas avots. Bērniem bieži vien jau bērnībā ēdiens tiek pasniegts kā bonuss par skolas atzīmēm, izpildītajiem mājas darbiem utt. Līdzīgi kā cirkā dzīvniekiem par izpildītiem trikiem. 

Ar pārtiku var valdīt pasauli
Pasaules vēsturē zināšanas par uzturu tautā nav popularizētas nevienos laikos, jo valdnieki ir apzinājušies, ka domāšana cilvēkiem var pāriet augstākā līmenī, cilvēki sāks izprast globālos procesus un sapratīs, kā ar viņiem tiek manipulēts, un kļūs neatkarīgāki, rezultātā grūti pārvaldāmi. Piemēram, ja cilvēki pārietu uz uzturu, kādu paredzējusi cilvēkam daba, tas nozīmētu iznīcināt farmācijas korporācijas. Bankrotētu alkohola, tabakas, gaļas ražotāji utt. Tāpēc valdības ignorē daudzos godīgu zinātnieku pierādījumus veselības saglabāšanas jomā, kuri apstiprina uztura priekšrocības un nozīmi, bet izvēlas atbalstīt potenciāli dārgāku un kaitīgāku ārstēšanu ar iekārtām un medikamentiem. 
 
Sabiedrībai jāzina, kas ir kas!
Par pārtikas drošību valstī rūpējas attiecīgās valsts iestādes, kuras mums pasaka to, ka, uzreiz un tūlīt, lietojot konkrēto produktu, nekas ļauns nenotiks. Es neapšaubu šīs īstermiņa garantijas. Citādāk ir ar ilglaicīgām garantijām.

Naivi domāt, ka ražotājs būs tas, kas pateiks patiesību par savu preci, pat ja viņš to ļoti gribētu. Kaut vai tāpēc ka viņam pašam trūkst pilnas informācijas par izmantotām izejvielām. Piemēram, pektīns (E-440), kas ir populāra piedeva ļoti daudzos pārtikas produktos un tiek uzskatīta par pilnīgi nekaitīgu. Jā, tā ir dabiskas izcelsmes viela, kas atrodama gandrīz visos augos. It kā viss kārtībā, tomēr realitāte ir tāda, ka to iegūst ne jau no bioloģiski audzēto ābolu mizām, bet no tādiem, kuri līdz pat 40 reizēm smidzināti ar dažādām indēm. Un miza ir tā vieta, kur indes uzkrājas visvairāk, taču padziļinātas analīzes to notekšanai maksā ļoti dārgi.

Piemēram, zemesrieksti. Lai cīnītos ar kaitēkļiem, ievada petūnijas gēnu, un pats augs izstrādā indi. Zinot bioloģiski audzēto zemesriekstu cenu, nav šaubu, ka tas ir ĢM produkts.

Reklāmās mums stāsta par tetrapakās safasētiem brīnišķīgiem produktiem, turklāt vēl bez konservantiem. Atverot iepakojumu, dveš svaigums un vai tiešām nekādu konservantu. Zinot, ka iekļūstot kaut dažām dzīvajām baktērijām, iepakojumā neizbēgami sāksies skābšanas un rūgšanas procesi. Var būt ideāla sterilitāte? Izrādās iepakojums no iekšpuses ir pārklāts ar speciāliem antibakteriāliem preparātiem, kuru formulas tiek turētas slepenībā. Iepakojuma sastāvu taču likums neprasa uzrādīt un uzraksts ‘’bez konservantiem’’ tiešām atbilst patiesībai. Ja vēl pieskaita kosmētiku un dažādos mazgāšanas līdzekļus, atliek tikai minēt, kā tas viss kopsummā iedarbojas uz cilvēka veselības ‘’šūpuli’’ - simbiozo zarnu mikrofloru. Tādu piemēru ir simtiem un veltīgi gaidīt, ka šādu informāciju mums sniegs ražotāji vai reklāma. 

Netaisnīga pieeja
Rūpējoties par veselību, mūsu valstī alkohola reklamēšana ir ierobežota un cigarešu reklāma ir aizliegta, uz cigarešu paciņām jābūt brīdinošiem uzrakstiem ar šokējošām fotogrāfijām. Pilnīgi piekrītu šādai pieejai. Bet kā ir ar citiem produktiem?

Zinātnieku teiktais, ka kara laikā cilvēki bija vairāk paēduši, nekā mūsdienās, pirmajā mirklī mani pārsteidza. Pārtikas veikali taču ir pārpildīti ar precēm. Ēst var, cik vien lien un viss ir ļoti garšīgs, bet šūnas izrādās badā. Taču, zinot, ka dabā, brīnumu nav, pārtikas produkti istabas un pat vēsākā temperatūrā, ātri kļūst nesvaigi, mikrobu iedarbībā tie sāk bojāties un vienīgais veids kā to novērst, ir iznīcināt šos mikrobus. Iznīcināt var ar termisko apstrādi, ar radioaktīvo apstarošanu vai ar konservantiem (etiķskābi, cukuru, sāli, antioksidantiem utt.).

Es tikai vēlos, lai atbildīgās valsts instances pasaka, kas ir kas. Kāpēc alkoholam un cigaretēm veikalos pircējiem ir vecuma ierobežojumi ‘’drīkst iegādāties tikai no 18 gadiem’’? Atbilde visiem zināma, lai rūpētos par jauniešu veselību. Bet ĢMO pārtikai, kā arī izstrādājumiem, kuru sastāvā tā ir – tirgošanai nekādu ierobežojumu. Neatkarīgie zinātniskie pētījumi ir viennozīmīgi - tiek grauta reproduktīvā sistēma, sākot no baktērijām līdz pat dzīvniekiem, un cilvēks nav izņēmums. Tāpēc veikalos šādai pārtikai varbūt loģiski būtu likt uzrakstu, piemēram, ‘’aizliegts lietot reproduktīvajā vecumā’’. Netaisnība!

Cilvēka rīcību iespaido arī legālās narkotikas
Tas, ko cilvēks ēd un dzer, iespaido ne tikai viņa veselību, bet arī šī cilvēka uzvedību un reakciju. Piemēram, notiek kāds negadījums un ir cietušie, protams, seko izmeklēšana, tiek noskaidrots vai pirms tam vaininieks nav lietojis alkoholu vai narkotikas. Bet varbūt cilvēka neadekvātai rīcībai ir bijuši, kādi citi to veicinoši faktori un notikušais tomēr nav nejaušība? Ir parasta parādība, ka par šādu iespējamību noskaidrošanas procesā reti kad aizdomājas - ko un kādā daudzumā negadījuma izraisītājs ēdis un dzēris pirms tam. Iespējams, tā ir bijusi kafija, varbūt ir lietoti medikamenti (trankvilizatori, antidepresanti), kas kļūst arvien populārāki, vai arī notikušo iespējams ir sekmējuši enerģētiskie dzērieni, kuru faktiskais sastāvs ne vienmēr atbilst tam, kas uzrakstīts uz etiķetes. Vai kāds pēta to, kāpēc cilvēkam hroniski trūkst enerģijas un to patstāvīgi nomāc depresīvs noskaņojums, ko tas cenšas mazināt ar līdzekļiem, kas bāzēti uz narkotiskā efekta izraisīšanu jeb legālām narkotikām.
 
Bio+M
Mans ierosinājums būtu ieviest pārtikai jaunu, vēl produktu augstākas kvalitātes apzīmējumu salīdzinājumā ar pašreizējiem: Latvijas ekoprodukts, Ekoprodukts,Bioloģiskā pārtika, Organic foodutml. Tas varētu būt, piemēram, Bio+M, kas nozīmētu ne tikai to, ka šis produkts audzēts, neizmantojot minerālmēslus un pesticīdus, bet arī to, ka augsne ir bijusi bagāta ar minerāliem, sevišķi tādiem kā, piemēram, litijs, cinks, jods, selēns, silīcijs, hroms utt. Būtu jābūt prasībai, ka augsnē maksimāli tiek saglabāta visa bioloģiskā daudzveidība. Šādām prasībām pašlaik atbilst meža ogas, jo mežos vēl nav paspējuši noplicināt augsni un iznīcināt bioloģisko daudzveidību.

Diemžēl daļai bioloģisko lauksaimnieku, pirms viņi sākuši saimniekot, augsne jau ir daļēji noplicināta. Lai daba šīs teritorijas sakartotu, vajadzīgs laiks, jo tajās vispirms jāļauj izaugt lapu kokiem, lai tie no zemes dzīlēm paceltu trūktošos minerālus un lai augsnē pilnā apjomā atdzīvotos visa bioloģiskā daudzveidība.

Veselībai draudzīga pārtika
Pasaulē pieaugot pārtikas pieprasījumam un izpratnei, par veselībai draudzīgu pārtiku, tie, kas tādu lieto, arvien mazāk runā par to, lai nesaasinātu konkurenci, attiecīgi arī nepaaugstinātu cenu. Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijā vēl galīgi nav iznīcinātas visas iespējas ražot šādu pārtiku.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 659 viesi un nav reģistrētu lietotāju

33parpart

                                                      Par pārtiku

Teicienu “tu esi tas, ko tu ēd” būtu jāsaprot burtiski
Pārtikas veikalos notiek apmānīšana, sākot jau, ar vitrīnas apgaismojuma krāsu, lai precei piedotu vajadzīgo izskatu, un nosauc to par veikala dizainu. Pārtikas ražotāji mākslīgi izmaina produktu garšu, smaržu, krāsu, svaru, apjomu, paildzina uzglabāšanas termiņu, jeb samazina noderīgumu utt. Pārtikas izstrādājumiem pievieno piedevas, kas nomāc sāta sajūtu un dzērieniem - vielas, kas veicina slāpes. Ēd un nevar paēst, dzer un nevar atdzerties - gribas vēl. Var jau apmānīt acis, degunu, mēli arī ausis ar reklāmu. Bet nevar apmānīt cilvēka organisma vissīkākās daļiņas – 100 triljoni (1014) dzīvu šūnu, kas ir dzīvības pamats ar simtiem miljonu gadu attīstības periodu.

Lai pārtikas ražošana kļūtu izdevīgāka, par izdomas un racionalizācijas trūkumiem šajā nozarē nudien nevar sūdzēties. Ir izgudrotas tehnoloģijas, pēc kurām var ražot, piemēram, tomātu kečupu un tam nav vajadzīgi tomāti, lētāk sanāk tos aizvietot ar banānu vai ābolu biezeni, panākot to ar mākslīgas garšas, smaržas un krāsas pievienošanu.

Iespējams, ka gaļas pārstrādātāji kļuvuši apzinīgāki un, saprotot, kādu postu gaļa nodara cilvēku veselībai, cīsiņu un desu ražošanā gandrīz vairs to neizmanto, ja nu vienīgi, tīri juridiski pieejot, to turpina darīt, lai uz etiķetes varētu ierakstīt produkta sastāvā. Vecai gaļai, mērcējot to attiecīgos šķidrumos, var atgriezt iepriekšējo izskatu. Zivis un gaļu var nežāvēt īstos dūmos. Ir izgudroti šķidrie dūmi, kuru sastāvā ir formaldehīds un ķīmiski sintezētie aromatizatori, atliek tikai iemērkt. Pat sasmakojušai gaļai vai zivīm par piešķirt dūmos svaigi žāvētas produkcijas aromātu.  

Spirtu var iegūt no atkritumiem. Stipro dzērienu ražotājiem atliek tikai atšķaidīt to ar ūdeni, pievienot aromatizatorus un krāsvielas. Alus ražotājiem iesalam vairs nevajag augstas kvalitātes miežu graudus. Der arī zemas kvalitātes graudi, tai skaitā kukurūza. Rūgšanas process tiek panākts ar sintētiskajiem fermentiem, kas iegūti ar ĢMO mikroorganismu palīdzību, piemēram, novozym. Arī apiņus vairs tik daudz nevajag, tos var aizvietot ar mākslīgajiem aromatizatoriem un ar spirtu regulēt alus stiprumu. Ja kādreiz alus pēc pudeles atvēršanas sāka skābt jau nākamajā dienā, tad tagad tas nenotiek vēl pēc gada. Par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ir padomāts līdzīgi. Tikai problēma ir tāda, ka līdzīgi kā ar sintētiskajiem vitamīniem, cilvēka organisms šādu alkoholu, kam ir atšķirīga molekulu telpiskā orientācija, neatpazīst, kā tas ir ar dabisko vielmaiņas procesā radušos alkoholu, tāpēc cilvēka degradācija notiek daudz ātrāk.

Žāvēto augļu (aprikozes, rozīnes, plūmes) žāvēšana ir laikietilpīgs un dārgs process. Jātur sausā vietā līdz 2 mēnešiem. Lai šo procesu padarītu ātru un lētu, tiek izmantota kaustiskā soda, ko lieto arī kanalizācijas cauruļu tīrīšanā. Tā tiek pievienota verdošam ūdenim. Šajā šķīdumā strauji iegremdējot augļus, veidojas mikroplaisas un tālākais žāvēšanas process ir ļoti ātrs. Lai iegūtu pievilcīgu preces izskatu, tiek veikta apstrāde ar sēra dioksīdu, kas tiek apzīmēts kā konservants E-220.

Visiem zināms, ka olbaltumvielas ir visa dzīvā pamats. Populārākie ieguves avoti ir piena un gaļas produkti. kaut gan augu izcelsmes olbaltumvielas, būtu daudz labāka izvēle. Putnu gaļa, salīdzinot ar liellopu, tiek uzskatīta par par veselīgāku izvēli. Visvairāk audzētie putni ir vistas, atstājot pārējiem tikai dažus procentus tirgus nišas. Dabiskos apstākļos šie putni dzīvo gandrīz 15 gadus, bet lai sasniegtu tādu lielumu kā ierasts redzēt veikalu plauktos, vajadzīgs vairāk kā pus gads. Industriālos ražotājus šāda gaidīšana galīgi neapmierina, tāpēc termiņš tiek samazināts līdz 36 dienām. Tas tiek panākts selekcijas ceļā. selekcionējot vistu hibrīdlīnijas, kas ļoti strauji aug. Varētu pat teikt, ka ir dabas defekti, jo dabiskos apstākļos šādi putni nav dzīvotspējīgi, tie tiek forsēti baroti ar speciālo kombinēto putnu barību no ĢMO izejvielām,  atrodas milzīgā stresā un sāpēs, jo kauli nespēj tikt līdzi strauji augošai masai. Šādos apstākļos augušu putnu mūžs ir tikai pusotrs mēnesis, tāpēc nedrīkst nokavēt nodošanu uz kautuvi.

Arī maizes ražošanā ar raugu un fermentiem var paātrināt rūgšanu. Tā kā gaiss un ūdens ir lētāks par miltiem, ar speciālām piedevām to var bagātīgi pievienot maizei.

Konvencionālajā lauksaimniecībā ar pesticīdiem apstrādājot graudus, indes visvairāk koncentrējas graudu apvalkos, tas ir klijās. Maize ar klijām tiek reklamēta kā veselīgs produkts, jo šķiedrvielas nepieciešamas labajām zarnu baktērijām. Tā tas ir, ja vien šīs klijas nebūtu termiski apstrādātas un minerālvielas pārgājušas neorganiskā formā. Rezultāts – saņemam toksīnus un nepabarojam labās baktērijas. Alternatīva – diedzētie graudi, kas audzēti bioloģiskajās saimniecībās ir izcils enerģijas, vitamīnu un minerālu ieguves avots, bet vēl labāk ir izmantot graudu zaļos dzinumus, lai izvairītos no lektīniem.

Lai izstrādājumam piedot vajadzīgo formu, varētu pievienot vairāk gaisa un mitruma, tiek izmantoti milti ar augstu glutēna daudzumu, kas veicina zarnu bārkstiņu aplipšanu un rezultātā apgrūtina vielmaiņas procesu. Pievienotais margarīns (hidrolizētie tauki) pasliktina šūnu membrānu kvalitāti, kas veicina vairākas nopietnas slimības.

Sulu ražotājiem arvien mazāk vajag dabīgo izejvielu. Garšu, smaržu un krāsu var iegūt, izmantojot ķīmiskas vielas. Arī cukuru var aizvietot ar sintētiskajiem saldinātājiem un uzglabāšanas termiņš šādai produkcijai ir ilgs.

Mūsu senčiem ziemā nebija pieejami eksotiskie augļi. Galvenais vitamīnu un fermentu avots, ko lika ikdienā uz galda, bija skābēti kāposti. To sagatavošanā, iespējams, pievienoja ķimenes, dzērvenes vai burkānus, un tas arī viss. Citādāk tas ir mūsdienās. Neskaitot bagātīgo toksīnu devu, kas jau pievienota kāpostiem audzēšanas laikā, sagatavošanas procesā tiek pievienota etiķskābe E-260, citronskābe E-330, kālija sorbāts E-202, sāls, cukurs utt. Šāds produkts tiek plaši izmantots visdažādākajos lielveikalos sagatavotajos salātos. Nelielos daudzumos šīs piedevas tiek uzskatītas par nekaitīgām. To mērķis ir apturēt baktēriju un fermentu darbību, lai uzglabāšanas laikā produkts nemainītu garšas īpašības. Etiķskābi saturošo (marinēto) produktu cienītājiem gan gribētu atgādināt, ka etiķis nav draugos ar asinīm. Etiķskābes iekļūšana eritrocītos palielina tur esošo osmotisko spiedienu, kam seko šķidruma ieplūšana eritrocītu iekšienē. Tā rezultātā notiek piebriešana un ārējā apvalka pārplīšana. Eritrocītos esošais hemoglobīns nokļūst asins plazmā un tālāk nierēs, kur tas mehāniski bloķē nefrona kanāliņus.

Man iespiedās atmiņā kāda radio intervija ar Latvijā plaši pazīstama saldumu zīmola darbinieku. Uz jautājumu: ‘’Kāpēc konfekšu ražošanā nevarētu izmantot vietējo sviestu?’’, tika paskaidrots, ka tehnoloģiski tā nav nekāda problēma, taču derīguma termiņš būtu tikai viens mēnesis, tāpēc tiek izmantoti augu tauki. Rezultātā derīguma termiņu var pagarināt līdz vienam gadam. 

Cinisma kalngals
Vieni no kaitīgākajiem produktiem saldie biezpiena sieriņi tiek nosaukti mīļos vārdos ‘’Mazulis’’ vai ‘’Kārums’’, kuri mērķēti it kā bērniem. Visgrūtāk pārstrādājamā olbaltumviela kazeīns kopā ar cukuru – tā ir pūšana un rūgšana, kas garantē iekaisuma procesus, regulāras respiratorās saslimšanas un daudzas citas populāras problēmas. Godīgi būtu uz šādiem ‘’produktiem’’ likt tādus pašus uzrakstus kā uz cigarešu paciņām.
 
Kaķi vairs neēd peles
Tas ir mans novērojums, ka esam nonākuši līdz tam, ka kaķi, kurus baro ar lielveikalos nopērkamo kaķu barību, vairs neēd peles, to, ko tiem ir paredzējusi daba. Tā kā instinkts ir saglabājies, peles tiek noķertas un nokostas, bet atstātas. Taču, saožot kaķu barības attaisītās konservu bundžas aromātu, kaķis gatavs vai gaisā palēkties. Kaut ko tādu senāk pat iedomāties nevarēja. Naivi domāt, ka ar cilvēkiem ir citādāk. Taču jāatgādina, ka cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka tam ir dots saprāts, un saprātīgs cilvēks nekad nedrīkst nolaisties līdz tam, kad kaut kas tam it kā liekas patīkams un garšīgs, tāpēc to ļoti grib, tādēļ savu vājumu un degradāciju cenšas attaisnot ar visdažādākajām aplamībām un muļķībām.
 
Kāpēc viss ir jāsabojā?
Lietojot nedzīvus produktus ikdienā, jāņem vērā, ka tur ir cits vitamīnu un fermentu daudzums. Tie jau ir citi produkti salīdzinājumā ar tiem, ko lietoja mūsu senči. Nedzīvi produkti apgrūtina to fermentu darbību, ko saražo mūsdienās jau tā pārslodzes režīmā strādājošais aizkuņģa dziedzeris. Rezultāts – toksīnu pārbagātība, minerālvielu un vitamīnu deficīts, bet zarnu traktā dominē patogēnā mikroflora, tāpēc pankreatīts, kā arī kupla slimību siptomu buķete nav nekāda nejaušība.
 
Kāpēc tā notiek?
Salīdzinājumā ar sīkajiem ražotājiem, lieltirgotājiem ir milzīgs kapitāls ar varenu reklāmas mašinēriju, kuru vada mārketinga speciālisti un psiholoģi, Protams, ir ieguldīta milzīga nauda tirdzniecības tīklu izveidē, kurai ir jādod peļņa. Klāt vēl pārdevēju algas un tirdzniecības objektu uzturēšanas izmaksas. Ja ņem vērā vēl veselībai draudzīgās pārtikas mazos piegādes apjomus un īso realizācijas termiņu, kā arī augļiem un dārzeņiem ne vienmēr ideālo izskatu, prioritāti gūst veikala finanšu veselība, bet ne pircēja veselība. Un, ja vēl piesummē farmācijas kompāniju intereses (pasaulē tās apgroza vēl lielāku naudu par naftas industriju un lobēšana notiek visaugstākajā līmenī). Kas tad sanāk? Veltīgi ir gaidīt izmaiņas. Teorētiski var ar tirgus ekonomikas svirām piespiest ražotājus un tirgotājus mainīties, kad pircējs šādu produkciju nepērk, bet priekš tā valstiskā līmenī ir jāveic ļoti milzīgs darbs patērētāju izglītošanā. Pagaidām atliek vien rūpēties katram pašam par sevi un un nelolot cerības uz valsti.

Kad cilvēkam zūd veselība, viss pārējais kļūst mazvērtīgs. Cik labi būt veseliem, parasti cilvēki apjēdz, kad jau ir sākušās problēmas ar veselību. Vai bieži mēs dzenoties pēc naudas, iedomājamies, kāda gan jēga ekskluzīviem kustāmiem un nekustāmiem īpašumiem, ja nav veselības, jo slimības gultā cilvēks var atdot visu. Vai esam gatavi saprast, ka, investējot savā veselībā gan naudu, gan laiku, tas viss noteikti atmaksāsies ar uzviju. 

Vai var kaut ko izmainīt?
Jā, var! Tā ir sabiedrības izglītošana. Vajadzīgi harizmātiski līderi, kuros tauta ieklausās, kuri uzdrošinās un spēj pateikt, kas ir kas, atsviežot malā farmācijas industrijas un pseidopārtikas ražotāju intereses. Skolās jāsāk ar pedagogu izglītošanu. Tas ir ļoti grūts uzdevums – iemācīt jau skolā cilvēkam neapmaldīties starp daudziem vilinājumiem, mūsdienu pārtikas veikalā vēl atrast to 1% procentu produktu, kurus lietojot ir cerības, ka ilgstoši var nodrošināt normālu organisma funkcionēšanu un daudz retāk būs jādodas uz aptieku vai poliklīniku. Diemžēl tāda ir šī drausmīgā proporcija 1 pret 99 procenti To nevar izmainīt tikai ar aizliegumiem. Tas ir sabiedrības pašreizējās veselības un domāšanas spogulis. Tāpēc vajadzīga tā saucamā ‘’mūža izglītošana’’. Jo nekas nestāv uz vietas. Nepārtraukti rodas ar vien jauni vilinājumi un krāpšanām veidi.

Lai kaut nedaudz šo proporciju izmainītu, mans ieteikums būtu - neatkarīgu pārtikas un veselības ekspertu nutriciologu anotācija līdzās sastāvam un derīguma termiņam, ko norāda uz iepakojuma. Vadīšanās pēc burtu daudzuma ir ļoti subjektīva, bet atšifrēšana un sevišķi to savstarpējā savienojamība prasa ļoti nopietnas priekšzināšanas. Tikai ar E – vielu norādīšanu, nevar objektīvi informēt patērētāju. Svarīgākais, lai šo galīgo spriedumu, jeb verdiktu par produktu, veiktu nevis ražotājs vai izplatītājs, bet neatkarīgi eksperti, līdzīgi kā tiesā tiesneši.

Anotāciju saturs diemžēl sanāktu, ne tāds, kā to stāsta reklāmās. Piemēram, kūkai, ko ražo kāds populārs lielražotājs, varētu pievienot šāda anotāciju: «’’Baudas’’ gūšanas līdzeklis. Ļoti skābu pH vidi organismā veidojošs ‘’pārtikas’’ produkts, kas veicina saslimšanu ar aptuveni 150 slimībām. Lietojot to, šūnas nesaņem vajadzīgās vielas dzīvības procesu nodrošināšanai (ar konservantiem viss ir nogalināts). Pievienotie spēcīgie konservanti, garšas uzlabotāji, krāsvielas, aromatizatori un cukura aizvietotāji apgrūtina nieru darbību un veicina organisma piesārņošanu ar kaitīgām vielām, kā arī vājina imūnsistēmu. Satur hidrolizēto palmu eļļu (pasliktina asins kvalitāti, jo veidojas nešķīstoši tauku plankumi). Sastāvā ietvertais sojas lecitīns un zemesrieksti – ir GMO produkti, kas var neatgriezeniski ietekmēt reproduktīvo sistēmu un ne tikai. Šo ‘’produktu’’ nedrīkst ietvert ikdienas uzturā, sevišķi bērniem. Regulāra šādu produktu lietošana izraisa dzīvības procesam svarīgu mikroelementu deficītu, kas garantēti izraisa nopietnas veselības problēmas. Papildus jāveic organisma attīrīšanās programmas.»

Vēl daži piemēri. Krabju nūjiņas. Anotācijā būtu jāraksta - zivju pārstrādes atkritumi ar pievienotiem ķīmiski sintezētiem garšas un smaržas imitatoriem, kas atgādina krabju nūjiņas.

Uz baltmaizes un bulciņām anotācijā būtu jāraksta – izmantoti augstākās šķiras milti (graudiem pirms malšanas nolobīta graudu vērtīgākā daļa, to apvalks),sekmē organismā iekaisuma procesus, strauji paaugstina cukura līmeni asinīs, izmantots termofilais raugs, kas ļoti negatīvi iespaido zarnu mikrofloras sastāvu un vājina imunitāti. Graudu audzēšanā izmantoti glifosātu saturoši herbecīdi, kas bojā šūnu molekulas DNS un negatīvi iedarbojas uz hormonālo sistēmu.

Par desām šāda anotācija sanāktu pārāk gara. Var tikai apbrīnot ražotāju izdomu, kā viņi panāk, ka tie visi komponenti turas kopā un neizjūk.    

Šie mani nosauktie piemēri neattiecas uz kādu konkrētu ražojumu un nav arī fantāzija. Tā ir skumja realitāte, produkti, uz kuriem būtu jāliek šādas līdzīgas anotācijas, dominē gandrīz katra veikala preču sortimentā.

Vēl skumjākā ir realitāte, ir tā ka ‘’pārtikas’’ veikalu un ēdināšanas iestāžu piedāvājuma sortiments ir precīzs sabiedrības domāšanas un veselības spogulis. Tirgotāji piedāvā to, ko pērk, bet pircēji pērk to, ko piedāvā, jo nav izvēles. Un kontrolējošās iestādes vien nodrošina tikai to, ka, ja to visu ēdīsi un dzersi, tuvākajās dienās nopietnas sekas vēl nebūs pamanāmas. 

Noderīgas izmaiņas virtuvē
Veselībai noderīgas būtu dažas izmaiņas virtuves piederumu klāstā, piemēram, izvākt alumīnija traukus, mikroviļņu krāsni, indukcijas plīti, kafijas automātu, bet to vietā iegādāties ūdens fizikālo īpašību uzlabošanas ierīces, portatīvo eļļas spiedi (linsēklām, kaņepēm), vakuuma sūkni (produktu uzglabāšanai), šoka saldētavu ātrai sasaldēšanai.
 
Vai var iztikt bez lielveikaliem?
Mūsdienu cilvēki ar lielveikaliem ir saraduši tik tālu, ka šāds jautājums daudziem pat prātā nevar ienākt. Lielveikals, blakus aptieka, par visu padomāts, ērti, vai ne. Taču paskatīsimies uz to citā rakursā – veikalā piedāvāto pārtikas produktu bioloģiskā vērtība 10 baļļu skalā pamatojoties uz to, kāds labums tiek organismam no bioķīmijas skatupunkta, kādu ietekmi tas atstāj uz organismu kopumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, ap 90% produktiem bioloģiskā vērtība ir nulle vai tuvu nullei. Tas nozīmē, ka šie produkti perspektīvā neizbēgami izraisa veselības problēmas. Ja tā, tad šādu produktus nedrīkst pirkt. Un, ja pircējs to sāk saprast un nepērk, sanāk, ka tik lieli veikali nemaz nav vajadzīgi.

Pārtikas veikalus, ja tos tā var nosaukt, drīzāk vajadzētu saukt kaut kā citādāk. Tajos veselībai draudzīgu produktu tikpat kā nav. Pat augļi, kas tiek uzskatīti par veselīgu pārtiku, zinot, kā tos audzē, šis ilūzijas pagaist. Piemēram, lai iegūtu banānu ražu, uz vienu hektāru tiek patērēti 32 kg pesticīdu, attiecīgi ananāsu ražai – 20 kg, bet zemeņu ražai tiek izlietots pat 300 kg pesticīdu. Taču Latvijā var izaudzēt zemenes arī bez neviena kg pesticīdu un es to esmu redzējis ar savām acīm, kā tas notiek. Vienīgā problēma, ka svaigu ogu nav dažus mēnešus gadā.

Lielveikaliem esot ekonomiski neizdevīgi sīkajiem pārtikas ražotājiem piedāvāt plauktus, bet varbūt pircējiem, tālredzīgi skatoties, ir ekonomiski neizdevīgi doties uz šādiem veikaliem.

Visiem ir izdevīgi neko nemainīt
Visbiežāk pirktajā produktā maizē, tās sastāvā esošajā glutēnā (lipeklī) ir gliadīns (lasiet sadaļā ‘’Uzturs’’), kas ir galvenais sirds asinsvadu slimību izraisītājs. Šīs slimības ir biežākais nāves cēlonis Latvijā. Visu cieņu Maxima traģēdijas upuriem un to tuviniekiem, kurus nomocījuši gadiem ieilgušie tiesas procesi, taču atļaušos būt cinisks un teikšu, ka tādu pašu cilvēku skaitu (vairāk nekā 50) Latvijā katru dienu apbērējam, pateicoties tam, ko tirgo šajā un pārējos lielveikalos. Tiesas procesi, protams, nenotiek, jo sistēmā, kurā apgrozās astronomiskas naudas summas, tiktu iedragātas daudzu dalībnieku finansiālās intereses. Sākot ar konvencionālajiem graudaudzētājiem, gaļas un piena ražotājiem, līdz pat globālajiem pārtikas ražotājiem un izplatītājiem, ieskaitot arī farmācijas industriju. Lai neko nemainītu un nezaudētu ienesīgo biznesu, tiek ietekmēti politiķi, izmantoti pseidozinātnieku pakalpojumi un attiecīgi piekoriģēta masu informācijas telpa.
 
Kāda ir alternatīva?
Tiešā pirkšana no ražotāja. Šādu sistēmu iestrādes jau pastāv, un ir dažādi  piedāvājumi, atliek tikai tos tālāk attīstīt. Sevišķi tas būtu aktuāli tiem cilvēkiem, kas nolēmuši lūkoties adekvāta uztura virzienā, kuri grib atteikties no ķimizētās pārtikas. Daudzus dārzeņus, augļus arī biškopības produktus var taču iegādāties uzreiz lielākā daudzumā ilgākam laikam. Ir dažādi veidi, kā var ilgstoši produktus saglabāt, gandrīz nezaudējot to vērtību, piemēram, šoka sasaldēšana vai dehidrēšana, jeb sublimācija (žāvēšana vakūmā). Patērētāji mājās var veidot rezerves un neiet katru dienu uz veikaliem. Tas pavērtu plašas iespējas sīkražotājiem, kurus ignorē lielveikalu ķēdes. Tādā veidā apejot lielveikalus,  pa tiešo produkciju piegādājot patērētājam bez starpniekiem. Ar iztrūkstošo sortimentu tiktu galā mazie veikali. Patērētājam ar ražotāju veidotos savstarpējā uzticība un atbildība.

Ja cilvēks pāriet uz adekvātu uzturu, viņam vienkārši nevajag tos daudzos ‘’labumus’’, ko plaša sortimentā piedāvā lielveikali. Pietiek ar augļiem, ogām, dārzeņiem, graudiem diedzēšanai, biškopības produktiem un dažiem citiem produktiem. Arī aptiekas daudz retāk jāapmeklē.

                                                                                                                         biteend